Labdien! Tātad jautājums ir tāds - kā pareizi izbūvēt silto grīdu? Apstākļi - mājai grīdas ir veidotas pēc principa - lāgas uz stabiņiem un pāri grīdas dēļi. No grīdas dēļiem līdz zemei (smiltij) aptuveni 1m. Vēlos izveidot silto grīdu un gribu zināt, kā pareizi rīkoties. 1) No sākuma pieberam visu ar smilti līdz augstumam X, tālāk nāk plēve, tad pēc iespējas biezāks putuplasts (50-100mm), plēve, betons, armatūra, trubas un betons pa virsu, pareizi esmu sapratis? 2) Ja pieberu smilti, tad cik lielai spraugai ir jāpaliek līdz pamatu līmenim, lai grīda nesanāktu par pamatiem augstāka? Sanāk ka grīdu betonē divos piegājienos vai ne? No sākuma uztaisa izlīdzinošo kārtu, uz tās uzliek armatūru, pie kuras piestiprina trubas un tad pa virsu atkal betons vai ne? Cik biezam jābūt izlīdzinošajam (50mm?) slānim un cik biezam būtu jābūt slānim, kas nosedz trubas (70mm?)? Cik mm laižam betonu virs trubām? Es ceru, ka +/- skaidri aprakstīju. https://building.lv/forums/95/214411/214411/_subject_#msg-214411 Fri, 24 Apr 2026 02:43:27 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/95/214411/215289/_subject_#msg-215289 https://building.lv/forums/95/214411/215289/_subject_#msg-215289 agrais Iekšdarbi Mon, 10 Aug 2020 13:23:07 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/215287/_subject_#msg-215287 https://building.lv/forums/95/214411/215287/_subject_#msg-215287 -------------------------------------------------------
> Kā te pareizi raksta, armatūras siets, tam piesien
> cauruli ar soli teiksim 15cm ir ok, caurule kādu
> nu tur esi izvēlējis pex vai plastmasu (ar pexu
> man šķiet ērtāk strādāt, locīt), tad sietu ar
> caurulēm pacel uz disanceriem ~2cm (lai neguļ uz
> putika) un tad betonē ar kādu no metodēm vienā
> piegājienā.

Kāds pamatojums sieta celšanai uz distanceriem? Kā tas ietekmē Estrich slāņa biezumu? Cik ir lasīts, tad Estrich gadījumā armatūra nepieciešama nevis izturībai, bet tikai cauruļu fiksēšanai, turklāt ir lasīts arī par kaut kādu minimālo Estrich slāņa biezumu virs caurulēm. Sanāk, ka tā sieta pacelšana drīzāk traucē nekā palīdz.

Armatūras sieta vietā var likt rūtaino foliju un stiprināt caurules ar tackerskavām.
@#$%& folija maksā €35 / 50m2
Tackerskavas ir dažādas, es uz 105m2 ņēmu 7 pakas KAN-THERM E-100112 (L=55mm 14-18mm caurulēm), bet jārēķina pēc cauruļu garuma. Pagaidām nav ne jausmas, pietiks vai būs jāpiepērk.
Teorētiski skavu stiprināšanai vēl var nomā ņemt "pistoli", lai nav jārāpo, bet kādā būvniecības blogā cilvēks rakstīja, ka var iztikt arī bez tās "pistoles".]]> binary Iekšdarbi Mon, 10 Aug 2020 12:26:27 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/215277/_subject_#msg-215277 https://building.lv/forums/95/214411/215277/_subject_#msg-215277 -------------------------------------------------------
> Neredzu iemeslu kāpēc būtu jāpilda ūdens caurulēs
> pirms betonēšanas. JA tev nekādi savienojumi grīdā
> nav un tikai gali torčī ārā pie kolektora, tad tur
> nekādu ūdeni nevajag. Ja kāds domā, ka betons to
> cauruli saplacina, tad tas ir galīgi garām. Godīgi
> sakot pirmo reizi dzirdu, ka kāds tā darītu. Ok,
> ieliet jau var, tas par sliktu nenāk, bet parasti
> jau lej pakāpeniski, un piekolektora attiecīgi
> slēdz visas vienā piegājienā, kad visas grīdas
> pabeigtas. Tad arī smuki tās iebetonētās caurules
> var pie kolektora pielocīt pareizajā garumā. Kad
> tur viss vēl ļurkājas - nav strādāšana.

