Pelnu restīte malkas krāsnij. Man pašam ēkā ir malkas apkure. Pienācis laiks sākt domāt par krāsns pārbūvi. Saskaros ar tādu dillemu - agrākā krāsns Holandieša tipa ar augšējo dūmizvadu. Taču studējot literatūru un balstoties uz personīgo pieredzi par kamīnkrāsns izbūvi izmantojot Brabbē tipu - dūmgāzu izvade krāsns apakšā ar augšējo karsto dūmgāzu slēgu krāsns "cepurē" jautājums šāds. Vai būtiska pelnu restīte. Vismaz literatūrā atrodu, ka krāsnīm tikai ar malkas apkuri pelnu restīte nav būtiska, tā obligāta oglēm un kūdras smalknes dedzināšanai. Tātad varbūt tie nedaudzie kam ir krāsnis, varētu dalīties pieredzē par pelniem - vai tādā krāsnī dedzinot malku paliek daudz nesadegušā materiāla ogļu veidā un cik ilgi notiek sadegšana. Cik saprotu, jo lēnāk notiek degšanas process, ne gruzdēšanas, jo krāsns labāk uztver siltumu - lenāka degšana.. relatīvi zemākas dūmgāzes skurstenī. Un ja man nav pelnu restītes, tad es labāk varu izsildīt krāsns kāju - zonu zem deg kurtuves. https://building.lv/forums/99/174715/174715/_subject_#msg-174715 Sat, 02 May 2026 01:26:16 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/99/174715/176356/_subject_#msg-176356 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/176356/_subject_#msg-176356 -------------------------------------------------------
.........
> Interesē jautājumi:
> 1) kāpēc ne tukšums, bet gan nedegošais
> kartons?
.................
Tā kā šamotam un parastajam ķieģelim ir dažāda lineārā izplešanās, tad kartona starplikas galvenais mērķis ir novērst tiešu mehānisku saskari (sakabināšanos), kur viena mūrējuma ķieģelis vai šuves materiāls izplešoties varētu aizķerties otra mūrējuma rievā un sākt to lauzt. Vienkāršu tukšumu 5mm izmērā mūrēšanas procesā nav reāli garantēt, jo java paliek java un mēdz izspiesties un iekrist un pēc sakalšanas veidot nelīdzenumu, kas mehāniski var iedarboties un plēst mūrējumu. Forumos ir atrunāti arī varianti, kad pedantiskas mūrēšanas laikā kā pārvietojams šablons tiek izmantots finieris, vai pat arī iemūrēts atstāšanai parastais iepakojuma kartons, kas vēlāk izdeg, bet atstarpi atstāj daudzmaz gludu.]]> SerViss Inženiertīkli Mon, 02 Feb 2015 19:39:40 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/176337/_subject_#msg-176337 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/176337/_subject_#msg-176337 lv.lv.allconstructions.com] arī pieminēts bazalta kartons:

Quote

Ja plītī paredzēts apvienot šamota un parasto ķieģeli (piemēram, ja no šamota ķieģeļa tiek veidotas tikai kurtuves sienas), svarīgi ir atcerēties, ka šo divu ķieģeļu veidu siltuma izplešanās koeficienti ir dažādi - sasilšanas gaitā ķieģeli dažādi maina savus ģeometriskos izmērus. Tāpēc ir jāizvairās no šamota mūra šuvju pārklāšanos ar parastā ķieģeļa šuvēm. Nevienlīdzīgi sasilstot un neviendabīgi izplešoties, ķieģeli var sabojāt mūra integritāti, tie traucēs viens otram, veidojot plaisas. Šamota sienas jāatdala no parastā sarkanā ķieģeļa sienām, ievērojot 5 mm intervālu, kas tiek aizpildīts ar bazalta kartonu.

