<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">
    <channel>
        <title>telpu temperatūra un ekonomija</title>
        <description>Padalieties ar pieredzi kādu režīmu izvēlaties:
dienas laikā, kad visi darbā un naktīs,   pazeminām telpu temperatūru par dažiem grādiem un pēc  tam uzdzenot to ar lielāku jaudu  vai visu laiku turēt konstantu. 

 Kāda piededze un galvenais vai ir atšķirības kurināmā daudzumā. Interese par gāzi var būt arī cits kurināmais, tam laikam nav nozīmes.</description>
        <link>https://building.lv/forums/99/174706/174706/_subject_#msg-174706</link>
        <lastBuildDate>Sat, 02 May 2026 05:41:38 +0300</lastBuildDate>
        <generator>Phorum 5.2.23</generator>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174873/_subject_#msg-174873</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174873/_subject_#msg-174873</link>
            <description><![CDATA[ Ja nokersu daudz maz vienadu laiku,ari noteikti izmeginasu un padalisos,jo pagaidam vel ir iespejas no piemeram gradiem 15 celt pa vienam uz augsu un skatities,kas notiek ... vienigais sobrid laika apstakli nevienmerigi ... vakar plusos un sodien jau minus 8 :)]]></description>
            <dc:creator>DsKs</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sun, 28 Dec 2014 10:29:04 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174870/_subject_#msg-174870</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174870/_subject_#msg-174870</link>
            <description><![CDATA[ Eksperiments ir uzsākts - vienmērīgas temperatūras uzturēšana cauru diennakti.<br />
  Pirmajā dienā baigā starpība. Patēriņš pieauga par 1/4. Otrajā un trešajā sāk pamazām izlīdzināties, bet tomēr vēl vairāk kā ar pazemināšanu naktīs. Redzēs kas notiks kad paies mēnesis. Salīdzināsim ar  pagājušo gadu un tām pašām āra temperatūrām.]]></description>
            <dc:creator>mm777</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Sat, 27 Dec 2014 22:10:30 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174859/_subject_#msg-174859</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174859/_subject_#msg-174859</link>
            <description><![CDATA[ Binary,var salīdzināt visādi,bet tad ir jāslīdzina ūdens un gaisa tilpummasas, ja salīdzina masas siltumietilpību. Cik tas ir-kilograms gaisa (par ūdeni puslīdz saprotams man)? Man vieglāk uztvert to,ka 1litrs ūdens spēj akumulēt tik pat siltumu cik 4m3 gaisa (1/4000) Pēc izjūtām tuvu tam varētu būt.Par siltumzudumiem runa ir tīri teorētiska-vairāk atbilstoša siltuma uzturēšanas režīmam. Pie lielām temperatūras svārstībām šos rādītājus sāk ietekmēt vairums blakusefektu-daudzu telpas elementu siltuminerce+ tas ko minēja Brinkmaņa kungs-ventilācija un ēkas blīvuma defekti,kas gaisa plūsmas ietekmē kropļo lineāro vienādojumu.]]></description>
            <dc:creator>Praktiķis</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 26 Dec 2014 18:42:39 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174857/_subject_#msg-174857</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174857/_subject_#msg-174857</link>
            <description><![CDATA[ Re , te piemērs kas un kā:<img src="http://www.xn--ing-bro-junge-0ob.de/assets/images/U-Wert.jpg" class="bbcode" border="0" /><br />
