<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">
    <channel>
        <title>reaktīvā jauda</title>
        <description>Labvakar,

Ir gaismekļi 4x18W ar elektromagnētisko balastu. Tiem katram ir kondensators, kas kompense induktivitativo raksturu, pareizi? Jaudājums tāds, ja izskrūvēju 2 lampas, tad kondensators nepaliek par reaktivas energijas &quot;celoni&quot;? man te ir objekts, kura cos ir ap 0,5. ir ap 100 4x18W gaismekli, kuriem ir izslegtas 2 spuldzes. nevaru saprast, no kurienes tads kosinuss?! +darba spriegusm ir 200V, jo tiek pielietots aparats, kas samazina spriegumu, kas spuldzes jau ir iedegusas.</description>
        <link>https://building.lv/forums/99/124231/124231/_subject_#msg-124231</link>
        <lastBuildDate>Mon, 04 May 2026 06:41:20 +0300</lastBuildDate>
        <generator>Phorum 5.2.23</generator>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124621/_subject_#msg-124621</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124621/_subject_#msg-124621</link>
            <description><![CDATA[ Nesen man piedāvāja kādu uz sliedes liekamu Power Analyzer modeli, kas mēra trīs fāzu spriegumus, strāvas, kosinusu utt. Nospriedu gan, ka tas man par sarežģītu, aprakstā pat nevarēju atrast, cik caurejošās enerģijas tērē pats, turklāt darba temperatūra bija virs 0°C, bet man galvenā sadale stāvēs ārā vēl vismaz gadus 3. Tomēr šādu ierīču suga mani ieinteresēja.]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 25 Mar 2011 13:08:23 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124620/_subject_#msg-124620</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124620/_subject_#msg-124620</link>
            <description><![CDATA[ Vienstāvim:K-rautā , Mūkusalas aplī, stendā pie pagarinātājiem, taimeriem, iespraužamajiem. Tas ir iespraužamais verķis.. Domāju ka var iztaisīt sekojošu mērblociņu:  Veido atsevišķus pieslēguma izvadus. Pieslēdz paralēli drošinatājam un kontaktu uz neitrāli. Tikko atslēdz drošinatāju, tā visa strāva (jauda) ies pa šo mērbloku unrādīs visu kas jārāda, neatslēdzot pat īslaicīgi patērētājus. Virknē var ielikt drošinātāju, tad var darbināt ilgi un kontrolēt situāciju. Tikai atliek jautājums kas jāpārbauda: Vai nulvads nekalpo kā jaudas mērīšanas ķēde, un vai nav visa strāva jālaiž caur šo verķi, arī strāva caur nulvadu...]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 25 Mar 2011 11:59:27 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124594/_subject_#msg-124594</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124594/_subject_#msg-124594</link>
            <description><![CDATA[ Kurā Rautā? Trīsfāzu? Montējams uz sliedes?]]></description>
            <dc:creator>Vienstāvs</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 24 Mar 2011 22:34:27 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124584/_subject_#msg-124584</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124584/_subject_#msg-124584</link>
            <description><![CDATA[ Tikko redzēju K-Rautā kontroles mazgabarīta jaudas, strāvas, patēriņa , cosFI  !!!!!! mērītāju, paredzētu mājas lietošanai- kontrolei. Maksā ap 10,5Ls Cena laba, jo tādi citu ražojumi  , bez cos Fi, maksā pie 20Ls.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 24 Mar 2011 19:51:52 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124362/_subject_#msg-124362</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124362/_subject_#msg-124362</link>
            <description><![CDATA[ Nu tad izskrūvējot spuldzes  paliek pieslēgts kompensējošais kondensators un tas ienes reaktīvu kapacitatīvu  slodzi (tā netiek kompensēta ar droseli!), kas noved pie reaktīvās jaudas palielinājuma.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Mon, 21 Mar 2011 11:34:40 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124353/_subject_#msg-124353</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124353/_subject_#msg-124353</link>
