Sveiki! Uz pavasari vēlos lauku mājā ievilkt malkas krāsns apkuri ar akumulatoru un radiatoriem, un diviem cirkulācijas sūkņiem. Pašlaik pētu shēmas un atradu it kā saprotamu shēmu. bet vienu detaļu gan nesaprotu - kāpēc zemāk minētās shēmā ir vajadzīgs pretvārsts (detaļa nr.3)? Manā plānā nav parēdzēts karstā ūdens sildīšana, ja tas ko maina. Un ir vēl viens jautājums. Vai uz radiatoru loku tiešām vajag 2 pieslēgumus ienākošajam siltumnesējam - pa taisno no krāsns (kas arī pievienots akumulatoram) un otrs no akumulatora otras puses. Sanāk, ka radiatori ir pieslēgti akumulatoram no abām pusēm. Zīmējumā tas labi redzams. Vai es drīkstu atstāt tikai vienu, tas kas nāk no krāsns un iet uz akumulatrou un pie tās caurules pieslēgt radiatorus? http://sinvia.lv/wp-content/uploads/SinviaSN_apsaistes_shema_01_web.jpg Būtībā visa mana shēma izskatās gandrīz tikpat vienkārši kā šī. Tur taču nav neviena pretvārsta. https://andzja.files.wordpress.com/2010/03/akkum.jpg https://building.lv/forums/99/175478/175478/_subject_#msg-175478 Sat, 02 May 2026 03:38:08 +0300 Phorum 5.2.23 https://building.lv/forums/99/175478/175793/_subject_#msg-175793 https://building.lv/forums/99/175478/175793/_subject_#msg-175793 Neredzu vajadzību piegriezt mazo plūsmu, to dara termovārsts.]]> khe Inženiertīkli Sat, 17 Jan 2015 22:26:08 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175762/_subject_#msg-175762 https://building.lv/forums/99/175478/175762/_subject_#msg-175762 ekonomteplo.if.ua]

Mazais loks pilnīgi aizverās tikai tad, kad no akumulatora pienāk karsts........]]> Rx Inženiertīkli Fri, 16 Jan 2015 23:31:00 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175754/_subject_#msg-175754 https://building.lv/forums/99/175478/175754/_subject_#msg-175754 khe Inženiertīkli Fri, 16 Jan 2015 20:06:03 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175683/_subject_#msg-175683 https://building.lv/forums/99/175478/175683/_subject_#msg-175683 Vilnis_Radio Inženiertīkli Thu, 15 Jan 2015 13:12:55 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175682/_subject_#msg-175682 https://building.lv/forums/99/175478/175682/_subject_#msg-175682
Gan jau ka kaut kādā plānošanas līmenī ir parēķināts cik mums tur to gāzes tērētāju un kurās vietās. Man tā šķiet, ka ar gāzi izteikti sildās lielās pilsētās un tur individuāli pāriet uz malku nav reāli gan fiziski gan no vides viedokļa. Rīgā piemēram ir reāli netīrs gaiss un pat ja uzliek ideālo malkas katlu, tur tā putekļu emisija ir summā ir iespaidīga (centrā Rīgā pat jaunu gāzes katlu nedrīkst uzstādīt). Tur ir vajadzīgi citi risinājumi un īsti labas alternatīvas nav. Tur ir tas mega gāzes patēriņš. Ārpus pilsētas jau tāpat daudz uz malkas sēž, vienīgi bieži uz vecām pečkām, čuguniem un bez akumulācijām utt. Bet tā jau ir tāda lokāla problēma un vairāk skar pašu cilvēku - neērti, švaks siltums utt. Uzņēmumi ārpus pilsētas man šķiet ļoti bieži darbinās ar savu lokālo koksnes kurinātavu. Tad ja uz to lietu tā paskatās, tad plus mīnuss tas gāzes patēriņš tāds veidojas un baigi samazināt nemaz nevar. Ja grib samazināt, tad jāatrisina Rīgas, Jelgavas, D-pils centrālapkures jautājums un tie arī būs tie savi 80-90%.]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Thu, 15 Jan 2015 13:10:21 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175670/_subject_#msg-175670 https://building.lv/forums/99/175478/175670/_subject_#msg-175670 Jo es uzskatu, ka katrs par apkures gāzi aizlaistais eiro ir nelietderīgi iztērēts eiro. Un Latvijas tautsaimniecība daudz iegūs, ja cilvēki masveidā pāries uz malkas apkuri. Es nedomāju, ka saasināsies konkurence un būs grūtāk nopirkt malku. Tieši pretēji - pastiprināsies malkas industriāla ražošana, palielinoties apjomiem sāks strādāt jaudīgākas malkas sagatavošanas iekārtas un cenas kritīsies. Laukos parādīsies darba vieta un nauda. Tā pati nauda, kuru mēs šobrīd aizlaižam uz austrumiem...
Tas ir redzams arī "vecajā" Eiropā. Mani austriešu čomi par malku maksā mazāk, nekā, piemēram, ss.lv tirgoņi prasa. Viņiem ir atstrādāta sistēma, kad lieli malkas ražotāji sagrupē pasūtijumus pa ciematiņiem un pilsētelēm. Tad ved ar furgoniem un iekrāvējiem, izkrauj un ieved šķūnī katram viņa pasūtīto daudzumu. Kolektivizācija :)