Tas ir gadījums, kad sienas siltumcaurlaidība ir 1W/m2K. Strādā tikai temperatūru starpība, kas piemēra gadījumā ir 30 grādi ( iekšā +20, ārā -10). Kopā 30. 30 reiz 1W ir 30W zudumi- aiziet prom, atdziest... Kā varat secināt, ka, jo lielāka temperatūru starpība, jo lielāki zudumi, un, protams ātrāk atdziest telpa, jo ir starpība, vai zaudē 1W, vai 30W siltuma enerģijas....Bet, otrkārt, redzams, ka viss ir lineāri: Temperatūras starpībai samazinoties, zudumi krīt lineāri.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 26 Dec 2014 18:04:30 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174856/_subject_#msg-174856</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174856/_subject_#msg-174856</link>
            <description><![CDATA[ Rx, mums ar 250mm aeroc + 100mm paroc pie grīdas ir zem 20°C, pie griestiem - virs 35°C :) Tas pēc kamīnkrāsns izkurināšanas. Nekādu elektrisko gaisa maisītāju nav. Nesalstam, par kurinātājiem arī nestrādājam - tātad siltinājums ir gana labs, taču dabiskais temperatūras sadalījums augšā-apakšā ir nekam nederīgs :)<br />
<br />
Praktiķi, kāpēc jāsalīdzina &quot;tilpumietilpība&quot;? Un kas tas vispār par terminu? ;)<br />
Ja salīdzina to, ko tu dēvē par &quot;tilpumietilpību&quot;, tad pasaki, lūdzu, kāds ir tas tilpums, kuram jāsalīdzina. Un kāpēc tieši tāds, nevis citādāks. Neba nu vienā vienādojuma pusē tev ir kubs ūdens, otrā pusē - kubs gaisa.<br />
<br />
Tu jau [vismaz] otro reizi centies apgalvot, ka telpas atdzišanas ātrums ir atkarīgs tikai no siltinājuma un nav nekādā veidā atkarīgs no āra un telpas temperatūru starpības. Ja tā būtu, tad:<br />
1) pie atslēgtas apkures 20°C telpa atdzistu vienlīdz ātri pie dažādām āra temperatūrām (0°C vai 20°C);<br />
2) tā kā telpa atdzistu vienādā ātrumā neatkarīgi no āra temperatūras, tad arī sildīšanas intensitāti nebūtu jāpielāgo āra temperatūrai.<br />
<br />
Praksē esmu novērojis ko pavisam citu - ja vakarā pēc kurināšanas ir +25°C, tad no rīta rudenī ir viena temperatūra, aukstā ziemas rītā - pavisam cita. Turklāt rudenī var kurināt reizi divās dienās, savukārt ziemā - divas reizes dienā. Domāju, te visi piekritīs, ka, neatkarīgi no siltinājuma, aukstākā laikā ir jākurina intensīvāk nekā siltākā laikā.<br />
<br />
Es neapgalvoju, ka siltinājums neietekmē temperatūras apmaiņas ātrumu starp telpu un āru - ietekmē, turklāt visnotaļ būtiski. Taču svarīgi ir, ka arī temperatūru starpība starp telpu un āru to būtiski ietekmē.]]></description>
            <dc:creator>binary</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 26 Dec 2014 15:12:26 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174854/_subject_#msg-174854</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174854/_subject_#msg-174854</link>
            <description><![CDATA[ Binary, nav korekti salīdzināt ūdens un gaisa siltumietilpību kilogramos-jāsalīdzina tilpumietilpībā. Par telpu atdzišanu jāsaprot,ka neatkarīgi no āra un telpas temperatūras starpības,viens grāds zaudēs tik, cik ļaus mājas siltinājums. Attiecīgi,ja temperatūru starpība būs 20 grādi-tad telpa zaudēs tieš x20. Tā izpaužas šī linearitāte. Pēc diskusijas var spriest,ka man pieleca diezgan lēni,bet tagad jūtos jau atkal ko jaunu priekš sevis ieguvis. :):):)]]></description>
            <dc:creator>Praktiķis</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 26 Dec 2014 14:03:21 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174852/_subject_#msg-174852</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174852/_subject_#msg-174852</link>