Nu tu pirmo reizi dzirdi, es gan to ne vienu vien reizi esmu dzirdējis / lasījis.

Par cauruļu ļurkāšanos - man grīdu izbūve vēl priekšā (cerams, pēc 2 mēnešiem varētu būt), tāpēc pagaidām nav pilnīgas pārliecības, kā tas notiks, bet pieļauju, ka "līkuma veidnis 20mm" varētu to ļurkāšanos novērst vai vismaz samazināt, vērst pareizajā virzienā.]]> binary Iekšdarbi Mon, 10 Aug 2020 06:03:59 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214599/_subject_#msg-214599 https://building.lv/forums/95/214411/214599/_subject_#msg-214599
Lai nodrošinātu šo temperatūru ir nepieciešams jaucējmezgls, kurš sastāv no sūkņa un trīsceļu vārsta. Trīsceļu vārstam ir pievienota turpgaita no katla, caur vārstu tā aiziet tālak uz grīdām, un atpakaļgaita. Vārsts lielāko daļu siltumnesēja ņem no atpakaļgaitas (cirkulē un liekā atpakaļgaita aiziet uz katlu), kad temperatūra sāk kristies, tas paver vaļā turpgaitu no katla (vai akumulācijas tvertnes) puses un ielaiž karsto siltumnesēju maģistrālē uz kolektoru, tādā veidā uzturot iestatīto temperatūru grīdām (temperatūru iestata uz paša vārsta. Vārstam ir temperatūras mērītājs, kas mēra siltumnesēja temp.)

Ar cietā kurināmā katlu ir tā, ka jāskatās, kāda ir katla minimāla darba temperatūra, parasti tā ir ~60 grādi. Ja katlu darbina uz zemāku temperatūru, katls ātri aizaug un smird, tāpat arī dūmvads. Viss pilnībā neizdeg, kondensējas un tad tek un smird..

Bet redz, siltajām grīdām tā darba temperatūra ir zemāka par 60 grādiem, tāpēc būtu vēlams izveidot akumulācijas tvertni. Akumulācijas tvertne nodrošinātu to, ka katls pastāvīgi strādā nepieciešamajā darba temperatūrā (katlam veido savu cilpu, kurā cirkulē siltumnesējs temperatūrā, teiksim 75 grādi, cirkulācijai arī izmanto to katlā iebūvēto sūkni + arī uzstāda trīsceļu vārsta jaucējmezlglu, kas uztur katla temperatūru.. lieko siltumu vārsts laiž uz akumulācijas tvertni un lādē to, un ielaiž no akumulācijas tvertnes apakšas vēsāku siltumnesēju uz katlu). Tālāk no akumulācijas tvertnes seko jaucējmezgls siltajām grīdām. Kad akumulācijas tvertne ir uzlādēta, teiksim ~85 grādi viss tilpums, kurināšanu pārtrauc, atslēdz katla cilpas cirkulāciju, lai tā lieki nedzesē siltumnesēju (jo katls jau vairs nekurinās) un siltās grīdas joprojām turpina sildīt ņemot ūdeni no akumulācijas tvertnes...

