Man racionāli domājot nekādi plusi no kaņepju betona nesanāk. Pēc būtības elpojošs bloks ar labāku siltumizolāciju kā ķieģelis vai tamlīdzīgs materiāls. Varbūt viņš pat sanāk siltāks kā fibo, bet tāpat pa virsu no ārpuses droši vien jāliek vate, lai iegūtu mūsdienu standartu. Finālā visa tā elpošana reducējas uz tādām pat sienām kā fibo+vate, keratermi+vate, gāzbetoni+vate, ķieģelis+2 vates. Tas
Forums: Privātmāju būvniecība

Es neesmu optimists par čuguna salabošanu katliem - spiediens un čuguns ļoti slikta kombinācija. Ja zaudēt nav ko, tad līmē un kad tā netur, tad metina ar elektrodnieku bodē nopērkot pāris čugunam paredzētos elektrodus. Kaut gan paradokss, bet jēdzīgāk man sanāca čugunu sametināt ar parastāko pusautomātu. Ok, tur nebija spiediena moments, bet nu tomēr. Čuguna elektrods reāli putoja un nepakam tas
Forums: Inženiertīkli

Vēl piezīme par siltinājumu. Lauku mājās tas ir izteiktāk kā pilsētā. Grauzēji - tā ir baisa problēma siltinājumam. Putuplastu grauž sporta pēc un tas ir ļoti nepatīkami. Ja lej betonu pāri putuplastam un pamatus salabo pa perimetru, tad viņas tur ar grūtībām varētu tikt iekšā (vājā vieta perimetra kompensācijas lenta, tāpēc to gandrīz prasītos likt to plāno melno nevis 1cm biezo putuplasta lenti
Forums: Vēlos uzzzināt

Starp citu interesanti, ka manā mājā arī bija viena grīda, kura relatīvi nesen tika mainīta, varēja būt kādi 15-20 gadi. It kā standarta risinājums - stabiņi, hidroizolācija, antiseptizētas lāgas un dēļi. Paradokss - nopuva ātri. Vecumvecās grīdas bija no pirmskara laikiem un tur līdzīgs risinājums, tikai nevarēja vairs saprast vai tur jau no dzimšanas bija aizbērums starp lāgām ar drazu vai arī
Forums: Vēlos uzzzināt

Cik nu man bijusi pieredze, bet tomēr gribētos teikt, ka vismazāk riska faktoru un perspektīvākais nākotnē varētu būt klasiskais variants siltajām grīdām - putuplasts, 7 cm betons un tad liek virsū ko vien grib. Rezultātā grīda būs superstabila, nekas nav kam pūt utt. Es lauku mājas variantā darītu tikai un vienīgi tā, patiesībā tā jau esmu izdarījis identiskā situācijā. Pašu pirmo grīdu tādu es
Forums: Vēlos uzzzināt

Jā, to es arī esmu ievērojis, ka pie mums veikalos tie amerikāņu griestu ventilatori ir drausmīga izskata, kaut arī tie var izskatīties arī normāli un pat ļoti labi. Varbūt ka tomēr ir arī kāds specializētāks veikals tepat, kur ir pieejami normāla skata aparāti.
Forums: Inženiertīkli

Tātad esmu palapojis tīmekli, pievēršot uzmanību 1990-2XXX atziņām par pašvilkmes krāsnīm un ieguvis šādu kopsaucēju. Krāsni būvējot jākoncentrējas uz šādām lietām - kurtuves izmērs un forma, pelnu restīte (primārais gaiss), attiecība starp primāro un sekundāro gaisu un tālākās šahtas. Iztirzājot šos punktus: 1) kurtuve un forma - kurtuves izmērs ir atkarīgs no malkas metiena vienā piegāji
Forums: Inženiertīkli

Serviss. Man ir grūti spriest par to, kur konkrētajām krāsnīm ved šie gaisa tuneļi (blakus istaba, krāsns aizmugure?), bet manuprāt tam nav saistība ar siltuma noņemšanu no grīdas. Ja tie saistīti ar vairākām telpām, tad tam ir ventilācijas funkcija - izmantojot krāsns cēlējspēku gaiss tiek vilkts vēlamajos virzienos. Dažām krāsnīm tie tuneļi izskatās kā strupceļi, kabatas un tādi nekādu gaisa ci
Forums: Inženiertīkli