No šī es saprotu, ka kartons (nevis tukšums) tāpēc, lai izlīdzinātu temperatūru atšķirības, lai temperatūras maiņa nebūtu tik strauja/kontrastaina. Vai tā varētu būt?]]> binary Inženiertīkli Mon, 02 Feb 2015 14:00:02 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/176334/_subject_#msg-176334 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/176334/_subject_#msg-176334 [www.youtube.com]
Nez kur pie mums tādus materiālus dabūt? Mums, kā pie lrieviem,tikai ķieģeķi :)]]> Didzisp Inženiertīkli Mon, 02 Feb 2015 13:23:55 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/176328/_subject_#msg-176328 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/176328/_subject_#msg-176328 1) kāpēc ne tukšums, bet gan nedegošais kartons?
2) kur var iegādāties šādu kartonu par adekvātu summu, ja ru viņš maksā ap 2 eur/m2, tad šeit par 40 eur/m2 man šķiet maigi izsakoties pārcenots,
3) aptaujājot man zināmos mūrniekus, par kartona likšanu visi rausta plecus - kāpēc tik ļoti atšķiras mūrniecības tradīcijas?]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Mon, 02 Feb 2015 12:12:36 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174950/_subject_#msg-174950 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174950/_subject_#msg-174950 www.termomax.lv], reste draņķīga - V veida elementi sametināti pārāk tuvu kopā, rezultātā "pelnbiris" kalpo par "pelnu uzkrājēju", nekas nebirst cauri. Katru reizi pirms kurināšanas nākas gaiņāt pelnus šurpu turpu, lai kaut nedaudz izbirst cauri restei un izveido spraugas gaisa pieplūdei, tīrīšana arī problemātiska.

Kā risināt?]]> binary Inženiertīkli Tue, 30 Dec 2014 11:21:28 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174948/_subject_#msg-174948 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174948/_subject_#msg-174948
Krāsni būvējot jākoncentrējas uz šādām lietām - kurtuves izmērs un forma, pelnu restīte (primārais gaiss), attiecība starp primāro un sekundāro gaisu un tālākās šahtas.

Iztirzājot šos punktus:
1) kurtuve un forma - kurtuves izmērs ir atkarīgs no malkas metiena vienā piegājienā un orientieris ir 3.5-4kg malkas uz 30 Litriem kurtuves. Kurtuves forma protams jo vienmērīgāk apņem liesmu, jo labāk. Garums atkarīgs no malkas - mazlietiņ garāk par malku, bet nepārspīlējot.
2) pelnu restīte: tomēr vajag, jo caur to visefektīvāk ir barot ar primāro gaisu. It kā ir krāsnis, kuras labi sadedzinot arī bez restes, bet tie ir pārāk lieli izņēmumi. Restei ideālais novietojums ir kā piltuves dibenā no visām pusēm, lai visai malkai piekļūst skābeklis un lai ogles kompakti birst virs restes, tādējādi veidojot noturīgu ogļu kārtu, kura gan palīdz degšanai gan neļauj pilnībā apdzist līdz nākamajai metiena reizei. Supersvarīgs jautājums ir restes izmērs un tam es atradu orientieri 25-35% no kurtuves dibena laukumu (rēķinam spraugu izmērus, nevis resti kā tādu),
3) sekundārais gaiss - attiecība starp pirmo un otro arī supersvarīga un neslikti ja regulējas, bet orentieris ir 25-40 daļas sekundārā gaisa attiecīgi pret 75-60 primārā gaisa (restu gadījumā - spraugu laukums). Sekundārajam gaisam svarīgi ir būt labi priekšsildītam un parasti to atrisina kā caurumus no kurtuves sāniem, gala, kur izmūrēta šaura gaisa sprauga, kura sākas pelnu telpā (vispraktiskāk, jo draza iekrīt pie drazas, bet slikti ka tad kopīga regulācija ar pelnu restes gaisu) un beidzas vienmērīgi izkārtotos caurumos liesmas augstumā (pēc mana novērtējuma tās varētu būt tās 2/3 no kurtuves augstuma).
4) tālākās šahtas es nepētīju, bet ideja jau skaidra - laba turbulence, sakarīga siltuma noņemšana un maksimāli vilkmes saglabāšana.

