<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">
    <channel>
        <title>Akumulācijas tvertnes</title>
        <description>Jautājums apkures speciem.
Nākošajā gadā paredzēts apkures sistēmas pārbūve...malkas katls + akumulācijas tvertnes.
Jautājums...mājās mētājas pāris 1000L plastmasas konteineri, vai tos nevarētu izmantot par akumulācijas tvertnēm, jeb tās izkusīs pie 70-80 grādu temperatūras?</description>
        <link>https://building.lv/forums/99/103048/103048/_subject_#msg-103048</link>
        <lastBuildDate>Mon, 04 May 2026 08:14:26 +0300</lastBuildDate>
        <generator>Phorum 5.2.23</generator>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/126887/_subject_#msg-126887</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/126887/_subject_#msg-126887</link>
            <description><![CDATA[ Smiltis drīzāk būs kā izolātors. Ja mēģinātu rast risinājumu tajā virzienā, tad drīzāk dūmvada vietā virs kamīna liktu siltummaini, tik kā tikt klāt patīrīt šad, tad?]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 01 Jun 2011 16:01:16 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/126839/_subject_#msg-126839</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/126839/_subject_#msg-126839</link>
            <description><![CDATA[ Sveiki!<br />
<br />
Jautājums par apkures pārbūvi. Šobrīd dzvoklī ir elektriskais katls, kas silda radiatorus un kamīns viesistabā. Elektrība sanāk diezgan padārgi. Ienāca prātā doma vai nebūtu iespējams aiz kamīna apšuvuma izvilkt ūdens caurules, kas sildītu 600 ltr akumulācijas tvertni, ko savukārt pieslēgtu esošajai apkures sistēmai. Aizpildīt atlikušo tukšumu aiz kamīna apšuvuma ar smiltīm, lai uz caurulēm tiktu novadīts vairāk siltuma (ar betonu negribas, ja nu kas). Dzīvokļa platība 63 m2, kamīna jauda 10 kW. Kādas idejas? Varētu darboties?]]></description>
            <dc:creator>bern</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Tue, 31 May 2011 10:49:38 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/112742/_subject_#msg-112742</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/112742/_subject_#msg-112742</link>
            <description><![CDATA[ Kur palikuši ķīmiķi? Padalieties lūdzu viedokļos! Uz lodalvas rodas rozīgs nosēdums.]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Mon, 14 Jun 2010 16:46:58 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/112691/_subject_#msg-112691</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/112691/_subject_#msg-112691</link>
            <description><![CDATA[ Sariktēts siltummainis no Cu ar mīksto lodi(Rosols nr3). Radusies problēma- kautkāda reakcija ūdenim ar lodalvu. Tā kā metālu rindā Sn ir aktīvāks par Cu, tad iedomājos, ka iekarinot vēl aktīvākus - Mg stieņus, varētu no tā izvairīties. Ko domā speci?]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 12 Jun 2010 00:49:17 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/108853/_subject_#msg-108853</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/108853/_subject_#msg-108853</link>
            <description><![CDATA[ Man negribētos riskēt ar sistēmas ūdeni, izmantojot lietotu. Nezinu arī cik lielam spiedienam domāts, cik liela jauda tām lamelēm. Pats jau iesāku kārtot, lai uztaisītu no plastmasas(100oC tur) un par siltummaini likšu 15Cu paralēlās rindās kopā ar 42Cu kolektoriem. Tikai jāliek gan augšā, gan apakšā. Jaudu apm. rēķinu 20kw uz 1m2 virsmas.]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 05 Mar 2010 09:28:44 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/108852/_subject_#msg-108852</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/108852/_subject_#msg-108852</link>
            <description><![CDATA[ Esmu daudz domaajis par akumulaacijas tvertneem... ko juus sakiet ja valjeejaa tvertnee kaa siltummaini izmantotu automashiinas radiatoru? Horizontaalaa staavoklii protams... Siltumatdeve jau nevajadzeetu buut maza jo laukums nemazs sanaak, un arii zaurpluude pietiekama...]]></description>
