dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

VanRaiks — Tue, 20 Mar 2007 16:53:14 +0200

Nu, plaisāšana man vēl priekšā. Protams, sū izpēti neesmu veicis un nezinu kā tagad, ~1/2 gadu pēc palaišanas tas izskatās, bet gan jau ka ātrāk par 5 gadi nekas nesaplaisās. Tad arī domās kā nomainīt.

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

Projektetajs — Tue, 20 Mar 2007 00:29:03 +0200

Tikai zel, ka ta plaisā.

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

VanRaiks — Mon, 19 Mar 2007 19:10:24 +0200

Tie verķi saucas aeratori. Un nezinu kā vecākām iekārtām, bet jaunajām tos veido pamatīga caurule (~ 40 cm gara) apvilkta ar kustīgu membrānu caur kuru plūst gaiss. Atkarībā no gaisa plūsmas membrāna kustās un ņurcās, kas arī neļauj tai aizaugt.

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

Projektetajs — Sat, 17 Mar 2007 05:28:18 +0200

<<<<<<<>>>>>>

Si ir baiga problema lielajam brivi peldosam sistemam.. Zinu tikai vienu kompaniju Latvijaa, kam si problema nav, jo viniem vispar nav sprauslu aeratoru.
Un vel tie dumjie dzidrinataji ar dunu recirkulaciju, tas ari viniem nav.

Chalisi baigie malaci. Driz viena iekarta 200 m3/dnn tiks palaista. Nevaru sagaidit kad redzesu dabiba. Sola jau nu daudz.

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

JanisJanis — Fri, 16 Mar 2007 20:58:08 +0200

Viens pshiatrs stasta otram:
Nesem man sanaaca kaa peec Freida terorijas gribeeju sievai pateikt "iedod saali", bet sanaaca "Ak Tu maita man visu dziivi sabojaaji"!

Janis

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

Didims — Thu, 15 Mar 2007 23:43:18 +0200

Nē, burbuļators ir kas pavisam cits :-)

Padomju armija. Ciemos brauc ģenerālis. Visās malās "krāso zāli", kopj un spodrina.
Te priekšniecība padzird, ka ģenerālis esot burbuļatoru mīlētājs. Šie neizpratnē, kas tas tāds. Domā, domā ... pasauc ierindnieku, saka: brauc ģenerālis, uztaisi viņam burbuļatoru. Ierindnieks arī blisina acis, kas tas tāds? Priekšniecība sabrēc uz šo, kas Tu stulbs, Tev viss jāskaidro būs? Taisi tik augšā un tā, ka līdz ģenerāļa atbraukšanai būtu gatavs.
Ierindnieks tāds sabijies aiziet, štuko, konsultējas ar pārējiem, neko jēdzīgu nevar izdomāt, beigās paņem spaini, ar naglu sasit apakšas malā caurumus un nes priekšniecībai rādīt.
Priekšniecībai acis uz kātiņiem, kas tas tāds? Nu kā prasījāt burbuļatoru, te būs, salej ūdeni iekšā un redz cik skaisti burbuļodams tek ārā ;-). Koroč, pasākums beidzas ar to, ka priekšnieks sadod nabaga kareivim pa galvu un liek izmest izcūkāto spaini miskastē.
................
Atbrauc ģenerālis, staigā, skatās visu apkārt. Pabeidz savu inspekciju, saka priekšniecībai - viss kā vajadzīgs, kārtība ideāla, tik vot kāpēc pavisam jaunu burbuļatoru izmetuši atkritumos?

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

EjTakTu — Thu, 15 Mar 2007 22:18:35 +0200

Man tas termins BURBUĻATORS makten patīk. Atgādina vecu anīti:
Jautājums: kas tas ir - bāž dibenā, bet nebubina?
Atbilde: Padomju savienībā ražots dibenā bāžamais bubinātājs!
Vai tik burbuļators nav kaut kas līdzīgs :D

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

IneseX — Thu, 15 Mar 2007 17:45:04 +0200

Būs jāpaskatās kārtīgi, kāda man tur tā sistēma ir.

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

Didims — Thu, 15 Mar 2007 16:37:18 +0200

Tā pamatīgā caurule ir no spec. materiāla ar smalkām porām, lai gaiss ārā ietu, bet pretī esošie sū un ūdens iekšā netiktu (piemēram, kad burbuļators nestrādā). Viss dilst un pastāv iespēja, ka ilgi darbojoties gaiss "izberž" caurumus lielākus un tad burbuļators sarijās sū un aizrijas. Vēl ir redzēti burbuļatori kā sēnes (apaļi). Problēmas vēl var rasties no tā, ka iekārtai kādu laiku pastāvot bez darbošanās, dūņas sasēžas un izveido tik blīvu nosēdumu slāni, ka burbuļators to vairs nevar pacelt un nevar atsākt normālu funkcionēšanu. Šitai gadījumā es nesaprotu, kapēc tās sēnes piem. nevar likt sāniski, lai tie sū nesēžas uz darba virsmas.

