zemeejums

Re: zemeejums

... — Tue, 08 Sep 2009 15:51:13 +0300

vara laist kopā, tā arī dabā notiek ar pieslegumiem..

[www.jauda.com]

Re: zemeejums

v_t — Thu, 16 Jul 2009 10:03:49 +0300

jā.

Re: zemeejums

storms — Wed, 15 Jul 2009 23:49:35 +0300

..un vai var izmantot vienu trisfaznieku, lai pec tam katru fazi "atskalditu" atseviski? kāds ir provējis?

Re: zemeejums

Robisons1 — Mon, 29 Dec 2008 14:49:14 +0200

Guliks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ir arī Siemens, Merlin Gerin, Moeller, Legrand,
> ABB, GE, AEG 100mA noplūdnieki, ir arī tādi,
> kas ieslēdzas atpakaļ pēc nostrādes/ja ķēdē
> nepazūd neatbilstība, tad šis atpakaļ
> neslēdzas_Ir jau arī kritizētāji, kas domā -
> nafig vajag tāds noplūdnieks, kas var
> ieslēgties atpakaļ_
>
> Galvenā nozīme ir nevis noplūdnieku
> selektivitātei, bet tā cilvēkveidīgā
> dzīvībai, kas ievietojis, piemēram, virbus
> rozetē

Vai kāds var pateikt kā īsti strādā 3 fāzu noplūdnieki??? Interesējos pie Merlin Gerin, bet viņiem maz a sajēga par to, kas lācītim vēderā.

Re: zemeejums

Robisons1 — Mon, 29 Dec 2008 14:37:00 +0200

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> Robisons1, pa nullesvadu no veļmašīnas plūst
> tieši tāda pati strāva kā pa fāzesvadu uz to
> . Daudzi dzīvokļi un mājas ir pieslēgti tikai
> vienai fāzei un šai gadījuma izmantot nulesvadu
> kā zemējumu ir nepareizi. Pa nullesvadu strāva
> neplūst tikai trīsfāzu slāgumā pie ideāli
> vienādas slodzes visās fāzes, bet ideāls šai
> Pasaulē kā zinaāms nav nekas, ja nu vienīgi
> mūsu valdības plāns, ka izkļūt no krīzes.
> elektriķis Māris pareizi saka, pēc Robisons1
> izteikumiem kads var mājai izveidot nepareizu
> zemejumu. Ir pilnīgi piekajas, vai ap māju
> saroc dzelzceļa sliedes, vai pa lēto sadzen
> trubas zemē, vai arī, pa bargu naudu, sdzen
> zemē specialus zemējumam domātus stieņus,
> galvenais, lai tai brīdī, kad uz veļmašīnas
> korpusa parādās fāzes spriegums, tiek izsisti
> "korķi". Tas varbūt tā vienkāršoti, bet bez
> zemējuma kontūra, izmantojt kā zemējumu
> nullesvadu, panākt elektroiekārtu drošību nav
> iespējams.
> Nezinu, kādu "perfektu nulvadu ar zemes
> potenciālu" piedavā Latvenergo un, kā par
> nelaimi, ekskavatorists Vasja uz pohām, rokot ar
> savu ekskavātoru, to arī nezin, bet, parraujot
> kabeli, nezkāpec pirmais partrūkst tieši
> nullesvads. Vētrā, koki lūstot, jau arī nav
> lasījuši, ka latvenergo nullesvads ir "perfekts"
> un, ka reizi, pārrauj nullesvadu.
> Priecīgus ziemassvētkus un cerams, ka
> ekskavatoristam Vasjam, pec svētkim, nebūs pohu
> un viņš nevienu kabeli nesaraus. Lai jūsu
> elektroiekartas darbojas "perfekti"!
>

Pilnīgi piekrītu, ka pa nullesvadu no veļmašīnas plūst
tieši tāda pati strāva kā pa fāzesvadu. Nekad neesmu apgalvojis pretējo. Vai nu es neskaidri izteicos, vai arī Tu nepareizi saprati.
Pilnīgi piekrītu arī ka jābūt zemējuma kontūram.

