Man ir 2 istabu dzīvoklis, tātad, pirms kādiem 6 gadiem dzīvoklī tika veikts remonts, (itkā meistars bija zinošs, un arī atsauksmes nebija sliktas), tika nojauktas apaļās mūra krāsnis, jo tās iepriekš tika pārkurinātas un bija izdegušas, un vietā tika noliktas jotul čuguna krāsniņas, katrā istabā,(krāsniņas tika izvēlētas atbilstoši telpas platībai). pēc kāda laika, pamazām sāka parādīties mitrums, sākumā tam netika pievērsta uzmanība, bet vēlāk sāka pelēt ārsienas. pelējums tika apstrādāts ar līdzekli "SAVO" , tas palīdzēja uz laiku, bet problēma netika atrisināta. kādi varētu būt šī mitruma cēloņi un kā tos novērst? https://building.lv/forums/95/163429/163429/_subject_#msg-163429 Mon, 27 Apr 2026 11:15:28 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/95/163429/163624/_subject_#msg-163624 https://building.lv/forums/95/163429/163624/_subject_#msg-163624 Lai no tā izvairītos lietoja šo masīvo apmūrējumu, jo katram procesam ir divi gali. Jo atrāk un straujāk tu centies noņemt siltumu no kurtuves, jo lielāks risks, ka uz šim "aukstajām" virsmām izkritīs kvēpi, kas kavē siltuma atdevi. Tapēc lieto šos nosacītos "siltumizolātorus "- māla vai šamota ķieģeļus. Un lai nodrošinātos uztvert šo siltumu, šim dūmejām no masīva materiāla jābūt ar noteiktu garumu ...īsos posmos siltums tiez izvadīts dūmenī. Izmantot ūdeni ir bīstami, jo tas spēj ātri aizvadīt siltumu, bet rada risku izkrist kvēpiem.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 21:22:39 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163599/_subject_#msg-163599 https://building.lv/forums/95/163429/163599/_subject_#msg-163599 Rx Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 19:15:14 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163597/_subject_#msg-163597 https://building.lv/forums/95/163429/163597/_subject_#msg-163597 -------------------------------------------------------
> Un par siltuma akumulatoru ar ūdeni var
> pafilozofēt: papildus enerģiju vajag , lai tajā
> siltumu kas ir ūdenī, iepumpētu, un pēc tam
> izpumpētu. Un tie būs zudumi.


