Saskaroties ar lērumu problēmu mājas remontēšanā/atjaunošanā, liekas, ka ir istais brīdis padomāt par apkures sistēmu remontējamai mājai - lai pēc tam nerastos liekas problēmas/pārbūves nepieciešamības nākotnē. Lietas būtība: ir māja (vispārīgs raksturojums teksta beigās), kas netiek pastāvīgi apdzīvota un tuvākajā laikā arī netiks, līdz ar to ziemā māja netiks nepārtraukti apkurināta. Pašlaik pamata vēlēšanās būtu iespēja atbraukt vismaz reizi mēnesī arī ziemā, iekurināt un palikt pa nakti vai vairākām. No visām telpām ziemā derīgas apdzīvošanai ir pagaidām divas telpas pirmajā stāvā zem siltinātas pārsedzes. Te ir vieta un iespējas likt krāsni/kamīnu. Minimālais apkures variants būtu šīs divas istabas; optimālais - padomāt ko un kā nosiltināt un apkurināt arī sūkņa telpu (atrodas kādus 7m no minētajām istabām) un virs tās esošo vannasistabu otrajā stāvā. Pašlaik ļoti patīkams variants liekas kamīnkrāsns ar karstā gaisa apkuri. Bet vai tādu esošajai mājai vispār ir iespējams ierīkot? Vai var likt jaudīgu kurtuvi uz 25-30 kw nākotnes vārdā, bet sākotnēji izmantot to samazinātas jaudas režimā? Tipa pirmais etaps: kurtuve ar akumulācijas materiāliem un gaisa kolektoru (pagaidām netiek izmantots), samazināta jauda; otrais etaps: sākam izmantot kolektoru un no kolektora velkam pirmos apsildes vadus uz sūkņa telpu; trešais etaps: māja jau tiek siltināta un vadi tiek savilkti uz pārējām telpām. Cik saprotu, tad šim variantam papildus vēl jāliek metāla čaula skurstenī. Es saprotu, ka pats labākais ir likt kamīna apkuri ar akumulatoru, bet būs problēma ne tikai ar sistēmas ierīkošanu, bet jau minēto mājas neapdzīvošanu - var gadīties, ka tā ari stāv mēnesi salā bez jebkādas kurināšanas. Vai arī šādām neapdzīvotām telpām jebkāda periodiska un reta apkure nav vispār ieteicama un vienīgais veids, kā tās apkurināt, ir izmantot, piemēram, gaisa siltumsūkni, kas uztur kādus 5 grādus ziemā, lai atbraucot var kurināt "parasto" apkuri? Papildus vēl esmu apdomājis/dzirdējis par: Podiņu krāsns apkure. Minētajām divām istabām pietiks, bet ilgtermiņā tad vēlāk tā pat būs nepieciešama papildus apkure citām telpām. Varbūt var veidot gaisa ejas uz otro stāvu, bet vai krāsnij pietiks jaudas? Un ar to laikam nevar apkurināt minēto sūkņa telpu. Kā īsti podiņu krānsns "panes" neregulāru kurināšanu (tipa, pakurina divas dienas, nedēļu nekurina, atkal iekurina, tad mēnesi nekurina)? Gaiss-gaiss siltumsūknis. Baigi patīk teorētiskā uzstādīšanas vienkāršība, bet praksē dzirdu, ka ziemā tik spoži nestrādā, ja nav papildus apkures avotu un ja māja ir slikti siltināta. Plus vēl tramīgi, ka ārējam blokam "nepieaug kājas" prombūtnes laikā. Savukārt zemes siltumsūknis ir pārāk dārgs ierīkošanā un viss. Gāzes pieslēguma nav un līdz ar to tas netiek apskatīts. Ar prieku lasīšu Jūsu padomus, ko darīt šādā situācijā un uz kādu apkures sistēmu orientēties. Mājas apraksts: māja 2 stāvi, 200 kv.m., maksimālā apkurināšanas platība ~160 kv.m., "minimālā" jeb aprakstītās divas istabas ir ~30-40 kv.m. 1.stāvs: sienas - pamatā dolomīts + vietām ķieģelis no iekšas, kopējais sienas biezums ir uz kādu pusmetru. 2.stāvs: sienas - gāzbetons/fibo bloki (pusmetra augstumā pa perimetru) ar vagondēļa apšuvumu + nesiltināts ranila jumts. 1. stāva grīdas: pamatā betons, tad vēl 10-15 kv.m. klons gabals, un vēl padsmit kv.m. grīda pašlaik demontēta. stāvu pārsedzes: vienai pusei mājas - ķieģeļu pārsedze ar sliežu sijām, virs kuras otrajā stāvā pašlaik nekas vēl nav likts virsū (pliki pārseguma ķieģeli), šī pārsedze daļēji atrodas virs neapkurinātām telpām (garāža + papildtelpa); savukārt otrajai mājas pusei ir koka pārsedzes ar mitrumizturīgo skaidu plāksni un siltinājumu (tipa keramzīts + vate). Šī apmēram 4 gadus vecā pārsedze gan ir uz jautājuma zīmes - jāskatās vai nav bojāta ar mitrumu/sēnītēm/branti (licēji pieļāvuši lielas lažas). Mājai ir ķieģeļu skurstenis, kādreiz bija pieslēgtas 2 krāsnis + apkures katls, bet nu ir palicis vien nederīgs ogļu katls un divi demontējami radiatori. Papildus ir dekoratīvs atvērtais kamīns, kas neder apsildei. https://building.lv/forums/99/157979/157979/_subject_#msg-157979 Sat, 02 May 2026 21:13:55 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/99/157979/160576/_subject_#msg-160576 https://building.lv/forums/99/157979/160576/_subject_#msg-160576
Rores kā reiz arī ir viens no elementiem, ka neliek mieru. Nākamgad nāksies pamatīgi pieremontēt meistaru lažaini uzlikto starpstāvu pārsegumu, tādēļ arī sāka klemmēt uz jau nopietnas apkures plānošanu šajā etapā - lai vēlāk, ierīkojot apkuri, nav jau trešo reizi jātaisa pārsegums/citi elementi.