Re: zemeejums

Robisons1 — Mon, 29 Dec 2008 14:33:46 +0200

DimanC Wrote:
-------------------------------------------------------
>
> kā labi noprotu - jūsu pieminētā vēsture ir
> ikdiena gandrīz visās Rīgas centra mājās. Ir
> aizdomas, ka arī manā mājā tāds (trijstūra
> slēgums) ir. Līdz manam dzīvoklītim gan atnāk
> tikai viena nožēlojama fāze... vai tad var
> runāt par 3stūra slēgumu? Kas mainās tad, ja
> ir viena fāze? kā noskaidrot, vai reāls
> zemējums, vai arī tas saslēgts kaut kur ar
> nullvadu?
> # vai arī ir obligāta (ļoti rekomendējama)
> atsevišķa zemesvada lietošana dzīvokļa
> instalācijās?
> # pavisam dumjš jautājums - vai nullvadam ir
> jāliek drošinātājs, vai arī pietiek, ja tas
> ir fāzei? kādam drošinātāja tipam (?
> noplūdes automāts? vai kā tos tur sauc? )
> jābūt pie ieejas vada?
>
> p.s. ja jautājumi kaut kur ir citur atbildēti,
> vienkārši tā pasakiet, sameklēt māku, tikai
> šodien slinkums.

- Nav svarīgi, ka Tev 1 nožēlojama fāze atnāk līdz tavam dzīvoklim. Tas var nozīmēt arī to, ka kaimiņam Ivanam tiek fāze B un kaimiņam Druvvaldim tiek fāze C. Neizejot no dzīvokļa ir pagrūti noskaidrot, vai Tev ir reāls zemējums, vai nullvads. Var pameģināt ar elektriķa skrūvgriezi. Ja lampiņa jaut drusciņ iedegas pie nullvada, tad tas tiešām naz zemesvads. Var mēģināt pamērīt pretestību starp nullvadu un ūdensvadu ( ja pieņem ka tas ir no dzelzs un bez izolācijas ieraksts zemē un cauri visai Rīgai dodas uz AS "Rīgas ūdens").
Ne nullvadam ne zemējumam drošinātāju neliek. Zemējuma missija ir glābt cilvēku dzīvības un tam vienmēr ir jābūt savienotam.

Ja dzīvoklī drošinātāji ir trepju telpā, tad var likt tikai vecos labos skrūvējamos. Ir nopērkami skrūvējamie automāti arī. Tikai tos šad un tad var nospert.

Noplūdes automāts ir padārga ierīce (ls 30-40) papildus drošībai, kas mēra noplūdes strāvu un atslēdz ienākošās fāzes pie noplūdes. Izšķir 30 mA noplūde sautomātus, kas paredzēti cilvēka drošībai (piem. vanasistbā). Var likt arī 300mA, kas atslēdz fāzes pie strāvas noplūde (piem. īssavienojums bēniņos). Palasi vairāk par to šajā diskusijā. Mums te gudrinieku netrūkst.

Re: zemeejums

Guliks — Fri, 26 Dec 2008 22:30:18 +0200

Ir arī Siemens, Merlin Gerin, Moeller, Legrand, ABB, GE, AEG 100mA noplūdnieki, ir arī tādi, kas ieslēdzas atpakaļ pēc nostrādes/ja ķēdē nepazūd neatbilstība, tad šis atpakaļ neslēdzas_Ir jau arī kritizētāji, kas domā - nafig vajag tāds noplūdnieks, kas var ieslēgties atpakaļ_

Galvenā nozīme ir nevis noplūdnieku selektivitātei, bet tā cilvēkveidīgā dzīvībai, kas ievietojis, piemēram, virbus rozetē

Re: zemeejums

zihers — Fri, 26 Dec 2008 18:35:32 +0200

Ja kādam elektrocilvēkam interesē noplūdnieki ar 100 mA, tad tādi ir Hager, protams tāds liekams ne jau cilvēka aizsardzībai, bet instalācijas. Ja aiz šādas ierīces atrodas cits noplūdnieks (10 vai 30 mA), tad būs problemātiski nodrošināt selektivitāti.