Nu apmēram šādi. :)]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Tue, 30 Dec 2014 10:46:25 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174898/_subject_#msg-174898 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174898/_subject_#msg-174898 sleepnis Inženiertīkli Sun, 28 Dec 2014 22:44:37 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174880/_subject_#msg-174880 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174880/_subject_#msg-174880 -------------------------------------------------------
> ........... Skatoties uz to brūno
> krāsni šķiet, ka tur ir izveidots gaisa tunelis
> no apakšas uz to resti krāsns augšdaļā un
> gaiss tiek vilkts iekšā pa apakšu un savāc
> siltumu no kurtuves vertikālajām sienam un
> izplūst pa resti augšā......
................
Taisnība! Atradu līdzīgu shēmu.
[i.ebayimg.com]
Tiek savākts siltums no krāsns apakšas, kurtuves sāna, kurš pieguļ istabas sienai un pat kurtuves augšas.
Tomēr patreiz vēl mēģinu sev rast skaidrojumu dažiem, dabā zināmiem modeļiem, ar apakšējiem tuneļiem bez izejas uz augšu.]]> SerViss Inženiertīkli Sun, 28 Dec 2014 18:31:59 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174877/_subject_#msg-174877 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174877/_subject_#msg-174877 Nevarētu teikt, ka kādai būtu baigās priekšrocības. Jo masīvāka, kvadrātveida (ne plakans taisnstūris), jo ilgāk glabā siltumu, bet lēnāk uzsilst.
Bez šībera bija interesanti kurināt, kad beidzas intensīvā degšana, tad durtiņas ciet.
+pelnu restei - ērtības, ka pelniem ir kur sakrāties, retāk jāizgrābj. Ja pelni paliek kurtuvē, nākamreiz ilgāk ogles, vēlāk var šaut ciet šīberi.
Katrā ziņā nekad nešāvu ciet šīberi, ja sabikstot bija kaut nedaudz kvēlojošu ogļu.
Kurināšana no sākuma ar intensīvāku gaisa padevi, vēlāk durvju sprauga ~1cm.. ogles ik pa laikam sabikstīju, sarausu uz priekšu (ja nebija pelnu restes) vai uz restītēm. Šāds kurināšanas veids likās optimāls no malkas patēriņa un pavadītā laika viedokļa.
Nezinu, vai var ko diži optimizēt krāsns uzbūvē kā tādā. Domāju, ka var piemeklēt vajadzībām piemērotāko variantu.

Cita lieta ir ar centrālapkures katliem- tur gan tie kompaktkatli grēko.. Ir pakurināts viens lielāks par privātmājas katlu, ar ķieģeļu oderi un kārtīgu siltummaini - pavisam cita kurināšana.. Kurtuvē kārtīga temperatūra, ko nodrošina odere, sadeg viss, kas var degt. Garš siltummainis efektīvi noņem siltumu no dūmgāzēm un katls iet uz urrā. Bet tādam jau privmājā nav vietas..]]> Māronkulis Inženiertīkli Sun, 28 Dec 2014 15:03:11 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174875/_subject_#msg-174875 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174875/_subject_#msg-174875 Bet tam visam nav īsti saistība ar siltuma noņemšanu no kurtuves grīdas. Tomēr ja runā par šādiem tuneļiem siltuma noņemšanas paātrinātājiem krāsns iekšējā kontūrā, tad tas nav viennozīmīgi. Svarīgi ir saprast kāda krāsnij būs funkcija - ātrāk uzsildīt telpu (bullerjan princips) vai ilgāk sildīt (pilnā krāsns bez gaisa tuneļiem).