Līdz ar to jautājums praktiķiem - vai šajā kontekstā ir būtisks ieguvums rores pārsegumā likt tagad (nākotnes vārdā) vai arī to likšana vēlāk būtiski neiespaidos izmaksas un darbu apjomu?

Savukārt periodiska uzturēšanās īpaši neuztrauc - ar otrā stāva siltināšanu un krāsniņu pirmajā stāvā viss būs normāli (kā reiz jau ir bern minētais industriālās pūtējs).

Papildus jāparēķina gaisa siltumsūkņa vai vienkārša granulu kamīna lietderību otrajā stāvā (krāsni ar sildmūri nevar likt - tad jāstiprina pārsedze). Siltumsūknis jebkurā gadījumā būtu ilgtermiņa investīcija, kas ir izmantojama cauru gadu un ko var iedarbināt attālināti - lai sāk jau sildīt.]]> meerkat Inženiertīkli Wed, 23 Oct 2013 00:10:39 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/160572/_subject_#msg-160572 https://building.lv/forums/99/157979/160572/_subject_#msg-160572 khe Inženiertīkli Tue, 22 Oct 2013 22:45:49 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/160563/_subject_#msg-160563 https://building.lv/forums/99/157979/160563/_subject_#msg-160563 1. Ja apkures sistēma ir nulles stadijā (nav ne katls, ne caurules, ne radiatori, ne krāsns, ne skurstenis utt.), tad funkcionējošas sistēmas izveidei minimums nepieciešami ~ 2500 LVL.
2. Ja tiek lietota kāda tehnoloģija, bet ir nolemts viņu nomainīt, tad, pie mūsdienu tehnoloģiju attīstības ātruma, investīcijām sevi jāatpelna 7-10 gados un turpmāk jādod finansiāls ietaupījums.

Tagad dziļdomīgais secinājums - kamēr sildīšanās patēriņš (ar elektrību) nepārsniedz 250>350LVL/gadā, nav nekāda saprātīga iemesla steigties uzreiz izgāzt 2500 LVL, vai radīt sev citus papildizdevumus, lai iedarbinātu citu sistēmu esošās nomaiņai.

Galvu lauzīt protams vienmēr ir noderīgi, bet reāliem izdevumiem varbūt brīdis vēl nav pienācis. IMHO]]> SerViss Inženiertīkli Tue, 22 Oct 2013 19:43:00 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/160548/_subject_#msg-160548 https://building.lv/forums/99/157979/160548/_subject_#msg-160548 veicis.lv] . Būs ~Ls 100 + ~Ls 30 par nedēļas nogali, toties ātri uzsildīs telpas, var vadāt līdzi un nebūs nekāda lielā skāde, ja plāns ar pārvākšanos uz pastāvīgu dzīvi nerealizēsies.]]> bern Inženiertīkli Tue, 22 Oct 2013 13:13:20 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/160505/_subject_#msg-160505 https://building.lv/forums/99/157979/160505/_subject_#msg-160505 Iesaku parēķināt, pašam, jo vienam cilvēkam ir reti skaitās: 1 reizi gadā uz 1 vakaru, tad otram reti ir katras brīvdienas: sākot no piektdienas vakara līdz pirmdienas rītam.]]> AndrisL Inženiertīkli Mon, 21 Oct 2013 19:01:56 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/160497/_subject_#msg-160497 https://building.lv/forums/99/157979/160497/_subject_#msg-160497
Tā kā arvien vairāk sliecos uz to, ka laika gaitā tur noteikti dzīvos arvien pastāvīgāk, tad nav gluži skaidrs, kā realizēt apkures sistēmu (lai pēc tam nenāktos pārbūvēt visu divreiz).

No sākuma optimāla likās karstā gaisa apkure (derētu periodiskai atbraukšanai), un kad sāk dzīvot pastāvīgāk, tad jau liek katlu un radiatorus (kamīns paliek skaistumam un rezerves siltumam). Problēma: ja neparedz radiatorus tagad, tad vēlāk būs jātaisa vaļā jau sataisītie pārsegumi/sienas, pie tam karstā gaisa apkure pavilks pāri pa 2000 ls - ilgtermiņā iznāk apkurē ieguldīt dubultā.

