<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">
    <channel>
        <title>Grīda pie pamatiem</title>
        <description> Sveicināti! Vēlētos uzzināt kā pareizi ieliet melno grīdu - betona klonu, uz kā liks putuplastu un siltās grīdas pīrāgu, pie lentveida un stabu pamatiem. Vai pamati no klona jāatdala, kā starpliku izmantojot ruberoidu, ķelles griezumu, vai var vienkārši ļaut tiem saskarties? 
 Otrs jautājums - ko darīt ar tvaika izolācijas plēves galiem, kas no reģipša iznāk sienas apakšdaļā - griezt nost līdz ar reģipša apakšu, vai atstāt pie grīdas hidroizolācijas?</description>
        <link>https://building.lv/forums/95/134447/134447/_subject_#msg-134447</link>
        <lastBuildDate>Tue, 28 Apr 2026 01:15:36 +0300</lastBuildDate>
        <generator>Phorum 5.2.23</generator>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148150/_subject_#msg-148150</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148150/_subject_#msg-148150</link>
            <description><![CDATA[ Neaksties, ta brugjeshana uc pasakumi bus kakjim zem astes - ne jau tas tev iekshtelpas mitrumu samazinas. Manaa krajaa gruntsudens ir pavisam augsts, bet praktiski visu gadu jacinas drizak ar sausumu, nevis mitrumu. Notekas tek turpat pie pamatiem, nekada drenazha nav, jo nav uz kurieni.<br />
Koka detaljas no mitruma nepuust - tas ir bleenjas, koka detaljas pust tikai un vienigi no shkjidra udens - slapjuma. Ja majai puust vainagsija vai kas taads, tad parasti tas mezgls ir nepareizi izbuuveets taa, ka udens gar sienu tek tur virsu. Ja kokam shkjidrs udens virsu netek, tas var staaveet purva vidu uz paliktnisha 10cm no zemes un tas bus sauss un vesels ari pec 100 gadiem.<br />
Ja tu taja sava slapjaja eka gribi tiesham dzivot, tad saved siltinashanu un hermetiskumu kartiba - aplime to maju nafig ar vati un apmet un kurini normali, ta ka butu jakurina un viss bus bumbaas. No kurienes tas mitrums rodas, gan nav iisti skaidrs - ja saki, ka gruntsuudenju nav, tad man par visiem 99% liekas, ka no debesiim - ja sienas ir dolomiits, tas nozime, ka taas ir nelidzenas, ar reljefu un droshi vien muureejuma caurumiem un lietusuudens tiek fasadei virsu un to visu laiku slapina - par dolomitu 100% nezinu, bet vai tik vinjsh nav tomer diezgan higroskopisks un udeni uzsucoshss, ka gan citadi varetu izskaidrot to, ka man atvestaas dolomita shkjembas praktiski pec 1. ziemas parvertas par maalainu masu. Apmet to maaju pavisam liidzenu un nokraso ar hidrofobu silikona kraasu - noteikti uzlabosies. Vel jau ir jautajums par jumta paarkareem - bet nu to mainiit ir diezgan sapigi. Kapilarais grunts mitrums gruntsudenjiem esot 5m dziljumaa - nu tas nu ir pilnigs sviests, nekas vairaak, piedod.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Wed, 02 Jan 2013 00:00:44 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148147/_subject_#msg-148147</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148147/_subject_#msg-148147</link>
            <description><![CDATA[ &quot;Sausini&quot; cik gribi, dolomīts pat par koku (kur nu vēl vati) nepārvērtīsies...]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Tue, 01 Jan 2013 20:44:03 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148146/_subject_#msg-148146</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148146/_subject_#msg-148146</link>
            <description><![CDATA[ Pamatu siltināšana no iekšpuses derīga tur, kur ārsienas mūrim nav būtisks šis iekšējais kondensāts. Kondensāts jau rodas no telpās esošā gaisa, lai gan nav izslēgta varbūtība kapilārai pieplūdei caur pamatiem... Tāpat pamatu siltināsana no iekšpuses ieteicama tādām ēkām, kur pamatu... virspamatu apdare ir dekoratīvs ēkas fasādi veidojošs elements.<br />
 Taču, ja trupē nesošās konstrukcijas, tad lēmums - glābt ārsienu vai saglabāt smukus pamatus bez ēkas? <br />
 Teritorijas sausināšana nedaudz var uzlabot stāvokli, jo tas garantē to, ka vasarā zeme pie ēkas uzsilst vairāk un samazinās kondensācijas daudzums... pagrīdei būtu jāvedinās, lai palielinātos temperatūra zem ēkas un tādejādi samazinātos kondensācijas izkrišanas risks.<br />