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

IneseX — Wed, 14 Mar 2007 22:50:32 +0200

Nu ja tie ir burbuļatori, tad tā jau nu tāda pamatīga caurule man manuprāt ir...Kas tur nez var aizsērēt?

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

Didims — Wed, 14 Mar 2007 19:17:53 +0200

Ar sprauslām laikam domāti burbuļatori

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

IneseX — Wed, 14 Mar 2007 18:02:23 +0200

Tiešām nevaru diskutēt ar speciālistiem, jo tāda neesmu. Man tikai kā dabas aizsarzdības speciālistei ir sajēga par to, kas ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Un 1 gada pieredze ekspluatējot Ekostandarta iekārtu.
Par Ekostandartu un vannas nolaišanu varu nomierināt - nekas neko nekur neaizskalos. Kā jau rakstīju, viss tas "labums" grozās lielā iekšējā piltuvē, kur dūņas ir apakšā un aizplūstošais ūdens augšpusē. Tur jau veselai Niagārai jābūt, lai tās dūņas no apakšas aizskalotu. 4 nedēļas atvaļinājuma gan būs nāvējoši baktērijām (bet jāsaka, ka pilnīgi visām - neviena badā neizdzīvos. Pati pārliecinājos, kad pirms uzstādīšanas aptaujāju visas kompānijas). Bet, ja Jūs nemoka sirdsapziņa par nabaga nonāvētām radībiņām (baktērijām), tad risinājums ir vienkāršs - ekostandarts Jums atved jaunas dūņas, kas atsūktas kārtējā apkopē citā iekārtā un dzīvojiet laimīgi līdz nākamajam atvaļinājumam. VAi arī sarunājiet kaimiņus, kas reizi 2dienās atnāk uz Jūsu tualeti....
Sistēmas palaišana ar dūņu ielaišanu Ekostandartam vismaz Rīgas rajonā nemaksā neko. Citur - varbūt ceļa izdevumus, nezinu. Vēlāk nekasvairs nav jāpapildina, kā dažām citām sistēmām, jo viss aug pats griezdamies.
Ar špečuki vīpsnāja"ir tā, ka es, kritiski domājoša būtne būdama, vienmēr pierms ko izvēlos (īpaši jau tik dārgu iekārtu) bez žēlastības aptaujāju visus iespējamos piegādātājus un tad vēl visādus citādus blakus stāvošus cilvēcuiņus, nevis paļaujos uz vienas firmas teikto. Kaut vai arī "sarīdu" vienu pārstāvi ar otru un paklausos, ko viņi saka par otras firmas tehnoloģijām. Tā nu sapratu, ka tās šūnas nekas īpašs nav, ja tās dūņas vienalga nekur Ekostandarta variantā aizskalot nevar. Kaitēt varbūt nekaitē, bet man pilnīgi nevajadzīga fīča, ko pasniedz kā nez kādu sasniegumu. Vismaz "šūnu" pārstāvji mani nespēja pārliecināt par to noderīgumu.
par sprauslaam nezināšu neko teikt, jo nezināju, ka tai iekārtai kaut kas tāds vispār ir..... Kur tādas atrodas?

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

EjTakTu — Wed, 14 Mar 2007 15:38:43 +0200

Runājot par baktērijām. Dzirdēju klačas, ka šamējās esot nesamērīgi dārgas. Ražotāji Latvijā savulaik, lai attīstītu ražošanu, esot noslēguši līgumu ar citu firmu, kas investējusi līdzekļus. Lietas būtība tāda. Līgumā paredzēts, ka ekskluzīvas tiesības izplatīt baktērijas tiek nodotas firmai - investoram. Ražotājam nav tiesību pārdot citiem. Rezultātā baktērijas tirgū nonāk aptuveni ar 7kārtīgu uzcenojumu. Var jau būt, ka tās ir tikai klačas...

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

Projektetajs — Wed, 14 Mar 2007 08:39:56 +0200

caurlasiju velreiz un apstajos pie "spečuki vīpsnāja,". Jautri. Kas ir tie specuki? Esmu sava muza redzejis tik daudz pieredzes bagatus specukus, ka vemiens nak. Ar Nulllllem kaut ko megini diskutet, bet vini nedzird un turpina skandinat savu. Bisku ieciklejusies ir veca gajuma specialisti. Viens pasists uz Upanor tipa sistēmam, otrs dzivo BIO laikos, tresais vispar neko nerubii tikai vicina papiru. Vispar butu forsi uztaisit viena gada testesanu visam Latvija pieejamam iekartam. Tad viss butu skaidrs.

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

Projektetajs — Wed, 14 Mar 2007 08:30:09 +0200

Darbojos tīklu un attirisanas iekartu projektesanas nozare un esmu redzejis darbiba abas iekartas.
Butiskakaa atskiriba, kas varetu skart Jus ka pateretajus ir ta, ka Eko standarts iekartaa ir jaielej dunas - bakterijas, lai iekarta vispar saktu darboties. Eko tehnologijas tas nav nepieciesams. Pienemu, ka Eko standarts ir ieklavis cenaa dunu ieliesanu pirmaja reize, bet kas notiek, ja jus piemeram nolaidisiet pilnu vannu vai dosieties atvalinajumaa uz 4 nedēļām. Pirmajā gadījumā ir liela iespēja, ka dūņas tiks izskalotas un otrajā ir japajauta Eko standartam.

