Sveiciens, Šobrīd 2. stāvā uz koka sijām ir izveidota grīda no padomju laika skaidu plates. Vecā grīda čīkst un ir diezgan kustīga uz koka sijām, jo pietiek iet gar vienu sienu kā otrā pusē grīdas lampa sāk kustēties. Pieļauju, ka skrūves vai naglas, kas to visu saturēja arī jau sen to vairs nedara, rezultātā viss visur trīc nerunājot, par to kā ir kad bērni skraida pa istabu. ;)) (p.s. zem otrā stāva ir apkurināta telpa, ja kas.) Papildus augstāk minētajam noliktu termometri uz grīdas pie sienas (ārējās), lai nomērīt temperatūru - uz grīdas: 12 -14 pie grīdas, bet istabā ~20 grādi uzrāda. Tas, ko gribu darīt ir izveidot jaunu peldošo grīdu uz koka sijām no grīdas reģipša. Plus papildus izveidot silto grīdu ieklājot trubas uz uz tās, bet starpā reģibsi un pa virsu veselu loksni. Starp sijā ieklāšu, laikam akmens vates lokses 100mm, lai aizpildīt tukšumu un nodrošināt ka no pārsegumiem netiek dzesēta grīda. Jautājums par lokšņu skaitu, vai būs ok, ja to darīs šādi: 2 kārtas reģibša, lai izveidotos stabila pamatne, tad sekos trubas ar reģipsi starpā un tad pa virsu vesela loksne. Paldies par dalīšanos ar pieredzi! https://building.lv/forums/37/184972/184972/_subject_#msg-184972 Mon, 20 Apr 2026 03:00:46 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/37/184972/185841/_subject_#msg-185841 https://building.lv/forums/37/184972/185841/_subject_#msg-185841
būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Interesenta gadījumā ir divi varianti.
> Apsildāmai grīdai balsta bērumā - smalkas
> smiltis vai labāk māls ar soli 20..25cm tiek
> iestrādātas 16...20mm apsildes caurules. Tas
> ļauj samazināt siltās grīdas pieslēguma
> vienību skaitu siltumapārdales elementam un
> iespējams - pateicoties resnākai caurulei
> sūknītis strādās ekonomiskāk - mazāka
> dzīšanas jauda Te riģipša balts var būt uz
> aizbērumu un sijām ar to nav nekāda sakara.
> Otrs variants - izmantot maza diametra 10..12mm
> caurulītes un kolektors ar lielu pieslēgumu
> skaitu - vairāk jaudas ūdens sajaucējam,
> lielāks elektrības tēriņš. Te varētu
> daļēji izvairīties no pabēruma, taču ceļās
> grīdas atzīme un jāzāgē durvju vērtņu
> apakšas.
> Taču katrā variantā zem pabēruma pirmajā
> vai zem riģipša otrajā ir jāgulda ALU-papīrs
> - atstarotā siltuma palielināšanai pret telpu.
> Pirmajā variantā lielāka siltuminerce un
> sistēma lēnāk regulējas, taču ieguvums
> vasarā - kur masīva grīda papildus nodrošina
> iekšējās temperatūras nemainīgumu.]]> SD Dienas jautājums Mon, 15 Feb 2016 17:19:05 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185798/_subject_#msg-185798 https://building.lv/forums/37/184972/185798/_subject_#msg-185798 1.vecās grīdas demontāža, siju novērtējums
2. No redzētā arī sāktu domāt tālāk
3. Ja siltā grīda nav primārais tad saliktu labojumu ik pēc 40 cm un uz tā virsū oša grīdas dēļus un viss bumbās
Cik esmu redzējis pec 5 gadi siltinājums zem grīdas reģipša sasēžas un sāk čīkstēt tev varbūt būs savādāk bet šaubos]]> A.B Dienas jautājums Sun, 14 Feb 2016 11:37:08 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185543/_subject_#msg-185543 https://building.lv/forums/37/184972/185543/_subject_#msg-185543
Paldies par Jūsu komentāriem un viedokļiem.