            <description><![CDATA[ tikko paskatijos, man ir 4x18W lampas un kondensators paraleli pievienojuma klemmei ir 9 μF.]]></description>
            <dc:creator>zum</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Mon, 21 Mar 2011 09:48:59 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124351/_subject_#msg-124351</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124351/_subject_#msg-124351</link>
            <description><![CDATA[ kursh te padzesis ierakstus??]]></description>
            <dc:creator>zum</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Mon, 21 Mar 2011 09:10:05 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124320/_subject_#msg-124320</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124320/_subject_#msg-124320</link>
            <description><![CDATA[ &quot;Ja atslēdz vienu pāri lampu un caur droseli ceiet strāva, bet paliek kompensācijas kondensators, tad kopainā lampa kļūst kapacitatīvi reaktīva un ja būs elektroniskais skaitītājs, tas skaitīs jaudu.&quot; <br />
<br />
tiesi par so es ari jautaju, pirmaja postaa. jo kompensejosais kondensators paliek kede, bet strava plust tikai caur vienu droseli (jo 2. paris ir atslegts), tad kondensators sak veidot kapacitativu rakstura slodzi. ok, beidzot tikam gala, thanks :)]]></description>
            <dc:creator>zum</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sun, 20 Mar 2011 14:10:35 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124297/_subject_#msg-124297</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124297/_subject_#msg-124297</link>
            <description><![CDATA[ Padomājot, ja cos(Fi) = 0.5, tad zinot (pieņemot) ka spriegumi uz spuldzes ir 110V un uz droseles ir 110V, pie labas droseles (resni vadi, labi izgatavota, bez zudumiem) to jaudas būs šādi sadalītas: spuldze- 36w, aktīvā, un droseles reaktīvā, arī 36w. Pēc vektoru analīzes, lenķis (Fi) tuvinājas 45 grādiem kas ir, cos(Fi=45grādi)) ir 0.53!]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 23:47:53 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124296/_subject_#msg-124296</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124296/_subject_#msg-124296</link>
            <description><![CDATA[ Un tieši par lenķi: Tīrās kapacitatīvās vai  induktīvās slodzēs (teorētiskās) šis strāvas- sprieguma vektora lenķis ir 90 grādi. Un cos no 90 grādiem ir..&quot;0&quot; (pilnīgi reaktīva jauda). Ja lenķis ir 0 grādi (sakrīt), cos(Fi) ir=1.(Pilnīgi aktīva jauda). Un nekad cos (Fi) nevar būt lielāks par 1!!! pēc kosinusa definīcijas... Ja cos (Fi) ir 0.5 tas nozīmē ka puse strāvas ir aktīva, puse, reaktīva. Kāda rakstura reaktīva, to var noteikt tikai ar mērījumu, vai zinot slodzes dataļas.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 23:37:27 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124295/_subject_#msg-124295</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124295/_subject_#msg-124295</link>
            <description><![CDATA[ Rets saka: &quot;...dabūt cosinusu virs 1 kas ar ir slikti...!&quot; tāpēc arī jautāju. (Kosinuss ir no lenķa, ko veido strāvas vektors  pret sprieguma vektoru maiņstrāvas ķēdēs..Jums zināšanai). Aktīvās jaudas gadījumā tie (vektori) savstarpēji veido nulle grādu. Bet jāsaka ka  reaktīvā jauda var būt induktīva vai kapacitatīva. Ja induktīva, ar kapacitāti to cenšās samazināt līdz tīri aktīvai. Bet ja kompensējošā kapacitāte ir  par lielu, tā kļūst kapacitatīvi reaktīva...un nonāka atkal reaktīvās jaudas zonā, par ko maksājam.    