IB: Kā jau agrāk teicu manā skatījumā reste ir papildus opcija gaisa pievadei ar ko spēlēt, ja šajā gadījumā iecerētā padeve (prim un sek) nedod vēlamo efektu. Manā izpratnē jo vairāk regulācijas iespējas eksperimentālā pasākumā - jo labāk. Ja ir pārliecība, tad gan jau var nelikt. Un te jau minēja, ka pelnu reste ir ērtība. Tāpat ja tā paskatās uz krāsni, tad tīri organiski tai pelnu kastei ir vieta, jo krāsns durvis jau neliek pie zemes. Cits jautājums, ja to krāsni liek uz kājām un 0 līmenis reāli sākas no krāsns durvīm. Es noteikti liktu to resti šādā pasākumā.
Bet es noteikti neliktu vara caurules, es urbtu caurumus ķieģeļos, vai divu ķieģeļu biezuma gadījumā izgrieztu rievas (kvadrāta tunelīši). Varš, ja eksponēts, tad izputēs.]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Sun, 28 Dec 2014 11:53:51 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174872/_subject_#msg-174872 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174872/_subject_#msg-174872 Tapēc jau veidojas šis jautājums - ja primāro un sekundāro gaisu es pievadu pa vara caurulītēm, tad reste ir tikai traucējošs faktors?]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Inženiertīkli Sun, 28 Dec 2014 09:21:39 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174871/_subject_#msg-174871 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174871/_subject_#msg-174871 [www.baurat.de]
[www.baurat.de]
[www.baurat.de]
[www.baurat.de]
[www.antikmarkt-wagenhausen.ch]
Tā, vai savādāk, ar dekoratīvām restītēm vai bez, meistari ir veidojuši siltumnoņemšanu no kurtuves grīdas, jeb apakšdaļas, ar gaisa apmaiņu grīdas līmenī. Var redzēt, ka ir gan kombinācijas nepilnā laukumā kopā ar pelnu restītēm, gan kombinācijas ar apakšējām cukām. Šaubos, vai viņi centušies stila dēļ.
Pašam iznācis kurināt eksemplārus, kur pelnu restītes nav, un karstums tiek ņemts no visas kurtuves grīdas apakšas (plakaniski mūrēti ugunsdrošie ķieģeļi). Izeja caur lūciņu ar dekoratīvu restīti. Atmiņā nav palikusi kāda īpaša plūsma no lūciņas, bet toreiz arī neiedziļinājos kurināšanas pareizībā, kā arī pieņemu, ka dažādās remonta reizēs kāds sovjetu meistars nav īpaši rūpējies par tās funkcionalitāti.
Kurināšana. Kad visa malka ir pārvērtusies kvēlojošās oglēs bez liesmiņām (vienlaidus, 5-10 cm biezā slānī), durtiņas tiek noslēgtas un gaisa padeve izbeidzas. Šīberis tiek pievērts par kādiem 80%. Pilnībā aizver aptuveni pēc pusstundas/stundas. Infrasarkanais starojums dara savu darbu uz visām pusēm (arī uz leju) ar vienādu intensitāti. Pie krāsns durtiņām var apdedzināties vēl arī pēc kādām 5 stundām. Tātad, ja viss apakšā kārtībā, tad siltumam no turienes jānāk.
PS Brinkmaņa kungam ieteiktu stipri piedomāt pie aizbīdņa (šībera) likšanas, jo krāsni tomēr kurina, lai tā visu malkas karstumu atdotu telpai, nevis skurstenim pāris stundu laikā. Elementārs indikators ir krāsns durtiņas. Ja tās nav karstas vēl 5 stundas pēc kurināšanas beigām, tad, izsakoties ar augstākesošā topika teicienu, ir noticis noziegums pret tautsaimniecību.]]> SerViss Inženiertīkli Sun, 28 Dec 2014 06:10:34 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174868/_subject_#msg-174868 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174868/_subject_#msg-174868 Vilnis_Radio Inženiertīkli Sat, 27 Dec 2014 20:46:32 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174867/_subject_#msg-174867 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174867/_subject_#msg-174867 -------------------------------------------------------

........... Daudzu
> krāšņu trūkums ir tāds, ka pati apakša maz
> uzsilst un līdz ar to nenotiek gaisa apmmaiņa
> telpas apakšējā slānī un kājām ir vēsi.
.............