 Taču būvniecība ir sava veida būvmaksla, kur ne vienmēr teorētisko zināšanu akla pielietošana ir nepieciešama, kā saka &quot;mode prasa upurus&quot; ne tik vien sievietēm...]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Tue, 01 Jan 2013 20:10:56 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148145/_subject_#msg-148145</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148145/_subject_#msg-148145</link>
            <description><![CDATA[ Atkārtošu un precizēšu - mājas SIENAS ir dolomits uz laukakmens pamatiem. Ar jebkādu ruberoīdu ... gan tikai koka mājas apšuva. Bet nav nekā pārdabiska manā gadījumā - novērojama caursalšana. Radzes jeb pliena mūris ir ap 400mm.<br />
Te būvinženieris nesen teica galvenokārt PAMATUS siltināt no iekšpuses, taču tikko pretēji - no ārpuses. Tātad ir un būs dažādi apsvērumi ? Bet ja NEsiltināt tikai &quot;sausināt&quot; - izveidot noteces bruģi, piemērotu piebēruma materiālu?]]></description>
            <dc:creator>Ai Gars</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Tue, 01 Jan 2013 19:06:42 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148141/_subject_#msg-148141</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148141/_subject_#msg-148141</link>
            <description><![CDATA[ Laimīgu jauno gadu!<br />
Tādi izbūvētām ēkām , kur izmantoti masīvi akmens pamati bet sienas ir koka, zem vainagkoka pat pie esošas hidroizolācijas vainagkokā notiek kondensāts, kurš veidojas tapēc, ka mūrētie pamati nodrošina koka sadurvirsmas atdzišanu zem kondensācijas temperatūras. Tādejādi trupē ne tikai ārsienas, bet visas iekšsienas. Trupe vislielākā vainagkoka iekšpusē no balsta plaknes.<br />
 Tāds kondensāts redzams visām masīvi mūrētām ēkām - baznīcas, muižas.<br />
Ko darīt... koka ēkām... no ārpuses siltināt pamatus, lai iekšējais siltums samazinātu kondensāta temperatūras ietekmi, koka ēku pārbalstīt uz siltumizolējošas pamatnes ~5 cm (zilā) polistirēna DOW FLOORMATE 500A vai speciāli sildīt visus pamatus izmantojot ēkas apkuri.<br />
 Jāmin, ka ziemā kondensācijas risks mazāks nekā vasarā, jo tad ēka netiek kurināta.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Tue, 01 Jan 2013 18:25:44 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148134/_subject_#msg-148134</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148134/_subject_#msg-148134</link>
            <description><![CDATA[ Ai Gar: Vai tik taa Tava eeka nav viena no daudzajaam nelaimiigajaam, kas no aarpuses ar tvaiknecaurlaidigu materialu - a lja ruberoiids apshuuta??? Ja taa, tad izsaku liidzjuutiibu...apshuushana ar ruberoidu no arpuses savulaik tika nosaukta par pirmskara Latvijas buvnormativos iekljauto lielako kljuudu.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Tue, 01 Jan 2013 17:19:11 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148126/_subject_#msg-148126</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148126/_subject_#msg-148126</link>
            <description><![CDATA[ Tāpēc jau vasarnīcas iesaka būvēt no vieglām konstrukcijām, lai, aukstu pēkšņi sakurinot, sienas uzsiltu iespējami ātri. Ja biezsienu skolu nosiltinātu no ārpuses un kurinātu regulāri, sienas būtu siltas un sausas.]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Tue, 01 Jan 2013 09:15:13 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148125/_subject_#msg-148125</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148125/_subject_#msg-148125</link>
            <description><![CDATA[ Tad - aaa - Jūs būtu pārsteigts ka pieminētā ēka ir uz grants slāņa kur gruntsūdens zem 5 metriem ! Arī jumts netek... !Bet celtne no 1900.g. - dolomits uz laukakmens pamatiem. Skaidrs ka nekādas virspamata hidroizolācijas tolaik nebija. Un visi grīdas koki kas pie pamatiem nopuvuši. Nemaz nebrīnos...Sarmu ziemas beigās uz iekšsienām neesat redzējuši <br />
Piemēram apskatieties uz Gaiziņa Veco skolu ar biezām akmens sienām. Kurinot pirmā stāva zāli dzīvs ūdens tecēja uz grīdas, ka uz palodzēm krājas peļķes, tas jau ikdiena.<br />