Vai tad paštece mūsu platuma grādos vairs nedarbojas?]]> bruno Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 18:42:04 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163593/_subject_#msg-163593 https://building.lv/forums/95/163429/163593/_subject_#msg-163593 Rx Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 18:32:33 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163592/_subject_#msg-163592 https://building.lv/forums/95/163429/163592/_subject_#msg-163592 Rx Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 18:28:22 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163585/_subject_#msg-163585 https://building.lv/forums/95/163429/163585/_subject_#msg-163585 bentons Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 16:42:58 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163576/_subject_#msg-163576 https://building.lv/forums/95/163429/163576/_subject_#msg-163576
Tādēļ svarīga ir ne tikai akumulējošā materiāla siltumietilpība, bet gan arī siltuma noņemšanas veids - siltumvadāmība. Šķiet, nekas labāks par ūdens plūsmu vēl nav izdomāts.]]> Uldis_s Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 14:31:25 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163572/_subject_#msg-163572 https://building.lv/forums/95/163429/163572/_subject_#msg-163572 binary Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 13:42:03 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163570/_subject_#msg-163570 https://building.lv/forums/95/163429/163570/_subject_#msg-163570 > tiešām siltumu noņem jūtami ātrāk nekā
> kāds siltuma akumulators.
Jebkuras enerģijas veida akumulācija (uzglabāšana) rada zudumus. Ideālā variantā iegūstamajam labumam(komfortam) ir jāatsver šie zaudējumi. Ir krāsniņu modeļi,kam akmens plāksnes orģinālā variantā jau iestrādātas kurtuves sānos no iekšpuses.(Tas rada neizpratni) Pēc idejas jau pati krāsniņa ir izolējošs (akumulējošs) elements,tāpēc ja tā būtu no plānāka materiāla,jo mazāk akumulētu (zaudētu) siltumu-to viegli var sajust nomainot 2mm biezo metāla skursteņa pagarinājumu pret 0,5mm biezu. Cits jautājums ir kalpošanas laiks... Cita lieta protams ir ūdens kā siltuma noņēmējs,bet citos variantos dūmgāzu ceļš ir par īsu.]]> Praktiķis Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 13:35:18 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163555/_subject_#msg-163555 https://building.lv/forums/95/163429/163555/_subject_#msg-163555 Pliks gaiss arī nav zemē metama lieta, tikai jāsaprot, ka atklātās un karstās metāla virsmas izdedzina skābekli telpā un tas nav patīkami.
Vienmēr esmu uzskatījis, ka metāla krāsnis nav īsti piemērotas dzīvojamām telpām, turklāt ņemot vērā to siltuminerci un lietderību. Katrai lietai savs pielietojums un ņemties ar uzlabošanu ir pārāk sarežģīts pasākums un beigās var arī neko daudz neuzlabot vai vēl sliktāk. Būtu labi nopirkt atbilstošu un piemērotu ierīci, bet tradīcijas un iepirkšanās paradumi ir tādi kādi tie ir. :)]]> Vilnis_Radio Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 10:38:56 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163550/_subject_#msg-163550 https://building.lv/forums/95/163429/163550/_subject_#msg-163550
Skursteni pagarināt diez vai sanāks. Virs krāsniņas aizet metru-pusotru uz augšu, tālāk leņķis un iziet cauri sienai. "Bīdīt caurumu" sienā galīgi negribas.


Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nav jēgas apkraut
> apkures ierīci ar siltuma akumulējošiem
> materiāliem,ja to degšanas procesā dūmgāzes
> vairāk vai mazāk iet pataisno skurstenī.Jo
> lēnāka siltuma noņemšana,jo augstāka
> dūmgāzu temperatūra aizies skurstenī.

Par šo jau arī bija jautājums - vai pliks gaiss tiešām siltumu noņem jūtami ātrāk nekā kāds siltuma akumulators.]]> binary Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 09:52:45 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163547/_subject_#msg-163547 https://building.lv/forums/95/163429/163547/_subject_#msg-163547 Praktiķis Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 09:39:58 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163545/_subject_#msg-163545 https://building.lv/forums/95/163429/163545/_subject_#msg-163545 -------------------------------------------------------
> Kondensats uz jauna PVC loga veidojas tiesi del
> nepiemerotas apkures krasninas?
> Visas problemas varetu glabt centralapkures
> ierikosanas,ar normaliem radiatoriem zem palodzes?

Kur tieši kondensāts veidojas? Pa perimetru? Vai arī uz visa stikla?

Mums ir logi, kam veidojas tikai pa perimetru - domājams, ka tas ir normāli. Cik saprotu, aukstuma tilti un tā… Savukārt terases durvīm un lielajam logam kondensāts veidojas uz visa stikla. Pamērot ar infrasarkano distances termometru, logam stikla virsma ir, piemēram, +18°C, savukārt terases durvīm un logam - tikai +8°C. Šorīt vispār terases durvīm un logam stikla virsmas temperatūra bija no 0°C līdz 7°C, atkarībā no tā, cik augstu mēra.

