Esmu taisījis šo un to un lietu diezgan labi pārzinu. 1. Apskatot bildīti redzams, ka sākuma materiāls ir pagrūts, lai no tā izveidotu ko glītu (stipri nelīdzenumi iekšpusē no plēves jo īpaši. Tos vajag izslīpēt ārā un tas prasa noņemt uz aci kā redzu 1 cm, kas ir padaudz (grūti piekļūt, iespējams biezums var neļaut) iekšējai daļai, virsmai tā nebūtu problēma, 2. Pēc foto nevar pateikt kāda mar
Forums: Vēlos uzzzināt

Pēc pēdējiem ziņojumiem es esmu nonācis strupceļā. :) Tad ir aktuāls jautājums, vai tos virspamatus man ir jēga siltināt vispār? Līdz šim man šķita, ka jā, jo tad zem grīdas grunts būtu siltāka un noteikti plus grādos un visticamāk virspamats zem putuplasta dēļ zemes siltuma arī būtu necaursalis. Domāju, ka tomēr ir starpība vai zem grīdas putuplasta grunts ir +6 grādi vai 0 vai pat mīnus pe
Forums: Ārdarbi

Ja summa nesaskan ar iespējām, tad jādomā par krāsniņām parastajām. :(
Forums: Inženiertīkli

Katls ir mazākā bēda, jo diemžēl ir vēl pamatīgas izmaksas pieslēgt to sistēmu - gan materiāli gan darbs. Es kad nebiju iepazinies ar šīm sistēmām, tad arī domāju, nopirku katlu un radiatorus un pārējais būs kapeikas. Tā nesanāca, lai gan taupīju vareni. Priekšstatam cik nu precīzi atceros - katls 800, pārējais 1500. Pēc tam vēl nākamajā etapā liku akumulāciju un automātiku, tas viss sanāca ap vē
Forums: Inženiertīkli

Man mājā ir siltās grīdas - betons, putuplasts 10cm, pa perimetru arī atdalīts ar putuplastu. Grīdas virsma ir vienā līmenī ar pamatu augšamalu, kura ir apmēram tie 50 cm virs zemes līmeņa. Pēc loģikas ar to varētu pietikt, bet kaut kāds kriksis tomēr skrien prom no grīdām, jo eksperimentam ziemā apmetu pamatus ar sniegu un kaut kādu ietaupījumu jutu. Nesen arī ar termokemeru bija atnācis specs,
Forums: Ārdarbi

Nu jā, tā uzmanīgāk apskatot bildes: Mr heat - pēc izskata ir ļoti vienkārša neizolēta tērauda kaste, visticamāk ar vienu šahtu. No viņas siltumu var sagaidīt tikpat kā no parastajām "buržuikām" + vēl sasilst ūdens kaut kā un cik ne cik. Lietderības koeficiens noteikti nav augsts, es teiktu ka dzīvē gan jau robežās 40-60 max. Galvenā problēma ka viņš diezgan daudz silda tieši to pašu t
Forums: Inženiertīkli

Neesmu šo plītiņu lietojis, bet es domāju, ka cilvēki tās pērk, lai nomainītu savas vecās malkas plītis, kuras negrib, nevar pārmūrēt un grib ko modernāku, kādu ēdienu pagatavot un sildīt ūdeni un vēl kādu radiatoru pieslēgt. Tā teikt ar vienu šāvienu vairāki zaķi. Es nedomāju, ka viņas ir ļoti sliktas, noteikti jau tās funkcionē kaut kā, tikai jautājums kā un konkrēti: - vai plīts virsma tik t
Forums: Inženiertīkli

Esmu racis ūdensvada ievadu un tas bija ap 1.3 metri varbūt, pēda nav. Stingri mūrētā daļa ir ap 40 cm zem zemes un tālāk ir vājš mūrējums līdz tiem 1.3m vismaz.
Forums: Ārdarbi

Rx - skaidrs. Man māja arī ir krietni sena, 100 gadi pamatiem ir noteikti, vairāk pat, grīda arī ir krietni virs zemes, tomēr es kaut kā sliecos uz to, ka līdz sasaluma zonai gribu ielikt to siltinājumu. Bet es vēl padomāšu, paklausīšos ko citi saka. Lai gan skaidrs, ka lauvas tiesu labuma dos tieši siltinājums zemes līmenī - to redzu, kad apmetu pamatus ar sniegu ziemā. Jtdesign - sapratu dom
Forums: Ārdarbi