            <description><![CDATA[ Nosiltinātā mājā temperatūra vienmērīgāk sadalās augšā-apakšā, un tas ir svarīgs nosacījums salšanā un nesalšanā pie 23 grādiem! Pamēriet pie 23 grādiem temperatūru pie grīdas! Un tad būs brīnumi....ir sevišķi nesiltinātā mājā. Vienīgais variants slikti siltinātā mājā būt komforta temperatūrā, ir biežāk staigāt...tas ir, maisīt gaisu!]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 26 Dec 2014 13:41:41 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174851/_subject_#msg-174851</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174851/_subject_#msg-174851</link>
            <description><![CDATA[ Pēc savas pieredzes varu teikt tā, ja māja labi nosiltināta, tad ļoti laba sajūta ir pie 20,5&#039;C, pagājušajā sezonā drebinājāmies pie 23&#039;C. Tas pats par režīmiem, kad nebija nosiltināta, tā silšana no 21&#039;C uz 23&#039;C bija ļoti nepatīkama. Tā kā siltiniek un blīvējiet māju ar visamaz 15-20cm kārtu un baudiet labāku klimatu. Kopā sienā izolācijai vajadzētu būt 30 cm, tas tiešām palīdz :)]]></description>
            <dc:creator>JanisJanis</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 26 Dec 2014 13:33:43 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174843/_subject_#msg-174843</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174843/_subject_#msg-174843</link>
            <description><![CDATA[ Praktiķis Wrote:<br />
-------------------------------------------------------<br />
&gt; (..),bet šķēpus laužot esam<br />
&gt; noskaidrojuši-siltumpārneses ātrums atkarīgs<br />
&gt; no materiāla vadītspējas (tātad ēkas<br />
&gt; siltumnoturības,ne temperatūras starpības). Ja<br />
&gt; telpā +20 grādu,tad pie āra temperatūras -20<br />
&gt; māja atdzisīs 2x straujāk kā pie 0 grādiem.<br />
<br />
Jo lielāka temperatūru starpība - jo intensīvāka temperatūras izlīdzināšanās. Tā vismaz skolā mācīja. Tas par siltumpārneses ātrumua &quot;neatkarību no temperatūras starpības&quot;. Turklāt pats savos tekstos iebrauci pretrunās - vispirms raksti, ka siltumpārneses ātrums nav atkarīgs no temperatūras pārneses, pēc tam - ka ar 40 grādu starpību atdzisīs 2x straujāk nekā ar 20 grādu starpību ;)<br />
<br />
<br />
Praktiķis Wrote:<br />
-------------------------------------------------------<br />
&gt; Par cik, apkures sistēmā siltumnesējs ir<br />
&gt; ūdens,kura siltumietilpība ir 4000x lielāka kā<br />
&gt; gaisam(ja nekļūdos)- (..)<br />
<br />
4x, nevis 4000x.<br />
[<a href="http://www.uzdevumi.lv/p/fizika/8-klase/siltuma-daudzums-3758/re-77345a3c-bd2d-4722-b481-659f3a1b4c83"  rel="nofollow">www.uzdevumi.lv</a>]<br />
ūdens - 4200 J/(kg*K)<br />
gaiss - 990 J/(kg*K)<br />
<br />
<br />
Praktiķis Wrote:<br />
-------------------------------------------------------<br />
&gt; Par cik, apkures sistēmā siltumnesējs ir<br />
&gt; ūdens,kura siltumietilpība ir 4000x lielāka kā<br />
&gt; gaisam(ja nekļūdos)-labi nosiltinātā mājā<br />
&gt; tikai nedaudz jāpalielina siltumnesēja<br />
&gt; temperatūra,lai kompensētu šos zudumus.<br />
<br />
Es te tagad drusku apjuku, jo te kaut kur bija runas par lineārām funkcijām… Tas &quot;tikai nedaudz&quot; vai tad ir atkarīgs no siltinājuma kvalitātes? Nēnu ja izsaka absolūtos skaitļos (papildus iztērētajos eiro), tad jā. Bet ja izsaka procentos un pieņem, ka labi siltinātajā mājā nav citu &quot;alternatīvo apkures elementu&quot; (cilvēki, dzīvnieki, elektriskā plīts, saule u.c.)? Vai tas, par cik *procentiem* vairāk enerģijas jāpievada siltumnesējam, ir atkarīgs no siltinājuma kvalitātes?]]></description>
            <dc:creator>binary</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 26 Dec 2014 10:12:37 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174842/_subject_#msg-174842</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174842/_subject_#msg-174842</link>