Mēs te aprunājam dažus variantus, taču vides piedāvātie izaicinājumi ir daudzveidīgāki nekā jebkuri būvnormatīvi.]]></description>
            <dc:creator>Ai Gars</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Tue, 01 Jan 2013 00:34:01 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148119/_subject_#msg-148119</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148119/_subject_#msg-148119</link>
            <description><![CDATA[ Grāmātā no vācu inženieru pētījumiem par ēku siltumizolāciju aprakstīts šāds pētījums: vienāda tipa ēkas, bet dažādas vecuma grupas. Izrādījās, ka vislielākais mitrums un pelējums veidojas tur, kur mazi bērni - veļa tiek žāvēta telpās un veci cilvēki - telpas netiek vēdinātas un pat vēdatveres ir iespēju robežās nosprostotas. Pieņemu, ja lauku ēkā virtuvē ir plīts ar atvērto karstā ūdens katlu, kur plīts diendienā tiek kurināta, bet vēdināšanai domātais &#039;sutas&#039; kanāls nedarbojas vai nav, tad telpās jābūt lielam mitrumam.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Mon, 31 Dec 2012 15:22:36 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148113/_subject_#msg-148113</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148113/_subject_#msg-148113</link>
            <description><![CDATA[ Visi datchiki raada relativo gaisa mitrumu un AiGar - ja apkures sezonaa tev telpaas ir 90% mitrums, tad nesaprotu, ka Tev maja viss jau sen nav sapelejis un sapuvis - tad problema ir kaut kur pilnigi citur - vai nu caur gridu sucas grunts mitrums vai kaut kas tamlidzigs. Vasaraa, protams, telpas mitrumam ar kurinashanu ir nulles sakars, taapat tas buus tuvs aara gaisa mitrumam. Nevelti saka, ka malka zhuust tikai Aprili un Maijaa. Ziemaa, savukart, jebkura veedinaashana telpas mitrumu momentaa drastiski samazina. Lai kapilarais mitrums pa betonu uzsuktos 60cm...nu tad augsha ir jabut vakuumam vai kadai citai dabas brinumparadibai, es teiktu praksee vairaak par 5-10cm kapilarais mitrums pa betonu nesuucas, ja vien tas nav kaut kaads porains briinums ar celulozes shkjiedram.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Mon, 31 Dec 2012 14:45:58 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148108/_subject_#msg-148108</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148108/_subject_#msg-148108</link>
            <description><![CDATA[ Gaisa mitrums tuvu 100% (manis lietotajiem datčikiem 96-98% ir augšējā robeža un bieži uz tās arī stāv) ir katru rudeni. Varbūt tāpēc, ka es dzīvoju nosacītā mežu ielokā. Tas, kas mainās, ir, cik ilgi šis &quot;rudens&quot; velkas. Pirms 10-5 gadiem bija tipiski no oktobra līdz martam ar īsiem &quot;ziemu&quot; pārtraukumiem. Tagad, kad atgriezušās daudzmaz &quot;īstas&quot; ziemas, mitrais periods beidzas decembrī. Tiesa, šogad viņš sākās jau vasarā...]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Mon, 31 Dec 2012 08:42:22 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148105/_subject_#msg-148105</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148105/_subject_#msg-148105</link>
            <description><![CDATA[ Nu pie liela apkārtējās vides gaisa mitruma, virs 90%, praktiski grūti kaut ko rekomendēt. Pieņemu, ka ap ēku jāsamazina koku daudzums... pazūd koki, kā Ziemeļkorejā un vasarā pazūd mitrums... vairs nevar izaudzēt labību... vismaz ap ēku 10...15m attālumā jāsamazina to daudzums. Otrs moments - saules insolācija... ja pie ēkas dienvidu pusē būs bruģēts laukums, bez zālāja, tad arī šis moments samazinās mitrumu ēkā, jo caur bruģi notiks zemes virskārtas uzkarsēšana un tas palielinās gaisa kustības ātrumu ēkas caurvēdināmajā pagrīdē.<br />
 Rīgā pie Mārupītes tieši saskāros ar šādu stāvokli, ka ap ēku bija apauguši lieli koki, kas ar lapotnes vainagiem traucēja vējam apvēdināt ēku. Rezultātā vasarā varēja kaut visus logus turēt vaļā naktī saulē ēka bija tā uzkarsusi, ka grūti gulēt un tajā bija liels iekšējā gaisa mitrums.<br />
 Par grīdu nezinu, jo telpas bija otrajā stāvā.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Sun, 30 Dec 2012 23:30:37 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148103/_subject_#msg-148103</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148103/_subject_#msg-148103</link>