Vienīgie mīnusi akumulācijas tvertnei ir izmaksas un vieta, kuru tā aizņemt... Domāju kādi 800L būtu kaut cik normāls tilpums, lai varētu panākt labu efektu. Ideāli jau kādi 1200-1500L

Es Tev iesaku skatīties daudz video par šo tēmu, ja pats vēlies visu likt kopā un sāksi saprast, kā tas viss notiek. Ja saproti krievu valodu, tad ļoti pamācoši video ar visu teoriju ir youtube kanālam " Тепло-вода ". Gan par siltajām grīdām un jaucējmezgliem, gan akumulācijas tvertnēm u.c. ar apkures sistēmām saistītiem jautājumiem. Galvenais tiešām izanalizēt vairākus video, nepieņemt par galējo variantu primo shēmu, kuru redzi.. Vajag padomāt, kas derētu tieši Tavā gadījumā. Ar laiku sāksi pats saprast, kas strādātu un kas nē, visiem video nevar ticēt. Тепло-вода gadījumā vēl neesmu redzējis, ka viņš stāstītu pilnīgas muļķības.]]> Zet57 Iekšdarbi Fri, 26 Jun 2020 12:24:06 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214595/_subject_#msg-214595 https://building.lv/forums/95/214411/214595/_subject_#msg-214595 Sanāk ka no katla pienāk siltā ūdens pievads uz sūkni, tālāk ir jābūt tā, ka siltais pievads no sūkņa tālāk sazazrojas viens zars aiziet uz pirmā stāva kolektoru un otrais zars uz otrā stāva kolektoru? Pēc tam attece lejā pie katla atkal savienojas un tiek pievienota katlam?
Esmu noskatījis sev granulu katlu RED Selecta un cik saprotu viņam jau ir savs iebūvētais digitālais
cirkulācijas sūknis (Wilo). Tas nozīmē, ka man principā sūknis nav vajadzīgs?]]> Jānis654 Iekšdarbi Fri, 26 Jun 2020 10:53:55 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214586/_subject_#msg-214586 https://building.lv/forums/95/214411/214586/_subject_#msg-214586
Kā arī, cik daudz caurules nevajadzīgi karāsies gaisā. Ņemot vērā, cik augsti griesti. Teiksim griesti 3m,tātad 3m turpgaita un 3m atpakaļgaita, kopā 6m katrai kontūra karājas gaisā, kas vēl jāpaslēpj sienā vai kādā šahtā. Pieņemsim 5 kontūras, tas jau ir 30m,kuri lieki atdod siltumu un aizņem vietu. Tā žūkšņa vietā ērtāk palaist 2 caurules- maģistrāles uz otro stāvu kolektoram.

Sūkņi 2 gab nav vajadzīgi, ir viens jaucējmezgls ar sūkni no kura siltumnesējs vajadzīgajā temperatūrā tiek padots uz vienu un otru kolektoru. Protams, var filozofēt - ja tas sūknis nomirst, tad siltuma nav visā mājā, ja katram kolektoram būtu savs sūknis, tad vismaz viens stāvs vēl sildītos. Bet nu,tas katra pašā ziņā, cik lielās galējībās iet, tad jau arī 3 katlus drošībai var likt utt.]]> Zet56 Iekšdarbi Thu, 25 Jun 2020 17:11:43 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214585/_subject_#msg-214585 https://building.lv/forums/95/214411/214585/_subject_#msg-214585 -------------------------------------------------------
var taisīt
> divus kolektorus, vienīgi sanāk pārmaksāt uz otra
> cirkulācijas sūkņa rēķina.
>

Divi kolektori, bet sūknis viens]]> ints45 Iekšdarbi Thu, 25 Jun 2020 16:59:54 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214583/_subject_#msg-214583 https://building.lv/forums/95/214411/214583/_subject_#msg-214583 kāda būtu argumentācija katram stāvam likt savu sūkni? man, piemēram, ss sūknis lieliski tiek galā ar abiem stāviem, kopā 16 kontūriem.
grīda jātaisa šā kā tā. nu, tad ir vērts to taisīt siltu un nemocīties ar radiatoriem, diviem temperatūru režīmiem.
otrā stāvā var veidot silto grīdu no trim kārtām riģipša.]]> v_t Iekšdarbi Thu, 25 Jun 2020 14:05:24 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214580/_subject_#msg-214580 https://building.lv/forums/95/214411/214580/_subject_#msg-214580 Principā domu sapratu. Nav vērts iespringt uz trubu soli, kā arī ja finanses pietiek var taisīt divus kolektorus, vienīgi sanāk pārmaksāt uz otra cirkulācijas sūkņa rēķina.