            <description><![CDATA[ Zodčijs Wrote: <br />
&gt; A citādi - varbiūt man nav taisnība - bet manā<br />
&gt; sapratnē - jo ārā aukstāks - jo straujāk<br />
&gt; (ātrāk konkrētā laika sprīdī) - dzesējas<br />
&gt; ārsienas, bēniņi utt.....un jābūt starpībai<br />
&gt; - vai ārā ir 0 vai -20grādu.....<br />
Zodčijs-tā jau it kā šķiet,un savā ziņā tā arī ir,bet šķēpus laužot esam noskaidrojuši-siltumpārneses ātrums atkarīgs no materiāla vadītspējas (tātad ēkas siltumnoturības,ne temperatūras starpības). Ja telpā +20 grādu,tad pie āra temperatūras -20 māja atdzisīs 2x straujāk kā pie 0 grādiem. Par cik, apkures sistēmā siltumnesējs ir ūdens,kura siltumietilpība ir 4000x lielāka kā gaisam(ja nekļūdos)-labi nosiltinātā mājā tikai nedaudz jāpalielina siltumnesēja temperatūra,lai kompensētu šos zudumus.]]></description>
            <dc:creator>Praktiķis</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 26 Dec 2014 09:30:15 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174839/_subject_#msg-174839</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174839/_subject_#msg-174839</link>
            <description><![CDATA[ Es darītu kā saka Ezis....taimeris ar dienas un nakts režīmu...un pēc sava diennakts ritma....<br />
<br />
Naktī zem segas esot - nevajag lai būtu 20-22 grādus iekštelpā - kur pa dienu darbojamies...<br />
(vai ta ziemā tikai ar palagu segsimies?)<br />
<br />
A citādi - varbiūt man nav taisnība - bet manā sapratnē - jo ārā aukstāks - jo straujāk (ātrāk konkrētā laika sprīdī) - dzesējas ārsienas, bēniņi utt.....un jābūt starpībai - vai ārā ir 0 vai -20grādu.....<br />
<br />
Laimīgi Jaunā Gadā !]]></description>
            <dc:creator>Zodčijs</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 26 Dec 2014 04:47:27 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174808/_subject_#msg-174808</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174808/_subject_#msg-174808</link>
            <description><![CDATA[ Protams! Jāatzīmē ka ekonomija būs lielāka tajā laikā  kamēr būs ļoti zema āra  temperatūra . Nesaldēsim sevi visu laiku! Priecīgus svētkus!]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 25 Dec 2014 11:21:35 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174806/_subject_#msg-174806</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174806/_subject_#msg-174806</link>
            <description><![CDATA[ Rx,atzīstu savu maldīšanos. Atgriežoties pie tēmas-pēc grafika var secināt,ka ekonomija no viena grāda samazināšanas telpā būs tieši atkarīga no ēkas siltumnoturības. Labāk siltinātā mājā-mazāka ekonomija,savukārt slikti nosiltinātā mājā lielāka ekonomija-tātad siltuma zudumi būs ekonomijas noteicošais faktors. Paldies,atkal jauna praktiska nianse. Priecīgus Ziemassvētkus visiem!]]></description>
            <dc:creator>Praktiķis</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 25 Dec 2014 10:36:15 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174805/_subject_#msg-174805</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174805/_subject_#msg-174805</link>
            <description><![CDATA[ Linearitātes piemērs (no  programmas noskaņošanas ,  lai sasaistītu āra devēja rādījumus ar temperatūru siltumnesējam. )  Grafiks ir taisne. Slīpums ir telpu siltumizolācijas un citu zudumu funkcija. Jo sliktāka siltumizolācija jo stāvāka taisne, lielāks kurināmā daudzums kas nepieciešams.<br />
<img src="http://esco-ecosys.narod.ru/2009_8/art081-06.jpg" class="bbcode" border="0" /><br />