            <dc:creator>Goosh</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 05 Mar 2010 09:01:35 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107921/_subject_#msg-107921</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107921/_subject_#msg-107921</link>
            <description><![CDATA[ Ir viela, kas divas reizes maina agregātstāvokli temperatūras režīmā no 20 grādiem līdz 90 grādiem, līdz ar ko teorētiski 100 litru akumulators varētu aizvietot 2 kubikmetru akumulatoru, taču laika trūkuma dēļ neesmu veicis eksperimentus un nezinu dažas nianses, par ķīmisko aktivitāti un tilpummaiņu. Tāpēc jautāju, vai nav kāds uzņēmīgs cilvēks, kas vēlētos ar šo lietu nodarboties. Starp citu šī viela nemaksā lielu naudu. Parafīns, kā jau tika minēts, ir viela kas maina agregātstāvokli, bet tikai vienreiz šajā temperatūras režīmā. Akumulatori ar parafīna serdēm ir nopērkami, bet maksā lielu naudu. <br />
Par akumulatora novietojumu: var likt augstāk vai vismaz vienā līmenī ar katlu, lai darbotos pašcirkulācijas režīmā, elektrības pazušanas gadījumā, taču savienojums jāveic vismaz ar 28 kaparu un termostata un sūkņa apeja ir jālaiž caur speciālu vienvirziena vārstu.<br />
Kur pazuduši visi siltuma akumulatoru entuziasti???]]></description>
            <dc:creator>auseklis</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Mon, 15 Feb 2010 23:07:51 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107786/_subject_#msg-107786</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107786/_subject_#msg-107786</link>
            <description><![CDATA[ to: Posted by: auseklis (IP Logged)<br />
    Datums: 12/02/2010 13:06<br />
Runājot par lietām, kur gala iznākums būs nezināms- tās virzītas uz mazākām naudām, jo varētu pielāgot vienu lielu tilpni, kam nevajag spiedienu izturošus, vairākus rezervuārus un nevajag ari lielus un dārgus izplešanas traukus.<br />
Ja plūsmu uz radiatoriem kontrolē automātika, tad siltummainim jānodrošina tikai maksimāla jauda aķa uzsildīšanai un maksimāla-sistēmas barošanai. Pārejo izdara automātika.<br />
Varbūt varat padalīties ar kādu informāciju, vai saitu par tiem akumulatoriem ar vielas agregātstāvokļa maiņu.]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 12 Feb 2010 13:36:51 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107784/_subject_#msg-107784</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107784/_subject_#msg-107784</link>
            <description><![CDATA[ Labdien! Lasu un domāju, Jūs gan esat entuziasti, šitā ņemties par lietām, kur galā iznākums būs nezināms. Katrs siltummainis un plūsma pie noteikta spiediena ir jāsarēķina augstākajai temperatūrai un zemākajai, kāda būs paredzēta lai nodrošinātu komfortu mājās. Tas ir sarežģiti un kā jau teicu iznākums nav paredzams. Ieteiktu vienu lietu, ja Jūs tiešām gribat eksperimentēt, ir iespēja izgatavot akumulācijas tvertni ar nelieliem izmēriem, bet milzīgu energoietilpību. Pateikšu priekšā, vielas agregātstāvokļa maiņas gadījumā siltumietilpība var būt vairākas reizes lielāka. <br />
Ja esat gatavi ieguldīt laiku un līdzekļus šādas sistēmas izbūvē, rakstiet e-pastu auseklis_et_siltumnieks.lv un varam kopā veikt šādu eksperimentu, kas pasaulē nemaz nav jaunums, var nopirkt gatavu akumulatoru, bet tas maksā lielas naudas.]]></description>
            <dc:creator>auseklis</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 12 Feb 2010 13:06:31 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107759/_subject_#msg-107759</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107759/_subject_#msg-107759</link>