Par grīdu otrajā stāvā biju domājis likt koka grīdu, jo negribu likt papildus slodzi uz nesošo sienu. Biju atradis variantu manai idejai - attiecīgi ir tādas kā alumīnija plāksnes ar padziļinājumu trubai. Šīs plāksnes uzstāda star siltumizolāciju un grīdas pārklājumu. Attiecīgi truba uzsilda visu plāksni kas vienmērīgi sadala siltumu, kas koka grīdai ir būtiski. nezinu vai šāds vairants ir labs, bet atsauksmēs rakstīja ka strādā diez gan ok.
Varētu likt radiatorus, bet tie aizņems vairāk vietas. A kā finansiāli, radiators sanāk lētāk kā siltā grīda otrajam stāvam?]]> Jānis654 Iekšdarbi Thu, 25 Jun 2020 13:15:57 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214579/_subject_#msg-214579 https://building.lv/forums/95/214411/214579/_subject_#msg-214579 2) kolektorā temperatūru katram kontūram nevar noregulēt, jo miskeris ir viens uz visām cilpām, taču regulāciju veic ar caurplūdi - tur kur nepieciešams mazāku temperatūru telpā, tur tiek samazināts caurplūdes daudzums (kolektoriem ir vienkāršāki un sarežgītāki plūsmas regulatori, bet jebkurā gadījumā tie ir jebkuram kolektoram),
3) nav jāmaina solis, jo ir regulēšanas iespēja,
4) tīri teorētiski par tām ārmalām tā ir, bet praktiski nedomāju, ka tam ir nozīmē, jo siltuma zudumi tur nav būtiski un telpas temperatūra tāpat ļoti labi izlīdzinās, lai vispār nejustu kaut kādu tur atšķirību. Tāds variants būtu aktuāls, ja piemēram ir doma sildīt ar ļoti zemām temperatūrām grīdu (piemēram siltumsūknis), tad varbūt tam parādās kaut kāda neliela nozīme, bet nedomāju ka būtiska. Es sev neko nesarežģīju un gāju pēc armatūras soļa un viss. Cita lieta, ka var ielocīt to cauruli dažādi, bet jēdzīgāķais variants ir turpgaita un atpakaļgaita iet visu laiku blakus un vīrzās pa ārmalu uz iekšpusi un iekšpusē centrā veidojas finiša cilpa. Paskaties internetā bildes, lai saprastu to locījumu. Principā tas iespējams arī nobalansē ārmalu un vidusdaļas temperatūras jautājumu, jo šādā locījumā siltākais šķidrums vienmār kursēs vairāk pa perimetru. Bet nav fundamentāla kļūda arī citādam locījumam, jo normālā siltinātā ēkā to visu praktiski nevar just - visur būs smuka vienmērīga temperatūra.]]> Vilnis_Radio Iekšdarbi Thu, 25 Jun 2020 12:49:17 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214576/_subject_#msg-214576 https://building.lv/forums/95/214411/214576/_subject_#msg-214576
1) ja es plānoju silto grīdu likt arī otrajā stāvā, kā ir pareizi, katram stāvam savs kolektors vai uz abiem stāviem viens?
2) vai pie kolektoriem katram kontūram var noregulēt savu temperatūru vai tas nav iespējams?
3) ja nav iespējams atsevišķi regulēt temperatūru katram kontūram, tad ar kādu soli man likt siltās grīdas augšā, lai nesanāk ka lejā ir ledusskapis, bet augšā pirts? pirmajā stāvā likšu 16mm trubas ar soli 15 cm. otrajā stāvā likta 16mm ar soli 20-30cm?
4) urbjot teoriju ieraudzīju, ka bieži gar ārsienām un pie logiem un durvīm liek mazāku soli, lai attiecīgi siltuma atdeve būtu lielāka vietās kur ir vairāk zudumi, lai neizjustu temperatūras atšķirības. vai ir jēga sarežģīt pasākumu un likt to 1m no ārsienas 10cm soli un pārēja telpā 15 cm, vai neispringt un visur likt 15 cm?]]> Jānis654 Iekšdarbi Thu, 25 Jun 2020 10:19:54 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214511/_subject_#msg-214511 https://building.lv/forums/95/214411/214511/_subject_#msg-214511 agrais Iekšdarbi Thu, 18 Jun 2020 22:47:44 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214510/_subject_#msg-214510 https://building.lv/forums/95/214411/214510/_subject_#msg-214510 -------------------------------------------------------
> Un slāņa biezums ir 2-20mm.Mēs laikam par dažādām
> lietām runājam...

