Banku piekoptā prakse kredītprocentu maiņai (Euribor vai rigibor + bankas pievientā likme) ilgtermiņa patērētāju aizdevuma līgumos neatbilst patērētāju tiesību aizsardzības likumam. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3 panta 3. daļa Patērētāju tiesības ir pārkāptas ja nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju pakalpojuma cenu. Saskaņā ar aizdevumu līgumiem, procenti tiek definēti, kā atlīdzība par bankas aizdotās naudas lietošanu. No kā izriet, ka procenti par aizdevumu ir- naudas aizdošana pakalpojuma - cena Turklāt arī Civillikuma 1765. pants nosaka, ka Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. No PTAL 3. panta 3. daļas un Civillikuma 1765. panta izriet, ka patērētāju kreditēšanas līgumos nav pieļaujama, bankas piekoptā prakse, palielināt samaksu par savu pakalpojuma sniegšanu, jo nepastāv saprātīga iespēja atteikties no šāda sadārdzināta pakalpojuma saņemšanas, jo īpašums ir apgrūtināts ar hipotēku, un vismaz daļa no aizdevuma ir izlietota. Piemērojamai procentu likmei jābūt nemainīgai visā līguma darbības laikā, ja netiek grozīti citi būtiski līguma punkti, lai patērētajam būtu iespēja novērtēt kopējā līguma cenu (visu ikmēneša procentu maksājumu kopsummu). Turklāt šis līguma punkts atbilstoši PTAL 6. panta 3. daļai Līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam, netika apspriests ar mani un citiem līdz aizņēmējiem, jo parakstīšanai tika iedots sagatavots tipveida līgums. (pēdējā rindkopa ir no Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmuma par bankas administratīvu sodīšanu ar naudas sodu) https://building.lv/forums/98/80212/80212/_subject_#msg-80212 Sat, 25 Apr 2026 01:43:11 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/98/80212/83935/_subject_#msg-83935 https://building.lv/forums/98/80212/83935/_subject_#msg-83935 (izņemot šķīrējtiesas klauzulu :))]]> Rol Dokumenti Fri, 10 Oct 2008 00:07:41 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/83934/_subject_#msg-83934 https://building.lv/forums/98/80212/83934/_subject_#msg-83934 Savukārt, par standarta līgumiem un tajos iekļautajām šķīrējtiesām gan Tev ir pilnīga taisnība - tas ir pārkāpums; arī tiesu prakse to apliecina. Lai gan, neviena banka man vēl nav atteikusi veikt izmaiņas līgumu projektos, ja tās ir pamatotas un pa tēmu (izņemot šķīrējtiesu :))]]> Rol Dokumenti Fri, 10 Oct 2008 00:04:26 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80287/_subject_#msg-80287 https://building.lv/forums/98/80212/80287/_subject_#msg-80287 v_t Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 16:30:48 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80286/_subject_#msg-80286 https://building.lv/forums/98/80212/80286/_subject_#msg-80286 Vācija, redz, ir gandrīz vai izņēmums, jo tur dzīvokļus reti pērk, tos parasti izīrē, jo īres tirgus ir tā attīstīts, ka tur tu vari pilnīgi bez probļem dzīvot īres dzīvoklī no bērnības līdz pensijai. Zviedrijā tas neeksistē vispār un tur visi, kad nostabilizējas dzīvokli vai māju pērk - protams uz kredīta, jo nav tādu normālu strādājošu cilvēku, kas var >100 000Ls noskaitīt naļikā.
Spānijā, piemēram, ap 90% dzīvokļu ir privātīpašumā un arī visi ir uz kredīta, jau no 60-tajiem gadiem tur tas tā notiek, un arī ne uz maziem laikiem - šodien jau uz 30 un vairāk gadiem, jo NĪ cenas ir tā izaugušas, ka citādi nevar atļauties. Un uz mainīgu % likmi. Pazīstams cilvēks strādā Spānijā BBVA bankā un šo tēmu apspriedām gari un plaši. Reāli kredīti rietumpasaulē ir praktiski visām mājsaimniecībām, bet tur tiešām cilvēkui nesacenšas savā starpā kuram lielāki riteņi džipam, vai kuram dārgāks pods tualetē. Pie mums gan jūk prātā.
Reāli neesam mēs nekādi nabadziņi, pēcpadomju upuri, kurus lielie kapitālisti grib aprīt. Spēles noteikumus jau neviens nekad nav slēpis un nevienu mānījis - vai tad kaut kur kādreiz ir bijis teikts, ka kredīts nebūs jāatdod??? Nē, paši esam izbadējušies muļķi, kas naudu grib tērēt kā miljonāri, jo tas mantas kults ir pārņēmis visu. Reālā atšķirība no rietumu pasaules ir tā, ka tur ir stabila uz ražošanu balstīta ekonomika un cilvēks daudz maz var paļauties uz nākotni un zin, ka lai nopelnītu ir jāstrādā. Pie mums ražošanas nav un tāpēc neviens uz nākotni paļauties nevar. Un neviens nez kāpēc rietumeiropā nekādas konspirācijas teorijas nevaino, tikai mēs esam tie nabadziņi, lai gan viņiem ir tieši tas pats, ka zaudējot darbu tu esi faktiski uz ielas. Viņi ir pieraduši, ka lielais brālis par tevi nedomās, pašam jāķepurojas - mēs to vēl nesaprotam - mums tik leļļu mājas un divriteni. Un ne jau kāds konspirators ir to mūsu ekonomiku sagrāvis vai kavē tās attīstību - mēs paši, mūsu pašu latviešu cilvēki ir pie tā vainīgi. Aizbaidījām celulozes rūpnīcu - tiko pilnīgi bez argumentiem aizbaidījām stiklavates rūpnīcu - nu ko var gribēt, kas te var attīstīties pie tādas birokrātijas, tik negatīvas un noraidošas attieksmes???]]> aaaa Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 16:24:13 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80283/_subject_#msg-80283 https://building.lv/forums/98/80212/80283/_subject_#msg-80283 kreditēšanas bumi, parasti, guļ pagrabā starp zaptes burkām un kartupeļiem, un tad kā atmostas, un kā nāk laukā! protams, neviena nevadīti un tikai ar tiem labākajiem nodomiem.
protams, cilvēki paši ir rijīgi. īpaši latvieši. tikai nez kāpēc vēl dažus gadus atpakaļ latviešus kaunināja, ka viņi ir vecmodīgi un kūtri kredītu ņēmēji.
nekas labi ļaudis palīdzēja latviešiem pārvarēt savu nepamatoto aizdomīgumu pret parādiem un piemirst stagnātisko parunu - parāds nav brālis, ar uzmundrinošiem saukļiem - dzīvo šodien, maksā rīt; paņem no dzīves labāko, velosipēdu un ķiveri, jaunu leļļu māju. ekonomikas stūakmeņus mētāja pa labi un pa kreisi.
protams, ka pilnīgi bez nolūka skandināja, ka mums nav ne tuvu tik daudz m2 un katru degunu kā attttīstītajās valstīs. un latvietis būvē, ar, kā rietumos. kaut gan, esot vācijā, pārliecinājos, ka vidusmēra vācu ģimene neko lielāku par 100 - 120 m2 neatļaujas.
ja paskatās apkārt, tad izrādās, ka igauņi ir tādi paši kā latvieši. un leiši, un krievi, arī. un, vēl, visi citi. visiem viņiem ir viena kopēja pazīme - viņi ir cilvēki un viņu uzvedība ir prognozējama. respektīvi, ja metīs naudu no pakaļas, viņi ņems nedomājot. ir cilvēki, kas to zin un izmanto. ja tu tam netici, vari gulēt tālāk. domu graudi ar visām norādēm, kur rakt dziļāk, ir dotas vismaz pāris reižu.