            <description><![CDATA[ Papētot ūdens magnētisko apstrādi, lai cīnītos pret kaļķakmeni, atradu interesanu faktu: Pēc elektromagnētiskās iekārtas, jau 6 metru attālumā no iekārtas , puse efekta jau zaudēta, bet 15 metru attālumā efekts zūd. [<a href="http://www.o8ode.ru/article/udivit/magnity_i_ctrukturirovanie_vody.htm"  rel="nofollow">www.o8ode.ru</a>] Protams to  nesaka šo magnetizētāju autori- pārdevēji. Vai tā ir patiesība vai meli? Ja būtu meli, tad jau izejot no šukņu stacijas, apstrādāsim ūdeni un pilsētā kaļķa nosēdumi likvidēti. Valstiskā mērogā milzīgs ekonomiskais efekts! kapēc pirkt individuāli. Uzliek vienu un OK.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 11 Feb 2010 20:22:36 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107747/_subject_#msg-107747</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107747/_subject_#msg-107747</link>
            <description><![CDATA[ Par ķīmiju nesaku to ko saka ka es saku ka tā ir mē...s. Es informēju par problēmām, kas var rasties, jo man radās!  Un ja Jums tadu nav bijis- priecājieties. Un kā Jūs domajat, cik liels ir ūdens tilpums radiatoros daudzzīvokļu mājā. Pēc izlasāmiem datiem, lietojot modernus presētos konvekcijas radiatorus, 20kW radiatoros ar pievadcaurulēm ietilps apmeram 15 litri. Tad 1000 litri būs ietilpība daudzīvokļu majas sistēmai ar jaudu 1300kW!!! kas ir apmeram 260 dzīvokļu māja! Bet ja ir 4 tonnas akumulatori? Cik daudz kaļķa šajā sistēma būs? Un tā kā viss ūdens piedalās procesā, tad kādas sekas var būt. Starp citu, Rīgā, vismaz Latgales pr.pilsetā ūdens ir izcili tīrs no kaļķa: 5 gadu elektrokannai dibenā veidojas tikai mazliet manāms kaļķakmens. Bet šei ir runa par individuālām mājām ar lokalo ūdensvadu, dziļurbumu...bez speciālām attīrīšanas iekārtām. Reklāma par risinājumu  arī ir, bet cik patiesa [<a href="http://udens.com.lv/html/lv/Heatsys_lv.html"  rel="nofollow">udens.com.lv</a>]]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 11 Feb 2010 14:50:20 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107731/_subject_#msg-107731</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107731/_subject_#msg-107731</link>
            <description><![CDATA[ Rx: Nu nevar veikt vienu neveiksmīgu eksperimentu un no tā secināt, ka tā ķīmija ir mēsls. Varbūt ķīmija nepareizā (nepiemērota konkrētajam ūdenim), dozācija nepareiza, tur var būt daudz visādu faktoru. Dejonizēts ūdens ir vājprātīgi dārgs un to industrijā tieši cenas dēļ neviens tvaika ģenerēšanai neizmanto. Par destilētu vispār nerunājot. Vēlreiz saku, ka visā pasaulē to lieto un neodmāju, ka katrā lielākā katlumājā noķīlējušies cirkulācijas sūkņi tiek jaukti ārā katru reizi pēc jaunas porcijas iepildīšanas. kaut kas konkrētajā gadījumā nogāja, acīmredzot, greizi.<br />
Ja sev pildīt, tad tiešām labāk pakrāt lietusūdeni (kimiņš kādu nedēļu staigāja pie manīm ar muciņu un smēlā lietusūdeni :)), vai ar ķīmiju paeksperimentēt - sajaukt kādā traukā vispirms un pavērot, kas notiek, pasildīt.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 11 Feb 2010 10:49:45 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107730/_subject_#msg-107730</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107730/_subject_#msg-107730</link>
            <description><![CDATA[ aaaa: Vai jūs izlasījāt par to ķīmiju, ko pats slavējat, manā rakstā? Vai ar to nepietiek? Pielejiet pie ūdens šo šķidrumu un paverojiet kas notiks.Jums to saku, ko pats personīgi pieredzēju. Lielā tilpumā veidotās ķīmiskās , pārveidotās vielas ir daudz. Un sūknis ir kā seperators (ja zinat kas tas tāds ir...) un attiecīgi sadala pa sūkņa virsmu cietās daļiņas. Tieši tā pat, kā pēc vara cauruļu montāžas, lodejot, ar laiku sūknis var sāk strēgt. Nevajag dezinformēt tautu ar reklāmā izlasītajiem plusiem bet noklusetajiem mīnusiem (tirgotajam tas ir izdevīgi, neinformet par neizdevīgiem pret procesiem.).]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 11 Feb 2010 10:05:14 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107729/_subject_#msg-107729</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107729/_subject_#msg-107729</link>