Īsti krāšņu meistari rūpējas arī par kāju siltumu.
[rundale.net]
Mūsdienās reti sanāk redzēt krāsnis, kurām ir šahtas, kas noņem siltumu zem kurtuves grīdas. Plītīm, kā vieglākām konstrukcijām, šādas grīdas nišas sastopamas biežāk.]]> SerViss Inženiertīkli Sat, 27 Dec 2014 15:13:04 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174866/_subject_#msg-174866 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174866/_subject_#msg-174866
Ideja bija tāda, ka nesadegušās gāzes, sodrēji izveicot apli gar sāniem sajaucas ar neizreaģējušo skābekli un izejot caur degšanas zonu sadeg. Vispār man ļoti patika, kā stādāja. Pat ar ļoti maz padotu gaisu izskatījās tā, it kā buržujka darbotos pilnā čadā. Gāzu plūsma ļoti intensīva. Kā blakusefekts bija tāds, ka muca uzsila vienmērīgi gandrīz pa visu virsmu. Varbūt šo efektu var izmantot arī krāsnī. Daudzu krāšņu trūkums ir tāds, ka pati apakša maz uzsilst un līdz ar to nenotiek gaisa apmmaiņa telpas apakšējā slānī un kājām ir vēsi. Ivar, uztaisi savā krāsnī un pastāsti,kā ir. Ja nepatiks, tās cukas vienmēr var aizmūrrēt ciet :D
Interesanti,, ka nekur literatūrā un arī gatavos izstrādājumos neesmu redzējis tādu principu. Bet buržujkās jau nu noteikti tāds princips ir pielietojams.]]> slēpnis Inženiertīkli Sat, 27 Dec 2014 13:26:44 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174865/_subject_#msg-174865 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174865/_subject_#msg-174865 Didzisp Inženiertīkli Sat, 27 Dec 2014 11:42:14 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174863/_subject_#msg-174863 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174863/_subject_#msg-174863 -------------------------------------------------------
> Es pilnīgi piekrītu, ka mūsdienās
> tehnoloģijas mainās.

Pirms mesties pielietot mūsdienu tehnoloģijas nenāktu par ļautnu saprast kāpēc krāsns kontrukcija ir tieši tāda un ne savādāka. Cik pats esmu lasījis, krāsnij nemaz nav tik daudz nejaušu elementu, kurus tā var mesties pārveidot, nesačakarējot kādu citu krāsns sekmīgai darbībai nepieciešamu funkciju. Tas gan par pašu konstrukciju!]]> bern Inženiertīkli Sat, 27 Dec 2014 11:21:36 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174862/_subject_#msg-174862 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174862/_subject_#msg-174862
20 kW, ar lielo kontroli.

Tur nekas nav jārausta :) Motoriņš pats izkustina tos tubulātorus, vadoties pēc sev vien zināmiem principiem. Apm 1 X stundā

Pa lielam ir tā, ka atverot durvis katls ieslēdzas, aiziet dūmsūknis. Es salādēju malku (50 cm garu, 170 L) un piešķiļu flammi. Parējo tas katliņš dara pats - mēra un regulē temperatūras; O2; CO2; virina abus šīberīšus utt. Kad viss ir beidzies, tad katls "iemieg", bet neizslēdzas, jo tam vēl jāvada grīdu kontūru sūkņi. Tīri ziņkārei -"miega" patēriņš ir 28 W, tas kopā ar sūkņiem. Darba laikā, kad dūmsūknis iet uz teju 100 %, tad tērējas gandrīz 150 W (patēriņus noslasu no UPSa)
Tāds lūk man katlu Mersis :)]]> Niks Inženiertīkli Fri, 26 Dec 2014 22:03:21 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174858/_subject_#msg-174858 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174858/_subject_#msg-174858 Rx Inženiertīkli Fri, 26 Dec 2014 18:19:53 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174855/_subject_#msg-174855 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174855/_subject_#msg-174855
[clubpechnikov.ru]