cita starpā, pēc tava komenta par info no linka var spriest, ka tu atkal esi pārskrējis pāri un neko neesi sapratis. ]]> v_t Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 15:50:13 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80275/_subject_#msg-80275 https://building.lv/forums/98/80212/80275/_subject_#msg-80275 fricis Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 13:23:10 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80271/_subject_#msg-80271 https://building.lv/forums/98/80212/80271/_subject_#msg-80271 Par to linku: tur ir viena frāze, kas parāda, ka rakstītājs ir filosofs ar 0 sajēgu ekonomikā. Piemērs - valstī 2 fermeri, katrs saražo 100$ vērtus produktus, kopā 200$. Tātad, ja jāatdod 205$, kādam ir jāzaudē. Tās ir pilnīgas blēņas, jo neviens neliedz tam 1 fermerim strādāt par 1 stundu ilgāk katru dienu, vai paaugstināt savu darba ražīgumu un tiešām saražot preces 105 vai pat 120$ vērtībā. To sauc par ekonomikas attīstību un nekas krimināls tur nav. Kredīti ir pasaules ekonomikas attīstības stūrakmens. Var jau, protams, dzīvot naturālajā saimniecībā un mainīties ar precēm...vai krāt mājai naudu 30 gadus, un tad ap pensijas vecumu sākt to būvēt.]]> aaaa Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 12:26:00 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80270/_subject_#msg-80270 https://building.lv/forums/98/80212/80270/_subject_#msg-80270 Atvars Aniņš Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 12:25:18 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80269/_subject_#msg-80269 https://building.lv/forums/98/80212/80269/_subject_#msg-80269 [pajkamozgi.blogspot.com]
principā, šobrīd notiek rūpīgi izplānota aborigēnu īpašumu, zemes, valsts konfiskācija par labu pasaules naudas maka turētājiem. ]]> v_t Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 12:00:56 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80262/_subject_#msg-80262 https://building.lv/forums/98/80212/80262/_subject_#msg-80262 aaaa Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 11:31:17 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80261/_subject_#msg-80261 https://building.lv/forums/98/80212/80261/_subject_#msg-80261 2. nu 15 un 30gadu mortage ir tikai ASV, parejas pasaules valstis pamata ir lidz 10-15gadiem. alternatīvas ir izlidzinatais maksajums un apdrosinasanas pret % pieaugumu
3.kad 2002.gada bors bija ap 4,5% un tad tā sāka slidet leja lidz 2,kautkas% tad gan neviens neteica, nabaga bankas, jus tagad mazak pelnat, davai lai paliek veca kopeja summa. plusa vel visi skreja pievienoto likmi dzit leja.]]> rbm Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 11:26:42 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80258/_subject_#msg-80258 https://building.lv/forums/98/80212/80258/_subject_#msg-80258
tātad arī mēs varam sekot ASV piemeram, nemt fisetu likmi uz 30 gadiem.