Re: zemeejums

IP Logged. — Fri, 26 Dec 2008 17:05:56 +0200

Savkārt zviedru laikos rozetes nebija vispār. I neko - upē drēbes izmazgāja

Re: zemeejums

Didzisp — Thu, 25 Dec 2008 23:59:53 +0200

Krievu laikos rozetes vannasistabā nebija un neko- izdzīvoja sievietes:)

Re: zemeejums

einars — Thu, 25 Dec 2008 23:15:25 +0200

ja,ja.pastasti to sievietem,vannasistba bez rozetem.uh!!! :D

Re: zemeejums

Didzisp — Thu, 25 Dec 2008 18:10:31 +0200

Ja naudas daudz, tad jau noplūdes automātus var likt priekšā un pakaļa, bet nu nav pēc tiem visur vajadzības. Ne apgaismojumam, ne televīzoram, ne DVD atskaņotājam nafig nevajag nekādu noplūdes aizsardzību. Ja veļmasīna pareizi sazemēta, tad arī var iztikt bez noplūdes automāta. Pareizi jau elektriķis Māris saka, tāda sazemēta veļmašīna nevienu nenositīs. Vannas istabai gan vēlams noplūdes automāts, bet arī tikai tad, ja kāds ideots sadomā guļot vannā matus žāvēt ar fēnu. Vispār jau vannasistabā labāk kontaktu nelikt, jo cilveku stulbums brīžiem ir neaptverams.

Re: zemeejums

elektriķis Māris — Thu, 25 Dec 2008 15:42:58 +0200

zihers pareizi raksta, tikai es neesmu manījis pie mums 100 mA, 300 mA gan un to iesaku likt galvenā objekta slēdža vietā.
mazāk par 30mA būtu jāliek uz tām grupām, kur ir salīdzinoši gari vadi(vadu pretestības dēļ) un tuvāk to 30mA nevar uzlikt.

Re: zemeejums

zihers — Wed, 24 Dec 2008 23:35:50 +0200

DimanC
Tevis pieminēto noplūdnieku 30 mA vai pat 10 mA var likt kopēju vairākām slodzēm, taču praktiski ieteiktu likt instalācijām bīstamās vietās (vannas istaba, pagrabs, ārtelpu kontakti utml.), bet apgaismojumu, bez iemesla, nav liela jēga, jo nostrādājot paliksi tumsā. Jāatceras, ka noplūdniekam arī pašam jābūt aizsargātam. Ražotāji parasti norāda pirms noplūdnieka esošā lielākā pieļaujamā drošinātāja/automāta parametru.
Ja ir vēlēšanās objektu aizsargāt instalācijas bojājuma gadījumā, tad var uzlikt kopēju noplūdnieku ar lielāku noplūdes strāvu (100 mA utml.).

Re: zemeejums

DimanC — Wed, 24 Dec 2008 21:32:52 +0200

paldies, elektriķi Māri!
Pastāstīji ļoti izsmeļoši un saprotami - no RTU 2. kursa labumiem daudz kas jau bija aizmirsies... Tevis minētos 0.03A arī biju redzējis uz noplūdes automātu korpusiem, tagad skaidrs, kamdēļ tieši šāds skaitlis.

No praktiskās puses par noplūdes automātu man vēl viens jautājums - vai to var uzstādīt uz visu dzīvokli (dārgs tomēr...) vai ir kāds iemesls, kamdēļ to būtu jāliek uz atsevišķi uz jutīgākajiem blokiem (vannasistaba, apgaisme, utml.).

paldies vēlreiz & saskanīgu gada nobeigumu!