Es nedomāju, ka pacelta krāsns kaut ko ļoti ietekmētu, jo uz leju siltums iet ļoti maz, tāpēc tur noņemt siltumu nav aktuāli. Man ir metāla krāsns uz kājiņām un apakša tur tāda ka roku var turēt stabili laikā, kad krāsns kuras pilnā klapē. Nu nezinu, neesmu mērījis - varbūt 30 grādi? Turklāt ņemam vērā, ka tas ir metāls, kurš ātri un labi vada siltumu. Visa štelle notiek augšā un ap kurtuves sien
Forums: Inženiertīkli

Nik, tas ir superlabs katls. Ja nav noslēpums cik maksāja, cik kw un kur pirki, jo lv neesmu redzējis tādus. Vēl ir jautājums par to automātisko tīrīšanu. No bildēm nevar saprast, bet es pieļauju, ka sānā tam katlam ir kloķis kuru rausta un tas kustina tos turbulatorus/spirāles caurulēs vai varbūt viņš ir tik gudrs, ka pats rausta ar kaut kādu savu mehānismu vadoties no darba parametriem?!
Forums: Inženiertīkli

Rx, viss ir apmēram pareizi, bet praksē tā īsti nenotiek. Kokogli iegūst karsējot koksni bezskābekļa vidē. Paņem metāla bundžu ar vienu caurumiņu, ieliek tajā koka gabalus un iemet krāsnī. Pēc tam izvelk ārā un ir kokogle. Krāsnī tā jau ir pusogle, jo tur ir skābeklis vairāk vai mazāk. Krāsnij izkuroties tur to ogļu ir finālā maz (pāris saujas pret kurvi ar malku), jo tāda ir krāsns būtība. Ja nu
Forums: Inženiertīkli

Es piekrītu tai domai par to, ka reste jāatstāj un sākumā likt uz tās šamota plāksni, lai skatītos kas notiek ar degšanu. Principā es ja taisītu eksperimenta krāsni, tad atstātu visas gaisa pieplūdes pozīcijas: resti, abas durtiņas ar regulējamu ripu (apakšgaiss caur resti, virsgaiss pa galveno durvi), sekundāro un varbūt trešo gaisa pievadi kaut kur kurtuves 2/3daļā. Tad pēc tam varētu virināt v
Forums: Inženiertīkli

Rx - tajās oglēs, kuras paliek pēc šībera aizvēršanas nekāda kalēja smēde nav, jo nav skābekļa. Ja nākamajā dienā atver krāsni un parušina, tad tās pašas vakardienas ogles vien tur ir un tās sadeg nākamajā kurināšanas reizē. Ja tizls šīberis un švakas durvis, tad ogles lēnā garā izdeg un pa nakti vēl parauj līdz siltumu no krāsns kad viss jau beidzies. Ja nu gribas mērīt cik enerģija ir oglēs, t
Forums: Inženiertīkli

Pirms 100 gadiem bija nedaudz citi apsvērumi krāšņu būvniecībā, piemēram, izmantot tikai ķieģeļus, vienkāršas durtiņas, salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas (lai katrs amatnieks to varētu uzbūvēt), malkas ekonomija otrajā plānā pēc konstrukcijas, dūmgāzes paredzētas nesiltinātajiem skursteņiem utt. Tagad ir pavisam citas konstrukciju iespējas un lielāks akcents uz kurināmā ekonomiju.
Forums: Inženiertīkli

Ja tas ir rūpnieciski ražots kompresors, tad caurules garums tāds ir paredzēts, bet principā ja grib, tad to tilpumu no kompresora līdz pretvārstam var palielināt un tas noteikti atvieglos startu.
Forums: Vēlos uzzzināt

Krāsns nevar akumulēt lauvas tiesas siltumu pēc šībera aizvēršanas - max kādi 5% tikai, to siltumu kas oglēs palicis. Cits stāsts ir par to, ka pēc šībera aizvēršanas siltums intensīvi parādās uz krāsns virsmas, t.i. siltums ir ticis cauri 2 ķieģeļu biezumam. Bet tas nekādīgi nav saistīts ar šībera aizvēršanu kā tādu, vienkārši apmēram tā sakrīt laiks. Tas efekts ir jāņem vērā, lai krāsni nepārku
Forums: Inženiertīkli