Piekrītu, es biju domājis Knauf-a Nivello. Ir arī tāds.
Bet mana dziļā pārliecība, ka jauna grīda lielākos objekotos veidojama ar estrich un uzrez gluda un taisna;izlīdzinošie materiāli savukārt izmantojami padomju un jaunāku laiku brāķa labošanai vai mazajiem objektiem, kur nav ekonomiski izdevīgi saukt brigādi.]]> Aldiss Iekšdarbi Thu, 18 Jun 2020 22:01:56 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214509/_subject_#msg-214509 https://building.lv/forums/95/214411/214509/_subject_#msg-214509 agrais Iekšdarbi Thu, 18 Jun 2020 20:39:39 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214508/_subject_#msg-214508 https://building.lv/forums/95/214411/214508/_subject_#msg-214508 agrais Iekšdarbi Thu, 18 Jun 2020 20:37:46 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214507/_subject_#msg-214507 https://building.lv/forums/95/214411/214507/_subject_#msg-214507 -------------------------------------------------------
> Vai no pieredzes varat ieteik kādu uzņēmumu vai
> brigādi, kas kvalitatīvi un par demokrātisku
> atalgojumu man ieklās grīdu?

Šajā gadījumā izpildītājus droši vari meklēt ss.lv.
Apzvani pāris, vienojies par cenu un darbu izpildes dienu un aidā.
Atšķirībā no citu darbu veicējiem, te ir ļoti šaura specializācija un gana dārgs aprīkojums. Šie meistari citus darbus nedara, rokas ietrennētas un kaut kā nav dzirdēts par neskaitāmi šķībi ielietām grīdām. Atšķirībā no šķībi samūrētām sienām vai pilošiem jumtiem.]]> Aldiss Iekšdarbi Thu, 18 Jun 2020 20:14:43 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214499/_subject_#msg-214499 https://building.lv/forums/95/214411/214499/_subject_#msg-214499 Jānis654 Iekšdarbi Thu, 18 Jun 2020 15:25:29 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214497/_subject_#msg-214497 https://building.lv/forums/95/214411/214497/_subject_#msg-214497
Vel var izsaukt bunduli ar pasizlidzinoso betonu]]> m. Iekšdarbi Thu, 18 Jun 2020 12:32:34 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214495/_subject_#msg-214495 https://building.lv/forums/95/214411/214495/_subject_#msg-214495 -------------------------------------------------------
> Varu nedaudz piebilst par limenosanu...Man ari
> sanaca betonet kadus 150m2.Tiesa gan bez siltam
> gridam. Es vadulu vieta izmantoju regipsa
> profilus, tos ari tur atstaju. Baigi uz super
> puper gludumu neiespringu, jo pats gan flizeju gan
> lieku laminātu. Man vieglak pec tam uzliet dazus
> maisus pasizlidzinošo.Tad flīzet vispār ideāli un
> arī laminatam labi.Var ari linoleju klāt bez īpasa
> čakara. Pasizlidzinošo ņemu Nivello 500, Depo
> maksa ap 7 eiro mais, uz cementa bāzes...