            <description><![CDATA[ Pirms fantazēt par kaļķi, vajadzētu kaut vai pagūglēt par tēmu. Kā liekas, industriāla izmēra siltumakumulatoros kāds lej speciāli mīkstinātu ūdeni? Vai tvaika ražošanas iekārtās kāds lieto destilētu/dejonizētu ūdeni? Nē un ne pavisam. Šis jautājums jau sen pasaulē ir atrisināts vismaz 50 gadus atpakaļ. Tagad tikai atliek aiziet uz veikalu, nopirkt pudelīti šķidruma, pieliet aķim klāt un pumpēt iekšā jebkuras cietības ūdeni. Nekāda kaļķa nekur un nekad nebūs. Ca, Mg un Fe, kas nosaka cietību reāli ūdenī ir tik maz, ka tos saistīt nav absolūti nekādu problēmu. Problēma ir tas dolomīts, kas nogulsnējas cietu ūdeni karsējot, bet pievienojot attiecīgas piedevas, vari karsēt cik gribi, sāļi paliks šķīdumā.<br />
Šie ir tikai vieni, ko ātrumā atradu, bet tādu produktu ražotāji pasaulē ir n-tākie:<br />
[<a href="http://www.baltspektr.lv/lat/tvaika-udens-katliem/"  rel="nofollow">www.baltspektr.lv</a>]<br />
Piebilde - tas pats Calgons jau perfekti pildīs katlakmens neveidošanās funkcijas. Kalgons ir absolūti nekaitīgs, to varētu karotēm ēst - parasts ciklofosfāts, kas sakompleksē sliktos jonus un patur šķīdumā. Iesaku to bērt klāt arī veļu mazgājot utt.]]></description>
            <dc:creator>aaaa</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 11 Feb 2010 09:05:49 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107727/_subject_#msg-107727</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107727/_subject_#msg-107727</link>
            <description><![CDATA[ Iepriekš Te izskanēja doma ka siltummainis varētu būt guļus novietots Čuguna radiators, to gan es neieteiktu, jo guļus novietots tas piepildas ar ūdeni tikai 2/3 pārējais paliek gaisa burbulis kas atrodas virs ieplūdes/izplūdes rores līmeņa.<br />
Man ar liekas visprātīgāk izmantot kapara rores satītu spirālē. Vēl varētu izmantot silto grīdu caurules, lai lētak, bet tāka tās ir plastmasas, tad noteikti siltumapmaiņa būs sliktaka un tās vajadzēs daudz vairak.]]></description>
            <dc:creator>Matrixs</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 11 Feb 2010 00:11:30 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107725/_subject_#msg-107725</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107725/_subject_#msg-107725</link>
            <description><![CDATA[ Par ķīmiju: Pats , neko nezinot, kas un kā....savā sistēma iepildīju  dziļūdens ūdeni no vietas, kur dilomīta atradnes tuvumā.... un tā kā kopā ap 1 tonnu sanāca, par katlakmeni uztraucos, jo destilētu ūdeni tā arī tādos daudzumos , lēti, neatradu. Domāju arī par lietus ūdeni...bet kāda tam ķīmija iekšā?? Tāpēc ielēju antikaļķa šidrumu noteiktā proporcijā. Un. Un.... Pēc 2 nedēļām sūknis noķīlējās! Tikai pilna tā tīrīšana atjaunoja tā darbību. Izrādijās, ka ķīmija reaģēja ar kaļķi un veidoja baltu kalķveidīgu suspensiju ūdenī, kura rotācijas vietās vēlējās nosēsties. Paldies tam Augstākajam, pēc vienas tīrīšanas otro reizi vairs izgulsnējumi nav tik lieli, lai jebkādus traucējumus rotācijā manītu. Bet , protams ceru, ka viss kaļķis izgulsnējies un katlakmens nebūs. krāsns silda kā jauna, tikai ik pa laikam iekšpuse jānošīberē no apdegumiem.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 11 Feb 2010 00:03:18 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107724/_subject_#msg-107724</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107724/_subject_#msg-107724</link>
            <description><![CDATA[ Labi savīta spirāle no vara caurules varētu pilnīgi pietikt. Tīri empīriski rēķinot, kur domu gājiens sekojošs: 1 tonnā var uzkrāt , pieņemsim 70kw. Un lai šo enerģiju paņemtu, teiksim 20 stundās (4 stundas kurina, 20 atpūšās, jo no akumulatora saņem siltumu). Tad sanāks ka 1000 litri dalās ar 20 iznāk patēriņš 50 litri/stundā silta ūdens no akumulatora. tas tikai tā, orientācijai. Nu pieņemsim 100. Tad minūtē 1.6 litri. Tas ir , kā saprotat, maza tecēšana.  Līdz ar to, redzams ka siltumu no akumulatora var noņemt ar mazu plūsmu un pa šo laiku &quot;spirāle&quot; visā tās garumā jau sasilusi līdz akumulatora temperatūrai. Noteikti ir kādi matemātiski siltummaiņa aprēķini, tikai jāmeklē un jāiedziļinās.  ]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 23:52:56 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107722/_subject_#msg-107722</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107722/_subject_#msg-107722</link>