Cik lasīts, tad loga virsmas temperatūru (un attiecīgi arī kondensāta veidošanās iespējamību) ietekmē vairāki faktori (no loga uzbūves viedokļa):
* stiklu/kameru skaits. Ir logi ar 2 stikliem (un 1 "gaisa kabatu"), ir logi ar 3 vai pat 4 stikliem. Tās "gaisa kabatas" uzlabo siltumizolāciju un arī loga virsmas temperatūru.
* minēto kameru biezums
* kameru pildīšanai izmantotā gāze (piemēram, argons)
* stikla pārklājums (meklē jēdzienu "selektīvais stikls")]]> binary Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 09:09:35 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163544/_subject_#msg-163544 https://building.lv/forums/95/163429/163544/_subject_#msg-163544
Mums ir "Baltika zemā" kamīnkrāsns. Ap kurtuvi ir neliels akumulators. Tālāk telpā ir metāla dūmvads, metru-pusotru metru garš. Izskatās, protams, neestētiski. Nu un ir dilemma - atstāt kā ir, pieņemot, ka tādā veidā telpa no dūmvada saņems vairāk siltuma, vai apdarīt ar kaut kādām dekorācijām, kas vienlaicīgi kalpotu arī par akumulatoru.

Šobrīd sanāk, ka telpa no dūmvada karstuma uzņem siltumu. Tāda apdare šo procesu viennozīmīgi ietekmēs. Jautājums tikai, kādā veidā - vai tā apdare kalpos kā siltumizolācija (respektīvi vairāk siltuma aizies atmosfērā) vai tieši otrādi - spēs uzņemt no skursteņa vairāk siltuma nekā to spēj ap skursteni brīvi piekļūstošais gaiss.

Man gan nav pārliecības, ka mēs tur vispār varam kādu masīvu apdari veidot ap dūmvadu. Jau tagad kamīnkrāsniņas augšējā plātne ir saplaisājusi.]]> binary Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 08:59:36 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163536/_subject_#msg-163536 https://building.lv/forums/95/163429/163536/_subject_#msg-163536 Degšanā vairs amerika nav jāatklāj - ļoti augsta temperatūra (1200c) un sekundārā gaisa padeve sprauslā, tas arī ir viss, lai sadegtu max viss kas var sadegt, turklāt procesam jābūt dinamiskam - perfekta automātika abām gaisa padevēm. Tālāk īsti domāju vairs nav kur attīstīties - nākamā jau kodolreakcija. :) Jūtuba modelis ir vienkārši modifikācija, kurai ir problēmas ar gāzes ģenerēšanas ierosinātāju un gāzu sekundāro atjaukšanu ar skābekli. Gāzģenerācijas katlā tas ir atrisināts kompakti.
Tā protams atkāpe no pelējuma sienā, bet nu tā sanāca.]]> Vilnis_Radio Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 00:53:49 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163535/_subject_#msg-163535 https://building.lv/forums/95/163429/163535/_subject_#msg-163535 JanisJanis Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 00:27:24 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163534/_subject_#msg-163534 https://building.lv/forums/95/163429/163534/_subject_#msg-163534 JanisJanis Iekšdarbi Tue, 21 Jan 2014 00:21:23 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163527/_subject_#msg-163527 https://building.lv/forums/95/163429/163527/_subject_#msg-163527 www.youtube.com]]]> Rx Iekšdarbi Mon, 20 Jan 2014 21:53:46 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163524/_subject_#msg-163524 https://building.lv/forums/95/163429/163524/_subject_#msg-163524 Vilnis_Radio Iekšdarbi Mon, 20 Jan 2014 21:27:15 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163523/_subject_#msg-163523 https://building.lv/forums/95/163429/163523/_subject_#msg-163523 Kurināšanas intensitātei koeficienta aprēķinā protams nav nozīme, taču tas ir viens no faktoriem, kurš ietekmē vai tiek sasniegts iekārtas paredzētais %. Mūra krāsnīm protams koeficientu ir pagrūti aprēķināt no iegūtā siltuma viedokļa, bet pilnīgi precīzi to var noteikt centrālapkures katliem. Cik zinu, tad lietderību parastām krāsnīm tuvināti var aprēķināt mērot tās dūmgāzes kombinācijā ar degšanas temperatūru, bet tas ir ļoti, ļoti aptuveni ar lielu kļūdas iespējamību.]]> Vilnis_Radio Iekšdarbi Mon, 20 Jan 2014 21:10:49 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163520/_subject_#msg-163520 https://building.lv/forums/95/163429/163520/_subject_#msg-163520 Visas problemas varetu glabt centralapkures ierikosanas,ar normaliem radiatoriem zem palodzes?]]> Norcis Iekšdarbi Mon, 20 Jan 2014 20:14:35 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163516/_subject_#msg-163516 https://building.lv/forums/95/163429/163516/_subject_#msg-163516 Lietderības koeficenti ir dažādi, bet vienkāršakais izsaka attiecību %, kas ietver trīs parametrus - vēlamo gaisa temperatūru telpā ~20 grādi, dūmenī ieplūstošo dūmgāzu temperatūru ~210..190...labai krāsnij ~130 grādi, degšanas temperatūru kurtuvē 750...900...1200( labai krāsnij) un tad to var izteikt kā (900-190)/(900-20)%...rezultātā lietderības koeficents 80% , bet ja sadegšanas temperatūra ~700 grādi- slapja malka, izejošā dūmgāzes ~230 grādi... tad lietderības koeficents 75%
... kurināšanas intensitātei ar lietderības koeficenta aprēķināšanu nav lielas sakarības... varbūt citādākā izpratnē]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Iekšdarbi Mon, 20 Jan 2014 19:54:52 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163504/_subject_#msg-163504 https://building.lv/forums/95/163429/163504/_subject_#msg-163504 -------------------------------------------------------
> Kā siltuminerces palielināšana ietekmē
> nepieciešamā kurināmā daudzumu?