Stāvumu izvēlās lai telpā būtu patstāvīga nepieciešamā temperatūra.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 25 Dec 2014 00:40:34 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174793/_subject_#msg-174793</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174793/_subject_#msg-174793</link>
            <description><![CDATA[ Ko var cepties par automātikām un vēl nezin ko. Paņemiet prastāko taimeri un būs Jums 15-20% ekonomija. Ko tad tā automātika dos- to pašu katla atslēgšanos temperatūras samazināšanās laikā. Pie + grādiem nekurinu ~10-12 stundas dienā. ieslēdzot katls neko neforsē, 55*C un viss. Ja neticat, tad pārbaudiet.]]></description>
            <dc:creator>Eziss</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 20:00:22 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174788/_subject_#msg-174788</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174788/_subject_#msg-174788</link>
            <description><![CDATA[ Bet protams ka viss saistīts lielā sistēmā un kopējais rezultāts ir tikai praktiskais rezultāts. Kas vēlās, cenšās, tas kādu patiesību ņem vērā. Visu ņemt vērā nav iespējams. Un tas ir principā visos jautājumos, arī politikā...Ir vai nulabāk, vai vēl labāk, vai tieši otrādi. Vieglāk neko neņemt vērā , paļauties uz meistaru  &quot;gadījums&quot;. Atliek novēlēt, lai meistars Gadījums ir tieši laikā, vietā un labākais.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 15:21:45 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174786/_subject_#msg-174786</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174786/_subject_#msg-174786</link>
            <description><![CDATA[ Jā priecīgus un garīgām veltēm bagātu vakaru!<br />
 <br />
Sakot par to siltuma ekonomiju jāmin ventilācijas nopietnā ietekme uz siltumzudumiem. Ja agrākos laikos 1980 gados ventilāciju pie ēkas siltumzudumiem pielika 10%..15% vērtībā ( dzīvojamām ēkām), tad šobrīd pieaugot nosiltināšanas tendencei - tā vēdināšana iegūst gandrīz vai noteicošo lomu - katrā ziņā virs 30 % zudumi. Unte ventilācijai diemžēl nevar pielietot lieneāras sakarības - jo gaisa infiltrācijas lielums nav lineāra funkcija, tā mainās atkarībā no āra gaisa un iekšējās temperatūras starpības nelineāri... tāpat nakts miera režīmā mēs patērējam mazāk skābekļa nekā aktīvā nomodā - kaut vai staigājot un virinot durvis. Tā saskāros ar vienu ēku Saukrastos, kurā bija atsegta kapņu telpā no 1 līdz 3 stāvam. Dotajā gadījumā trešajā stāvā bija pārāk karsti, kamēr pirmajā sala nost - tas ventilācijas rezultātā.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 14:11:52 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174783/_subject_#msg-174783</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174783/_subject_#msg-174783</link>
            <description><![CDATA[ Rx,nevaru ne ar vienu formulu to pirrādīt-tāpēc,ka esmu praktiķis,nevis teorētiķis. Pārliecināties par to,ka dubultojot kurināmā daudzumu nevar dubultot telpas un āra temperatūras starpību var ik viens savā mājā vai dzīvoklī -pat ar elektriskajiem sildītājiem-lai būtu precīzāk.Tas ļauj secināt,ka siltuma zudumi pie dažādām deltas temperatūrām nebūs lineāri. Cik liela šī starpība-būs atkarīgs no daudziem faktoriem,galvenokārt no ēkas siltumnoturības.Manuprāt ir tikai loģiski,ka samazinot telpas temperatūru no 23 uz 22 grādiem iegūsi lielāku kurināmā ekonomiju,nekā no 19 uz 18 grādiem pie vienādas āra temperatūras. Kurš tam nepiekrīt,tas lai pierāda praksē ,ka dubultojot kurināmā daudzumu var telpā dubultot temperatūru starpību ar āra temperatūru.:)]]></description>