Vēl jautājums - kur var iegādāties "10 mm resnu trīsslāņu cauruli" siltai grīdai?
Cik skatījos netā, nekur neparādās. Kādas cenas ir par m, bet galvenais, kur tās var nopirkt?]]> SD Dienas jautājums Mon, 08 Feb 2016 12:41:17 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185176/_subject_#msg-185176 https://building.lv/forums/37/184972/185176/_subject_#msg-185176 To es zinu sen. Taču tagad gan [tenapors.lv] ;
gan citi ražotāji - Onninen grupas materiāli - piedāvā specifiskus materiālus siltuma atdeves palielināšanai!
Vai tā būtu mānīšana?]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Dienas jautājums Sat, 23 Jan 2016 16:12:22 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185172/_subject_#msg-185172 https://building.lv/forums/37/184972/185172/_subject_#msg-185172 khe Dienas jautājums Sat, 23 Jan 2016 15:08:55 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185157/_subject_#msg-185157 https://building.lv/forums/37/184972/185157/_subject_#msg-185157 Jo cik saprotu, tad apsildāmās grīdas principā 80% vai 90% apmērā ir pieskaitāmas starojuma funkcijai, kur gaisa konvekcija ir neliela. Jo tieši par apsildāmām grīdām tiek minēts, ka te gaisa kustība telpā ir vismazākā salīdzinot ar citiem sildelementiem - krāsnīm aizliedz lielas virsmas, kas pārsniedz 110 grāus un putekļu sadedzināšana ko raisa "Bullerjan"tipa krāsnis vai elektriskā apsilde.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Dienas jautājums Sat, 23 Jan 2016 08:00:47 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185155/_subject_#msg-185155 https://building.lv/forums/37/184972/185155/_subject_#msg-185155 www.woodfloorsonline.com] visos zīmējumos starp atstarojošo plēvi un caurulēm ir gaisa sprauga. Reflektors strādā.

Savukārt šeit [mcgrathplumbing.com] ir alumīnija plāksnes, kuras labi vada siltumu un uzsilst no caurulēm, tādējādi palielina platību siltuma izstarošanai. "Reflector" šajā gadījumā jātulko nevis kā atstarotājs, bet izstarotājs.

Ja nav vēlmes lietot alumīnija plāksnes (nejaukt ar plēvi!), slānim, kurā ir ievietotas caurules, jābūt ar pēc iespējas labāku siltumvadītspēju. Ģipsis sliktāks, betons - labāks.]]> Dindirin Dienas jautājums Fri, 22 Jan 2016 23:59:09 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185126/_subject_#msg-185126 https://building.lv/forums/37/184972/185126/_subject_#msg-185126 Tādu izmantojumu atradu saitā [mcgrathplumbing.com] ; [www.woodfloorsonline.com] ... arī te ir. Cik saprotu variantu ir daudz un cik saprotu, tad pamatprincips ir palīdzēt siltumam vienmērīgāk pārdalīties apjomā starp caurulēm.
Tapēc vai tas būtiski vai nē - varam diskutēt! Katra lieta kaut ko maksā...]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Dienas jautājums Fri, 22 Jan 2016 16:41:10 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185125/_subject_#msg-185125 https://building.lv/forums/37/184972/185125/_subject_#msg-185125 Rx Dienas jautājums Fri, 22 Jan 2016 16:12:54 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185123/_subject_#msg-185123 https://building.lv/forums/37/184972/185123/_subject_#msg-185123 Atceramies trīs siltuma pārneses veidus:
a) konduktīvi, to nosaka materiāla siltumvadītspēja
b) konvektīvi, sasildot garām traucošos gaisu/ūdeni
c) ar starojumu.
Ja aplūkojam savienojumu dēlis-ALU papīrs-pabērums (smilts), tad šādā savienojumā nestrādā ne konvekcija (nav gaisa, ko uzsildīt un palaist) ne arī starojums (infrasarkanie stari izplatās tikai caurspīdīgā vidē), un strādā tikai tiešā siltumvadīšana.

Ja starp pabērumu/riģipsi un ALU papīru būtu vismaz 1cm gaisa sprauga, tad gan varētu sākt domāt, vai gaisa kārtas siltumvadītspēja jau ir pietiekami maza, lai būtu vērts likt atstarotāju.]]> Dindirin Dienas jautājums Fri, 22 Jan 2016 15:34:50 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185038/_subject_#msg-185038 https://building.lv/forums/37/184972/185038/_subject_#msg-185038 v_t Dienas jautājums Wed, 20 Jan 2016 13:53:17 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185034/_subject_#msg-185034 https://building.lv/forums/37/184972/185034/_subject_#msg-185034 SD Dienas jautājums Wed, 20 Jan 2016 12:35:17 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185032/_subject_#msg-185032 https://building.lv/forums/37/184972/185032/_subject_#msg-185032 Otrs variants - izmantot maza diametra 10..12mm caurulītes un kolektors ar lielu pieslēgumu skaitu - vairāk jaudas ūdens sajaucējam, lielāks elektrības tēriņš. Te varētu daļēji izvairīties no pabēruma, taču ceļās grīdas atzīme un jāzāgē durvju vērtņu apakšas.
Taču katrā variantā zem pabēruma pirmajā vai zem riģipša otrajā ir jāgulda ALU-papīrs - atstarotā siltuma palielināšanai pret telpu. Pirmajā variantā lielāka siltuminerce un sistēma lēnāk regulējas, taču ieguvums vasarā - kur masīva grīda papildus nodrošina iekšējās temperatūras nemainīgumu.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Dienas jautājums Wed, 20 Jan 2016 12:11:43 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185030/_subject_#msg-185030 https://building.lv/forums/37/184972/185030/_subject_#msg-185030 Latvijā to ražo Knauf rūpnīcā, bet recepte ir mazliet cita nekā Knauf, mazliet ekonomiskākā ...
Polijas ražotais Norgips ir ar superekonomisku recepti ....]]> Darbu vad. Dienas jautājums Wed, 20 Jan 2016 11:43:42 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185029/_subject_#msg-185029 https://building.lv/forums/37/184972/185029/_subject_#msg-185029 Finiers, manuprat, nedod to sajūtu, ka grīda ir "pamatīga" kā to dod reģipša peldoša grīda.