Podiņkrāsnis, sildmūri... jā, bet to uztaisīšana tā pat būs uz 1000 ls un pietiks divām istabām tikai. Plīti pagaidām nav kur likt, čuguna krāsniņas gluži neiederās. Līdz ar to price/performance sākumam sanāk kāda no Termomax gatavajām krāsnīm ar akumulāciju - kopā ar kādu sildītāju/pūtēju periodiskai atbraukšanai kā reiz.

Ļoti ieintriģēja minētie granulu kamīni. Eleganti iederās istabā, ir zināma autonomija un ir pilnīgi automātiski. Zinātāji gan varēja padalīties pieredzē, vai tiešām šiem kamīniem pietiek ar radiatoriem un caurulēm vai tā pat tur ir jātaisa nopietnāka sistēma, kurai neder kamīnā iebūvētais sūknis un izplešanās trauks? Un kā ar to kalpošanas laiku un apkopi Latvijā?

Šo kamīnu mīnuss, neskaitot cenu - dzīvojot pastāvīgi, tā mazā tvertne noteikti sāks apnikt - katru dienu tad laikam jāuzpilda. Te jau uzmanību piesaista granulu boileri (tipa Extraflame LP14/LP20 vai Edilkamin Atlanta/Basic/Ottawa) - tvertne lielāka, nav gan vairs tik "estētiski", bet teorētiski ir vieta, kur tos iespiest pie esošā dūmeņa. Cena gan jau sāk lēkt kosmosā.

Ja vēlas dzīvot arvien pastāvīgāk un laika gaitā negribas visu pārtaisīt, tad praktiski sanāk vien divas izvēles (bez krāsniņas istabās):
- granulu kamīns (jāoderē skurstenis, nav ne jausmas par sistēmas efektivitāti un kamīna uzticamību un servisu);
- automatizēts malkas/granulu vai tīrs granulu apkures katls bez akumulācijas tvertnes - šajā variantā gan jātaisa katla telpa, kas nozīmē arī jauna skursteņa mūrēšanu speciāli katlam.

Komentāri?

Priecātos, ja kāds varētu padalīties pieredzē par un ap centrālapkures granulu kamīniem un boileriem. Lai gan par boilera cenu laikam daudzkārt saprātīgāk ir likt katlu un taisīt atsevišķu katla telpu.]]> meerkat Inženiertīkli Mon, 21 Oct 2013 14:10:08 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/160489/_subject_#msg-160489 https://building.lv/forums/99/157979/160489/_subject_#msg-160489 Ja tomēr, tad, manuprāt, labs risinājums ir čuguna krāsniņa un sildmūrītis. Krāsnina dos siltumu uzreiz, pēc tam siltums akumulēsies sildmūrī. Cita lieta kā tas iederas nāktones plānos, ja ir doma māju kaut kad izmantot cauru gadu un ierīkot kādu pamatīgāku apkuri.]]> bern Inženiertīkli Mon, 21 Oct 2013 09:07:22 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/160436/_subject_#msg-160436 https://building.lv/forums/99/157979/160436/_subject_#msg-160436 Ja nevari atļauties kačigaru, tad priekš kam tādā mājā jaunu apkuri? Krāsns/plīts ar ūdens ap 400-500 LVL sildīšanu, elektriskie radiātori (da jebkādi) hotj eļas no depo, laukā aka ūdenim un viss.]]> zeeko Inženiertīkli Sat, 19 Oct 2013 22:10:07 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/158551/_subject_#msg-158551 https://building.lv/forums/99/157979/158551/_subject_#msg-158551
Gaisa kabatā paspīdinot, cik nu nedaudz var redzēt, tad pagaidām nemanās gružu pildījums. Noteikti var aizbērt ar to Rigiperl vai HK35, bet, lasot building diskusijas, radās pārliecība, ka spraugu labāk neaiztikt (risks par rasas punkta pārnešanos uz spraugu) vai siltināt kompleksi ar ārsienu.

Atklāts kamīns kā reiz ir, bet tas ir maziņš un stabili neko daudz nevar piesildīt. Saprotu, ka materiāli un to akumulācija ir dažāda, bet tā viduvēji rēķinot - cik lielam vai smagam būtu jābūt "masīvam sildmūrim"? Nesiltinātā jumta un vēl nepabeigto fasādes darbu dēļ otrajā stāvā kaut minimāla ventilācija noteikti jau ir. Pie tam ir arī skurstenis ar vairākām cukām, no kurām vismaz vienai jābūt brīvai - pat ja atskaita esošo kamīnu un potenciālo krāsni. Teorētiski neizmantotajai cukai jābūt pieslēgvietām gan pirmajā, gan otrajā stāvā - varbūt to var iesaistīt ventilācijā? Lai gan liekas, ka arī par šo te ir bijušas ne mazums spraigu diskusiju ar diametrāli pretējiem viedokļiem. :)]]> meerkat Inženiertīkli Tue, 27 Aug 2013 17:50:09 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/158546/_subject_#msg-158546 https://building.lv/forums/99/157979/158546/_subject_#msg-158546 būvinženieris Ivars Brinkmanis Inženiertīkli Tue, 27 Aug 2013 14:00:07 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/158533/_subject_#msg-158533 https://building.lv/forums/99/157979/158533/_subject_#msg-158533 Vai tās gaisa kabatas nevar aizbērt ar putuplasta granulām, vai keramzītu?]]> khe Inženiertīkli Tue, 27 Aug 2013 09:44:31 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/158502/_subject_#msg-158502 https://building.lv/forums/99/157979/158502/_subject_#msg-158502
Mājai izrādās dolomīta pusmetrīgās sienas ir tikai vienā galā. "Dzīvojamā" galā sienas ir uz 70-75 cm un veido tādu kā "pīrāgu": dolomīta siena no āra (ar minēto javas dekoratīvo apšuvumu), gaisa sprauga, ķieģeļu siena no iekšas.