Nē tas tā, vienkārši aizdomājos kā būtu ja man tā būtu. :)
Forums: Ārdarbi

Rx, hmm, tev sanāk mazliet neloģiski tagad - tev ir savienota tā trepe (pēķšņi aizmirsu kā to sauc) ar pamatu, ja gribēsi siltināt zem zemes, tad pagrūti manuprāt. Jāsiltina virszeme, tā horizontālā pamatnīte no augšas (kas nav diez ko forši) un tad uz leju sanāk vairs ne pie pamata?
Forums: Ārdarbi

Rx, paldies par foto, noderēs idejām. Putuplastu neliki? Kāpēc? Jtdesign - "Ja pa perimetru liks horizontālo siltumizolāciju, vertikālā var pietikt arī pusmetru no zemes virsmas. Apdare vajadzīga tikai virszemes daļai" Ja neliek horizontālo, tad dziļums manuprāt max 0.7 metri, vai tiešām tik maza starpība no horizontālā efekta - 0.5 vs 0.7m?
Forums: Ārdarbi

Un kā finieri nostiprināji (pret ko), lai tas nestaigātu šurpu turpu un vēl ar āmurīti varētu pasist? Un cik lielā garumā finiera loksnes - 2 - 4 - 6 m?
Forums: Ārdarbi

Ok. Man tieši mulsina jautājums par taisnu apbetonēšanu. Es nevēlos taisīt lieku platinājumu pamatam, t.i. pienācīgā attālumā ievietot nolīmeņotu veidni, piemēram 10 cm, lai tur varētu vibrovāli ielaist. Turklāt pamats ir nedaudz ieslīps ar platinājumu zemes daļā, kas nozīmē, ka vertikāle var sanākt pat 20 cm no esošās cokola kantes. Ļoti racionāli būtu ja putuplastu varētu uzmantot kā veidni, b
Forums: Ārdarbi

Sveiciens! Atceros, ka forumā reiz tika šis apspriests, taču neizdevās atrast. Tātad ir vecie laukakmeņu mūrējuma pamati, kuri virs zemes ir ap 50 cm. Ir plāns tos šogad siltināt no ārpuses, visticamāk ar putuplastu un apmest. Ir vairāki jautājumi: 1) kā panākt, lai putuplasts būtu taisnā līnijā pie šiem nelīdzenajiem pamatiem, ar ko un kā aizpildīt šo spraugu starp pamatu un putuplastu, 2)
Forums: Ārdarbi

Kaut gan visticamāk bija tā pati sausā metode, jo kā gan tik daudz dakstiņu sataisīja.
Forums: Ārdarbi

Starp citu man saimniecības ēkai ir tieši tādi dakstiņi kā ints minēja. Noteikti metodes bija vienkāršas un tas nebija sausais betons. To ka lēja uz vietas vecvecāki stāstīja.
Forums: Ārdarbi

Šaubos vai ūdens izžūšanas rezultātā rodas poras. Poras rodas no ieslēgtā gaisa betonēšanas brīdī, tieši tāpēc izmanto vibrēšanu, gan sausajam, gan slapjajam betonam. Tas ir attiecībā uz gaisa porām, par kurām te ir satraukums, ka sals plēsīs. Ūdens daudzums savukārt nosaka mehānisko izturību un tam ar gaisa porām maz tā sakara būtu. Tieši tāpēc es redzu, ka bruģa salturības koeficients ir tāds
Forums: Ārdarbi

Negribu uzmesties par betonēšanas ekspertu, bet salturību mēra ar ciparu un tad ir jāsalīdzina ko ražotājs raksta savam produktam. Pa diagonāli skatot dažādus bruģus es atšķirību neredzu, arī klinkeram pret betonu. Ļoti apšaubu, ka salizturību nosaka sausā vai slapjā metode. Pasausu bruģi taisa tāpēc, manuprāt, ka ja taisītu slapju (kas neapšaubāmi labāk izvibrējas), tad dienā fabrika varētu sar
Forums: Ārdarbi

Par betona plāksnēm iesaku papētīt sludinājumus pie paneļiem, pamatu blokiem utt., kas ir jūsu novadā. Galu galā ja laba cena var atvest saprātīgā attālumā. Tas būs lētākais. Laiku pa laikam kādu objektu novāc un tad tie paneļi parādās tirdzniecībā. Tā rupji runājot lidlauka plāksne maksāja kādi 60 ls, šķiet 2x4m? Gatavās plātnes ir labi uztaisītas, labs betons, armatūra, regularitāte. 8x8 lien m
Forums: Ārdarbi