Lai labāk saprastu, kapacitatīvā slodzē strāva pēc laika  aiziet priekšā spriegumam, induktīvās slodzes gadījumā, atpaliek. Bet cos(fi) var būt vienāds kā kapacitatīvās, tā induktīvās slodzes gadījumā. Izgudrotājiem, ja tiešām šī problēma būs aktuāla elektronisko skaitītāju pielietošanas rezultātā, būs ko darīt: vajadzēs automātisko reaktīvās jaudas kompensatoru, kas mēra reaktīvās jaudas komponenti un automātiski pieslēdz attiecīgo kompensējošo elementu. Principā realizējams aparātiņš.... Vai arī katrai slodzei jāpieslēdz ārējs kompensators. Laikam jau ražotāji par to nedomā, jo tas sadārdzina iekārtas.( To pierāda arī dienas gaismu spuldžu dažādās shēmas, kurās var arī nebūt kompensējošo elementu (dārgāk!).]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 23:15:08 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124293/_subject_#msg-124293</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124293/_subject_#msg-124293</link>
            <description><![CDATA[ Ne jau par leņķi iet runa. bet par pārkompensēšanu. Takā ar tiem dažiem lai cik viņu būtu kondensatoriem tas fiziski nav iespējams izdarīt. ]]></description>
            <dc:creator>Rets</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 22:38:31 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124290/_subject_#msg-124290</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124290/_subject_#msg-124290</link>
            <description><![CDATA[ Kādam lenķim kosinuss ir lielāks par 1? Vai kāds zin atbildi...]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 21:41:44 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124288/_subject_#msg-124288</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124288/_subject_#msg-124288</link>
            <description><![CDATA[ ar kapacitāti tiek kompensēta reaktīvā jauda un var tikai pārkompensēt un dabūt cosinusu virs 1 kas ar ir slikti, bet te gāja runa par cosinusu kas ir tikai 0,5 tad nu meklējam vainīgo induktivitāti, kas šo cosīnusu ir tā iesapidojusi.]]></description>
            <dc:creator>Rets</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 20:56:16 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124281/_subject_#msg-124281</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124281/_subject_#msg-124281</link>
            <description><![CDATA[ Ir variants divu lampu shēmai ar vienu starteri. Tajā ir 0.047mkF. Vai es teicu ka Jūs minējāt? Ja atslēdz vienu pāri lampu un caur droseli ceiet strāva, bet paliek kompensācijas kondensators, tad kopainā lampa kļūst kapacitatīvi reaktīva un ja būs elektroniskais skaitītājs, tas skaitīs jaudu. <img src="http://www.expertunion.ru/images/stories/images_003/sheme-lum-03.gif" class="bbcode" border="0" />]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 20:00:59 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124280/_subject_#msg-124280</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124280/_subject_#msg-124280</link>
            <description><![CDATA[ Reaktīvās jaudas cēlonis būs gan jāmeklē kur citur. nevis kapacitātēs kas ir ļoti mazas. Kaut arī divas lampas tiek atslēgtas tad tā pat reāli nepalienās reaktīvā jauda jo balasts jau paliek tas pats attiecībā pret kapacitāti. Un kāds ir lampas kopējais cosinus, tad tas daudz nemainīsies.<br />
Tad vēl atliek jautājums vai nav veci un neefektīvi elektromotori ar zemu lietderības koeficientu. Visādas saldēšanas iekārtas, vai kas tamlīdzīgs jo tie drīzāk pazemina cosinusu.]]></description>
            <dc:creator>Rets</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 19:55:11 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124278/_subject_#msg-124278</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124278/_subject_#msg-124278</link>
            <description><![CDATA[ saite: [<a href="http://bit.ly/gfb1ql"  rel="nofollow">bit.ly</a>]]]></description>
