Kaspars Dzeguze - būvinženieris/ projektu vadītājs, SIA "Velve M.S. Tehnoloģijas" |
PikkO. Kondensēšanās process vistiešākajā mērā ir saistīts ar gaisu,un ūdens tvaiku kustība vatē notiek difūzijas veidā t.i. kopā ar gaisu,jo vate pati mitrumu nepiesaista.Gaisa kustība vatē ir šā procesa paātrinātājs.Pēc tavas teorijas ir tā,ka visām koka mājām un jumtiem kuri ir siltināti ar vati,bet nav tvaika izolācijas-būtu jābūt slapjiem. Prakse pierāda,ka tā tas nepavisam nav.Neesmu pret pveicis/autors/pēc Praktiķis - Iekšdarbi
Neredzu nevienu šķērsli lai to nedarītu,ja tikai siltinājumā nav paredzēts putupolistirols.veicis/autors/pēc Praktiķis - Ārdarbi
aaaa Wrote: ------------------------------------------------------- > Skaitās, ka reģipsis pilnībā laiž cauri gaisa > mitrumu. Man kaimiņam viss bija nošpaktelēts un > nostrādāts, ne šķirbiņas, bet tad sāka > palikt slapjš reģipsis ap jumta logu - tur kā > reiz nebija ielikta tvaika barjera - plēve. Pats > neredzēju, bet, kad ziemā, salā esot > atplēsuši reģipsi ap toveicis/autors/pēc Praktiķis - Iekšdarbi
Par keramisko skursteni runājot-vispār nesaprotu kāpēc tas būtu jābūvē autonomi no ugunsdrošām mājas sienām.Slodze uz pamatu laukuma,pat ja tas izlaists krietni virs kores,būtiski neatšķirsies no mājas nesošo sienu slodzes. Tāpēc arī to siltinot neredzu nekādu vajadzību to kautkā īpaši norobežot no pārējās fasādes siltinājuma. Runājot par siltinājuma salaidumu ar jumtu-pareizāk būtu klājot jumtuveicis/autors/pēc Praktiķis - Ārdarbi
Ja cilvēki, taisot remontu noplēš reģipsi, lai ieliktu tvaika izolāciju,un pēctam skrūvē reģipsi atkal pa jaunam-manā skatījumā tas ir stulbums-vienkāršāk ir aiztaisīt ar silikonu el. montāžas kārbu caurumus,kas ir vienīgais gaisa kustības ceļš caur reģipsi.Visiem pārsegumu un starpsienu pieslēgumie'm pie ārsienām tāpat netikt tik vienkārši klāt neizdemolējot visu māju.Svarīgākais ir gaisa kveicis/autors/pēc Praktiķis - Iekšdarbi
h2so4 Wrote: ------------------------------------------------------- > ja pirmajai kārtai ģipškartonu liek otrādāk, > tad nekas nav jāšpaktelē. izdomājiet > paši,kāpēc. Ko saproti ar vārdu otrādi? Ja horizontāli-tad kautkāds domas gājiens ir uztaustāms,bet ja domā otru pusi,tad varu pateikt,ka garām,jo savienojuma vietās riģipsis ir plānāks un visa siena sanāks viļņveida.veicis/autors/pēc Praktiķis - Iekšdarbi
Cik noprotu,tad ar metināšanu tuvas attiecības nav. Ja tā,tad var piemeklēt divu izmēru kantīgās trubas,lai varētu veidot skrūvējamus savienojumus-vienu iekš otras.Tad nepieciešams tikai fleksis, urbis un nedaudz tehniskās domāšanas. Sanāks krietni dārgāk nekā veidojot no koka,bet ilgākam laikam.veicis/autors/pēc Praktiķis - Vēlos uzzzināt