Pirmkārt, Nivello nav uz cementa, bet gan ģipša bāzes. Mitrām telpām nebūtu ieteicams. Un ar pāris maisiem uz 100+ kvadrātmetriem noteikti nepietiks, jo minimālais slāņa biezums ir 8mm. Un tad tie vairs nav 7 vai 10 EUR , bet gan kādi 300-400 eur. Protams, var špaktelēt plānā kārtā un ne pēc ražotāja tehnoloģijas. Un tad jautājums, kāpēc visu to vajag darīt, ja darot pašam sanāks lēnāk un dārgāk nekā ar brigādi. Cita lieta, ja pats dzīvo mājā, telpas nevar atbrīvot un jābetonē pa vienai istabai. Mazos apjomos estrich iznāk dārgi, jo brigādei tāpat jābrauc, ja prīkojuma tīrīšana pēc lietošanas tāda pati kā lielajam objektam, estrich 10 kvadrātmetriem maksās kādus 350EUR, bet 10x lielākam apjomam - 100 kvadrātiem tas būs divas reizes dārgāk 600- 700eur,]]> Aldiss Iekšdarbi Thu, 18 Jun 2020 10:12:08 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214493/_subject_#msg-214493 https://building.lv/forums/95/214411/214493/_subject_#msg-214493 Jānis654 Iekšdarbi Thu, 18 Jun 2020 09:46:03 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214492/_subject_#msg-214492 https://building.lv/forums/95/214411/214492/_subject_#msg-214492 agrais Iekšdarbi Thu, 18 Jun 2020 06:43:08 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214491/_subject_#msg-214491 https://building.lv/forums/95/214411/214491/_subject_#msg-214491 Vilnis_Radio Iekšdarbi Thu, 18 Jun 2020 01:21:03 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214490/_subject_#msg-214490 https://building.lv/forums/95/214411/214490/_subject_#msg-214490 Man bija ap 150m2 un salēju pats, jo esmu skops. Uz pirmo grīdu patrennējos un pārējais aizgāja uz urrā. Maisītāju priku, jo man tāpat viss kas saimniecībā bija darāms un sanāca man tas viss ļot lēti. Mans pluss bija tas, ka tā kā mājā vienlaicīgi ar'idzīvoju, tad varēju liet telpu pēc telpas. Tāds triks neetu cauri ar ārpakalpojumu.
Kā pareizi te ir minēts, tad lielākais izaicinājums ir dabūt grīdu taisnu - viena lieta līmenis lai viens telpas s'turis no trā neatšķiras par 2 un vairāk centimetri, bet nākamais līmenis ir virsmas līdzenums. Laminātam un flīzēm varbūt pielaide uz pašas virsmas līdzienumu, bet linolejs piemēram to nepiedos. Linolejam vajag ļoti līdzienu, jo katrs nieks spīedīs cauri. Man ir linolejs, bet nu bija ko papūlēties. Laminātam un flīzēm gan nav tik ļoti traki, tur pamatā visa darba viltība slēpjas vadulu ielikšanā. Ja saliek vadulas (piemēram izņemamās vai paliekošās, precīzi līmenī, tad mierīgi var dabūt telpā +- 0.5cm precizitāti visā platībā.
Vienā telpā man ir pulētais betons - virtuvē. Nu tas ir pats sarežgītākais es teiktu - tur ir viss - līmenis, līdzenums, plus nežēlīga izvibrēšana un paaugstināta betona cietība. Bet arī sanāca diezgan ok.
Saimniecības ēkā man bija ap 200m2 - easy. Tur tikai jāaststrādā tehnoloģija, kur nobērt granti un šķembu, atved tur paletēm cemi un mauc. No maisītāj ķerrā ar ķerru starp vadulām un tik pucē. To visu es ātri sarāvu kādā nedēļā vai divās - katru dienu pa divām slejām liku. Ja salīdzina laika un spēka patēriņu, tad mājā bija čakars. :) Man vēl mēbeles bija jāstumda - bija jautri. Tagad vairs tāda jautrība nav - buržuāziska rutīna un puķu kopšana. :P]]> Vilnis_Radio Iekšdarbi Thu, 18 Jun 2020 01:08:51 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214488/_subject_#msg-214488 https://building.lv/forums/95/214411/214488/_subject_#msg-214488 Katls Iekšdarbi Wed, 17 Jun 2020 21:55:05 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214486/_subject_#msg-214486 https://building.lv/forums/95/214411/214486/_subject_#msg-214486 gribuMajuSev Iekšdarbi Wed, 17 Jun 2020 18:38:44 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214485/_subject_#msg-214485 https://building.lv/forums/95/214411/214485/_subject_#msg-214485 1) viesistaba + virtuve ~ 50kvm, tur noteikti vajadzēs vismaz vienu šuves.
2) vannas istaba ~ 9 kvm
3) kabinets ~11 kvm
4) koridors ~ 10 kvm
5) istaba ~ 15 kvm
6) katlu telpa ~ 5 kvm