            <dc:creator>Praktiķis</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 13:35:52 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174782/_subject_#msg-174782</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174782/_subject_#msg-174782</link>
            <description><![CDATA[ Jā, ja vēlās strauji atgūt komforta temperatūru, tad jauda tiek pacelta vairāk kā nepieciešams, un zudumi siltummaiņa nepinīgās darbības dēļ pieaug. Tāpēc : Nedrīkst steigties! Atcerieties, ka apkures sistēmās viss strādā līdzeni, mierīgi, ar lielu apdomāšanās ineci. Neviens nesamazina tūlīt strauji apkures jaudu, ja caur mākoņiem uzspīd saulīte..jeb tiek atvērts logs...Par to, ka tas ir lēni mainīgs un lēni regulējošs process esmu pārliecinājies Honewell automātikas darbībā. Tā piemēram pieliekot 1 grādu klāt, trīsszaru vārsts tikai pēc laika mazliet pakustās, atkārtoju: Mazliet!]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 13:02:32 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174781/_subject_#msg-174781</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174781/_subject_#msg-174781</link>
            <description><![CDATA[ Ceļot augšā temp ar gāzes katlu būs lielāka jauda, un kāda kripata siltuma paskries garām siltummainim, kas gan neatsitīs atpakaļ ieguvumu uz temp samazinājumu naktīs vai darbadienās.]]></description>
            <dc:creator>khe</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 12:53:18 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174775/_subject_#msg-174775</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174775/_subject_#msg-174775</link>
            <description><![CDATA[ Es pagājušās divas  apkures sezonas pierakstīju sekojošus rādītājus ar ieslēgtu dienas un nakts režīmu: <br />
- izlietotie m3 gāzes un āra temperatūra( prakstiski katru dienu).  Protams vēja spēks krietni ietekmē   rādītājumus, bet vidējo tendenci var novērot līdzīgā kurināmā izlietojumā abos gados pie vienādas āra temperatūras.    &quot;Sogad pamēģināšu kādu mēnesi  ar konstanto. Redzēs kas sanāks. <br />
  Ja kāds to prakstisi jau darījis lūdzu uzrakstiet. <br />
<br />
Priecīgus Ziemassvētkus!!!]]></description>
            <dc:creator>mm777</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 11:29:51 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174774/_subject_#msg-174774</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174774/_subject_#msg-174774</link>
            <description><![CDATA[ Ar paktisko pieredzi ir grūtāk tāpēc, ka kā jau pieminēja Brinkmaņa kungs gan ārējie, gan iekšējie apstākļi ir mainīgi un reķini sanāk stipri sarežgītāki ne kā 2+2=4 !<br />
Ieteiktu daudz ar kaut kādu vienkāršotu rēķināšanu  vai smalkiem eksperimentiem neaizrauties un &quot;velosipēdu&quot; neizgudrot;<br />
Vienkāršakie pieņemumi jau doti 1 grāda starpība dod 5 %, ja kādam ar to nepietiek tad vai nu pašam jāstudē siltumtehnika, enerģētika u.t.l. vai arī jānolīgst profesionālis kas to izdarīs Jūsu vietā !<br />
Un neceriet uz universāliem risinājumiem, katra ēka ir unikāla (pat rūpnīcā gatavotā) jo tā atradīsies unikālā geogrāfiskā vietā ar konkrētu novietojumu !<br />
Un tam vēl visam jāpievieno cilvēka faktors visās tā daudzveidīgajās izpausmēs ieskaitot pirādzīņu vai piparkūku cepšanu Ziemasvētku vakarā !<br />
<br />
Visiem foruma dalībniekiem - Priecīgus Ziemassvētkus un enerģētski līdzsvarotu Jauno, 2015. gadu !  ! !]]></description>
