<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss version="2.0" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/">
    <channel>
        <title>Apkures cirkulācijas sūkņa izvēle un vadība</title>
        <description> Vēlos rast risinājumu, lai cirkulācijas sūkņa jaudu uztur temperatūras starpība starp turpgaitu un atpakaļgaitu. 

Gudrākais ko esmu redzējis ir grundfos autoadapt kas vienkārši kontrolē plūsmas pretestību un pielāgo jaudu, bet tas man pašā saknē neder, jo pretestība nemainās - silto grīdu kolektorā plūsmas ir pieregulētas un turpmāk netiek aiztiktas.

Likt 2 temperatūras sensorus, programmēt arduino un caur dc-dc pwm driveri kontrolēt sūkņa apgriezienus - var, bet vai nav kautkas gatavs nopērkams ?</description>
        <link>https://building.lv/forums/99/181830/181830/_subject_#msg-181830</link>
        <lastBuildDate>Fri, 01 May 2026 22:33:26 +0300</lastBuildDate>
        <generator>Phorum 5.2.23</generator>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/181830/181884/_subject_#msg-181884</guid>
            <title>Re: Apkures cirkulācijas sūkņa izvēle un vadība</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/181830/181884/_subject_#msg-181884</link>
            <description><![CDATA[ Negribu iedziļināties kapitālisma problēmās, bet manuprāt tu centies kaut ko sarežģīt, turklāt pwm neko tur neatrisinās attiecībā pret optimālo betona siltumu utml.<br />
<br />
Grīdai vienkāršākā variantā pietiek ar sekojošiem elementiem no akumulācijas tvertnes skatoties &gt; sūknis, termogalva un kolektors. Viss.<br />
<br />
PWM šeit nav aktuāls vispār. Ja nu ir problēma, tad tā ir termogalva, kuru var aizstāt ar intelektuālākiem mezgliem. Ja kolektorā nenotiks plūsma, tad iecerētā domā par deltu apstājas pie istabas temperatūras, kurā atrodas kolektors - turpgaita 16 atpakaļgaita 16 delta nulle, istabā 16 - sūknis stāv un nemaz nedomā ieslēgties, jo parametri ir ok. Sieva apsver cita vīra izvēli. ;)]]></description>
            <dc:creator>Vilnis_Radio</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Fri, 28 Aug 2015 01:21:05 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/181830/181875/_subject_#msg-181875</guid>
            <title>Re: Apkures cirkulācijas sūkņa izvēle un vadība</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/181830/181875/_subject_#msg-181875</link>
            <description><![CDATA[ Jā cien. Vilni - tiešām šī situācija ir klasisks kapitālisma patērētāju tirgus piemērs, kad superduper produkts ar aš vai mākslīgo intelektu Alpha2 autoadapt ir 3x lētāks par vienkāršu PWM funkciju. <br />
<br />
Iemesls - širpotreba mājas apkures segmentā ir milzu konkurence un tāpēc tur cena ir samērīga, kamēr komerc/individuālajos projektos paredzētie sūkņi ir neadekvāti dārgi.<br />
<br />
Tiklīdz tu cilvēks neej pa iemīto taciņu - ver vaļā maku.<br />
<br />
Saknē visi šie sūkņi ir ar PWM vadību, jautājums tikai vai būs iespējams tikt klāt vadības signālam.]]></description>
            <dc:creator>Pirēns</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 27 Aug 2015 14:33:03 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/181830/181861/_subject_#msg-181861</guid>
            <title>Re: Apkures cirkulācijas sūkņa izvēle un vadība</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/181830/181861/_subject_#msg-181861</link>
            <description><![CDATA[ Tas kur pwm labi noder un ir reāls efekts - solārās sistēmas, lai stratificētu karsto ūdeni. Bet nu lēti tas nekādīgi nav un arī ne vienkārši.]]></description>
            <dc:creator>Vilnis_Radio</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 27 Aug 2015 09:45:27 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/181830/181860/_subject_#msg-181860</guid>
            <title>Re: Apkures cirkulācijas sūkņa izvēle un vadība</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/181830/181860/_subject_#msg-181860</link>
            <description><![CDATA[ Nekas ekonomisks nesanāks, ja nopirks krietni dārgāku pwm sūkni grīdām un programmēs pēc deltas atpakaļgaitām. Lai šo lūzni nebūtu jāliek, tad liek parasto ekonomisko un termogalvu, kas būs par kreieeeeetnu summu lētāk un drošāk - arī ekspluatācijā ilgākā laika termiņā.]]></description>
            <dc:creator>Vilnis_Radio</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 27 Aug 2015 09:42:39 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/181830/181859/_subject_#msg-181859</guid>
            <title>Re: Apkures cirkulācijas sūkņa izvēle un vadība</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/181830/181859/_subject_#msg-181859</link>