Un katlu tirgotāji uzlabos servisu un rezerves daļu apgādi, tad kad te būs vairāk to katlu, nevis 3 dažādi eksotiski modeļi.]]> Niks Inženiertīkli Thu, 15 Jan 2015 10:26:05 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175665/_subject_#msg-175665 https://building.lv/forums/99/175478/175665/_subject_#msg-175665 Vilnis_Radio Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 23:24:57 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175664/_subject_#msg-175664 https://building.lv/forums/99/175478/175664/_subject_#msg-175664 -------------------------------------------------------
> Principā tas par ko mēs te ar Rx diskutējam
> attiecas arī uz Nika automātu, jo tas katls lai
> arī pilnīgi automātisks, tomēr ir atkarīgs no
> tā īsā loka mezgla. Bet ir acīmredzami, ka
> Nikam viss ir štokos un tas ir normāli, ka ir 60
> 65 vietā. Mandomāt tas ir sūkņa darbs, mazliet
> par ātru, arī termovārsti nav 100% akurāti, jo
> īpaši, kad iet pilnā uzlāde. Bet konkrētajā
> gadījumā tas pilnīgi neko neietekmē. Būtu
> jāsāk uztraukties, ja tur 65 vietā iet 45-50.
> Man arī šad tad 60 vietā iekrīt 55.
>
> Vienīgais Nika sistēmā es mazliet pievērstu
> uzmanību skurstenim, kas tur notiek. Šitam
> katlam ir pazema dūmgāze, siltinātajam
> nerūseklim tas būtu bez problēmām,
> siltinātajai keramikai arī, bet kāds tev bija?
> No foto nevarēja saprast vai tā ir siltinātā
> keramika?!

Skurstens ir Isokerns - [farm9.staticflickr.com]

===========
Raksturojums
Viena kanāla dūmvads ISOKERN no vulkāniskās lavas pumeka ar marķējumu CE. Moduļu dūmvads ISOKERN ir vienota sistēma, kas satur visas kvalitatīva krāsns dūmeņa izbūvei nepieciešamās sastāvdaļas. Dūmvada ISOKERN moduļi ir izgatavoti no vulkāniskas islandiešu pumekas. Visi tā elementi nav smagi, tādēļ moduļu dūmvads ISOKERN būs droša izvēle gadījumā, kad izšķirošais izvēles faktors ir skursteņa kopējā masa un uzstādīšanas ātrums. ISOKERN ir piemērots jebkurai apkures iekārtai, ja kurināmais ir dabīga koksne. Apaļā pumekas dūmeja ātri sasilst. Pateicoties labai siltumvadībai, pumeka nodrošina labu vilkmi dūmvadā. Veiksmīgas moduļu bloka ISOKERN ražošanā izmantojamo materiālu kombinācijas rezultātā nenotiek kvēpu pielipšana pie dūmejas sieniņām un dūmvads neaizsērē.