Cik palasīju forumu, tad šādas spraugas pamatā ieteicams likt mierā, ja vien nesiltina ne tikai spraugu, bet arī fasādi no āra. Pašlaik gan problēma ir ar to, ka sprauga nav īpaši noslēgta - atsevišķās vietās (paceļjot otrā stāva pārsedzes saplākšņus) ir "caurumi", kurus nosedz vien pārsedzes siltumizolācijas materiāls...

Pacilāju arī pārsedzes un te ir "pīrāgs" šāds: skaidu plāksne no augšas un apakšas (mitrumizturīgā?; plāksnei ir sarkans malu krāsojums) un pa vidu laikam minerālvate uz 20 cm, nevienmērīga, vietām daudz kur sakritusies, ar peļu alām un kakām.

Saistībā par tematu jautājums - ja ziemā pirmajā stāvā (istabās, kur ir gaisa sprauga mūrī) pakurina kamīnu vai krāsni dažas dienas, tad vai aprakstītajā pārsedzē starp pirmo stāvu un nesiltināto otro stāvu var veidoties ievērojams kondensāta apjoms, kas pabojātu esošo pārsedzi? Jebšu kodolīgāk - periodiski ziemā kurināt drīkst (nedomājot par kurināmā pateriņu) vai kurināt drīkst tikai tad, ja kaut cik siltināts ir otrais stāvs?

Te, atkāpjoties no temata, jau faktiski runa sāk iet par siltināšanas iespējām. Spraugu pagaidām nesiltinām, bet saprotu, ka tai vajadzētu dabūt lielāku hermētiskumu. Kā siltināt pārējo - to gāzbetona pusmetra sienu pa perimtru otrajā stāvā un jumtu? Vai ir iespēja veidot pīrāgu no kokšķiedras plāksnēm un pa vidu pildījumu ar ekovati - tipa: pie spārēm liek klāt kokšķidras pretvēja plāksni, tad kaut kādā mistiskā veidā tai paralēli 20 cm attālumā nostiprina otru kokšķiedras plāksni un pa vidu iepūš ekovati? Vai arī šāda konstrukcija ir daudz par smagu metāla jumtu balstošajai konstrukcijai? Gribētos, lai spāres maksimāli "elpo" un ir sausas, tādēļ negribas riskēt ar akmens vati starp spārēm. Savukārt iekšā negribētos krāmēties ar reģipsi - tāpēc apdomāju kokšķiedras plāksnes - bet vai tās drīkst tā pielietot (tajā skaitā vilkt caur tām vadus un rozetes)?

Un tas pārsedzes pildījums arī nav kā akmenī iecirsts - tur tā pat visi grīdas paneļi jāpārcilā, lai pārbaudītu dēļu un siju stāvokli, līdz ar to pie reizes var izvākt veco siltummateriālu un ielikt kaut ko citu.

Es saprotu, ka te jau vajadzīga teju speciālista konsultācija uz vietas, bet pirms tam vēlējos apdomāt visus variantus - jūsu padomi stimulē domāt, izglītoties un atklāt jaunus apvāršņus. :)]]> meerkat Inženiertīkli Mon, 26 Aug 2013 12:09:27 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/158051/_subject_#msg-158051 https://building.lv/forums/99/157979/158051/_subject_#msg-158051 Vilnis_Radio Inženiertīkli Wed, 07 Aug 2013 12:41:24 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/158046/_subject_#msg-158046 https://building.lv/forums/99/157979/158046/_subject_#msg-158046 No malas Inženiertīkli Wed, 07 Aug 2013 10:46:29 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/158045/_subject_#msg-158045 https://building.lv/forums/99/157979/158045/_subject_#msg-158045 Vilnis_Radio Inženiertīkli Wed, 07 Aug 2013 09:42:50 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/158042/_subject_#msg-158042 https://building.lv/forums/99/157979/158042/_subject_#msg-158042
Par tēmu neko daudz nevaru pateikt, bet par šo - manā neapkurināmajā jaunbūvē šoziem ne reizi temperatūra nenokritās zem 0, lielākoties bija ap +4. Nezinu, kāpēc tā - varbūt caur lielajiem logiem no saules kaut kāds "siltums" tika? Vai no zemes (apakšā putuplasts)?
Jā, un ar vienu "pūtēju" neko tur nevar piekurināt. Ar bullerian krāsniņu arī - kā jau te teica - pret vakaru, kad jau jābrauc prom, mazliet sāk iesilt. :)]]> nu tā Inženiertīkli Wed, 07 Aug 2013 00:22:33 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/158021/_subject_#msg-158021 https://building.lv/forums/99/157979/158021/_subject_#msg-158021 Problēmas būs ūdensapgādē un kanalizāciā, jo ziemā ir mīnusi....]]> bullis Inženiertīkli Tue, 06 Aug 2013 15:38:55 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/158020/_subject_#msg-158020 https://building.lv/forums/99/157979/158020/_subject_#msg-158020
To kliedzošo energoefektivitātes trūkumu es apzinos, bet māju stabili nost nejauks un diezin vai arī kādu piebūvi taisīs. Ir jādomā, ko darīt ar esošo situāciju.