TACU MUMS NEPIEDAVA PAKALPOJUMU, KAS IR ATZITS PAR LABU ESAM CITAS VALSTIM.

ieviešot sadu pakalpojumu pazud iespeja kartigi nopelnit.

ires ligumu tu sledz uz noteiktu laiku, laiks beidzas tu aizej vai vienojies par jaunu cenu. BET AIZIESANA NO AIZDEVUMA LIGUMA, KURS IR HIPOTEKARI NOSTIPRINATS NAV IESPEJAMS.

RBM mineja labu piemeru. ka mans aprakstitais darbojas amerika, ja mes buntosimies iespejams mes ari dabusim to ko citas civilizetas valstis.]]> atvars aniņš Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 10:48:22 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80255/_subject_#msg-80255 https://building.lv/forums/98/80212/80255/_subject_#msg-80255
1. Nu ja tu bankai 2004.gada atdotu visu kredītu tev arī tagad nepaprasītu lielāku likmi. Savukārt nez kāpēc īres cenas kopš 2004.gada arī ir pieaugušas.
2. Un no kurienes mātes bankas ņem šo naudu? No ieguldījumiem un citu banku aizdevumiem, kur atkal ir tas pats bors. Piemēram parex un AB ir bez mātes, un visus līdzekļus piesaista kā sindicētos aizdevumus nu jau par bors+0,7%
3. kas tev liek ņemt kredītu uz 25-40gadiem. Paņem uz 10gadiem un noformē fiksēto likmi. Piemēram tai pašā ASV fiksētas likmes kredīti ir arī 15 un 30gadu termiņiem.

P.S. Skatos internetā nav pirmais forums, kur tiek mēģināts šādi te izpausties.]]> rbm Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 10:19:31 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80244/_subject_#msg-80244 https://building.lv/forums/98/80212/80244/_subject_#msg-80244 [pajkamozgi.blogspot.com]
banku aizstāvji būs uz sēžamvietas.
]]> v_t Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 09:11:08 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80242/_subject_#msg-80242 https://building.lv/forums/98/80212/80242/_subject_#msg-80242
Banka savu atlīdzību saņem, par piemēru varu minēt situāciju, kad aizņemtā summa ir 60 000 LVL kredīta termiņš ir 30 gadi, ikmēneša maksājumi vienādi un procentos samaksātā summa saskaņā ar bankas mājas lapā esošo kalkulatoru sanāk 70 000 LVL.
Tātad banka par savu sniegto pakalpojumu saņem 70 000 LVL atlīdzību, kas ir par 10 000 LVL vairāk nekā aizdotā summa. lidz ar to banka nevaretu sudzeties ka neiegust pelnu :)

daudziem kreditnemejiem nav svariga spele uz procentu likmes svarstibam. vini panem kreditu zin cik tas maksas alga ir pietiekami un visus gadus samaksa summu kuru vini jau zin nosledzot ligumu.