Ja uz ārsienas parādas rasas punkts telpas iekšpusē tad tur protams nekāda žūšana nevar notikt,bet tas jau ir siltumizolācijas jautājums.Mans skeptiskums attiecībā pret mitruma žūšanu caur fasādi saistas ar vienkāršu piemēru;pieliec, kaut vai reģipša gabalu pie sienas, telpas iekšpusē un ārpusē un pēc dienas pamēri to mitrumu.Pie veselīga iekštelpu mitruma-reģipsis iekšpusē neapšaubāmi būs daudzveicis/autors/pēc Praktiķis - Privātmāju būvniecība
Šim pasākumam labs risinājums ir parasts rokas zāģis,kam ar fleksi uzasina gludo pusi,un, jo robaināk sanāk,jo labāk. Ērti un ātri. Vecs fuksis jau katram mājās atradīsies,arī labs iemesls tikt pie jauna.veicis/autors/pēc Praktiķis - Privātmāju būvniecība
Ko tad iesāksi ar šo lielumu? Kā jau iepriekš tika minēts,tas ir atskaites punkts max.pieļaujamajam apbūves augstumam konkrētajā zemes pleķī. Ja netaisies to pārsniegt-izvēlies nulles līmeni tur,kur pašam patīk. Neviens tev vairāk to nepārmērīs.veicis/autors/pēc Praktiķis - Vēlos uzzzināt
Ja atzīme ir 20 metrus nostāk,tad uz aci skatoties visādi brīnumi var izlikties.... Lai par kautko satrauktos, šo augstumu vajag precīzi iznest.veicis/autors/pēc Praktiķis - Vēlos uzzzināt
Nekā neparasta jau laikam šeit nav-parasti jau arī tiek iznesta šī nulles atzīme.Vienkārši mērnieks laikam nav varējis atrast mehāniski stabilu un noturīgu vietu vajadzīgajā augstumā,bet gan atradis 'tādu 10cm augstāk-tāpēc arī šī piebilde +10cm.Nulles atzīmei parasti izvēlas vietas, ko nevar nejauši, pat ar traktoru izjaukt veicot piem. grunts darbus.veicis/autors/pēc Praktiķis - Vēlos uzzzināt
Spalvas urbis plānai skaidenei laikam tomēr nederēs,ja nu vienīgi mēģina 1pusē ieurbt tikai tik-lai laminējumam cauri un tad uzreiz no otras puses.Ar frēzi būtu drošāk,it īpaši,ja nav lieku gabalu kur eksperimentēt.veicis/autors/pēc Praktiķis - Vēlos uzzzināt
Tas varētu būt urbis-frēze,nepateikšu kā precīzi šādus urbjus sauc,bet princips ir tāds,ka urbim ir izvirzīta centra smaile-lai tas centrētos,un ārmala,lai tas iezīmētu urbšanas diametra līniju.Ja abās pusēs vajag perfektu urbumu,tad otra puse jāurbj atsevišķi-tiklīdz tajā parādās centra caurums,jo tas urbim izvirzīts vairāk uz āru nekā malas.Sanāca sarežģīti,bet šādi urbji ir nopērkami visos lieveicis/autors/pēc Praktiķis - Vēlos uzzzināt
Kā jau noproti neesmu teorētiķis'bet praksē ar šīm lietām saskaros ikdienā.Pliki teorētiskie aprēķini ar iztrūkstošu izpratni radīs tikai problēmas.Likt plēvi uz fibo mūra lai teorētiski uztaisītu sienu tvaiku necaurlaidīgu-apsurds.Tad jau paņem sienu noklāj vienkārši ar hidroizolāciju-tā vismaz izvairīsies no gaisa starplikas,kas neizbēgami paliks starp plēvi un mūri un kalpos kā lidlauks gveicis/autors/pēc Praktiķis - Privātmāju būvniecība