Mūru siltināšana - īstenībā pusei mājas jau ir relatīvs siltinājums smilšu javas (?) dekoratīvā apmetuma paskatā kādu 2-3 cm biezumā. Tiesa šis apmetums vietām ir pabojāts. Iespējams, ka to var daudzīt nost un tad siltināt ar "modernajiem" materiāliem, bet kaut kā negribētos darīt ar neapmestās mājas daļu. Nesmīkņājiet, bet nu tas mājas šarms vizuāli balstās tieši tajos dzeltenajos dolomīta akmeņos. Galu galā mājai jau arī tuvu kaut kur pie simt gadiem jābūt.

Starp citu, vēl 2000.ajos māja tika apdzīvota un pamatā kurināta ar krāsni otrajā stāvā. Pirmajā - tikai tad, kad aukstāks. Ogļu centrālapkure dēļ kaut kādām problēmām tika reti lietota. Apkures problēmas bija, bet, ja pareizi saprotu, tad problemātiskā / slikti siltinātā šīfera jumta dēļ. Pirmais stāvs ziemā faktiski netika apdzīvots.

Tādēļ arī iedomājos - un kā ir ar otrā stāva apkures "kabatas" taisīšanu? Tipa - kārtīgi nosiltina otro stāvu (jumts + grīdas) un tad uz to arī tendē pamatapkuri, un pirmais stāvs paliek kā saimniecības tipa ēka, kurā tikai kāpņu telpa (kurā kā reiz ir arī sūknis) tiek mazliet sildīta un darbojas kā bufertelpa uz otrā stāva siltajām telpām. Tad tipa atkristu vajadzība katru reizi ziemā pamatīgi iesildīt to visu dolomīta masu - vai arī tā ir tikai nereāla iedoma?]]> meerkat Inženiertīkli Tue, 06 Aug 2013 15:00:10 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/158007/_subject_#msg-158007 https://building.lv/forums/99/157979/158007/_subject_#msg-158007 Vilnis_Radio Inženiertīkli Tue, 06 Aug 2013 09:47:57 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/158005/_subject_#msg-158005 https://building.lv/forums/99/157979/158005/_subject_#msg-158005 Es drīzāk domāju, ka ir ar 90% varbūtību jāatbild uz jautājumu ko grib panākt nākotnē - dzīvot patstāvīgi, vai brīvdienu māja, cik bieži utt.
Ja patstāvīgai dzīvei, tad domāju, ka ļoti nopietni jādomā par jaunas būvniecību, vai nu šīs vietā vai blakus un šo atstāt par saimniecības ēku.
Visu jau var teorētiski salikt - izlauzt grīdas, stingri siltināt, izveidot katlutelpu, pārvilkt santehniku, uztaisīt grīdu 2 st. un siltināt jumtu. Bet vai tas ir to vērts (sanāk reāli visas tās pašas izmaksas, kas ceļot jaunu ēku, izņemot sienu būvniecību un jumta konstrukcijas). Faktiski ir tā, ka brīdis kad vēl patstāvīgi nedzīvo, bet pēc laika dzīvos ir ideāls, lai tur atbrauktu lielā tehnika un visu nolīdzinātu līdz ar zemi, jo dzīvojot jau iekšā to visu nāksies nest ar rokām ārā un būs grūti visu pārlasīt un ģimenei būs sirmi mati.]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Tue, 06 Aug 2013 09:39:37 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/158004/_subject_#msg-158004 https://building.lv/forums/99/157979/158004/_subject_#msg-158004 Par tēmu - apkures katls ar radiatoriem, propilēnglikolu uz ,piem, -30gr, kādi 3gab 2kw pūtēji, ko ieslēgt uz pāris stundām tikai lai uzdzītu temperatūru atbraucot, el siltā grīda vannas istabā. Ar pašu sūkni nav nekāds čakars, tik paņem pāris litrus ūdens uzliešanai - to visu var uztaisīt ļoti ērti un ātri apkalpojamu...]]> khe Inženiertīkli Tue, 06 Aug 2013 09:01:46 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/157995/_subject_#msg-157995 https://building.lv/forums/99/157979/157995/_subject_#msg-157995
Mazliet vēlos pieprecizēt un noformulēties.

Tātad esošajā situācijā, skatoties no nākotnes apkures aspekta, šādai mājai var droši betonēt pārpalikušo padsmit kv.m. grīdu pirmajā stāvā (kāda ir optimālā konstukcija - šķembas + plēve + keramzīts + plēve + putuplasts + plēve + betons?) Un ko darīt ar otrā stāva ķieģelu pārsedzi, zem kuras daļēji ir arī neapkurinātā garāža - keramzīts + lāgas un grīda? Vai armatūra + keramzītbetons? Vai kaut kas cits?