            <description><![CDATA[ Bet Latvijā lieto Portlandes cementu...]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Sun, 30 Dec 2012 23:07:23 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148102/_subject_#msg-148102</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148102/_subject_#msg-148102</link>
            <description><![CDATA[ ...Mike Parrett apgalvo..., viņš dzīvo Latvijā ?!<br />
Kāds ir bijis Gaiziņkalnā - kapēc virsotnē ir slapjš ... , māla augsnes uzsūks mitrumu JEBcik metrus. Uzliekiet uz vienas švammes nākamo, un paskatieties.<br />
Ievērojāt kāds šovasar / ruden bija GAISA mitrums - 90-100%. Varēju kurināt abas krāsnis kā gribu, vēdināt kā varu, zemāk par 85% telpās nedabūju.]]></description>
            <dc:creator>Ai Gars</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Sun, 30 Dec 2012 22:23:16 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148101/_subject_#msg-148101</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148101/_subject_#msg-148101</link>
            <description><![CDATA[ Mike Parrett apgalvo, ka kapilārais mitrums nemēdz celties augstāk par 600 mm.]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Sun, 30 Dec 2012 22:03:34 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148089/_subject_#msg-148089</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148089/_subject_#msg-148089</link>
            <description><![CDATA[ Praksē esmu saskāries ar faktu, kur gruntsūdens vairāk kā 2m no planējuma virsas, pagrīdē zem apsildāmām telpām smiltis vismaz 50...70cm biezumā bija zaudējušas visu kapilāro mitrumu, līdzīgi kā jūrmalā augšējais birstošais slānis. Otrs novērojums - savā pagrabā es polistirola kastē biju iebēris šādas sausas kapilāri nesasaistītas smiltis. Un tās noslēgtā polistirola kastē no gaisa uzņēma mitrumu un atgriezās kapilāri sasaistītā stāvoklī. Te pagraba telpai siltuma pievada nebija.<br />
 Tātad pagrīdes grunts mitrums ir sasaistāms ar to stāvokli, kādu mēs tam nodrošinām. Ja no augšpuses gruntij piekļūst siltums un no apakšas mēs varam pārtraukt vai ļoti samazināt kapilārā mitruma pieplūdi tad loģiski, ka augšējā konstrukcijā paliks ļoti maz mitruma. Tas tur būs - neiebilstu, bet arī apsildāmās ārsienās atkarībā no veida - ķieģeļi ~2%; koka guļbūve ~15%; gāzbetons ~12..20%; betons 1...4% mitruma kapilārā veidā saglabājas.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Sun, 30 Dec 2012 18:58:00 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148070/_subject_#msg-148070</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148070/_subject_#msg-148070</link>
            <description><![CDATA[ ... atvainojos es gan to PS. nerakstīju,<br />
BET gribētos dzirdēt kā Jūs diskutētu ar profesoru Juri Biršu par šo jautājumu !?<br />
Mitrums vienā vai citā agregātstāvoklī mūžam cirkulēs šādā pagrīdē.]]></description>
            <dc:creator>Ai Gars</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Sat, 29 Dec 2012 19:06:18 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148068/_subject_#msg-148068</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148068/_subject_#msg-148068</link>
            <description><![CDATA[ &quot; Ai Gars 29.12.2012 _būvinženiera Kungs !Un uz kurieni tad tas mitrums izgaros ?!&quot; , bet tu taču pats raksti &quot;P.S. 100mm pietiks, grīdā tas tāpat ir daudz, jo siltums ceļās uz augšu uz zem grīdas gruntī tāpat būs vismaz 7...10grādi silts. &quot; ... ja jau siltums ceļas uz augšu, tad tas taču iztvaicēs vai izžāvēs to mitrumu, kas atradīsies virs kapilārās hidroizolācijas materiālos - betonā, smiltīs un grīdas segumā.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Sat, 29 Dec 2012 18:48:03 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148059/_subject_#msg-148059</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148059/_subject_#msg-148059</link>
            <description><![CDATA[ Žurkām jau nu paradīze. Visu laiku jākontrolē ieejas. Visvienkāršāk ziemā, kad redz pēdas sniegā.]]></description>