            <description><![CDATA[ Ja nu kādam arī ievajagās šādu informāciju, tad ir sūkņi Wilo Stratos, Stratos TEC un Stratos PARA, kuriem var padot PWM signālu kā arī analogu signālu 0-10 V, kā arī Grundfos Magna 3 kuriem iriebūvēts T devējs un iespēja pieslēgt otru T, spiediena, vai āra temp devēju un saprogrammēt sūkņa parametru kartes.<br />
<br />
Kas attiecas uz pārējo - domājiet visam līdzi ar galvu, nepaļaujaties &quot;profesionālu&quot; santehniķu un tirdzniecības speciālistu ekspertu spiedienam un mēģiniet izprast kādu risinājumu vajag tieši jūsu gadījumā.]]></description>
            <dc:creator>Pirēns</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Thu, 27 Aug 2015 09:23:01 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/181830/181843/_subject_#msg-181843</guid>
            <title>Re: Apkures cirkulācijas sūkņa izvēle un vadība</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/181830/181843/_subject_#msg-181843</link>
            <description><![CDATA[ Laikam &quot;auzas&quot;, bet vabū nē: Ārgaisa temperatūras devējs kalpo siltumneseja zudumu optimizēšanai. UN tikai. Logika: Jo ārā aukstāks, jo lielāka temperatūra jāpadod siltumnesējam. Un, jo lielāka temperatūra siltumnesējam, jo lielāki zudumi no tā transportēsanas ( nevajadzīgi izlietota enerģija sienās, vietās, kur siltumu nevajag.). Tas ir būtiski lielās sitsēmās kur šie zudumi savācās vairāk. Ja uztur lielu, nevajadzīgi lielu ieejas temperatūru siltumnesējā, bet tikai ar lokālām iekārtām samazina plūsmu, tad zudumi tā transportēsanā būs lielāki, nekā ja teperatūra būs zemāka, lokālās iekārtas mazliet pievērtas regulēsanas vajadzībām. Delta t ieeja-izeja ir rādītājs, ka sistēma pareizi funkcionē: Sūknis nav par jaudīgu, un arī par mazas jaudas. Krāsns pareizi strādas. Neskanēs caurules no sūkņa darbības, nevibres vārsti...Pareizi izveidotai sistēmai ir laba caurplūšana, tādejādi vajag salīdzinoši mazu jaudu sūknim. Apkures jauda tiek palieliāta ar temperatūras paaugstināsanu. Tie, kas nevar, nemāk nobalansēt majas visu sistēmu ar parastām regulēsanas metodēm, liek termovārstus pie radiatora, jo tā ir vienkāršāk. <br />
Sakāt:&quot; Masa ir konstanta, tā tikai cirkulē lēnām pārnesot siltumu no akumulatora uz visu pārējo māju. Turpretī tilpums ir tas par ko ir jāmaksā - proporcionāls sūkņa padarītajam darbam&quot;<br />
Masa=konstante reiz tilpums, nevis Turpretī....un par to jāmaksā. Jāmaksā ir par masu, ko nosaka tilpums...Un tilpumu nosaka sūkņa jauda, kas arī ir atkarīga no plūsmas pretestības ( veiktā darba lielums). Veiksmi. P.S. Termogalvas ietaupa gan. Kapec: Tapec ka siltuma atdeve no radiatora samazinās, un kopejais siltuma patēriņš arī. Tikai zudumi pievadcaurulēs paliek. Tapec jau samazina proporcionāli siltuma daudzumu jau ieejā.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 26 Aug 2015 15:46:21 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/181830/181841/_subject_#msg-181841</guid>
            <title>Re: Apkures cirkulācijas sūkņa izvēle un vadība</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/181830/181841/_subject_#msg-181841</link>
            <description><![CDATA[ Jā Q=cmdt iemāca 8 vai 9 klasē, nu un? <br />
<br />
Masa ir konstanta, tā tikai cirkulē lēnām pārnesot siltumu no akumulatora uz visu pārējo māju. Turpretī tilpums ir tas par ko ir jāmaksā - proporcionāls sūkņa padarītajam darbam.<br />
<br />
Un te kāreiz ir neloģiski sūknim sagādāt kautkādas papildus pretestības ar šiem termovārstiem, vai &quot;gudru&quot; sūkni, kas mācēs šīm izmaiņām pielāgoties.<br />
<br />
Un tie kas lieto nav muļķi bet vienkārši <br />
<br />
1) neiedziļinās problēmā un lieto gatavus risinājumus<br />
2) paši nemaksā par siltumu un ar termogalvām tikai piegriež ja ir par daudz, tomēr neietaupot neko<br />
3) cilvēki ar paradumu sildīt vienu telpu un dzesēt (vēdināt) citu]]></description>
            <dc:creator>Pirēns</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 26 Aug 2015 15:13:52 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/181830/181840/_subject_#msg-181840</guid>
            <title>Re: Apkures cirkulācijas sūkņa izvēle un vadība</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/181830/181840/_subject_#msg-181840</link>
            <description><![CDATA[ pilnībā piekrītu par uzskaitītajiem nevajadzīgiem lūžņiem silto grīdu gadījumā. nav vajadzības arī aiztikt sabalansētus kolektorus.<br />
<br />