            <dc:creator>Viesturs470</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 11:09:07 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174773/_subject_#msg-174773</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174773/_subject_#msg-174773</link>
            <description><![CDATA[ Praktiķis Wrote:<br />
-------------------------------------------------------<br />
&gt; Viesturs 470. Pilnīgi pareizi,tikai nianse<br />
&gt; tāda,ka siltuma zudumi procentuāli progresē<br />
&gt; attiecībā pret temperatūras starpību.<br />
&gt; Vienkāršā valodā izsakoties-dubultojot<br />
&gt; kurināmā daudzumu-nevar dubultot telpas<br />
&gt; temperatūru (deltu), par ko arī viss stāsts,jo<br />
&gt; katra grāda palielināšana telpā prasa<br />
&gt; progresējoši lielāku enerģijas daudzumu<br />
&gt; (proporcionālu zudumiem).<br />
Kā veidojās progresija procesos kas ir lineāra? Izskaidrojiet ar kādu siltuma formulu. Nenotiek ne ūdens sasalšana ne atkušana kas prasītu papildus enerģiju kristalizācijas procesiem.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 10:42:41 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174772/_subject_#msg-174772</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174772/_subject_#msg-174772</link>
            <description><![CDATA[ Viss apspriestais ir teorētiski, bet vai tiešām, kāds granulu vai gāzes lietotājs nav praktiski paeksperimentējis un piemēram vienu nedēļu uzturējis vienmērīgu temperatūru, bet otru nedēļu prombūtnes laikā un naktī katlu neslēdzis. Tad arī aptuveni varētu saprast ir vai nav starpība patēriņā un uz kuru pusi, protams pieņemot, ka izvēlētās nedēļas vai laika sprīži (piem. 3 dienas) ir daudzmaz vienādas āra temperatūras, vēja lieluma un saules daudzuma ziņā. Kad palaidīšu savu apkures sistēmu noteikti salīdzināšu šos variantus, jo man šķiet, ka pacelt temperatūru telpās būs ekonomiskāk nekā visu laiku uzturēt konstantu, bet kā tur īsti būs uzzināšu tikai nākamo sezonu :)]]></description>
            <dc:creator>Cezars</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 10:34:30 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174770/_subject_#msg-174770</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174770/_subject_#msg-174770</link>
            <description><![CDATA[ Es visu  saku procentos, jo absolūtie patēriņi protams ir atkarīgi no vēja, saules, mājas nosiltināšanas, vēdināšanas...<br />
<br />
Svarīgākais ka siltuma apmaiņa ir lineāra.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 10:19:27 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174769/_subject_#msg-174769</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174769/_subject_#msg-174769</link>
            <description><![CDATA[ Praktiķis Wrote:<br />
-------------------------------------------------------<br />
&gt; Pieņemsim,ka āra un telpas temp. starpība ir<br />
&gt; tikai 10 grādu un šo pieņemam kā 100%-tad<br />
&gt; viens grāds telpā prasīs 10% no patērētā<br />
&gt; kurināmā. Pēc jūsu teorētiskā rēķina tas<br />
&gt; atkal būs 1kg. Kur tad ir loģika?  Šis 1 grāds<br />
&gt; pie atšķirīgām deltām prasīs arī<br />
&gt; atšķirīgus kilogramus.  Grafiskā attēlojumā<br />
&gt; līkne veidosies ne tik liela uz procentiem,kā uz<br />
&gt; kilogramiem. Jo lielāka delta,jo katrs grāds<br />
&gt; izmaksās dārgāk.<br />
<br />
<br />