Nu es papildināšu/oponēšu jtdesign. Betona cena pret bruģi var manuprāt sanākt ļoti pat konkurētspējīga. Bruģim nelaime ir tāda, ka spēcīgi jāstrādā pie pamatnes un arī tad ar laiku tā izļogās un rezultātā jau ir kūkumi un to remontēt kļūs par sezonas vai katras otrās regulāru pasākumu. Ja ir kājāmiešanai tad problēmu nav, bet tiklīdz cik ne cik smagāka tehnika, tad viss - risas praktiski neizb
Forums: Ārdarbi

Interesanti. Es tik skeptiski par betonu neizteiktos. Manuprāt, betona laukumi vienkārši šobrīd dažādu iemeslu dēļ nav modē. Betons ir izturīgāks par to bruģi, tas nu ir droši kā bankā, jo īpaši par slodzi. Pēc 15 gadiem manuprāt tas bruģis LV apstākļos (neņemot vērā, ka ir vāji ražotāji un labi) būs izputējis ka nočab - sasalst, atlaižas režīmā (bruģis nav sētas stabi, kuri ir vertikāli), bet be
Forums: Ārdarbi

Ja kas atcerējos, ka man bija līdzīgi. Pa ziemu bija nosēdies sīkais akumulators un pienesu klāt lielo un caur krokodiļiem gribēju piešķilt un ne vella. Tā kā man slinkums bija jēdzīgākus savienojumus par krokodiļiem veidot, tad uzlādēju to sīko akumulatoru un pacietos pa to laiku mazliet.
Forums: Vēlos uzzzināt

Varbūt ka es te murgoju, bet acu pa tiešo pie klemmes taču griezīs tukšgaitā to starteri, jo ievilcējs nav ieslēgts. Ir no svara kā pieslēdzas pie akumulatora klemmes, krokodils vai lielā klemme. Starta ampēri neskrien caur adatas galvas kontaktu. Starters arī varbūt gan mehāniski gan elektriski bojāts, kas var rezultēt pie tā kā viņš uzvedas pie dažādiem akumulatoriem un iespējām noņemt strāvu
Forums: Vēlos uzzzināt

Kaut gan automātika var arī nekļūdīties, jo vadīsies pēc atpakaļgaitas temperatūras piemēram. To tik precīzi nezinu. Iespējams, ka ar automātiku var kādu kapeiku ietaupīt liekot tai naktī nomest temperatūru un no rīta atkal uzcelt. Bet tur tā nianse, ka grīda ir masīva un kā precīzi tur telpas būs tie grādi grūti spriest. Tur noteikti ir jāpaķēpājas, bet loģiski spriežot izdarāms tas ir. Termogal
Forums: Inženiertīkli

Attiecībā par regulēšanu un ekonomiju un termometriem. Es arī par to biju domājis, bet gudrāks nekļuvu, tāpēc iesākumā mana sistēma ir maksimāli vienkārša un kā dzīve pierādīja arī pilnīgi atbilstoša. Tātad ir kolektors, standarta, šķiet uponor, ar atpakaļgaitas plūsmas regulatoriem (tādi pat kā radiatoriem atgaitas vārsti) katram lokam. Ar tiem var regulēt plūsmu (cik daudz litri skrien cauri)
Forums: Inženiertīkli

Normāls aparāts par adekvātu cenu. Ja viss strādā var droši ņemt.
Forums: Vēlos uzzzināt

Man šķiet, ka tieši tas Telwin 165 arī ir man. Strādā. 3.2 elektrods max. 4nieks teorētiski jāvar, bet praksē jau nevelk. Bet kā jau teicu pāris gadus neesmu darbinājis. :) Bet gan jau strādā, kur liksies, tik jāizpūš putekļu gubas.
Forums: Vēlos uzzzināt

Tieši tā, invertors būtībā ir elektronisks strāvas avots ar vai bez programmatūras un citādiem uzlabojumiem atšķirībā no strāvas avotiem, kuros iekšā ir transformators. Invertori ir ne tikai MMA (principā apzīmē klasisko elektrodu). Parasti jau pārdevējs raksta, ka tas ir invertors un atslēgvārds ir MMA. Invertoru vājā vieta ir elektronika, kura var nobeigties (putekļi, sitieni, arī var gadīties
Forums: Vēlos uzzzināt

Kļūdījos, MMA. :)
Forums: Vēlos uzzzināt