            <description><![CDATA[ To khe.<br />
Apeju var uztaisīt, tur problēmas nesaskatu.<br />
Pirms aķa uzliek ventili lai atslēgtu aķi Pirms ventiļa atzaru kas savienots ar grīdu un radiatoru sistēmu, te ar protams ventilis vajadzīgs.<br />
Aizgriežot ventili uz aķi un atgriežot uz sistēmu, vis darbojas bez aķa un pretēji, aizgriez sistēmu, atgriez aķi un priecājies.<br />
<br />
Un vai tiesam pret apkaļķošanos navar izmantot kādu ķīmiju?]]></description>
            <dc:creator>Matrixs</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 23:36:41 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107719/_subject_#msg-107719</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107719/_subject_#msg-107719</link>
            <description><![CDATA[ to Rx:<br />
Vai nevarētu būt tā, ka atdodot siltumu no akumulātora ir vajazdība pēc lielāka siltummaiņalaukuma pašā tvertnes augšējā slānī(jo apakšējais jau būs atdzisis un samazināsies jauda siltummainim), bet sildot akumulatoru- otrādi? Varbūt tos abus slāņus var savienot spirāle?<br />
Pašās cikla beigās būs palicis plāns siltā ūdens slānis tvertnes augšā, bet(tikai spirāles gadījumā) virsma siltummainim tajā būs ļoti maza?]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 23:20:24 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107717/_subject_#msg-107717</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107717/_subject_#msg-107717</link>
            <description><![CDATA[ Nevarēs uztaisīt apeju, lai no katla vajadzības gadījumā varētu sildīt radiatorus un grīdas vispirms.<br />
Apkure pazudīs, ja tai lielajai tvertnei kaut kas..<br />
Visi(piem no 4m3)kaļķi tiešām izgulsnēsies katlā.<br />
Uztaisot savienotu sitummaini gan augšā gan apakšā pilnīgi darbotos tā siltumnieka shēma, ko ieteica Rx.[www.siltumnieks.lv]<br />
<br />
 Jautājums kādam, kas zin: vai vaļējas tilpnes(5m3) izplešanas tilpumam varētu rēķināt 5%, jo nav vajadzīga pretspiediena puse(kā spiediena izplešanās tvertnēs)?]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 23:00:13 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107716/_subject_#msg-107716</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107716/_subject_#msg-107716</link>
            <description><![CDATA[ Atbildes kautkādā kārtībā: Kaļķis, kā katlakmens uzsēdīsies uz katla sienām, kur ir visaugstākā temperatūra. Un pārējā sistēmā daudz mazāk. Pazemināsies lietderības koeficients, arī pieaugs sieniņu temperatūra, jo siltums netiks pienācīgi dzesēts ar siltumnesēju, kā rezultātā notiks pastiprināta sieniņu deformācija, korozija. Grobiņu krāsnis pieļauj spiedienu 1 atmosfēra, ja neviļ atmiņa, kas ir ekvivalents ūdens staba radītam spiedienam 10 metrus garā uz augšu paceltā caurulē. Tas, kā jau citur rakstīju, nodrošina 2 stāvu mājas bēniņos uzstādīta izplešanās atvērta trauka sistēmas nevainojamu darbību. Vienstāvu mājas gadījumā var teikt tā kā Jūs sakāt: akumulatora līmenim jābūt virs krāsns līmeņa ieskaitot pievadcaurules. Radiatori visi zem šī līmeņa. Tikai šajā gadījumā spiediens sistēmā  būs 0.15 atmosfēras (1.5m augsta ūdens staba spiediens. Un sūkņi jāliek maksimāli zemu, lai lielāks spiediens. Bet saprotiet: tas ir ļoti zems spiediens, un ūdens jau pie 80 grādiem sāks burbuļot pie krāsns sieniņām. izdalīsies gāzes, ar kurām jācīnās... Līdz ar to, efektīgi, efektīvi uzlādēt akumulatru nevarēs. Tāpat nevarēs likt lielas jaudas sūkni (vajag pārpumpēt lielu enerģiju (siltuma saturošu šķidrumu-ūdeni) jo radīsies liela spārniņu kavitācija. Lieli apgriezieni. (jau citā sadaļā rādīju ar norādēm