Nerūsošo kurtuvē un vispār krāsnī nav laba doma likt, jo tas metāls pamatīgi deformējas un neatgriežas savā sākotnējā stāvoklī. Čuguns ir labāks, ja tur tiešām vajadzīgs metāls. Bet vispār krāsnī es neliktu nevienu metāla detaļu vai tā caurule vai plāksne. Krāsnī vajadzētu operēt ar ķieģeļiem, šamota lējumiem taisot tur iekšā caurumus, šķirbas utml. pirmajam/sekundārajam/trešajam gaisam. Ja parei
Forums: Inženiertīkli

Nē, pšss ir tad, kad automātika sasniedz noteikto spiedienu un izslēdz motoru un tūlīt pēc tam nolaiž spiedienu no gaisa vada starp kompresoru un pretvārstu. Tas ir pilnīgi visiem mūsdienu kompresoriem, kuriem ir automātika. No tās automātikas kastītes nāk tāda sīka caurulīte,kas to lietu izdara. Teorētiski pie vainas var arī būt tas pretvārsts, kurš netur un atgriež spiedienu gaisa vadā pie
Forums: Vēlos uzzzināt

Pretspiediens nav tajā gaisa vadā - "pšss", bet kompresoram atkārtoti darbinoties to gaisa vadu visticamāk piepilda jau vienā apgriezienā un veidojas reāls spiediens, kuru no nullītes motors vairs nepaceļ. Tāda lieta ir. Man mazajam kompresoram šī ir klasiska štelle, kad nav iesilis utml. kā jau te raksta. Tagad pie nobrauktiem gredzeniem tā vairs nenotiek, bet ir cita blakne, ka neuzce
Forums: Vēlos uzzzināt

Es domāju, ka varētu kaut kādu interesantu krāsni uzmūrēt, bet tur jāpasmadzeņo un es to lietu darītu ar diezgan drošu domu pārbūvēt, jo tādas lietas manuprāt ar pirmo piegājienu nenoķert. Bet mēģināt kaut ko izgudrot domāju ir vērts. Varbūt lai skaidrāka doma citiem - to lietu likt uz papīra un ievietot kritikai/komentāriem? JP73 - par dūmgāzēm ir viss samērā vienkārši. 95%+ efektivitātes kat
Forums: Inženiertīkli

Protams, ka ekonomēt ar dienas nakts režīmiem ir iespējams un tas noteikti dos efektu - vienalga kāds ir kurināmā/mājas/apsildes veids. Atbilstoši katram gadījumam izvēlas saprātīgāko risinājumu un atbilstoši arī iestāda. Man piemēram viena tāda dinamiskāka automatizācija ir vannas telpai, kur vakarā uz mazgāšanos man ir apmēram 28 grādi un pārējā laikā 24. To vada siemens kastīte (ap kādi 20ls
Forums: Inženiertīkli

Grūti spriest par šo. Man piemēram ir 2 podiņkrāsnis, kur vienai no tām nav pelnu reste. Nezinu kā to modeli sauc, bet viņas kurtuve ir ļoti augsta un tādā kā konusveidā. Pēc tā konusa dūmgāzes apmet tikai vienu cilpu - uz leju un augšu skurstenī. Otrai ir pelnu reste, vidēja kurtuve un šahtas virs kurtuves. Tīri subjektīvi man labāk patīk kā strādā tā kura bez pelnu restes - dūms tīrāks, arī pel
Forums: Inženiertīkli

Vispār jau grīdas tik ātri nestaigā - pirms 10 min siltas un pēc tam aukstas. To var tikai ar termometru redzēt. Bez pieslēguma shēmas neko nevar pateikt - jāuzzīmē kā tur tās caurules saliktas un kādi regulatori. Tā prasti pēc tā kas uzrakstīts varētu secināt, ka silto grīdu sūknis ir pieslēgts pie katla vadības bloka (vai cita releja), kurš virs 60 grādiem slēdz ārā konkrētos kontaktus. Bet t
Forums: Inženiertīkli