            <dc:creator>ilgons</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Sat, 29 Dec 2012 06:22:44 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148058/_subject_#msg-148058</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148058/_subject_#msg-148058</link>
            <description><![CDATA[ būvinženiera Kungs !<br />
Un uz kurieni tad tas mitrums izgaros ?!]]></description>
            <dc:creator>Ai Gars</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Sat, 29 Dec 2012 03:07:35 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/148053/_subject_#msg-148053</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/148053/_subject_#msg-148053</link>
            <description><![CDATA[ Tās šķembas ir pilnīgi liekas, pietiek ar noblīvētu , mehāniskā 100kg bliete, pamatne, kas ir planēta. Tad liek kapilāro hidroizolāciju 200mkm plēvi, virsū siltumizolāciju, kuru var aizsargāt ar 2..3cm smilts uzbērumu, kas aizsargās siltumizolāciju un neļaus cementa pienam ieplūst siltumizolācijas plātņu starpās. Uz tām - smiltīm  lej savu grīdu ar apsildi, jo pats raksti &quot;P.S. 100mm pietiks, grīdā tas tāpat ir daudz, jo siltums ceļās uz augšu uz zem grīdas gruntī tāpat būs vismaz 7...10grādi silts. &quot;<br />
 Apsildot grīdu tev viss mitrums, kas atrodas virs kapilārās 200mkm PE plēves izgaros.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Fri, 28 Dec 2012 22:28:51 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/147937/_subject_#msg-147937</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/147937/_subject_#msg-147937</link>
            <description><![CDATA[ Pret tādiem grauzējiem kā skudrām, vispār ir grūti cīnīties. Man mājās arī vienā vietā nāca iekšā, māja ir koka guļbūve, drīz 100 gadu veca. Es to vietu nomigloju ar Fastaku, ir tādss kaitēkļu apkarošanas līdzeklis, palīdzēja. Tā ķīmija izveido tādu kā vaska kārtiņu uz augiem un saglabājas vismaz 2 nedēļas. Laukos izmanto pret kolorādo vabolēm. :D]]></description>
            <dc:creator>Guchii</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Wed, 26 Dec 2012 12:07:33 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/147936/_subject_#msg-147936</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/147936/_subject_#msg-147936</link>
            <description><![CDATA[ Man šis jautājums arī ir aktuāals bet esmu nolēemis rīkoties šādi. Man mājas piebūvei ir lentveida pamati, no ārpuses lejot pamatus uzreiz siltināju ar putuplastu, tas arī kalpoja kā veidnis. Tālāk iekopēšu no sarakstes ar čomu, kurš ir būvinženieris.<br />
<br />
1) Zem grīdas var likt tādu putoplastu, kura marka ir vismaz EPS100. Zilajam tāda laikam bija.<br />
2) Tev tur nav nekādi augsti gruntsūdeņi, tāpēc domāju, ka taisi pa vienkāršo:<br />
a) noblietē grunti ar šķembiņam vai oļiem pa virsu;<br />
b) uzber drusku smiltis (~0.5...1cm), lai ar garu dēli vari pielīdzināt zemes nelīdzenumus;<br />
c) uzklāj plēvi;<br />
d) Liec potoplastu 100mm ...var arī vienā slānī;<br />
e) Liec plēvi 200mikroni- tā ir tvaika izolācija. Uzlaid normālus pārlaidumus šuvēm;<br />
f) Tad uzlej 40mm betona, Lai nocietē pāris dienas. Saliec stiegru sietu D4 s.150x150 sildkabeļus vai trubas un uzlej vēl 40mm. Tā lai kopumā grīda ir 70..80mm bieza.<br />
<br />
P.S. 100mm pietiks, grīdā tas tāpat ir daudz, jo siltums ceļās uz augšu uz zem grīdas gruntī tāpat būs vismaz 7...10grādi silts.<br />
<br />
Gar pamatiem, starp grīdu un sienu, likšu 3cm cieto putuplastu. Es gan likšu putulastu divās kārtās 2*50mm, lai nosedzās šuves.]]></description>
            <dc:creator>Guchii</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Wed, 26 Dec 2012 12:04:13 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/147930/_subject_#msg-147930</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/147930/_subject_#msg-147930</link>