Re: zemeejums

elektriķis Māris — Wed, 24 Dec 2008 13:51:47 +0200

IQ,
Pie nulles no tēva mājas ir jāvieno nulle un paša uztaisītais zemējums pirms noplūdes aizsardzības(ja tāda ir).

neliels iztirzājums kāpēc zemējumam ir jābūt un kāpēc tam ir jābūt pēc standartiem:
Katrai vielai ir sava elektriskā pretestība, cilvēkam arī. Bojātas elektroiekārtas gadījumā, ja iekārtas korpuss ir ar mazu elektrisko pretestību uz tā parādās potenciālu starpība(spriegums) pret zemi. Ja mums ir izbūtvēts zemējums pēc standartiem un šis korpuss tam ir pieslēgts, tad pieskāriena gadījumā nekas nenotiks, jo zemējuma pretestība ir daudzkārt mazāka par cilvēka pretestību un lielākā daļa noplūdes strāvas aiziet uz zemējumu. Ja nav uzstādīta noplūdes aizsardzība, tad neviens neko var nepamanīt un turpināt iekārtu lietot bez nekādām sekām. Tātad, strāva tiecas uz to vadītāju, kuram ir mazāka pretestība. Ja zemējuma kontūram nav atbilstošās pretestības, tad skatīta tabuliņu šajā linkā [www.allaboutcircuits.com]
Vidēji aritmētiskajam vilvēkam kritiskais slieksnis ar drošības rezervi ir 30 mA. Ja ir uzstādīts noplūdes automāts, tad vairumā gadījumu tas nostrādās vēl pirms mēs paspēsim pieskārties.
Noplūdes aizsardzība ir nepieciešama, lai mēs nelietotu iekārtas ar bojātu izolāciju(tas pasargās arī no strādājoša fēna iekrišanas vannā sekām), tās savlaicīgi atklājot. Šādu iekārtu lietošana palielina risku uz to, ja tiks bojāta zemējuma dzīsla vai tai parādīsies slikts kontakts kautkur, t.i. zemējumam palielināsies summārā pretestība, tad mēs izjutīsim pie pieskāriena visu jaukumu.

nu gan sarakstīju, cerams, neko neaizmirsu.

Re: zemeejums

IQ — Wed, 24 Dec 2008 12:34:35 +0200

priecigus svetkus! negribejas jaunu temu taisit, jo jus te visi specuki shtromaa esat. tad nu jautajums: man jaunbuvei lai elektribu pieslegtu Latvenergo paprasija 6 shtukas lai jaunu transformatoru sponsoreju. Lai gan vadi iet gar pasu maju... Tad nu pasutiju vinus d%&"st un vilksu kabeli no teva majas, kas ir 350 metru attaluma. Iegadajos jau nopietnu kabeli - 4 X 16 zemee rokamo. Tad nu jautajums ir par to nulli\zemi. Vai vienotie pie nulles teeva majaa, vai tomer atsevisku tuvuma savam skapim.

Re: zemeejums

Rx — Wed, 24 Dec 2008 12:23:04 +0200

Viens ieteikums: Sadales skapī, kur sadalās pienākošais spriegums, ir daudz nulvadu saslēgti uz kopējo šinu. Fāzes iet caur drošinātājiem. Un ļoti iesakāms, lai šī nulvadu kopne ir ar papildus vadu sazemēta, lokāli. Tā rezultātā būs izslēgta varbūtība ka nulvada plīšanas, nekonakta gadījumā spriegums pieaugs lielāks par fāzes spriegumu. (Trīsfāzu variantā, pie atvienota nulvada, spriegumi sadalās proporcionāli slodzēm, un tā rezultātā vienā fāzē būs pazemināts, otrā attiecīgi paaugstināts spriegums. Un iekārtām "kirdik". Zemējumu jāvelk atsevišķi, jo tas kalpo avārijas noplūdes veikšanai, lai glābtu dzīvību!