sūkņa līnes: razība, spiedien.). Jo lielāks akumulators, jo jaudīgāku krāsni vajag, jo jaudīgāku sūkni vajag.Tāpat Jūsu zīmējumā neefektīga siltummaiņa konstrukcija: visefektīvākā ir spirāle ar papildus virsmas laukumu, vai pēc idejas tā. Liekot šadu siltummaini, var visu sistēmu ekspluatēt zem spiediena, teiksim 2 atmosfēras. Bet patas akumulators vaļējs jebkurā līmenī. Viss strādās Un apkaļķošanās būs maza, jo mazs ūdens daudzums pašā sistēmā. Tāda sistēma strādās.Tikai liela enerģija uzlādei attiecīgi nepieciešama, kā arī protams siltuma zudumi proporcionāli lielajam virsmas laukumam un, tā kā šāds akumulators  varētu būt kādā šķunī, tad apkārt viņam būs ziemā auksts...un ļoti labi jāsiltina. pārējo shēmu var risināt tradicionāli kā akumulatora gadījumā.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 22:57:27 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107715/_subject_#msg-107715</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107715/_subject_#msg-107715</link>
            <description><![CDATA[ Nu mana doma bij tāda, aķi pieslēgt pie katla pa taisno, bez siltummaiņa, siltummaiņus likt tikai lai tie ņem siltumu no aķa un atdod to sistēmai. Tātad karstais ūdens ieplūst aķī, bet aukstais no aķa uz katlu. Aķis darbojas arī ka izplešanās trauks. <br />
Tāpēc vaicāju kā labāk, vai grīdām savu siltummaini un radiatoriem savu, vai likt vienu kopejo.<br />
Ja liek vienu kopejo, tad sistēmu sadala ārpus aķa, ja liek katram savu, tad būtībā ir divas neatkarīgas sistēmas un vajadzības gadījumā katru atsevišķi iespējams atslēgt.]]></description>
            <dc:creator>Matrixs</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 22:40:13 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107714/_subject_#msg-107714</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107714/_subject_#msg-107714</link>
            <description><![CDATA[ Es domāju vaļēju akumulacijas tvertni. Sistēma vienalga kāda. Spiediens būtu tikai siltummainī, kas atrodas tai tvertnē. 90 oC virskārta noteikti varētu sasniegt- tas atkarīgs no kurināšanas ilguma un katlā noregulētās t. Es domāju, kamaksimāla t starpība(20-90) ļauj pilnvērtīgāk izmantot to aķi. Šim(vaļējam) aķim laikam nav jēga pieslēgt grīdas atsevišķi un radiatorus atsevišķi.]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 22:29:32 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107713/_subject_#msg-107713</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107713/_subject_#msg-107713</link>
            <description><![CDATA[ Pavirsu var uzlikt jebko, kaut to pašu plēvi var pārsegt.<br />
Mani vairak interesēja kādas problēmas verētu būt ar kurināšanu vai sūkņiem?<br />
temperatūru 95 vaļējā sistēmā gan diezvai sanāks turēt, jo lai aķis būtu 95, tad katls jau vārīsies. temperatūru dādā sistēmā domāju maksimums varētu kādus 80 grādus uzdzīt, ja ir vajadzība.]]></description>
            <dc:creator>Matrixs</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 22:14:05 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107712/_subject_#msg-107712</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107712/_subject_#msg-107712</link>
            <description><![CDATA[ Tur pa virsu tiešām varētu peldēt putuplasts, lai ūdens neizgaro. Nezinu tikai vai putuplastam der t līdz 95 0C?]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 22:05:54 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107711/_subject_#msg-107711</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107711/_subject_#msg-107711</link>
            <description><![CDATA[ Nu atstājot akumulācijas tvertni vaļēju, saprotu ka tai jābūt augstākai par apkures katlu, precīzāk ūdens līmenim jabūt virs apkures katla.<br />
Vai varētu precizēt kādas te varētu būt problēmas ar kurināšanu un sūkņa darbību, ja ir vaļējā sistēma? Jo cik esmu sapratis, ir katli kas der abām sistēmām un ir tādi kas paredzēti tikai vaļējai sistēmai, piemēram Grobiņas katli.<br />