Pie jūsu  teiktā jāsaka kas ir 100% jeb cik kurināmā aiziet uzturot 10 grādu starpību. Ja aiziet krāsnī 10kg tad jā, 1 grāds pieauguma prasīs  1kg kurināmā. Lai izmainītu par vienu grādu siltuma daudzums ir vienāds kā pie 0 grādiem tā pie -10grādiem.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 10:10:10 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174768/_subject_#msg-174768</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174768/_subject_#msg-174768</link>
            <description><![CDATA[ Ja Jūs esat ieslīguši tik niansētās lietās, ka procentu attiecība pret malkas kilogramiem, tad vēl viens pārdomu grauds. Zināms, ka ēkas ietekmē saule un vējš. Mūsu klimata vējš gan biežāks nekā saule.<br />
 Tātad jāizšķir 0 grādu un bezvējš vai tā pati 0 grādu un vējš 10m/s. Nu pie atvērtām vēdināšanas un apkures sistēmām arī ši komponente ietekmē sadedzināmā  daudzumu katlā. Tādejādi kopējās ieguves procentuālai aprēķināšnai vajadzēs rakstīt veselu grāmatu. Un ja vēl ņem vērā ka uper-super nosiltinātai ēkai telpas m2 siltuma zudums līdz 20W/m2... tad arī ieslēgtas 100W spuldzītes sāk ietekmēt siltuma ekonomiju un tad paliek svarīgi vai tu cilvēk ej gulēt ap 8 vakarā vai 2 naktī.]]></description>
            <dc:creator>būvinženieris Ivars Brinkmanis</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 09:56:25 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174767/_subject_#msg-174767</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174767/_subject_#msg-174767</link>
            <description><![CDATA[ Viesturs 470. Pilnīgi pareizi,tikai nianse tāda,ka siltuma zudumi procentuāli progresē attiecībā pret temperatūras starpību. Vienkāršā valodā izsakoties-dubultojot kurināmā daudzumu-nevar dubultot telpas temperatūru (deltu), par ko arī viss stāsts,jo katra grāda palielināšana telpā prasa progresējoši lielāku enerģijas daudzumu (proporcionālu zudumiem).]]></description>
            <dc:creator>Praktiķis</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 01:13:48 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174766/_subject_#msg-174766</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174766/_subject_#msg-174766</link>
            <description><![CDATA[ Viss ir loti vienkārši - starp vienādas temperatūras kermeņiem siltumapmaiņa nenotiek, Visa nepieciešamās apkures enerģijas daudzums (energoavota  jauda laika vienībā) tiek reķināta pēc siltuma zudumiem - cik pazūd  - tik jāpievada, lai temperatūra turētos konstanta. savukārt siltumzudumi vai siltuma plūsma plūsma aukstākā kermeņa virzienā ir tieši atkarīga no temperatūras starpībās, ja starpība būs 20 vai 30 grādu tad pazeminoties par vienu grādu ieks&#039;telpās tā jau būs tikai 19 vai 29 grādi un attiecīgi proporcionāli samazināsies siltuma parneses ātrums vai pātēriņš laika vienībā to kompensēšanai. ja starpība bus 0 tad arī nekādu zudumu nebūs un nekas nebūs jātērē lai piesildītu !]]></description>
            <dc:creator>Viesturs470</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 24 Dec 2014 00:44:28 +0200</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/174706/174763/_subject_#msg-174763</guid>
            <title>Re: telpu temperatūra un ekonomija</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/174706/174763/_subject_#msg-174763</link>
            <description><![CDATA[ Rx jūsu aprēķinā nav ņemti vērā siltuma zudumi-tikai telpas uzsildīšana par 20;30 grādiem. Dēļ siltuma zudumiem grafiskā līkne būs vērsta uz augšu,un nekādi tā nebūs taisne vai pat līkne kas vērsta uz leju. Tas pēc manas,praktiķa loģikas.]]></description>
            <dc:creator>Praktiķis</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Tue, 23 Dec 2014 23:42:01 +0200</pubDate>
        </item>
    </channel>
</rss>