Raksturīgākās īpašības
Apaļa pumekas dūmeja
Max 60 kW
Attālums no apkures iekārtas līdz ugunsnedrošiem materiāliem nedrīkst būt mazāks kā 20 mm, atstarpei jābūt ventilējamai
Dūmvadu var apmest visā tā garumā
Temperatūras klase T450, pieļaujamā dūmu gāzu temperatūra < 450º C
Spiediena klase N1, retinājums
Sausa darbības vide - kurināmais dabīga koksne
Korozijizturības klase 3
G (20), marķējums G garantē dūmejas ugunsdrošību kvēpu uzliesmošanas gadījumā. (20) nozīmē, ka attālums līdz ugunsnedrošiem materiāliem nedrīkst būt mazāks par 20 mm.
Marķējums CE, pēc atzinīgiem veikto testu rezultātiem atbilstoši Eiropas ražošanas standarta 1858:2003 prasībām
====================

Pēc apraksta tip viss skaisti. Dabā, nez, kaut kā nirvāna nav.]]> Niks Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 23:24:06 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175663/_subject_#msg-175663 https://building.lv/forums/99/175478/175663/_subject_#msg-175663 -------------------------------------------------------
> Nu Nika katls ir ideāls, tur nav vērts daudz
> diskutēt. Noteikti gribētu apskatīt klātienē.
> :)

Paldies par komplimentiem :)

Kad celtnieki mazliet sakops manu "kačigarku", tad noteikti varēs atrādīt interesentiem :)

Pagaidām reģipsis [lielām] vietām iztrūkst :)]]> Niks Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 23:17:37 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175662/_subject_#msg-175662 https://building.lv/forums/99/175478/175662/_subject_#msg-175662
Vienīgais Nika sistēmā es mazliet pievērstu uzmanību skurstenim, kas tur notiek. Šitam katlam ir pazema dūmgāze, siltinātajam nerūseklim tas būtu bez problēmām, siltinātajai keramikai arī, bet kāds tev bija? No foto nevarēja saprast vai tā ir siltinātā keramika?!]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 23:14:19 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175661/_subject_#msg-175661 https://building.lv/forums/99/175478/175661/_subject_#msg-175661
Rx. Diskusija nav bezcerīga, jo sev es ieguvu atbildi par to vārstu, ko savādāk būtu iespējams izlaidis.

Cauruļu garumam un diametram un konfigurācijai ir nozīme līdz akumulatoram. ESBE dod grafiku par to kādi tur paskāli un norādi par sūkņa jaudu izvēli vadoties no termostata izmēra un spiediena kritumu līdz akumulācijai. Man tas ir par sarežģītu, bet būtība skaidra - sūknim jāatbilst vārsta izmēram un līnijai aiz vārsta.

Termostats neļauj padot zemāku temperatūru, bet tas spēj padot augstāku - piemēram, mūsu apskatītais gadījums par īsā loka pārākumu pār akumulācijas līniju un otrais gadījums, kad akumulācijas apakšā jau ir pāri 60 grādiem.

Termovārsts nemaisa 50 uz 50, bet ir dinamisks. Vārsts spēj iegūt no 80 turpgaitas un 30 atgaitas 60 grādus, tāpat kā 60 grādus no 80 turp un 55 atpakaļ. Ja viņš maisītu 50 uz 50, tad tas nenotiktu.]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 22:58:46 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175660/_subject_#msg-175660 https://building.lv/forums/99/175478/175660/_subject_#msg-175660 Rx Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 22:29:11 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175658/_subject_#msg-175658 https://building.lv/forums/99/175478/175658/_subject_#msg-175658
Man ir pilnīgi automātiska sistēma, uz tās darbu es varu tikai noskatīties.
[farm8.staticflickr.com]
Iekurts bija apmēram stundu atpakaļ, katls ieskrējies un močī ar pilnu jaudu, max efektīvi izmantojot malku. Iekšā sausi oša dēļu atgriezumi. Kādu laiciņu pirms tam dūmgāzes bija pat karstākas, bet atpakaļgaita - 62 - 63. Neskatoties uz noteikto minimumu - 65. Tas mani mazliet mulsina, jo tie 65 esot minimums, lai nekondensētos. Bet nu ir tāda sajūta, ka neskatoties uz kondensēšanās risku, katls nosmeļ visu iespējamo siltumu un dragā to iekšā mājā un buferī. Tā kā nebija kurināts 46 stundas, tur viss bija uz pieļaujamo minimumu (25 grādi). Tad kad bufera termometrs izkustējās, katls nometa ventilatora apgriezienus un primārā gaisa padevi. TAs brīdis arī redzams bildē. Tajā bildē tie parametri ir %.
Tad arī atpakaļgaitas temperatūra mazliet paceļas.