Starp citu visi grīdas reģipši ir vienādi labi, vai tomēr Knauf ir pārāks par Norgips grīdas reģipsi?]]> SD Dienas jautājums Wed, 20 Jan 2016 11:08:52 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185016/_subject_#msg-185016 https://building.lv/forums/37/184972/185016/_subject_#msg-185016 protams ja apakšā skaidene un tad reģipsis tad OK.

P.s. sarkandaugavas latvijas finiera veikalā vakar bija pieejams saplāksnis ar spundi - laminētais 30mm biezumā 1250x1250 mm pa 18eur/loksne. piemauc pie grīdas tādu, un nekādu problēmu ar grīdas līgošanos vairs nebūs :)]]> rbm Dienas jautājums Tue, 19 Jan 2016 20:56:33 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185010/_subject_#msg-185010 https://building.lv/forums/37/184972/185010/_subject_#msg-185010 tinu tos pašu 7 - 8 m caurules uz m2 grīdas. reāli 12 - 15 cm starp vijumiem. cik atceros, tad garāku par 100 m vienu kontūru netaisīju. tas ir aptuveni 15 m2. lielākajās telpās ir divi kontūri, mazākajās kontūra garums zem 100 m.
ar atpakaļgaitas ventīļiem salāgo plūsmas un viss notiek. pietiekama cirkulācija notiek arī pa tik tievu caurulīti.]]> v_t Dienas jautājums Tue, 19 Jan 2016 14:07:01 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185006/_subject_#msg-185006 https://building.lv/forums/37/184972/185006/_subject_#msg-185006
Pēc Ivara komentāra, ka nav jāekonomē nauda saprotu, ka manā gadījumā ir vēl alternatīvs risinājums;) Kāds tas būtu?

Varbūt, lai iegūt iespēju izmantot 18 vai 20mm caurulītes es izmantotu koka dēlīšus atbilstoša biezuma un tad pa virsu sekotu jau nosedzošā reģipšu plate, kuru, droši vien jau būtu labāk pielīmēt un vēl pieskrūvēt, vai ne?

Pieļauju, ka plēve tiešām lieka būtu, bet vati gan likšu, lai nesildīt pašu pārsegumu.]]> SD Dienas jautājums Tue, 19 Jan 2016 12:57:56 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185005/_subject_#msg-185005 https://building.lv/forums/37/184972/185005/_subject_#msg-185005 www.knauf.lv] ) nosaka to, ka apsildāmās grīdas caurulītes izmēri nevar pārsniegt 12mm. Tas savukārt nozīmē, ka (jārēkina) - varbūt ātrumā kāds pateiks precizāk, caurulīšu solis 15 vai mazāk centrimetri. Un maza diametra caurulīte nosaka to, ka tās vienas cilpas garums nevar pārsniegt (atkal minu) piemēram 60m. Ar to vari pie soļa 12,5cm iesegt labi ja 7m2 telpas. Tātad tev otrajam stāvam 20 m2 telpai vajadzēs jau 3 cirkulācijas cilpas.
Taču ja tu izmanto 16 vai 18 mm caurulītes (ievietojot bērumā) tad tev telpai iespējams pietiktu ar vienu apsildes cilpu.
Ja tev nauda nev jāekonomē, tad izmanto savu izvēlēto variantu ar riģipsi.
Trīs riģipša kārtas salīmējot biezums 38..39mm - atbilst biezajam grīdas dēlim un tad lāgu solis 72...80cm. Katrā ziņā lagām būtu jāveido plātņu saduršuvju balstījums ... jālasa bukletā, es pats vēl sākšu lasīt]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Dienas jautājums Tue, 19 Jan 2016 12:45:54 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185002/_subject_#msg-185002 https://building.lv/forums/37/184972/185002/_subject_#msg-185002 Tā nepalīdzēs skaņai, jo skaņa pāvietosies pa sijām. Priekš kam plēve?