Par metālu kurtuvē. Forumhousē ļaudis praktiski pārliecinājušies, ka labākās pelnu restes ir parasti metāla leņķīši novietoti ar stūri uz leju kā V burts. Augša piebirst ar pelniem un labi izolē karstumu. Turot ilgāk, kā čuguna reste.]]> slēpnis Inženiertīkli Fri, 26 Dec 2014 15:05:37 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174850/_subject_#msg-174850 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174850/_subject_#msg-174850 Didzisp Inženiertīkli Fri, 26 Dec 2014 13:31:24 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174847/_subject_#msg-174847 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174847/_subject_#msg-174847 Rx Inženiertīkli Fri, 26 Dec 2014 12:15:28 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174844/_subject_#msg-174844 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174844/_subject_#msg-174844 khe Inženiertīkli Fri, 26 Dec 2014 10:25:49 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174841/_subject_#msg-174841 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174841/_subject_#msg-174841 Vēl doma krāsns tīrīšanai veidot tādus kā aizskrūvējamus korķus no čuguna ūdensvada veidgabaliem. Te - tos atskrūvējot krāsns dūmejā var iebīdīt šlauku pieslēdzamu gaisa kompresoram un tas ļaus ar gaisa strūklas spiedienu notraukt kvēpus no siltumnoņēmēju vismām.]]> būvinženieris Ivars Brinkmanis Inženiertīkli Fri, 26 Dec 2014 08:57:47 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174840/_subject_#msg-174840 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174840/_subject_#msg-174840 Priecīgus otros Ziemassvētkus!]]> Didzisp Inženiertīkli Fri, 26 Dec 2014 07:01:38 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174837/_subject_#msg-174837 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174837/_subject_#msg-174837
Un Ivaram personāli :
1) sen senos laikos - nezinkādu iemeslu pēc - laikam aiz nekodarīt garos ziemas vakaros - reizēm līdz apnikumam un ar bezjēgas sajūtu - ir sagadījies RIKTĪGI PASTUDĒT senas krāšņu grāmatas - bildes un arī tekstus....
2) no tā visa manā saprašanā - klasiskajā izpratnē Primārā Funkcija Pelnu Restītei ( vispār vecās grāmatās to saukā vienkārši par PELNBIRDI ) - ir Pelnu Izlaišana caur sevi - sakrājot tos apakšā esošajā - izvelkamajā !!! Pelnu Kastē ( ja klasiski, tad no skārda) - tādā veidā nodrošinot Vieglu un Ērtu pelnu izvākšanu krāsns ekspluatācijas gaitā - jo tie pelni savācās tā vai tā - neatkarīgi no Sausā Kurinānā tipa, veida un formas ( apaļumiem, asumiem...vai blīvumiem )....
3) un ar iepriekšminēto Pelnu Kasti - to iebīdot līdz galam vai pavelkot uz āru - var tikt regulēta gaisa pieplūde kurtuvē no apakšas.....( šis arī no vecās grāmatas)

Un Tātad - šķiet ka ar moderniem līdzekļiem - nav problēmu nodrošināt Pelnu Kastes nosacīti Hermētisku Pieguļu krāsns korpusam - neļaujot gaisam piekļūt no apakšas - un ietaisīt Vispareizāko gaisa pievadi kurtuves augšdaļā (a ja gribu paveru vaļā - ja kas) !!!!.....(atzīstos, ka 10 gadi atpakaļ neizpratu šā augšējākā pievada jēgu)