Re: zemeejums

Didzisp — Wed, 24 Dec 2008 08:39:19 +0200

Robisons1, pa nullesvadu no veļmašīnas plūst tieši tāda pati strāva kā pa fāzesvadu uz to :). Daudzi dzīvokļi un mājas ir pieslēgti tikai vienai fāzei un šai gadījuma izmantot nulesvadu kā zemējumu ir nepareizi. Pa nullesvadu strāva neplūst tikai trīsfāzu slāgumā pie ideāli vienādas slodzes visās fāzes, bet ideāls šai Pasaulē kā zinaāms nav nekas, ja nu vienīgi mūsu valdības plāns, ka izkļūt no krīzes:):):).
elektriķis Māris pareizi saka, pēc Robisons1 izteikumiem kads var mājai izveidot nepareizu zemejumu. Ir pilnīgi piekajas, vai ap māju saroc dzelzceļa sliedes, vai pa lēto sadzen trubas zemē, vai arī, pa bargu naudu, sdzen zemē specialus zemējumam domātus stieņus, galvenais, lai tai brīdī, kad uz veļmašīnas korpusa parādās fāzes spriegums, tiek izsisti "korķi". Tas varbūt tā vienkāršoti, bet bez zemējuma kontūra, izmantojt kā zemējumu nullesvadu, panākt elektroiekārtu drošību nav iespējams.
Nezinu, kādu "perfektu nulvadu ar zemes potenciālu" piedavā Latvenergo un, kā par nelaimi, ekskavatorists Vasja uz pohām, rokot ar savu ekskavātoru, to arī nezin, bet, parraujot kabeli, nezkāpec pirmais partrūkst tieši nullesvads. Vētrā, koki lūstot, jau arī nav lasījuši, ka latvenergo nullesvads ir "perfekts" un, ka reizi, pārrauj nullesvadu.
Priecīgus ziemassvētkus un cerams, ka ekskavatoristam Vasjam, pec svētkim, nebūs pohu un viņš nevienu kabeli nesaraus. Lai jūsu elektroiekartas darbojas "perfekti"!

Re: zemeejums

DimanC — Tue, 23 Dec 2008 23:52:57 +0200

Robisons1 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vispirms tiksim galā ar apzīmējumiem.
>
> Nullvads, kā tas te tika nosaukts ir vads
> (parasti lieto zilo) ar nulles potenciālu,
> attiecībā pret zemi. Tam ir tāds pats
> potenciāls kā zemējuma vadam (zaļdzeltens).
> Šis nullvads ir kopējais vads trīsfāzu
> risinājumā. ...

> Bišķiņ vēstures.
> Senāk elektrostacijas un transformatoru būdas
> bija tā saucamā trijstūra shēma. Iiedomājies
> trijstūri, kur, katra tā stūris ir viena no
> fāzēm. Nullvads ir kaut kur atsevisķi un tam
> VAR NEBŪT nulles potenciāls attiecībā pret
> zemi. šādā gadījumā OBLIGĀTI lieto 5 vadus
> trīsfāžu risinājumiem.
> Tagad lieto tā saucamās zvaigznes shēmas.
> Iedomājies punktu no kura 120gr leņķī iziet
> trīs stari. Šo staru gali ir katra no fāzēm un
> kopējias centrālais punkts nulle un arī zeme.
> Šādā slēgumā nullvads ir tas pats kas zemes
> vads.
>
> Ja gribi ko sīkāk uzzināt- dod ziņu.