Pie vienādiem kurtuves nosacījumiem, lai uzsildītu lielāku masu, protams kurināmo vajadzēs vairāk. Pēc tam jāņem vērā, kurtuves efektivitāte dažādos režīmos ir atšķirīga t.i. kurinot uz pilnu jaudu vai nepilnu. Jebkurā gadījumā caurmēra gadījumos metāla krāsnīm un arī mūrētajām krāsnīm lietderības koeficients ir salīdzinoši zems - 40-65% atkarībā no konstrukcijas, malkas kvalitātes, krāsns tīrības un kurināšanas intensitātes.]]> Vilnis_Radio Iekšdarbi Mon, 20 Jan 2014 15:20:54 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163502/_subject_#msg-163502 https://building.lv/forums/95/163429/163502/_subject_#msg-163502 binary Iekšdarbi Mon, 20 Jan 2014 14:28:48 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163495/_subject_#msg-163495 https://building.lv/forums/95/163429/163495/_subject_#msg-163495 Datums: 20.01.2014 09:49

Atvērts ūdens trauks virs krāsniņas tikai paaugstinās mitrumu gaisā. ........

Galvenā doma jau bija, lai neuzliek cieši aizvākotu kannu!!! DDD
Tvaiku norobežošanai nepieciešams tikai nodrošināties ar izplešanās nodrošināšanas tvertni vai gumijas cimdu, kā vīna raudzētājam. Uzvārīšanās parastā krāsniņas režīmā tādai plikai kannai maz iespējama.]]> SerViss Iekšdarbi Mon, 20 Jan 2014 11:08:42 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163492/_subject_#msg-163492 https://building.lv/forums/95/163429/163492/_subject_#msg-163492 gints_ Iekšdarbi Mon, 20 Jan 2014 10:49:09 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163490/_subject_#msg-163490 https://building.lv/forums/95/163429/163490/_subject_#msg-163490 bern Iekšdarbi Mon, 20 Jan 2014 06:18:36 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163489/_subject_#msg-163489 https://building.lv/forums/95/163429/163489/_subject_#msg-163489 Situācijas uzlabošanai varētu veikt divas lietas. A) Siltuminerces palielināšanu un B) piespiedu plūsmas radīšanu grīdas līmenī.
A) Pamatmērķis konkrētajā gadījumā - par kādām stundām paildzināt laiku, kurā sildķermenis bez kuršanās ir siltāks par apkārtējo gaisu un veic gaisa kustināšanu vertikālā virzienā. Risinājums - kaut vai 40 litru piena kanna vai divas ar ūdeni virs krāsniņas. Protams, drošības nolūkos, atvērtā veidā. Citi estētiskie un praktiskie izpildījumi saimnieka iztēles varā. Galvenais ir ūdens masa, jo īpatnējās siltumietilpības ziņā tai konkurentu nav.