jtdesign Wrote: arī Viesturam.470 ------------------------------------------------------- > Šajā gadījumā vatei karkass vajadzīgs kā > ronim mutautiņš, cita lieta ar OSB plākšņu > atbalstu un vēl, lai pa virsu var staigāt. > Attiecīgi var mēģināt organizēt kādus punkta > balstus (diezgan pabieži, lai OSB nesalauztu). Negribu piekrist;jo vates efektivitāte ir tieši atkarīgaveicis/autors/pēc Praktiķis - Privātmāju būvniecība
Uz aukstas virsmas likt plēvi gan nevajadzētu-jo nevar garantēt100% gaisa izolāciju-tas zem lamināta. Ja cietais ekstrudētais putiks,nedomāju,ka lamināts tur varētu sākt kustēties šuvēs-vēlams putiku pa diognāli.Armēts putiks zem flīzēm ar pašizlīdzinošo masu noteikti OK.Risinājums nav tradicionāls,bet tāpēc jau cilvēkam domāta galva,lai nevajadzētu stūrgalvīgi turēties pie teorētiskām dogmām.Šādveicis/autors/pēc Praktiķis - Iekšdarbi
Esmu saskāries ar Līvānietes jumta siltināšanu.Pasākums diezgan murgains.Skaidene ir arī jumtā,kas kapitāli pielīmēta pie pie spārēm-ja tai ķeras klāt,tad vienkāršāk jumtu vienkārši nojaukt.No apakšas tāpat neko klāt nepielikt-tāpat jau šaurība.veicis/autors/pēc Praktiķis - Ārdarbi
Ļoti sakarīgs skaidrojums-pilnīgi piekrītu,lee.Vienīgi to ārsienu zem grīdas līmeņa var siltināt cik grib-viņa nekad nebūs silta-siltumam tur nav no kurienes rasties.Lai izvairītos no rasas izkrišanas riska uz tās jāizolē gaisa piekļuve tai ar gaisa necaurlaidīgu siltinājumu pa perimetru,vai arī siltinājumam zem grīdas jābūt bez gaisa spraugām ar tvaika barjeru pareizajā vietā.veicis/autors/pēc Praktiķis - Privātmāju būvniecība
Tehnoloģija to paredz tikai starpsienām un arī protams tikai šuves.Daudz laika tas nepaņems,bet ja starpsienas augstums ir līdz 3m-tad jēga uz tausti nebūs sajūtama.veicis/autors/pēc Praktiķis - Iekšdarbi
Nav jau arī nekāds brīnums,ja esi pielaidis plēvi klāt pie neapstrādāta mūra-to nav iespējams nohermetizēt - tad labāk ,ka tās plēves tur vispār nebūtu.-Kārtējais tvaika spiediena upuris....veicis/autors/pēc Praktiķis - Privātmāju būvniecība
Antiseptiķis ir un paliek ķīmija,un par to vai to vajag lietot visur un vienmēr,savā mājā paliek paša ziņā. Tā nekaitīgums nu nemaz nepārliecina.Kurš tad tā ietekmi uz veselību ir pētījis ilgtermiņā?Kautvai 10-15 gadu periodu.Sadzīve tāpat ir pilna ar viskautko.Es neantiseptētu pat spāres-par latojumu nemaz nerunāju-pilnīgi bezjēdzīgs pasākums.Tad jau var antiseptēt arī krēslu kājas,kas saskarasveicis/autors/pēc Praktiķis - Vēlos uzzzināt
Jumta vēdināšana un bēniņu vēdināšana ir 2 dažādi pasākumi.Plēvi korē griež pušu tikai tajā gadījumā,ja jumts tiek siltināts līdz pašai korei un nepaliek auksto bēniņu.Vēdināšanas principi atkarīgi no jumta seguma.Blīvajiem jumta segumiem arī pie mums izmanto perforēto karnīzes joslu,to var aizstāt ar dažādām vent.restītēm. Uz 10m2 jumta jābūt 1dm2 atverei.Gaisam jāieplūst jumta apakšējā daļā unveicis/autors/pēc Praktiķis - Dienas jautājums