            <dc:creator>zum</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 19:46:04 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124277/_subject_#msg-124277</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124277/_subject_#msg-124277</link>
            <description><![CDATA[ ludzu, apskati so:<br />
[<a href="http://technen.ru/"  rel="nofollow">technen.ru</a>]Страница-14.html<br />
<br />
1. lpp, 3. shema:<br />
balastam uz 2x18W spuldzi Ck vertiba ir 45mF nevis pF, ka minejat.<br />
<br />
attiecigi, iedomajies, iz gaismeklis ar 2 balastiem (tadam shema) viens lampu paris deg, otras nedeg, jo lampa izskruveta.]]></description>
            <dc:creator>zum</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 19:45:08 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124275/_subject_#msg-124275</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124275/_subject_#msg-124275</link>
            <description><![CDATA[ es nezinu no kurienes Tu izdomaji, ka tur ir 0.047mkF, es tadu lielumi vispar nenosaucu un tavi aprekini ari rada, ka jabut leilaka. +kolegis no psrs paaudzes ari mineja lielaku vienibu. es 1dien ofisa paskatisos cik F ir, jo man darba ari ir 4x18W gaismekli ar elektromagnetisko balastu.<br />
bet ta ari Tu neatbildeji uz jaut, vai atsledzot vienu pari, ietekmejas cos?<br />
<br />
&quot;Tā kā reālā shēma nav zināma, mēģināju tuvināti izrēķināt kas un kā&quot;: <br />
nu Tu vari pieņemt leilumus. shema sastav no 2 balastiem un 4 lampaam. gluzi ka taja RVT lab. darbu apraksta. gan jau, ir kaut kadas normas, kuras razotajiem ir jaiaeklaujas.. un 0,4 cos uz lampam diezv ai ir ppielaujams. tas varetu but kompaltajas spuldzes, bet ne jau sadas, kur vieta atlauj ielikt kompensejosos elementus.<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
<br />
]]></description>
            <dc:creator>zum</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 19:16:51 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124273/_subject_#msg-124273</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124273/_subject_#msg-124273</link>
            <description><![CDATA[ Paskatoties līdzīgās shēmas kurās ir tiešām reaktīvās jaudas kompensējošie kondensatori: [<a href="http://cxem.net/house/1-43.php"  rel="nofollow">cxem.net</a>] redzams ka ir 8 mkF. Tātad mani ātrie rēķini nav tālu no patiesības. Un ja ir shēmā  kondensators 0.047mkF (kuru daudzi sauc par jaudas kopensējošiem!!!), tad to lielums ir tik mazs ka  jaudas kompensācijas nav! (ir tas ielikts tai vietā, bet tā nomināls ir stipri par mazu!).]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 17:51:38 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124271/_subject_#msg-124271</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124271/_subject_#msg-124271</link>
            <description><![CDATA[ Tā kā reālā shēma nav zināma, mēģināju tuvināti izrēķināt kas un kā: Ja uz lampas darba laikā krīt 110V un jauda ir 36V tad strāva ir 0,33A. Virknē slēgtajai droselei jābūt tādai, lai pie šīs strāvas uz to kristu arī 110V. Lampas ekvivalentā pretestība būs 333 omi. Tātad droselei pie 50hz jābūt tādai pat reaktīvajai pretestībai, tas ir 333 omi. Atrodam ka droselei jābūt ar induktivitāti 1 Hn. Un lai kondensators kompensētu reaktīvi komponenti no induktivitātes, tam jābūt 10mkF, jo tad kondensatoram būs kapacitatīvā pretestība vienāda ar induktivitātes (droseles) pretestību un vektori kompensēsies. Aprēķiniem izmantoju online rēķinātāju: [<a href="http://microsin.ru/content/view/1158/1/"  rel="nofollow">microsin.ru</a>] ]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 17:39:28 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124267/_subject_#msg-124267</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124267/_subject_#msg-124267</link>