Par spiedienu tad man viss skaidrs, bet vēl gribēju saprast:
1) jālieto Estrich vai vienalga kāds cements.
2) Cik daudz cementu man rēķināt uz 1 kvm pie 7 cm biezuma?
3) Kāda ir cementa attiecība pret granti? es pieņemu ka var likt granti, nav obligāti smilts?
4) Kādā dziļumā man laist putuplastu gar pamatiem?

sajaukt 7-8M3 betona vienā piegājienā ar rociņām betona maisītājā būs samērā liels izaicinājums. Estrich lējēji tev visu to izdarīs par kādiem 600-700 EUR, nevajadzēs domāt kādu smilti, granti vai cementu lietot, to visu noorganizēs viņi paši,
Grants, cements, betona maisītāja īre, cimdi, zābaki, instrumenti līmeņa nomērīšanai, sačakarēta veselība, - pašam lejot viss maksā naudu. Turklāt rezultāts pie pirmās reizes lejot nebūs ideāls, būs kalni un lejas, beigās vēl liksi pašizlīdzinošo kārtu pa virsu, kas maksās tikpat cik visa apakša.
Var arī pasūtīt bumbierī slapjo vai autokravā pussauso gatavo betonu- ies ātrāk, tad tikai uzdevums dažu stundu laikā nolikt pie vietas. Izmaksas par kādiem 150 EUR mazākas, bet rezultāts nebūs tik līdzens kā ar estrich.