B) Pamatmērķis - panākt gaisa pacelšanu no iespējami zemākā-grīdas slāņa. Risinājums - izveidot ap krāsniņu kaut ko nosacīti līdzīgu skurstenim, kur gaiss vilkmes rezultātā ieplūst apakšā un izplūst augšā, bet netiek klāt, jeb daļēji tiek ierobežota pieplūde no sāniem. Uz grīdas, nepilna metra attālumā ap krāsniņu, viens otram blakus novietojami vairāki ~ 1m augsti ugunsdroši vairogi, kas apmēram 5-10 cm piepacelti no grīdas, lai pa apakšu varētu ieplūst gaiss. Vēlams caurspīdīgi, lai nebremzētu infrasarkano starojumu. Piemēram, kādi veci autobusa logi iefrēzēti ķieģeļa kājiņās, vai kas cits pēc saimnieka izvēles.
Ceru, ka ideja skaidra. Veiksmi aukstā gaisa dīķa maisīšanā un tapešu žāvēšanā!]]> SerViss Iekšdarbi Mon, 20 Jan 2014 05:47:07 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163487/_subject_#msg-163487 https://building.lv/forums/95/163429/163487/_subject_#msg-163487 Nevaru saprast kas pa cēloni tam,jo telpu vedinu biezi.!!!!°
1. Arsienu biezums mūrets aptuveni 45 cm (padomju laikos) no baltiem kiegeliem,bet gaisa starpa ir piepildita ar korķa skaidām,varbut dēļ tā sienas paliek mitras ?
2. Zem izstabas 1stava telpa nau apkurinama.un tai nau nekadu mitruma pazimes.
3. Izremontētā iztaba ir apsildama ar metala krasninu.kad kurinu tad silts,kad nekurinu tad ir ka ir ..
Ko šādā gadijuma iesakt ??????]]> Norcis Iekšdarbi Sun, 19 Jan 2014 23:31:33 +0200 https://building.lv/forums/95/163429/163457/_subject_#msg-163457 https://building.lv/forums/95/163429/163457/_subject_#msg-163457 Esošās apkures - smagās apkures krāsns nomaiņa ar vieglām čuguna krāsniņām nebija pareiza doma. Masīvie apkures elementi nodrošināja daudz ilgāku ārsienu virsmu izkarsēšanu nekā vieglā ķeta krāsns. Jo masīva krāsns nodrošina ārsienu apstarošanu 60...80 grādu starojumu vismaz 4 līdz 6 stundas ar vismaz 3,8...4,6m2 virsmas laukumu, tad čuguna krāsnij virsma ~ 1,2...1,8m2 apmēram 2...2,5 stundu garumā ar virsmas temperatūru 90..120 grādi.
Ko darīt? Laikam paša drošākā metode būtu ārsienas nosiltināšana no ārpuses. Otra metode - gar ārsienas perimetru telpās nodrošināt patstāvīgu izsildīšanu grīdlīstes zonā. Vēdināšana ir koks ar diviem galiem - tas ievada sauso, bet auksto āra gaisu. Tātad palielinās siltumzudumi, bet samazinās gaisa mitrums telpās. Veidojas zināms paradokss - telpā ieplūstot aukstajam gaisam papildus tiek atdzesētas ārsienu virsmas, tām atdziestot palielinās kondensāta izkrišanas risks. Tātad varbūt labāk izmantot iekšējo mitruma absorbentus, tas neatdzesēs iekšējās virsmas.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Iekšdarbi Sat, 18 Jan 2014 22:06:40 +0200