Bez plūsmas mērītājiem ir mazliet pagrūtāk laikam saregulēt, jo sanāk tā uz tumšo tas viss. Plūsmas mērītāji cik redzu ir standarta komplektāciju mūsdienu kolektoriem. Manam kolektoram nebija, bet noregulēju es ar pirmo piegājienu. Es darīju tā, ka atvēru pilnīgi vaļā visas turpgaitas un pilnīgi vaļā visas atpakaļgaitas (tādas arī ir!). Regulēju pēc tam tikai atpakaļgaitas - tiem kontūriem kuriem
Forums: Inženiertīkli

Papildinot binary jautājumu - kāda ir ventilācija tajā garāža -20 +5. Atvērtā nojume ir forši, bet man šķiet, ka labāks variants būtu slēgta, bet ar ļoti labu ventilāciju. Tas tāpēc, ka ziemā labi sniegs staigā un atvērto nojumi diezgan stipri pieber ar sniegu. Ja man būtu jābūvē, tad taisītu koka karkasa (lai nebūtu visādas kondensācijas laika maiņā) ar nolaižamiem vārtiem un gaisa spraugām v
Forums: Vēlos uzzzināt

Armatūras režģis iet apakšā zem caurulēm, ne tikai tāpēc, ka vieglāk caurules piesiet, bet tādēļ, ka armatūrai grīdā būtu jāatrodas betona apakšējā daļā, lai grīdas plate būtu izturīgāka uz spiedienu no augšas. Tāds armatūras novietojums ir raksturīgs visām betonētajām pamatnēm. Par dīvāniem uz siltajām grīdām es varētu teikt, ka tas nav izšķiroši. Protams, ka jebkurš priekšmets uz siltās grīd
Forums: Inženiertīkli

Cik atceros, tad būvniecības pirmssākumos bija tādi apsvērumi - nelikt zem mēbelēm, jo tas kaltējot tās utml. Praksē, manuprāt tā ir stabila vēsture, kaut vai tāpēc, ka mēbeles šodien stāv šeit, bet rīt citur. Neko tā grīda mēbelēm nenodara. Turklāt ieliekot daļēji nelietderīgi izmanto grīdas potenciālu. Domāju, ka mūsdienās ko tādu vairs nedara. Zem sienām var likt, ja tāda ir grīdas liešanas t
Forums: Inženiertīkli

Varu piekrist Uldis_s, par to, ka linolejs diez ko daudz to siltumu neaiztur. Man gan ir parastais linolejs, nevis dabiskais, bet tik un tā neko slikt nevaru pateikt - linolejs ļoti laba lieta - viegli kopt un nenobružājas taciņu un krēslu vietās nemaz (vismaz no to izturīgo klases kā man). Es linoleju vienkārši uzliku bez jebkādas līmēšanas un problēmas nav. Pirms tam man šķiet es ļoti viegli pā
Forums: Inženiertīkli

Arī pārliecinoši balsoju pr siltajām grīdām, jo: 1) mazliet ietaupās apkurē - mazāk silda ārsienu un telpas augšu, runā ka var ietaupīt pat līdz 20%, bet es domāju, ka mazliet mazāk, 2) telpas komforts ievērojami lielāks un inerce iespaidīga, t.i. pie izlēgtas sistēmas vēl ilgi būs siltums, kas noteikti nav radiatoriem, tas ir īpaši svarīgi tiem kam nav gāzes katla, granulnieka - attiecīgi malk
Forums: Inženiertīkli

Jā, tādas zviedru durvju versijas šeit nav manītas (neesmu gan intensīvi pētījis). Tā ir ļoti laba alternatīva tradicionālajā arhitektūrā, jo pēc skata izskatās kā krāsotas dēļu durvis, ļoti glītas. Nešaubos, ka kvalitāte tādām arī ir ļoti laba. Pie mums plastmasas durvis man šķiet taisa tikai un vienīgi logu ražošanas firmās, tāpēc arī no dizaina viedokļa tās atgādina logu tehnoloģiju nevis šādu
Forums: Privātmāju būvniecība