Blietēt pamatni, likt putuplastu, savilt caurules - šos darbus vari darīt pats, tie nav jāizdara vienā dienā/piegājienā, ir iespēja atgriezties, pārtaisīt, pielabot.]]> Aldiss Iekšdarbi Wed, 17 Jun 2020 18:18:35 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214484/_subject_#msg-214484 https://building.lv/forums/95/214411/214484/_subject_#msg-214484 2) un 3) ir saistīti jautājumi. Pamantprincips betonam ir cements, grants un šķemba. Šķemba padara betonu izturīgāku un ietaupa cementu. Jo smalkāka grants jo vairāk cements. Principā grīdai var par to izturību nesatraukties, jo tur slodzes ir nelielas. Tātad ja izmantot šķembas: cements:grants:šķemba 1:3:3, tad 1m2 cementu vajadzēs pusmaisu (40kg maiss), ja vienkārši java resp. cements:grants 1:3 (vai 4), tad cemi vajdzēs 1 maisu. Redzi atšķirību, turklāt pie šāda miksa tas bezšķembu betons būs vājāks. Tiesa ja izmanto šķembu tad vēlams vibrēt, bet ja piejauc plastifikatoru un mazliet piegrēko ar ūdeni, tad var liet tāpat. Labāk jau protams ir iestrādāt pēc iespējas sausāku, bet to bez vibratora nedabūsi gatavu.
4) minimums būtu līdz grīdas putuplasta apakšai, tālāk protams vari palielināt dziļumu, teorētiski tas mazliet padara siltāku zemgrīdas grunti, nu ja jau ļoti gribas likt, tad var mēģināt kādus 20 zem ārējās zemes līmeņa, bet es godīgi sakot nezinu, cik praksē tas ir būtiski.]]> Vilnis_Radio Iekšdarbi Wed, 17 Jun 2020 16:36:16 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214483/_subject_#msg-214483 https://building.lv/forums/95/214411/214483/_subject_#msg-214483 1) viesistaba + virtuve ~ 50kvm, tur noteikti vajadzēs vismaz vienu šuves.
2) vannas istaba ~ 9 kvm
3) kabinets ~11 kvm
4) koridors ~ 10 kvm
5) istaba ~ 15 kvm
6) katlu telpa ~ 5 kvm

Par spiedienu tad man viss skaidrs, bet vēl gribēju saprast:
1) jālieto Estrich vai vienalga kāds cements.
2) Cik daudz cementu man rēķināt uz 1 kvm pie 7 cm biezuma?
3) Kāda ir cementa attiecība pret granti? es pieņemu ka var likt granti, nav obligāti smilts?
4) Kādā dziļumā man laist putuplastu gar pamatiem?]]> Jānis654 Iekšdarbi Wed, 17 Jun 2020 12:54:04 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214482/_subject_#msg-214482 https://building.lv/forums/95/214411/214482/_subject_#msg-214482 Es atkārtošos, ka ja tev nav savienojumi zem grīdas nekur - visas jaunas caurules no ruļļa un katra cilpa bez savienojumiem, tad es neredzu jēgu testēt. Nu tu to cauruli ar fleksi esi netīšām aizķēris? Ļoti teorētiksi rūpnīcas defekts, bet nu pff. Ok. Pārbaudi. Tev ir jāpārbauda spiediens nu teiksim ar 1 bar lielāku kāds tev būs sistēmā. Nu pieļauju, ka sistēmā tev varētu būt ap 2bar. Nu tavs ūdensvads, nav ne jausmas kāds spiediens tur ir. Svarīgi tavā gadījumā ir redzēt sūces. Ja tu testētu ar gaisu, tad liek manometru un iepumpē bārus un pēc 24 stundām skatās. Ja tu baudi ar ūdeni tad tu visās tajās cilpās meklēsi noplūdi, jo ūdenim atšķirībā no gaisa manomentru nav jēgas likt. Tātad pieslēdz vienu galu ūdensvadam un otru noglušī (tas nekas, ka caurulē iekšā būs gaiss). Ja būs sūce, tad tā kaut kādā termiņā pārādīsies, varbūt pēc skaņas. Tikai protams ir čakars meklēt. Ja nu tur tikai pilniens neredzams. :)) Īsāk sakot, notestē kā māki, jo pareizi notestēt tev īsti nesanāks.
103 m2 vienai tepai? Neaizmirsti par deformācijas šuvēm un amortizāciju caurulēm tajās vietās, jo pie tādas platības tādas šuves tev būs, kaut vai sliekšņu vietās, ja tie m2 ir istabas.]]> Vilnis_Radio Iekšdarbi Wed, 17 Jun 2020 12:24:17 +0300 https://building.lv/forums/95/214411/214481/_subject_#msg-214481 https://building.lv/forums/95/214411/214481/_subject_#msg-214481 Jānis654 Iekšdarbi Wed, 17 Jun 2020 12:05:45 +0300