Es darītu tā:
1. Uz sijām atstāt esošo skaideni
2. Pa virsu uzliktu grīdām domāto vati (2cm biezumā, kaut kāds Paroc SSB, ja nemaldos, tad saucās)
3. Virsū liktu finieri, pie kura piestiprinātu silto grīdu trubas.
4. Starp trubām saliktu kaut kādus reģipša atgriezumus, aizlietu šķirbas ciet ar kaut kādu ģipšveidīgu massu, lai labāka siltumatdeve.
5. Pa virsu reģipsis 2 kārtās
6. Tad grīdas segums.]]> E Dienas jautājums Tue, 19 Jan 2016 11:12:41 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/185000/_subject_#msg-185000 https://building.lv/forums/37/184972/185000/_subject_#msg-185000

Tas ko es plānoju darīt ir noņemt veco skaideni un visu pārējo, lai tikt līdz sijām. Pieļauju, ka esošai skaidenei nav pareizi izveidots pamats tāpēc tā arī kustās. Izmantošu ieteikto lagu soļa aprēķinu. Vecā skaidene tiks mesta ārā!

Es gribu izveidot peldošo grīdu nevis no skaidenes bet gan no "grīdas reģipša". Saprotu, ka ir jāliek divas kārtas uz kurām vēl pa visu būs viena kārta, kura nosegs siltās grīdas trubas. Lai viss būtu kārtībā un kā nākas tad man lagas soļa aprēķinā izmantot 3 reģibšu biezumu?

Vai šāds pīrāgs būs pareizs:
1) Vate starp sijām;
2) tvaika plēve, (vai vajaga, ja telpa apakšā ir apkurināta);
3) lagas ar pareizo soli;
4) apkārt pa parimetru amortizācijas lente;
4) divas kārtas reģistra tā lai savienojuma vietas nosegtos. abas kārtas tiek salīmētas kopā ;
5) siltās grīdas trubas ar reģibsi starp trubām;
6) nosedzoša reģiša plāksne, kura nosedz arī plēves uzlocītos galus.
7) mīkstais grīdas segums.

Vai viss ir korekti?]]> SD Dienas jautājums Tue, 19 Jan 2016 10:41:03 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/184988/_subject_#msg-184988 https://building.lv/forums/37/184972/184988/_subject_#msg-184988 Tapēc pieņemu, ka skaidu plātni ieguvi, kā kaķi maisā un 2.stāva grīda bija puspabeigta.
Apsildāmā grīda. Ja tu radi aizbērumu uz kura gulstas peldošās grīdas plātnes, tad šajā aizbērumā var ievietot apsildes caurules, galvenais lai sijas šo slodzi var uzņemt.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Dienas jautājums Tue, 19 Jan 2016 04:39:02 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/184979/_subject_#msg-184979 https://building.lv/forums/37/184972/184979/_subject_#msg-184979 jtdesign Dienas jautājums Mon, 18 Jan 2016 19:05:44 +0200 https://building.lv/forums/37/184972/184972/_subject_#msg-184972 https://building.lv/forums/37/184972/184972/_subject_#msg-184972
Šobrīd 2. stāvā uz koka sijām ir izveidota grīda no padomju laika skaidu plates. Vecā grīda čīkst un ir diezgan kustīga uz koka sijām, jo pietiek iet gar vienu sienu kā otrā pusē grīdas lampa sāk kustēties. Pieļauju, ka skrūves vai naglas, kas to visu saturēja arī jau sen to vairs nedara, rezultātā viss visur trīc nerunājot, par to kā ir kad bērni skraida pa istabu. ;)) (p.s. zem otrā stāva ir apkurināta telpa, ja kas.)

Papildus augstāk minētajam noliktu termometri uz grīdas pie sienas (ārējās), lai nomērīt temperatūru - uz grīdas: 12 -14 pie grīdas, bet istabā ~20 grādi uzrāda.

Tas, ko gribu darīt ir izveidot jaunu peldošo grīdu uz koka sijām no grīdas reģipša. Plus papildus izveidot silto grīdu ieklājot trubas uz uz tās, bet starpā reģibsi un pa virsu veselu loksni.

Starp sijā ieklāšu, laikam akmens vates lokses 100mm, lai aizpildīt tukšumu un nodrošināt ka no pārsegumiem netiek dzesēta grīda.

Jautājums par lokšņu skaitu, vai būs ok, ja to darīs šādi: 2 kārtas reģibša, lai izveidotos stabila pamatne, tad sekos trubas ar reģipsi starpā un tad pa virsu vesela loksne.

Paldies par dalīšanos ar pieredzi!]]> SD Dienas jautājums Mon, 18 Jan 2016 13:06:29 +0200