ja runājam par cirkulācijas sūkni, tad piemēram, ss gadījumā tas strādā visu laiku. var tikai izvēlēties kuru no 3 jaudas/ražības režīmiem lietot. tas arī saprotams, ka viņam visu laiku jādzenā siltumnesējs, lai būtu no kā paņemt rādījumus (atpakaļgaitas t) un laikus reaģēt - ieslēgties. akumulatora gadījumā - pavērties 3niekam. <br />
savukārt āra temperatūras devējs un ar to saistītais automātikas logaritms izrēķina cik daudz jāpadod.<br />
ss gadījumā - cik  jāpadod uz turpgaitu. aku gadījumā - par cik jāpaver 3nieks.]]></description>
            <dc:creator>v_t</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 26 Aug 2015 15:04:19 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/181830/181838/_subject_#msg-181838</guid>
            <title>Re: Apkures cirkulācijas sūkņa izvēle un vadība</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/181830/181838/_subject_#msg-181838</link>
            <description><![CDATA[ Ja jau lūžņi, tad tie kas tos lieto ir &quot;muļķi&quot;... Un siltuma daudzums, kas paliek mājā ir=C (īpatnēja siltumietilpība ūdenim) reiz masa reiz temperatūras starpība.<br />
Ka redzams, ir massa. Kas ir massa? - tieša funkcija no cauplūdušā ūdens tilpuma. Tātad  Ne tikai temperatūras starpība! Līdz ar to daudzie spriedumu lai paliek pie Jums kā &quot;izgudrotāja&quot;.]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 26 Aug 2015 14:58:20 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/181830/181837/_subject_#msg-181837</guid>
            <title>Re: Apkures cirkulācijas sūkņa izvēle un vadība</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/181830/181837/_subject_#msg-181837</link>
            <description><![CDATA[ Tas dos līdzekļu ekonomiju un izslēgs no apkures sistēmas nevajadzīgas komponentes.<br />
<br />
Manā skatījumā radiatoru termogalvas, bezvadu sensori un servomotori uz grīdu kolektoriem - tie visi ir nevajadzīgi lūžņi.<br />
<br />
Palaižot sistēmu tiek izlīdzinātas plūsmas un tikai - visa pārējā apkures automātika ir tikai un vienīgi turpgaitas uzjaucēj-3gaitnieka vadība - cik siltu ūdeni padot apkurē atkarībā no ēkas siltuma zudumiem; un cirk sūkņa vadība effektīvai siltuma apmaiņas nodrošināšanai.<br />
<br />
Citiem vārdiem - apkures plūsmas pretestība vienmēr paliek minimālā sabalansētā stāvoklī - man ir 2 kolektori, kopā uz abiem sanāk 15 cilpas, lielākā daļa plūsmas balansieru ir vaļā, atsevišķām īsākām cilpām ir drusku piegriezti.<br />
<br />
siltums tiek ņemts no akumulatora un turpgaitas ūdens atjaukts caur 3 ceļu vārstu ar elektr izpildmehānismu. Tas tiks vadīts atkarībā no āra, istabas un grīdas (atpakaļgaita) temperatūrām un IR PD strāvas telpās- starojums kas ēkā nonāk caur logiem.<br />
<br />
Cirkulācijas sūknim ir jāpumpē tik lai siltums tiktu optimāli atdots betonam - pēc manas saprašanas to nosaka temp starpība turp un atpakaļgaitā vēl x koeficients ko piedzīšu kad būs līdz galam zināma mājas siltumzudumu īpašības]]></description>
            <dc:creator>Pirēns</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 26 Aug 2015 14:34:16 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/181830/181831/_subject_#msg-181831</guid>
            <title>Re: Apkures cirkulācijas sūkņa izvēle un vadība</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/181830/181831/_subject_#msg-181831</link>
            <description><![CDATA[ Vai varētu, lūdzu, paskaidrot, ko tas labu  dos?]]></description>
            <dc:creator>Rx</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 26 Aug 2015 12:27:06 +0300</pubDate>
        </item>
        <item>
            <guid>https://building.lv/forums/99/181830/181830/_subject_#msg-181830</guid>
            <title>Apkures cirkulācijas sūkņa izvēle un vadība</title>
            <link>https://building.lv/forums/99/181830/181830/_subject_#msg-181830</link>
            <description><![CDATA[ Vēlos rast risinājumu, lai cirkulācijas sūkņa jaudu uztur temperatūras starpība starp turpgaitu un atpakaļgaitu. <br />
<br />
Gudrākais ko esmu redzējis ir grundfos autoadapt kas vienkārši kontrolē plūsmas pretestību un pielāgo jaudu, bet tas man pašā saknē neder, jo pretestība nemainās - silto grīdu kolektorā plūsmas ir pieregulētas un turpmāk netiek aiztiktas.<br />
<br />
Likt 2 temperatūras sensorus, programmēt arduino un caur dc-dc pwm driveri kontrolēt sūkņa apgriezienus - var, bet vai nav kautkas gatavs nopērkams ?]]></description>
            <dc:creator>Pirēns</dc:creator>
            <category>Inženiertīkli</category>
            <pubDate>Wed, 26 Aug 2015 11:33:30 +0300</pubDate>
        </item>
    </channel>
</rss>