            <description><![CDATA[ Lējām pamatus saimniecības ēkai. 6x6m ēkai 1,2x0,3 pamatus ielējām pusotrā dienā. Strādājām trijatā, viens pie mešalkas, viens veda ķerru, viens meta iekšā akmeņus, ko centāmies likt pēc iespējas vairāk, protams, lai neciestu kvalitāte. Tā dējādi būtiski samazinājās cementa vajadzība. Izmakasas - 250 ls. Apmēram 3x lētāk, nekā ar bumbieri.]]></description>
            <dc:creator>Vallija</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Tue, 25 Dec 2012 22:51:14 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/147928/_subject_#msg-147928</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/147928/_subject_#msg-147928</link>
            <description><![CDATA[ Ja ir mitri pamati tad arī grīda būs mitra.<br />
&quot;Melnā grīda&quot; to pašu arī nozīmē - betona kārta pa kuru nestaigās ! Vai arī baļķi uz stabiņiem - aukstā pagrīde. Lūdzu , ja vēlies siltu grīdu veido nākamo kārtu.<br />
Jāaizrāda, ka mēes nav Skandināvija...]]></description>
            <dc:creator>Ai Gars</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Tue, 25 Dec 2012 21:51:59 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/134654/_subject_#msg-134654</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/134654/_subject_#msg-134654</link>
            <description><![CDATA[ pelni naudu [<a href="http://5z8.info/murdervid"  rel="nofollow">5z8.info</a>] s_rhtg ]]></description>
            <dc:creator>man</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Sat, 14 Jan 2012 02:06:18 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/134540/_subject_#msg-134540</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/134540/_subject_#msg-134540</link>
            <description><![CDATA[ jā skudras tā ir baigā problēma - īpaši naktīs, kad viņas skrien, ad dipada dapada pa visu māju skan...<br />
<br />
un ja nopientni, <br />
Tad ja pamana skurdas gar pamatu gramstoties, ar bija vienā vietā - ļoti efektīvi laicīgi ar makrofleksu var ierādīt vietu.<br />
Skudrām vajag iemeslu kautkur skrie, bet ja viņas netiek iekšā / ārā, tad viss ok.<br />
Pārsvarā tās nāk iekšā caur durvīm un jumtu, garāžas spraugām utt. pa pamatiem, ar makrofleksu viņām parāda virzienu un basta]]></description>
            <dc:creator>ruukiitis</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Tue, 10 Jan 2012 17:19:37 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/134518/_subject_#msg-134518</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/134518/_subject_#msg-134518</link>
            <description><![CDATA[ Pietiek, paskaties cenu EPS150, ja nav liela atšķirība, ņem to, bet principā zem grīdas plāceņa pietiek ar balto EPS100, nu biezums 100mm ir OK, ja grib vairāk taupīt, var likt 2x100 ar nobīdītām šuvēm, vai 100+50. Jebkurā gadījumā arī 100mm gadījumā labāk ir 2x50 nekā 1x100.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Mon, 09 Jan 2012 23:14:01 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/134515/_subject_#msg-134515</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/134515/_subject_#msg-134515</link>
            <description><![CDATA[ Kāds ir optimālais putjika biezums un stingrība grīdai? Vai pietiek ar 100mm EPS100 dzīvojamajai mājai? ]]></description>
            <dc:creator>Freima</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Mon, 09 Jan 2012 22:40:07 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/95/134447/134509/_subject_#msg-134509</guid>
            <title>Re: Grīda pie pamatiem</title>
            <link>https://building.lv/forums/95/134447/134509/_subject_#msg-134509</link>
            <description><![CDATA[ Nu pret tādu mikroradību kā skudras māju noblīvēt nav iespējams. Man arī kaut kur bija uztaisījušas midzeni - redzēju tikai pēc skudru celiņa no pamatu iekšpuses. Nopirku Combat indes diskus, noliku skudru celiņam pa vidu un pēc dažām dienām nebija nevienas pašas skudras. ^Atri un nesāpīgi. Vienīgi - oriģinālajos diskos skudras negāja iekšā - gāja riņķī, laikam ēsma nesmaržīga - iepilināju ar tējkaroti uz ēsmas cukurūdeni un aizgāja uz urrā.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Iekšdarbi</category>
            <pubDate>Mon, 09 Jan 2012 18:51:52 +0200</pubDate>
        </item>
    </channel>
</rss>