starp citu Latvijas bankas tacu savus lidzeklus parsvara iegust no matesbankam. ta ka visa meitas uznemumu pelna tapat nonak tas riciba, ari meitas uznemuma izdevumi saja pozicija ir matesbanka peļņa. ]]> Atvars Aniņš Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 09:03:08 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80241/_subject_#msg-80241 https://building.lv/forums/98/80212/80241/_subject_#msg-80241 www.amazon.com]]]> Vienstāvs Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 09:01:08 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80240/_subject_#msg-80240 https://building.lv/forums/98/80212/80240/_subject_#msg-80240
diez vai banka ieviesot so mehanismu domaja par aiznemeju interesem:) lidz ar to vienozimigi ka banka no sada darijuma pelna]]> Atvars Aniņš Dokumenti Thu, 17 Jul 2008 08:56:18 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80224/_subject_#msg-80224 https://building.lv/forums/98/80212/80224/_subject_#msg-80224 Sapieris Dokumenti Wed, 16 Jul 2008 22:02:58 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80223/_subject_#msg-80223 https://building.lv/forums/98/80212/80223/_subject_#msg-80223 Sapieris Dokumenti Wed, 16 Jul 2008 22:01:24 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80222/_subject_#msg-80222 https://building.lv/forums/98/80212/80222/_subject_#msg-80222 Par tiesas iznākumu painformējiet...]]> IP Logged. Dokumenti Wed, 16 Jul 2008 21:16:29 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80221/_subject_#msg-80221 https://building.lv/forums/98/80212/80221/_subject_#msg-80221
a tas ka vinas naudu perk no matesbankas tie viniem nav nekadi izdevumi jo mates banka tapat beigas savac meitas uznemuma peļņu.

es sāku jau veiksmigi cinities ar banku caur pateretaj aizsardzibas centru un tuvakaja laika celsu ari peasibu tiesa.

domaju varbut kadam ari noder. (nav mans merkis te zeloties) es vienkarsi paradu labu iespeju, varbut kads kurs ir grutaka situacija noder mana pieredze]]> Atvars Aniņš Dokumenti Wed, 16 Jul 2008 19:33:25 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80216/_subject_#msg-80216 https://building.lv/forums/98/80212/80216/_subject_#msg-80216
A ko tad neņēmi uzreiz kredītu ar fiksēto % likmi, bet ņēmi lētāko variantu ar mainīgo.
Kā tu domā no kurienes banka ņem naudu - no mātes bankas aizņemoties par euribor+0,1%, savukārt tev izdod par euribor+0,8% tādējādi pelna 0,7% + pakalpojumu maksas...
A tu te par kāšanu.... labāk izmaksā kredītu un nākamreiz padomā pirms ņem, nevis raudi un mēģini aiz ausīm pievilkt civillikumu un patērētāju teisību likumu.]]> rbm Dokumenti Wed, 16 Jul 2008 17:05:56 +0300 https://building.lv/forums/98/80212/80212/_subject_#msg-80212 https://building.lv/forums/98/80212/80212/_subject_#msg-80212 Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3 panta 3. daļa Patērētāju tiesības ir pārkāptas ja nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju pakalpojuma cenu.

Saskaņā ar aizdevumu līgumiem, procenti tiek definēti, kā atlīdzība par bankas aizdotās naudas lietošanu. No kā izriet, ka procenti par aizdevumu ir- naudas aizdošana pakalpojuma - cena

Turklāt arī Civillikuma 1765. pants nosaka, ka Procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
No PTAL 3. panta 3. daļas un Civillikuma 1765. panta izriet, ka patērētāju kreditēšanas līgumos nav pieļaujama, bankas piekoptā prakse, palielināt samaksu par savu pakalpojuma sniegšanu, jo nepastāv saprātīga iespēja atteikties no šāda sadārdzināta pakalpojuma saņemšanas, jo īpašums ir apgrūtināts ar hipotēku, un vismaz daļa no aizdevuma ir izlietota. Piemērojamai procentu likmei jābūt nemainīgai visā līguma darbības laikā, ja netiek grozīti citi būtiski līguma punkti, lai patērētajam būtu iespēja novērtēt kopējā līguma cenu (visu ikmēneša procentu maksājumu kopsummu).
Turklāt šis līguma punkts atbilstoši PTAL 6. panta 3. daļai Līguma noteikums, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas, ir netaisnīgs, ja tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam, netika apspriests ar mani un citiem līdz aizņēmējiem, jo parakstīšanai tika iedots sagatavots tipveida līgums. (pēdējā rindkopa ir no Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmuma par bankas administratīvu sodīšanu ar naudas sodu)
]]> Atvars Aniņš Dokumenti Wed, 16 Jul 2008 16:26:56 +0300