Diezvai vajadzētu bruģi laist klāt pie pamatiem. Pat tad, ja to ieklāj ar kritumu,tas tik un tā nepildīs ūdens novadīšanas funkciju no pamatiem.Labāk būtu-tradicionāla betonēta josla un bruģis jau no tās tālāk.veicis/autors/pēc Praktiķis - Ārdarbi
Jumta vēdināšanai ir paredzēta gaisa šķirkārta tieši zem jumta seguma un tā ir jāveido neatkarīgi no tā,kāda plēve tiek izmantota.Šajā gadījumā jautājums ir par to vai plēve ir paredzēta tam,lai pie tās blīvi iestrādātu siltinājumu.Var mēģināt ar muti izpūst plēvei cauri un ja ir sajūta,ka tā nemaz nelaiž cauri gaisu,tad es pie tādas plēves vati blīvi klāt neliktu-kautgan instrukcija to varbūt atveicis/autors/pēc Praktiķis - Dienas jautājums
Divatā ar līdzīgu Wagner smidzinātāju 400m2 māju nokrāsojām 1dienā.Viens smidzina-otrs no aizmugures iet pāri ar porolona rullīti un nolīdzina faktūru. Dabūnams veikalos-cena aptuveni 100Ls Atmaksājas kautvai uz vienu fasādi un vispār diezgan universāls darbarīks.veicis/autors/pēc Praktiķis - Iekšdarbi
Neviens antiseptiķis uz ilgu laiku nespēs pasargāt koku no puves,ja tas tiks ekspluatēts pūšanai labvēlīgā vidē.Senajās būvēs visi materiāli bija dabīgi un elpojoši-visas konstrukcijas vējojās.Koks daudz labāk vada mitrumu nekā mūris un ja tas brīvi vēdinas,tad mūris nespēj pievadīt mitrumu tādā daudzumā ar ko koks netiktu galā..Pagājušajā gadā darbojos pie gandrīz300 gadus vecas koka būves un liveicis/autors/pēc Praktiķis - Privātmāju būvniecība
Un vēl viena lieta-koka sijas,kas atrodas telpas iekšpusē noteikti būs sausākas par siju galiem kas atrodas mūra ārējā daļā-tātad pēc fizikas- mitrums kokā pārvietosies uz iekšpusi,tāpat arī tajā gāzbetonā.Lai ko arī neteiktu teorētiķi-šī mitruma kustība ir pretēja tvaika spiedienam. Uz āru mitrums var pārvietoties tikai pa šķirbām t.i. kopā ar gaisu.Tāpēc arī siju galu blīva iestrāde praksē izrāveicis/autors/pēc Praktiķis - Privātmāju būvniecība
Nedomāju,ka fasādi vajadzētu kautkā īpaši siltināt siju galu vietās.Jānodrošina tas,lai sijas ielaidums sienā būtu blīvs.Siju galu aptīšana ar kautko praktiski padara neiespējamu blīvu iestrādi-veidojas tieša siltā gaisa kustība uz āru un kondensēšanās.Siju galus var apstrādāt ar bituma mastiku un iemūrēt,lai nestaigā-neizlaižot cauri sienai,un siju galus no fasādes puses aizpūst ar putām.Kā jauveicis/autors/pēc Praktiķis - Privātmāju būvniecība
Bet tad jau tāpat sanāk dienā 3-4 reizes pie tā katla piestaigāt-kur tad tas efekts.Es arī kurinu ar malku un visa akumulācija ir čuguna radiatori un 300 litru sistēma.Esmu visādi izmēģinājis kurināt,un varu tikai piekrist,ka visekonomiskāk sanāk kurināt ar pilnu klapi. Līdz mīnus5C kurinu aptuveni stundu 1x dienā t.i -iekurinu un 1x piemetu- vis. 30 min. laikā sistēmā 60 C un jo sausāka malka,jveicis/autors/pēc Praktiķis - Inženiertīkli