            <description><![CDATA[ kapec meness, es tev iedevu saiti uz referenci, kur rakstits, ka c kompense, bet tu man klare ka slikts specialists un meness. atkartoju, te apspriez cos nevis personigus jaut. vai ari tev nav ko pa temu teikt?!]]></description>
            <dc:creator>zum</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 15:50:22 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124266/_subject_#msg-124266</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124266/_subject_#msg-124266</link>
            <description><![CDATA[ Laikam pilnmēness pie vainas ...<br />
]]></description>
            <dc:creator>aigarello</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 15:41:50 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124265/_subject_#msg-124265</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124265/_subject_#msg-124265</link>
            <description><![CDATA[ +so temu man jautaja ta veikala galvenais inzenieris. tad jauatjumu par to, kurs ir elektrikis/specialists atstaj vinam. ne mani tur pienema darba.<br />
ok, esmu pabeidzi rtu eef. varbut so jautajumu esmu nozavajis/palaids garam, bet interese man ir. neba es nenoka 6dienas diena sedetu un googletu par cos fi. daudz ko ari ikdiena va riemacities un nav nemaz jaiet uz rtu.. var tak macities vispar bez skolas/univeristates. bibliotekas ir bez maksas. vienigi tad, aigarello nevaretu uzradit sertifikatu, jo nebutu pamats man to izsniegt. sertifikats latvija vispar neo nenozime, ja, protams, tu nezini ka to var iegut.. ]]></description>
            <dc:creator>zum</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 15:39:53 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124264/_subject_#msg-124264</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124264/_subject_#msg-124264</link>
            <description><![CDATA[ Tu, dirsej, kaut ko ladzigu ieteici, vai joprojam dzivo PSRS? pat wiki nemaki izlasit angliski, Breznevs nelava valodu apgut??<br />
es tur nestradaju, man vienkaris jautaja, kas par problemu. es jau 2 gramatas izlasiju +ta saite. ka tas kondensators, kas paraleli pieslegsanas spailem, ir lai kompensetu/uzlaboju cos fi. turpini dzivot PSRS un nelien seit.<br />
<br />
es RUNAJU par teoriju, ja Tu vari palidzet, tad izklasiti visus variantu, izejot no mana apraksta: <br />
ir 4 spuldzes/2 balasti (parasti ta ir, bet neesmu skatijies) no 4 spuldzem 1 paris ir atslegts, paskruvejot spuldzi ta, lai nedegtu.<br />
<br />
jautajums bija, vai tas ietekme cos fi. tev butu jaatbild, ja esi ar mieru palidzet, vai tas IETEKME vai NE. kapec uzreiz jabruk virsu. ja nevar/negrib palidzet ar padomu, tad nav ko rakstit. sorry par skarbumu, bet kaitina.. es ari neprasu lai man ieleik mute.. pats saku pacekt savus RTU pierakstus utt.. nu nevaru ta 1 dienas laiak atrast isto avotu, kur panemt pareizu info.]]></description>
            <dc:creator>zum</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 15:24:28 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124261/_subject_#msg-124261</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124261/_subject_#msg-124261</link>
            <description><![CDATA[ Tad aizej kārtīgi apskaties kas tev ir un nav saslēgts, pieraksti parametrus pareizi,sazīmē shēmas  un tad te diedelē pēc palīdzības !<br />
Jūtu ka kāds veikals ir ticis pie daudzsološa elektriķa ... Cerības ir, gan jau kādreiz ar centību aizraksies līdz patiesībai .<br />
Bet pēc būtības tur drīkstētu ņemt darbā tikai ar atbilstošu sertifikātu .]]></description>
            <dc:creator>aigarello</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 15:09:58 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124259/_subject_#msg-124259</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124259/_subject_#msg-124259</link>