]]></description>
            <dc:creator>Matrixs</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 22:00:31 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107710/_subject_#msg-107710</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107710/_subject_#msg-107710</link>
            <description><![CDATA[ to Rx:<br />
Vai pie 90 0C vaļējā akumulātorā kaļķu izgulsnēšanās notiks tieši uz siltummaiņa, vai kaļķis vienkārši nogulsnēsies tilpuma apakšā, kas pēc manām domām būtu nekaitīgi.<br />
<br />
apm. par principiālo shēmu:[<a href="http://myphoto.eu/khe/photo/158934/Va"  rel="nofollow">myphoto.eu</a>]ļēja%20akumulācijas%20tvertne.jpg]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 22:00:04 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107708/_subject_#msg-107708</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107708/_subject_#msg-107708</link>
            <description><![CDATA[ Papildinājums: Ja ūdens nav destilēts...(kas iznāk ļoti, ļoti dārgi...) un tas ir no dziļūdens urbuma, tad liela varbūtība, ka tajā ir kaļķis. Un tad sāksies kaļķakmens neatgriezeniskās problēmas. Problēmas var provēt risināt ar piedevām (mākslīgi izgulsnējot...) kā arī ar reklamēto , tipa elektro-mistisko magnetizētāju-apstarotāju...Vulkan, ka vienu no tiem. Ja neko šai sakarā nedarīs, apaugs katls un ...]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 21:25:40 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107707/_subject_#msg-107707</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107707/_subject_#msg-107707</link>
            <description><![CDATA[ Matrix- Prātot jau vienmēr var...Bet lai prātošana būtu ražīgāka, izteikšu savas domas- jautājumus, uz kuriem pašam prātotājam jāatbild: Ja atdala pašu ūdeni siltuma akumulatorā no pašas sistēmas ar siltummaiņiem, tad var veidot normāla spiediena sistēmu, kur siltums uzkrājot tiks ar siltummaiņa palīdzību nodots akumulatoram, un ar siltummaini- atdots atpakaļ sistēmai. Tiešā veidā atvērtu akumulatoru izmanot nevar, ja to nepaceļ līdz bēniņiem...(līmenis akumulatorā nosaka apkures elementu maksimālo augstumu, lai sistēmā nebūtu gaiss. Kā arī būs problēmas ar visu, kas saistīts ar mazspiediena sistēmas kurināšanu un sūkņa darbību.) Bet siltummaiņu variantā jāzin, ka siltums galvenokārt jāsaņem no virskārtas- akumulatorā situms vienmēr ir augšā (ja speciāli akumulatoru nemaisa...).Tāpat jāzin, ieplūstošais siltums jāpadod akumulatora apakšā, jo tad vislabāk siltummainis strādās (vislielākā temperatūras starpība.) Tas arī tehniski ir skaisti jāatrisina.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 21:21:04 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/103048/107706/_subject_#msg-107706</guid>
            <title>Re: Akumulācijas tvertnes</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/103048/107706/_subject_#msg-107706</link>
            <description><![CDATA[ Lasot šo diskusiju man radās doma kā ieekonomēt pamatīgu summu. Tākā man arī vajadzīga ir liela akumulācijas tvertne, jo māja ir liela, tad nu es arī sāku domāt par šadu te vaļēju akumulācijas tvertni.<br />
Doma ir tāda, blakus katlam (telpa ārpus mājas) uzbūvēt augstu &quot;baseinu&quot; no keramzīta blokiem. Iekšpusi izlikt ar putuplastu un tad izklāt ar plēvi. Šo akumulācijas tvertni pieslēgt pie apkures katla kā vaļējo sistēmu, piereizes šī pati tvertne darbosies kā izplešanās trauks (sanāk vel ieekonomēt, jo uz šādu tilpumu šie izplešanās trauki arī ir dāgi). Un tajā iegremdēt kapara caurules siltummaiņai un apkures sistēmu (grīdam un radiatoriem)<br />
Tad nu man ir šāds jautājums.<br />
Vai grīdām un radiatoriem var likt vienu kopēju garu siltummmaini (cauruli) vai labak katram atsevišķi, divas īsākas?<br />
<br />
]]></description>
            <dc:creator>Matrixs</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 10 Feb 2010 20:51:24 +0200</pubDate>
        </item>
    </channel>
</rss>