Vēlos noprecizēt - tas, ka grīdā nav siltumizolācija, bija domāts par 1.stāva betona grīdu? Vai arī otrā stāva pārsedze ar to keramzīta + akmens vates pildījumu ir drīzāk uztverama kā skaņas izolācija un mazāk kā siltumizolācija? Par telpas iekšējās siltumizolācijas veidošanu - doma bija sajūgt kopā pirmo un otro stāvu vienā mājas pusē, bet tad jānosiltina vismaz daļa no jumta. Jumtu ir paredzēts siltināt, minimāli siltinot pa spāru līniju un vairāk veidojot tādu kā apdzīvojamu kubu spāru un otrā stāva grīdas veidotā trijstūra ietvaros. Gan lētāk nekā siltināt visu pa spārēm, gan tipa optimālāk - jo jumts ir arī uzlikta ar lažām.

Bet pagaidām (šoziem) tad bija drīzāk ideja likt tvaika barjeru tajās 1.stāva istabās pie koka pārsedzes griestiem (lai mitrums tajā neiet) - es gan nezinu, kas tad notiks otrajā stāvā pēc fizikas likumiem - vai 2.stāvā dēļ nesiltinatā jumta neveidosies uz grīdas kondensāts?

Par sūkni - nav atsevišķas pamata bedres. Ir telpa, kurā ir maziņš sūkņa "kambarītis" (te gan ir problēmas ar kondensātu vasarā) un aka. Jā - 1.stāva grīdā ir betona grodu aka ar betona pārseguma vāku. No akas nāk caurule, iebetonēta grīdā, uz sūkņa telpu. Te ir vājākā vieta - caurule nav siltināta un iespējams tā pat būtu jāmaina, iestrādājot apsildes vadu vai ko tml. Uz ziemu sūkni loģiski atslēgs, bet nav ne jausmas, ja kaut cik iesilda to telpu ar sūkni un aku - vai var pielaist sūkni (čakars gan ar ūdens liešanu sūknī uzpumpēšanai) vai arī šādā konstrukcijā bez nopietnas apkures par sūkni uz ziemu vispār ir jāaizmirst?

Par apkurēm gribu piebilst vēl tā - aizdomājos arī par pieminēto tosolu, bet lieta tāda, ka tās istabas ir parastas apdzīvojamās istabas un līdz ar to tajās vieta ir tikai krāsnij vai kamīnam. Akumulatori, sūkņi un tamlīdzīgas palīgiekārtas tur vienkārši neiet iekšā. Tos var izvietot citur (to pašu 7 m attālumā) - bet vai tā vispār dara, kad krāsns vienā galā, bet akumulators - citā? Savukārt telpas, kurās varētu iespiest gan katlu, gan visu pārējo, ir visai patālu no esošā skursteņa. Un tā visa sistēma ar tosola uzpildi (tiešām lats litrā?) pietiekami dārga jau izklausās.

Savukārt krāsnīs vairāk biedē tas, ka tādas tad vajag vismaz divas (nākotnē tad arī otrā stāvā), savukārt skursteņa izvietojma dēļ (nav centrēts, bet gan vairāk vienā mājas malā) paliek bažas par siltuma plūšanu uz otru mājas galu (no skursteņa līdz otram galam būs kādi 15 m stabili). Vai ir vērts būvēt divas krāsnis, kas ir izvietotas vienā mājas galā?