            <description><![CDATA[ 26. lpp.<br />
<br />
Lai novērstu stroboskopisko efektu, lieto kompensētas shēmas ar di?<br />
vām spuldzēm (sk. 1.38. att. b). Stroboskopisko efektu var novērst, pie?<br />
slēdzot blakus esošās spuldzes dažādām trīsfāzu līnijas fāzēm, kas sav?<br />
starpēji nobīdītas par 120°. <br />
1.38. attēlā  b  parādītā shēma ir divu vienas spuldzes ieslēgšanas <br />
shēmu savienojums: vienai shēmas spuldzei nav pieslēgts kondensators C1, <br />
un tā patērē induktīvu (no sprieguma vektora atpaliekošu) strāvu, šīs ėēdes <br />
cosφ = 0,5?0,6 (atpaliekošs); otrai spuldzei shēmā ir pieslēgts kondensators <br />
C1, un tā patērē kapacitīvu (apsteidzošu) strāvu, šīs ėēdes cosφ = 0,5?0,6 (ap?<br />
steidzošs). Tātad abu spuldžu kopējā patērētā strāva sakrīt fāzē ar sprie?<br />
guma vektoru un abu spuldžu kopējais cosφ ir tuvs vienam, bet atpalieko?<br />
šā strāva vienā spuldzē un apsteidzošā strāva otrā spuldzē attiecīgi rada at?<br />
paliekošas un apsteidzošas gaismas plūsmas pulsācijas, kas viena otru kom?<br />
pensē, un rezultātā stroboskopiskais efekts zūd. Dīvu spuldžu kompensē?<br />
to ieslēgšanas shēmu sauc ari par shēmu ar «sašėeltu» fāzi <br />
<br />
--<br />
attiecigi, ja vini izskruve 2 spuldzes, tad nav kompenssesanas un shema strada induktivaja vai kapacitativaja rezina, akariba no ta, kuru pari izskruvejusi.]]></description>
            <dc:creator>zum</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 14:45:10 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124258/_subject_#msg-124258</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124258/_subject_#msg-124258</link>
            <description><![CDATA[ speciali Tev;<br />
<br />
Tā kā strādājošas luminiscences spuldzes, ėēdē ir ieslēgta drosele, tad <br />
audas koeficients cos φ samazinās līdz 0,5?0,6. TādēĜ cos φ kompensācija<br />
uminiscences spuldzes ieslēgšanas shēmā nepieciešams kondensators  C1<br />
(sk. 1.38. att.). Spuldzēm ar 40 W jaudu un 220 V spriegumu nepiecieša?<br />
mā kondensatora kapacitātei jābūt 4 pF. <br />
<br />
reference:<br />
[<a href="http://old.rvt.lv/macibu-materiali/V.Melnikovs/LabDarbiApgaismesElektroiekaartas.pdf"  rel="nofollow">old.rvt.lv</a>]<br />
<br />
25. lpp. C1 - cos fi uzlabosanai.<br />
<br />
respektivi, man jautjaums pirmaja posta bija pareizs. tikai es nezinu nianses, par to, ja atsledzu 1 paru lampu, vai tas ietekme cos, jeb ari tas armaturas ir bez kompensejosa C (to es neesmu vizuali paskatijis)]]></description>
            <dc:creator>zum</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 14:40:39 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124256/_subject_#msg-124256</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124256/_subject_#msg-124256</link>
            <description><![CDATA[ tu palasi wiki.<br />
+tos mk vertibu es neesmu pieminejis. es nemaz nezinu cik tur c vertiba daba ir.]]></description>
            <dc:creator>zum</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 14:31:03 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/124231/124255/_subject_#msg-124255</guid>
            <title>Re: reaktīvā jauda</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/124231/124255/_subject_#msg-124255</link>
            <description><![CDATA[ ZUM , neesi nu tik stūrgalvīgs ja tev divi cilvēki cenšas ko pateikt ! 0,047 mkf kondensators ir tikai tāds spļāviens jūra . Lai būtu kompensējoš faktors , vajag krietni lielāku . Skatos , vienai vecai PSRS laika armatūrai 40 W lampai ir uzlikts 1 mkf.]]></description>
            <dc:creator>aigarello</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 19 Mar 2011 14:22:41 +0200</pubDate>
        </item>
    </channel>
</rss>