Sveicināti. Man ir daži galīgi lāmeriski jautājumi.

kā labi noprotu - jūsu pieminētā vēsture ir ikdiena gandrīz visās Rīgas centra mājās. Ir aizdomas, ka arī manā mājā tāds (trijstūra slēgums) ir. Līdz manam dzīvoklītim gan atnāk tikai viena nožēlojama fāze... vai tad var runāt par 3stūra slēgumu? Kas mainās tad, ja ir viena fāze? kā noskaidrot, vai reāls zemējums, vai arī tas saslēgts kaut kur ar nullvadu?
# vai arī ir obligāta (ļoti rekomendējama) atsevišķa zemesvada lietošana dzīvokļa instalācijās?
# pavisam dumjš jautājums - vai nullvadam ir jāliek drošinātājs, vai arī pietiek, ja tas ir fāzei? kādam drošinātāja tipam (? noplūdes automāts? vai kā tos tur sauc? ) jābūt pie ieejas vada?

p.s. ja jautājumi kaut kur ir citur atbildēti, vienkārši tā pasakiet, sameklēt māku, tikai šodien slinkums. :)

Re: zemeejums

elektriķis Māris — Tue, 23 Dec 2008 23:26:25 +0200

Ideālā gadījumā KASKO arī nav nepieciešams, bet nezkāpēc AAS prasa. Ganjau sagaidīsim laikus, kad banka arī prasīs, lai mājas ievads ir pēc standartiem + vēl zibensgrābslis.
Visu šo sauc par risku vadību, ja mēs spējam identificēt un novērtēt riskus, tad ir jāprot arī tos mazināt, vienu mazināt - apdrošinot, citu kā savādāk, piem. ar zemējumu. Ja LE "zemējumu" mēs saucam par zemējumu, tad ir jāmaina orientācija.

Piedodiet, ja kādu aizskāru, bet mans viedoklis šajos jautājumos ir pārbaudīts dzīvē. Negribu, lai kāds ar citu orientāciju izlasot šo forumu atrod savam viedoklim apstiprinošus "faktus" un izdara nepareizus secinājumus, par zemējuma nepieciešamību.

Incanti kāds parametrs tad norāda zem. kontūra atbilstību normām? Un te ietilps summārā pretestība ar visiem kabeļiem un pārejas(savienojuma vietu, parasti <0,1 oms) pretestībām.

Re: zemeejums

Robisons1 — Tue, 23 Dec 2008 22:27:33 +0200

Elektriķa Māra novērojumi ir visumā pareizi, bet tomēr jāatcerās, ka pa zemējuma vadu tiek vadīta vājstrāva nevis slodzes strāva. Pie izcilas elektroiekārtu montāžas un, piemēram dubulti izolēto iekārtu pielietojuma, zemējuma vada strāvas stiprums --> 0. Kā apstiprinājums tam- lielam vairumam virtuves iekārtu nav štepselis ar zemējuma klemmi.
Var protams rēķināt (RTU 3 kurss) zemējuma kontūra parametrus un ierakt piem, sliedi apkārt mājai. Vairumā gadījumu tas strādās.
Bet ja Latvenergo piedāvā perfektu nulvadu ar zemes potenciālu, kur ir problēmas to izmatot tkā zemes vadu.
Elektriķa Māra izteiktajām bažām par pretestīb nav īpašas nozīmes, jo mums vajag zemējumu (vājstrāvas) nevis nulvadu (patēriņa strāvas). Ceru, ka saprotat.

Re: zemeejums

EjTakTu — Tue, 23 Dec 2008 19:07:19 +0200

Piedāvāju Ziemassvētku dāvaniņu. Puķupods, pildīts ar LE zemi, var ar egli :D

Re: zemeejums

zihers — Tue, 23 Dec 2008 18:23:11 +0200

Robinsona1 kunga izklāsts ir visai tēlains, labi izskatās ES direktīvu pieminēšana, vienīgais, varbūt praksē nav iznācis saskarties ar Latenergo zemējumiem.

Re: zemeejums

elektriķis Māris — Tue, 23 Dec 2008 16:57:58 +0200

Robinsons1,
neesmu manījis, ka Latvenergo nodrošinātu pievadus(vai ievadus, kā kurš saka) arī ar zemējumu!
Ņemot vērā, ka pievads var būt vairākus desmitus vai pat simtus metrus garš, rezultātā nulles dzīslai salasās paliela pretestība, ja arī kautkur var atrast pie uzskaites(vai kādas cits) sadales, no kuras tiek vilksts šis vads līdz mājas GS, pēc dzīvojamo ēku standartiem izbūvētu zemējuma kontūru, tad atnākot līdz mājai šis standarts jau būs pārkāpts un jēga no tā daudz mazāka.