Vel viena lieta, kas nak prata, ir Eko standarta sprauslas. Cik biezi tas ir jamaina? Eko tehnologijam nav sprauslu vispar.

Esmu biologisko tehnolgoiju fanats un mans merkis nav lobet kadu konkreti. Eko Standartam ir labas iekartas, Eko tehnologijam ir labas iekartas. Tikai ir savi minusi un plusi, kas janem vera izveloties konkreto produktu. Un protams klientu atsauksmes.

Starp citu, ja jums ir izvele starp septiku sistēmu (upanor u.c.) un isto biologisko attirisanas sistēmu, pirmo aizmirstiet uzreiz, kaut ari liekas letak, jo beigas sanak daudz dargak. Ja velies padiskutet.... drosi!

Sudigas kompanijas, kuras iepazisiet pec sistēmas uzstadisanas:
drafts
eko akva
NAT
Traidenis - sis iekartas nestrada pat dzimtaja Lietuvaa. To apstiprina pasi lietuviesi
Topas sistemas (kompaniju neatceros)

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

EjTakTu — Fri, 09 Mar 2007 21:03:15 +0200

[www.kanalizacija.lv]

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

IneseX — Fri, 09 Mar 2007 15:50:02 +0200

ja tas bija jautājums man par tām plŗksnēm, tad - man nav iekārta ar šūnām. Bet cik saprotu no tām konstrukcijām, viņas vispār ir veidotas tā, ka cietie atlikumi - smiltis, arī dūņas utt. ārā no tās mucas netiek, tās nosēžas apakšā. Uz augšu ceļas tīrs ūdens (izplūdes caurule ir augšpusē) un līdz ar to visi biezumi paliek bundulī. Tāpēc laiku pa laikam dūņas ir jāatsūc.

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

Viesturzz — Fri, 09 Mar 2007 03:52:52 +0200

Pald Inese
Par iekārtām kurās izmanto šūnas ir parādijies viedoklis, ka liekās baktērijas (kuras vairojas labvēlīgos apstākļos) paliek par smagu un periodiski atkrīt no šūnām veidojot plēksnes kuras nonāk infiltrācijas sistēmā (lielām iekārtām gan paredz papildus nostādināšanu pirms izplūdes) un to var nosprostot. Vai ir bijuši šādi gad?

Re: dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

IneseX — Thu, 08 Mar 2007 21:32:31 +0200

Man ir Ekostandarts tehnoloģijas, bez šūnām. Neko nekur neaizskalu, jo pa tiešo tas ūdens nekur neskalojas projām, nav kā upē, turpat pa to mucu skalojas no vienas sekcijas otrā. Nezinu, tas varbūt "sugas naids", bet es arī sākumā biju sadomājusies par tām šūnām, bet citi spečuki vīpsnāja, kad par to prasīju....
katrā ziņā manuprāt jo dabiskāks un ar mazāku iejaukšanos tas process, jo labāk. Jo vieglāka apkalpošana - tīrīšana utt, jo labāk. Neiekrīti uz tām iekārtām, kur nepieciiešams ik pa laikam pieliet baktērijas, tās sanāk nejēdzīgi dārgas ekspluatācijā. Mēs pagaidām ar savām esam apmierināti, un šķiet, ka upe arī - otrā galā nāk ārā tīrs ūdentiņš.

dilemma par bioattīrīšanas iekārtām

Viesturzz — Thu, 08 Mar 2007 04:05:22 +0200

Lūdzu komentējiet un dalieties pieredzē.

Pašreiz man ir piedāvājumi no 2ām firmām par sistēmas izbūvi.
1.Eko tehnoloģijas
2.Eko standarts tehnoloģijas

Būtiskākā atšķirība starp šīm iekārtām ir tā ka 1ā gad. baktērijas turas pie šūnas, bet otrā gad. tās ir brīvi peldošas konusā.

Attīrīšanas pakāpi arī sola +/- līdzīgu, bet cik liela ir iespēja ka brīvi peldošās baktērijas tiks aizskalotas infiltrācijas laukā pie mainīgas plūsmas un ko īsti uzkata par mainīgu plūsmu pie iekārtas jaudas 1.2kubm/24h

Takā ir ļoti ierobežota vieta un ļoti augsts gruntsūdens ir tikai divi varianti:
1.Izrok bedri saber granīta šķembas, virsū liek vienu grogu(kurš virs zenes ir ~50cm), uz kuru ar sūkni sūknē attīrīto ūdeni. Grodu protams apber ar zemi lai ziemā neaizsalst.
2.Tas pats variants tikai groda vietā liek speciālu planstmasas infiltrācijas tuneli kuru arī apber ar zemi.

Iepriekš paldies par komentāriem