Tāpēc arī pamatā aizdomājos par karstā gaisa apkuri. Tika minēta arī Jotul - es tādu ar pliku 8 mm čuguna kurtuvi kā reiz esmu redzējis darbībā. Istabā nejēgā karsts un ātri atdziest, ja nekuras. Tāpēc bija jautājums par ko tādu - tipa ieliek istabām pa vidu starpsienā (vieta kā reiz ir) un apstrādā ar akumulācijas ķieģeliem/apdari - tad siltums ienak abās istabās, un turas vēl brīdi pēc izkuršanās. Un tajā istabā, kurā ir kurtuves stikls, tad siltums ienāk jau ātrāk - vismaz kurtuves priekšā? Bet tad te, cik saprotu, var būt problēmas ar potenciālu kurtuves pārkaršanu - tāpēc arī jautāju par kurināšanu ar samazinātu jaudu. Vai arī tādas kurtuves vajag un ir paredzētas tikai kurināšanai ar pilnu jaudu? Un tā jau laikam nav, ka var likt tikai pliku kurtuvi sākumā ar akumulējošu apdari, lai vēlākā nākotnē tai slēgtu klāt centrālapkuri ar tosolu vai tml.?]]> meerkat Inženiertīkli Mon, 05 Aug 2013 21:41:49 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/157991/_subject_#msg-157991 https://building.lv/forums/99/157979/157991/_subject_#msg-157991 Tātad, tas nozīmē, ka jebkurā apkures variantā tev komfortabla līmeņa sasniegšanai ziemā paies vismaz 4..8 stundas, lai daudzmaz uzsiltu šis konstrukcijas un pie dolomīta sienām būs palielināts mitrums telpās.. jo sienas 'neelpo" - nelaiž vai laiž ļoti maz cauri ūdens tvaikus... tie izvēdināties var tikai caur skursteņiem, ko ēkai metāla 'neelpojošs' jumta segums. Tātad, lai komfortabli justos, tev papildus telpas ziemā jāvēdina - jātērē siltums aukstā gaisa papildus piesildīšanai, kas nodrošinās vēdināšanu.
Visumā var teikt, ka ēka nav būvēta domājot par energoresursu taupīšanu. Vasarā 1.stāvā var būt "okei", bet 2.stāvā - 'siltumnīcas' režīms, jo daļā no koka pārseguma ir siltumizolācija - vate, kas neļauj siltumam pāriet konstrukcijās.
.. tapēc ziemai optimāli būtu izveidot telpas ar iekšējo siltumizolāciju... tādā gadījumā elektrosildītājiem jāuzsilda gaiss un jānodrošina vēdināšanas vajadzības... masīva un periodiski kurināma elementa izbūve - ja nu vienīgi plīts ēdiena gatavošanai ar iestrādātu sildčusku, kur ūdens sistēma aizbraukšanas gadījumā iztukšojama...karstais ūdens tikai dušai un traukiem. Ūdens sūknis nosiltinātā pamata bedrē... atslēdzams uz aizbraukšanas laiku.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Inženiertīkli Mon, 05 Aug 2013 18:38:42 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/157990/_subject_#msg-157990 https://building.lv/forums/99/157979/157990/_subject_#msg-157990 Es domāju, ka tur ir vajadzīgas krāsnis parastās, vai nu tās rūpnieciskās buržuikas, vai buržuikas ar ķieģeļiem vai vienkārši ķieģelu krāsns. Viss ir tagad nopērkams.
Auksti būs šā kā tā ziemā, bet izdzīvot varēs.
Man savulaik bija uz līdzīgu kvadratūru katls + radiatori glikols sistēmā + 2 podiņu krāsnis. Sākumā radiatori uzsilda cik ne cik un podiņkrāsnis noturēja nakti. Bija labi, bet padārgi. Tagad viss mainījies un visa tā apsaiste katlam tika pārtaisīta un katlu arī tagad prasās lielāku, bet iztikt vēl var.]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Mon, 05 Aug 2013 18:31:29 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/157987/_subject_#msg-157987 https://building.lv/forums/99/157979/157987/_subject_#msg-157987
Kas man nepatīk tosolā (ja salīdzina ar ūdeni), bet patstāvīgi apdzīvotas mājas gadījumā:
1) piem., ja vajag noņemt radiatoru, nomainīt termostatu (ok, piekrītu, to vajag reti), tad jādomā kur un kā to izlieto tosolu likt, un kas ar viņu aptecēs - ūdens - gan izliet var, gan, ja kāda pile kaut kur virsū tiek, nav ne vainas.
2) draugam elektrības pārrāvuma laikā uzvārījās katls un pārspieda presēto trubu - visi griesti nolieti ar tosolu - laimīgs viņš nebija (ar ūdeni nolietās vietas būtu vienkāŗšak pēc tam remontējamas)
3) ūdens sistēmu uzpilda atgriežot krānu un viss, ar tosolu - liela ķēpa. it sevišķi ar sistēmas papildināšanu (ok arī to nedara katru dienu)
4) cena

Bet kā jau teicu, tas viss subjektīvi - daudzi sistēmās pilda dārgo tosolu un dzīvo laimīgi :)]]> gints_ Inženiertīkli Mon, 05 Aug 2013 16:30:23 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/157986/_subject_#msg-157986 https://building.lv/forums/99/157979/157986/_subject_#msg-157986 Dzindzis Inženiertīkli Mon, 05 Aug 2013 16:07:41 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/157985/_subject_#msg-157985 https://building.lv/forums/99/157979/157985/_subject_#msg-157985 slēpnis nelog Inženiertīkli Mon, 05 Aug 2013 16:00:44 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/157982/_subject_#msg-157982 https://building.lv/forums/99/157979/157982/_subject_#msg-157982
Uzburat ainiņu. Atbrauc piektdienas vakarā, ārā, teiksim -18 ziemā, iekšā - 12 (nedēļu nav būts). Iekuram podiņu krāsni. Kad viņa būs silta? Pareizi - uz nākamās dienas pēcpusdienu :) , nu ok, varbūt rīta pusi.

Tamdēļ papildus podiņu krāsnij izmantoju jotulu - ātri dabuj pirmo siltumu, bet tik pat ātri atdziest. (bet tad jau podiņu krāsns ir sākusi dot siltumu).

Jebkura apkure, kur siltumnesējs ir ūdens vai tosols neder, ja prom esi ilgāk par 2-3 dienām - sasals ragā.