Re: zemeejums

Robisons1 — Tue, 23 Dec 2008 16:33:23 +0200

Vispirms tiksim galā ar apzīmējumiem.

Nullvads, kā tas te tika nosaukts ir vads (parasti lieto zilo) ar nulles potenciālu, attiecībā pret zemi. Tam ir tāds pats potenciāls kā zemējuma vadam (zaļdzeltens). Šis nullvads ir kopējais vads trīsfāzu risinājumā.

Manai mājai Latvenerogo pievilka tikai 4 vadus. Trīs vadus katrai fāzei, un ceturto vadu gan nullvadam, gan zemējumam.

Kādēļ izmanto zemējuma vadu kā atsevišķu? Atbilde ir vienkārša- drošībai.
Piemēram, iedomājies, Tavā virtuvē stāv veļas mašīna uz kuru atnāk 2 vadi- fāze un nullvads, kas kalpo arī kā iezemējums. Ja nullvada vads tiek kaut kur norauts, kas notiek? Viss veļasmašīnas korpuss kļūst par vienu vienīgu fāzi un Tu pamatīgi atraujies. Ja pieslēgts trīsdzīslu vads ar atsevišķu nulli un zemi, tad noraujot nulli, zemes vads paliek un godam pilda savu funkciju- novada fāzi zemē.

Es stingri ieteiktu mājas iekšienē lietot 3 vadu risinājumu katrai rozetei, Tavai drošībai, kā arī to prasa ES direktīvas. Sadalē, kur visi vadi saiet kopā, vari savienot nulli ar zemi kopā, ja Latvenergo ieprojektē 4 vadus kā man. Ja 5 vadus ieprojektē- nekad nesavieno kopā nulli ar zemi.

Bišķiņ vēstures.
Senāk elektrostacijas un transformatoru būdas bija tā saucamā trijstūra shēma. Iiedomājies trijstūri, kur, katra tā stūris ir viena no fāzēm. Nullvads ir kaut kur atsevisķi un tam VAR NEBŪT nulles potenciāls attiecībā pret zemi. šādā gadījumā OBLIGĀTI lieto 5 vadus trīsfāžu risinājumiem.
Tagad lieto tā saucamās zvaigznes shēmas. Iedomājies punktu no kura 120gr leņķī iziet trīs stari. Šo staru gali ir katra no fāzēm un kopējias centrālais punkts nulle un arī zeme. Šādā slēgumā nullvads ir tas pats kas zemes vads.

Ja gribi ko sīkāk uzzināt- dod ziņu.

Re: zemeejums

v_t — Thu, 18 Dec 2008 10:10:54 +0200

[www.building.lv]

Re: zemeejums

Didzisp — Thu, 18 Dec 2008 09:47:33 +0200

Grūti saprast, ko nozīmē kopā?
Zemējuma vads var iet blakus nullesvadam(tā ir gan trīsdzīslu, gan piecdzīslu kabeļos), bet zemējuma vadam ir obligāti jābūt kā atsevišķam vadam. Nullesvadu kā zemējumu izmantot nav pareizi. Pienakošais nullesvads vienā punkta mājā(parasti ienākošajā sadalē) obligāti jasavieno ar zemējuma kontūru un talāk jau no šī punkta tiek vilkts atsevīšķs(zaļidzeltens) zemējuma vads, kurš ar nullesvadu nekad un nekur netiek savienots.

zemeejums

Zigissss — Thu, 18 Dec 2008 09:23:43 +0200

jautaajums sekojoshs-vai var zemeejumu laist kopaa ar 0 vadu? 4 elektrikji-3 saka ka var, 1 saka ka nevar. kam lai es ticu?