Man tā diezgan smuki viss sabalansējies. Ar vienu "muti" buferis arī piedzenas pilns. Kad buferī arī apakšā temperatūra iet pāri pa 70, un arī attiecīgi atpakaļgaita ir tur pat, kurtuvē reāli ir palikusi pāri vien sauja ogļu. Ko tad tas katls buroties ar gaisa padevēm spēj izstiept nereālā garumā. Pāri pa stundai tur kaut ko "čūpstina". Tad tas siltums tiek kaut kur mājā nodrenēts. No skursteņa reāli nekas laukā nenāk, lai gan dūmgāzes esot ap 150 grādiem.

Nu kkā tā strādā automātika. Tālāk jau seciniet paši :)]]> Niks Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 22:20:23 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175656/_subject_#msg-175656 https://building.lv/forums/99/175478/175656/_subject_#msg-175656
Ar lielo loku es biju domājis to, kas atrodas aiz mazā, resp. līdz akumulācijai. Tur var būt 2 metri un var būt arī 6 metri, Var būt kaut kādi līkumi, var būt neadekvāti cauruļu izmēri. Daudz kas acīmredzot var būt.]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 21:20:05 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175655/_subject_#msg-175655 https://building.lv/forums/99/175478/175655/_subject_#msg-175655 Un kāda loma loka garumam.....un lielajam lokam kas uzlādē
nepiedalās!]]> Rx Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 21:12:20 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175654/_subject_#msg-175654 https://building.lv/forums/99/175478/175654/_subject_#msg-175654
Secinājums ir tāds kā rakstīts teh. dokumentācijā - vārsts jāliek un ja nepieciešams jāizmanto.

Es tev ieteiktu Rx pārbaudi šo atziņu praktiski - atver krānu vaļā līdz galam. Varbūt tu lieki savu sistēmu slogo un tev tur tāpat viss strādā. Varbūt pat vēl labāk strādās. :)]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 21:04:42 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175651/_subject_#msg-175651 https://building.lv/forums/99/175478/175651/_subject_#msg-175651 Un tad samaisīšanās notiek proprcijā 50% no mazā loka un 50% no akumulatora. Un nekad labākā proprcijā kā piemēram 25% no mazā un 75% no akumulatora, ja jauda krāsnī to spēj sasildīt līdz 80 grādiem .
Protams ka klape ir uz 80 grādiem. Bet palielinot aukstā pieplūdumu krāsnij temperatūra pirmajā mirklī, ja tā varētu teikt, nokrīt un klape paverās vairāk lai palielinātu jaudu, kamēr atkal ir 80 grādi! Rezultāts- ātrāk uzlādējas akumulators . Un viss.....(varbūt pieaug leietderība sadegšanai...)]]> Rx Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 20:56:01 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175647/_subject_#msg-175647 https://building.lv/forums/99/175478/175647/_subject_#msg-175647

Rx - nepiekrītu. Ja katlam ir 80 grādi, tad gaisa padeve atrodas konstantā pozīcijā. Nevar būt situācija, kad katlam ir 80 grādi, bet gaisa klape ir vaļā it kā uz 60, jo klapi cilā termostats, kuram 80 ir un paliek 80 grādi.]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 20:33:59 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175645/_subject_#msg-175645 https://building.lv/forums/99/175478/175645/_subject_#msg-175645 Kādi sistēmas parametri (atgaita, katla temperatūra) pie pilnībā atvērta un kādi pie nobalansēta.]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 20:30:55 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175643/_subject_#msg-175643 https://building.lv/forums/99/175478/175643/_subject_#msg-175643 Nekā! Palielinot ražību samaisīšanai tāpat būs 60/80 režīms, bet krāns durtiņas būs vairāk pavētas lai ar papildus sadegšanas jaudu uzturētu 80 grādus izejā! Un tur arī krāsns momentānā jauda....
Sinvia rekomendē mazajā lokā sūkni līdz 100w. Tad var nodrošināt maksimālās jaudas noņemšanu no krāsns. Balansēšana palielina aukstā, no akumulatora plūstošā ūdens lielāku plūsmu pie minimālas sūkņa jaudas.]]> Rx Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 20:26:44 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175642/_subject_#msg-175642 https://building.lv/forums/99/175478/175642/_subject_#msg-175642 Papētīju dokumentāciju termovārstiem.
Šis ir standarta skaidrojums par tēmu:
With the balancing valve on the bypass fully open, operate the boiler until it reaches
it´s normal operating temperature. If hot water does not automatically flow to the
system then adjust (throttle) the bypass balancing valve until flow (hot water) to the
system is established. If flow is already to the system, no adjustment is required.