NU... KAUT KĀ TĀ APMĒRAM....]]> Zodčijs Inženiertīkli Fri, 26 Dec 2014 03:33:00 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174835/_subject_#msg-174835 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174835/_subject_#msg-174835 Rx Inženiertīkli Fri, 26 Dec 2014 01:10:03 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174834/_subject_#msg-174834 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174834/_subject_#msg-174834 Vilnis_Radio Inženiertīkli Fri, 26 Dec 2014 01:07:44 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174833/_subject_#msg-174833 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174833/_subject_#msg-174833 Vilnis_Radio Inženiertīkli Fri, 26 Dec 2014 00:40:35 +0200 https://building.lv/forums/99/174715/174832/_subject_#msg-174832 Re: Pelnu restīte malkas krāsnij. https://building.lv/forums/99/174715/174832/_subject_#msg-174832
Ar to momentālo jaudu uz kurtuvi (jeb dilemma kurināt lēnām vai ātri) nav tik vienkārši, jo lēnām kurinot ir liels risks, ka viss būs štokos, izņemot pašu galveno - daudz nesadegušo dūmu, kuri vienalga kādā ātrumā iet pa kanāliem, neizbēgami radīs brangus izsēdumus sodrēju un pat darvas veidā utt. Viens no saprātīgākajiem aprēķiniem ir vadīties no nepieciešamajiem kw, kurus izsaka malkas kg un attiecīgi to sadalīt cik metieni vienā krāsns kurināšanā būs. Klasiski ir kaut kur ap 2-3 metieni. Tad nu no tiem metieniem jau var saprast cik liela čupa jānosvilina, cik lielai jābūt kurtuvei, lai tas sadegtu pilnīgi. Tur īsti nav kompromisa krāsnīs - tas ko iemet, tas deg, ja kurtuve neļauj, tad būs nesadegšana. Savukārt mazi metieni ir čakars un ilgs laiks. Ar to piemēram atšķiras gazifikācijas katls vai raķeškrāsns, jo tur vairāk vai mazāk notiek pašregulācija - malka nedeg vienā piegājienā, kaut ir pilna pielāde. Granulu katlā tas ir vēl izteiktāk - ir pilns bunkurs, bet deg tik cik ir optimāli degšanai.

Par metālu krāsnī viss ir vienkārši - metāls, kurš nav čuguns kurtuves zonā vienkārši ir pagalam pāris reizēs. Plakana loksne, kurai nav satura savērpsies bez variantiem, tērauda pārlikņi švelleri vai jebkas cits arī deformēsies zem spiediena un izdegs vēl piedevām un tas notiek ļoti ātri. Vienīgais ir čuguns, kurš tur tiešu liesmu, bet arī līdz zināmai robežai, jo piemēram iemetot čuguna gabalus krievu pirtskrāsns akmeņos, tad pēc pāris reizēm tos izvelk ārā kā barankas. Čuguns masīvs ir samērā noturīgs, lai gan, ja ir asimetrija karstumam uz plakni, arī tad notiek deformācija - klasiski to var redzēt pārkurinātās plīts virsmās un nav no svara vai tur ir 1cm čuguns vai 4 cm. Abi ir redzēti saplēsti un izvērpti. Krāsns durvis neuztver tādu slodzi, lai tur būtu jāsatraucas, tāpat cepeškrāsns jau ir patālu no reāla karstuma (ņemam arī vērā to, ka tā ir kaste ar formu, tātad saturu, kaut gan tās arī deg ārā). Plīts ir samērā vēsa kurtuve tāpēc tur tie dzelži turas, bet viņi pajūk, ja to plīti pārkurina un tā mēdz notikt bieži - pat čuguna cepeškrāsnis spēj nodeformēt tā ka durvi atvērt nevar. Šīberis jau ir tik tālu, ka tur vispār vairs nav vērā ņemama temperatūra. Bet atgriežoties pie sākuma - nerūsošā plāksne kurtuvē būs savērpusies pirmajā reizē - 100%. Var izmēģināt ja nav žēl kādu loksni. :)]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Fri, 26 Dec 2014 00:30:43 +0200