Nu tikai epizodiskai sildīšanai nedēļas nogalēs vecie labie elektriskie radiatori arī ir variants. Protams, dārgāk kā malka, bet sāk uzreiz pēc slēdzīša nospiešanas.]]> gints_ Inženiertīkli Mon, 05 Aug 2013 15:30:34 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/157981/_subject_#msg-157981 https://building.lv/forums/99/157979/157981/_subject_#msg-157981 kamis Inženiertīkli Mon, 05 Aug 2013 15:16:52 +0300 https://building.lv/forums/99/157979/157979/_subject_#msg-157979 https://building.lv/forums/99/157979/157979/_subject_#msg-157979
Lietas būtība: ir māja (vispārīgs raksturojums teksta beigās), kas netiek pastāvīgi apdzīvota un tuvākajā laikā arī netiks, līdz ar to ziemā māja netiks nepārtraukti apkurināta. Pašlaik pamata vēlēšanās būtu iespēja atbraukt vismaz reizi mēnesī arī ziemā, iekurināt un palikt pa nakti vai vairākām. No visām telpām ziemā derīgas apdzīvošanai ir pagaidām divas telpas pirmajā stāvā zem siltinātas pārsedzes. Te ir vieta un iespējas likt krāsni/kamīnu. Minimālais apkures variants būtu šīs divas istabas; optimālais - padomāt ko un kā nosiltināt un apkurināt arī sūkņa telpu (atrodas kādus 7m no minētajām istabām) un virs tās esošo vannasistabu otrajā stāvā.

Pašlaik ļoti patīkams variants liekas kamīnkrāsns ar karstā gaisa apkuri. Bet vai tādu esošajai mājai vispār ir iespējams ierīkot? Vai var likt jaudīgu kurtuvi uz 25-30 kw nākotnes vārdā, bet sākotnēji izmantot to samazinātas jaudas režimā? Tipa pirmais etaps: kurtuve ar akumulācijas materiāliem un gaisa kolektoru (pagaidām netiek izmantots), samazināta jauda; otrais etaps: sākam izmantot kolektoru un no kolektora velkam pirmos apsildes vadus uz sūkņa telpu; trešais etaps: māja jau tiek siltināta un vadi tiek savilkti uz pārējām telpām. Cik saprotu, tad šim variantam papildus vēl jāliek metāla čaula skurstenī.

Es saprotu, ka pats labākais ir likt kamīna apkuri ar akumulatoru, bet būs problēma ne tikai ar sistēmas ierīkošanu, bet jau minēto mājas neapdzīvošanu - var gadīties, ka tā ari stāv mēnesi salā bez jebkādas kurināšanas. Vai arī šādām neapdzīvotām telpām jebkāda periodiska un reta apkure nav vispār ieteicama un vienīgais veids, kā tās apkurināt, ir izmantot, piemēram, gaisa siltumsūkni, kas uztur kādus 5 grādus ziemā, lai atbraucot var kurināt "parasto" apkuri?

Papildus vēl esmu apdomājis/dzirdējis par:
Podiņu krāsns apkure. Minētajām divām istabām pietiks, bet ilgtermiņā tad vēlāk tā pat būs nepieciešama papildus apkure citām telpām. Varbūt var veidot gaisa ejas uz otro stāvu, bet vai krāsnij pietiks jaudas? Un ar to laikam nevar apkurināt minēto sūkņa telpu. Kā īsti podiņu krānsns "panes" neregulāru kurināšanu (tipa, pakurina divas dienas, nedēļu nekurina, atkal iekurina, tad mēnesi nekurina)?

Gaiss-gaiss siltumsūknis. Baigi patīk teorētiskā uzstādīšanas vienkāršība, bet praksē dzirdu, ka ziemā tik spoži nestrādā, ja nav papildus apkures avotu un ja māja ir slikti siltināta. Plus vēl tramīgi, ka ārējam blokam "nepieaug kājas" prombūtnes laikā. Savukārt zemes siltumsūknis ir pārāk dārgs ierīkošanā un viss.

Gāzes pieslēguma nav un līdz ar to tas netiek apskatīts.

Ar prieku lasīšu Jūsu padomus, ko darīt šādā situācijā un uz kādu apkures sistēmu orientēties.

Mājas apraksts: māja 2 stāvi, 200 kv.m., maksimālā apkurināšanas platība ~160 kv.m., "minimālā" jeb aprakstītās divas istabas ir ~30-40 kv.m.
1.stāvs: sienas - pamatā dolomīts + vietām ķieģelis no iekšas, kopējais sienas biezums ir uz kādu pusmetru.
2.stāvs: sienas - gāzbetons/fibo bloki (pusmetra augstumā pa perimetru) ar vagondēļa apšuvumu + nesiltināts ranila jumts.
1. stāva grīdas: pamatā betons, tad vēl 10-15 kv.m. klons gabals, un vēl padsmit kv.m. grīda pašlaik demontēta.
stāvu pārsedzes: vienai pusei mājas - ķieģeļu pārsedze ar sliežu sijām, virs kuras otrajā stāvā pašlaik nekas vēl nav likts virsū (pliki pārseguma ķieģeli), šī pārsedze daļēji atrodas virs neapkurinātām telpām (garāža + papildtelpa); savukārt otrajai mājas pusei ir koka pārsedzes ar mitrumizturīgo skaidu plāksni un siltinājumu (tipa keramzīts + vate). Šī apmēram 4 gadus vecā pārsedze gan ir uz jautājuma zīmes - jāskatās vai nav bojāta ar mitrumu/sēnītēm/branti (licēji pieļāvuši lielas lažas).
Mājai ir ķieģeļu skurstenis, kādreiz bija pieslēgtas 2 krāsnis + apkures katls, bet nu ir palicis vien nederīgs ogļu katls un divi demontējami radiatori. Papildus ir dekoratīvs atvērtais kamīns, kas neder apsildei.]]> meerkat Inženiertīkli Mon, 05 Aug 2013 14:47:40 +0300