Problēma ir tāda, ka īso loku var dažāda garuma uzkonstruēt, vai dažādas jaudas sūkņus salikt utml. Rezultātā var gadīties situācija, kā Rx apraksta un kurai sekas būs katla nenodzesēšana. Vārsts ir ielikts. Ja viss ir ok pie atvērta vārsta, tad pilnīgi nekas nav jāgroza.

Ņemot vērā, ka man ir tikai 2 sistēmas un abas izmēros stipri līdzīgas, tad man pietrūka pieredze par šo lietu. Manā gadījumā vārsts nav vajadzīgs, citās varbūt ir, tāpēc vieglāk ielikt vārstu, lai būtu ar garantiju.]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 20:24:00 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175641/_subject_#msg-175641 https://building.lv/forums/99/175478/175641/_subject_#msg-175641
Bet man joprojām nav skaidrs kā tas vārsts reāli ietekmē sistēmu. Praktiski ar grādiem nevis teoriju. Ja uz katla ir 80 un atpakaļgaita 60 un griež sūknis, tad tur nevar būt šaubu par to, ka viss ir pilnīgi ok un strādā uz max režīmu. Sūknis vienmēr būs jaudīgākais dzesētājs, tas kas sūkni ierobežo ir termostats. Ja termostats dod paredzēto temperatūru, tad nav šaubu, ka katlam iet cauri max iespējamā plūsma. Kāds tur īsti sakars ar katla momentālajām jaudām? Ok, var teiksim nosist 5-10 grādus (t.i. 70-75) no katla darba temperatūras uzliekot sūknim neadekvāti lielu jaudu - tas burtiski izrauj ārā plūsmu no termostata pavēriena Bet tāpēc jau īsajā lokā liek mazus sūknīšus vecajā skalā ap 25W (mājas nevs industriālais katls).]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 19:57:36 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175634/_subject_#msg-175634 https://building.lv/forums/99/175478/175634/_subject_#msg-175634 Rx Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 18:48:26 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175633/_subject_#msg-175633 https://building.lv/forums/99/175478/175633/_subject_#msg-175633 Rx Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 18:34:20 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175631/_subject_#msg-175631 https://building.lv/forums/99/175478/175631/_subject_#msg-175631 1) paaugstināta darba temperatūra katlā (pārāk karsta atgaita),
2) pazemināta temperatūra (pārāk vēsa atgaita).

Citus variantus es neredzu, jo ja atgaita atbilst esbes parametram un katlam ir caurplūde, kura nodrošina normālu katla temperatūru, tad balansēšana var tikai kaut ko pasliktināt. Tāpēc es gribētu saprast kā izmainās tie divi raksturlielumi pie pilnīgi atvērta vada un nobalansēta.

Man pa rokai ir 2 sistēmas bez vārsta un viss ir pilnīgi ok.

Sūkņa iebalansēšana pēc skaņas arī izklausās dīvaini. Vecajam sūknim, kurš nav izdilis manuprāt skaņu atšķirības normāli nevar noteikt. Modernie sūkņi savukārt pašregulējas atkarība no plūsmas pretestības un tad tas pasākums ir bezjēdzīgs.

Ja nu balasnē tad tikai pēc atgaitas un katla izejas temperatūrām.]]> Vilnis_Radio Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 16:58:14 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175628/_subject_#msg-175628 https://building.lv/forums/99/175478/175628/_subject_#msg-175628 Rx Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 15:25:58 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175627/_subject_#msg-175627 https://building.lv/forums/99/175478/175627/_subject_#msg-175627 Daru pats Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 15:13:35 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175626/_subject_#msg-175626 https://building.lv/forums/99/175478/175626/_subject_#msg-175626 kkk Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 15:09:37 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175621/_subject_#msg-175621 https://building.lv/forums/99/175478/175621/_subject_#msg-175621 Daru pats Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 13:21:51 +0200 https://building.lv/forums/99/175478/175614/_subject_#msg-175614 https://building.lv/forums/99/175478/175614/_subject_#msg-175614 Rx Inženiertīkli Wed, 14 Jan 2015 12:16:27 +0200