Dūmiem brīvi jākāpj debesīs nevis jākrīt atpakaļ skurstenī

Dūmiem brīvi jākāpj debesīs nevis jākrīt atpakaļ skurstenī

Neraugoties uz to, ka apkures sezona jau sākusies, daudzi namu īpašnieki par skursteņa apkopi un apkures ierīču pārbaudi atceras tikai tagad. Praksē tas nozīmē, ka uz šo pakalpojumu saņemšanu nāksies gaidīt vismaz divas nedēļas un arī maksāt nāksies divas reizes vairāk nekā tad, ja šie darbi būtu paveikti vasarā.

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem Ugunsdrošības noteikumiem dūmvadi, kam pievienotas gāzes apkures iekārtas, jātīra ne retāk kā vienu reizi ik pa diviem gadiem, dūmvadi, kam pievienotas cita veida apkures iekārtas (cietais vai šķidrais kurināmais), tīra divas reizes gadā – vienu reizi pirms apkures sezonas sākuma un vienu apkures sezonas vidū. Kā liecina SIA "Skursteņmeistars" pieredze, apzinīgu saimnieku, kas ievēro šos nosacījumus, ir ļoti maz.

Kas notiek skurstenī

Savlaicīgi neiztīrīts skurstenis var kļūt par iemeslu ugunsgrēkam. Paaugstinātu ugunsbīstamības risku rada arī neapkoptas apkures ierīces. Tās aizsērē ar sodrējiem vai pelniem, aizsērē arī pievads no apkures iekārtas līdz dūmvadam, samazinot vilkmi un siltuma atdevi.

Lietojot nekvalitatīvu cieto kurināmo (slapja malka, nekvalitatīvas granulas, sadzīves atkritumi), uz virsmām un dūmenī veidojas un nosēžas lipīgas, brūnas degšanas produktu nogulsnes – darvas produkts kreozots, kas ne tikai neļauj vienmērīgi apsildīt sildvirsmas, bet ir ļoti agresīvs pret dūmvada materiālu - metālu vai ķieģeļu mūrējumu, rada barjeru siltuma pārvadei starp kurtuvi un tās sienām, kas samazina siltuma atdeves efektivitāti. Atdziestot kreozots kļūst ciets kā stikls, bet, aizdegoties, kļūst ugunsbīstams un deg ar intensīvu liesmu.

Ugunsgrēks izceļas tad, ja skurstenī aizdegas neiztīrītie sodrēji. Sodrējiem degot skurstenī rodas ļoti augsta temperatūra, kas sasniedz vairāk nekā 1000 Cº. Ja skursteņa kanālā ir plaisas, uguns caur tām var nokļūt ēkas būvkonstrukcijās un aizdedzināt tās. Savukārt, aizdegoties sodrējiem metāla skurstenī, notiek skursteņa pārkaršana, kas izraisa metāla deformācijas un izolējošā materiāla struktūras izmaiņas.

"Sliktais" kondensāts un tik vajadzīgā vilkme

Mūsdienu apkures iekārtām ir augsts siltumatdeves koeficients. To radīto dūmgāzu jeb izmešu temperatūra ir apmēram no 40° līdz 200°C, kas ir daudz zemāka nekā dūmgāzēm, kas rodas, sadegot sausam kurināmajam. Līdz ar to dūmvadā notiek intensīvs kondensāta vai precīzāk skābes veidošanās process - viens no degšanas produktiem ir tvaiks, kas atdziestot veido ūdens pilienus, kas sakrājas uz skursteņa dūmkanāla iekšējām sieniņām. Skursteņslauķi šādu procesu dēvē par skursteņa svīšanu.

Ūdens pilieni slīd pa dūmkanāla sieniņām lejup un sajaucas ar sodrējiem un degšanas rezultātā izdalītajām gāzēm. Notiek ķīmiska reakcija un rodas skābe, kas ir ļoti agresīva pret dūmkanāla materiālu. Tādēļ jau aptuveni pēc gada skābes iedarbībā ķieģeļu skurstenis sāk plaisāt un uz tā ārējām sienām parādās mitri plankumi, kas liecina, ka skābe ir izēdusies cauri mūrjavai un ķieģeļiem. Savukārt, metāla dūmkanāls aktīvi reaģē ar skābi, kā rezultātā notiek rūsas veidošanās.

Otrs svarīgs rādītājs skursteņa funkcionēšanā ir vilkme. Tā skurstenī rodas tāpēc, ka skurstenī esošās dūmgāzes ir vieglākas par ārpus tā esošo gaisu un tādēļ tās tiecas celties uz augšu, radot skurstenī.vertikālu vilkmi Jo gāzes ir siltākas, jo vilkme intensīvāka, bet, ja dūmgāzes būs pārāk atdzisušas, vilkme būs tik vāja, ka skurstenis vispār nefunkcionēs.

Vilkmi un skursteņa "apaugšanu" ietekmē arī skursteņa jumtiņš, ko bieži vien izmanto "lai skurstenī netiek lietus". Dūmi pēc fizikas likumiem virzās vertikāli gaisā, taču, ja to ceļu traucē kāds šķērslis, tiem piespiedu kārtā jāmaina savs dabīgais virziens – tie atduras pret jumtu, kondensējas un mitruma "atkrīt" atpakaļ.

Atkarīgs no iekārtas pievienošanas

Būtiska nozīme skursteņa tīrības uzturēšanā ir tam, kā pievienota attiecīgā apkures iekārta. Katrai iekārtai ir savi specifiskie regulēšanas un pievienošanas nosacījumi. Var būt situācijas, kad pie līdzīgiem apstākļiem, līdzīgas apkures sistēmas, katla un skursteņa veida, viena skursteņa dūmkanāls saglabāsies ilgstoši tīrs, bet otra – ātri "apaugs", sāks tecēt un ost.

Iztīra pat šķietami bezcerīgus gadījumus

Mūsdienās skursteņslauķi izmanto dažādas jaunas tehnoloģijas un tīrāmos līdzekļus, kas palīdz pat šķietami bezcerīgos gadījumos. Tiesa, tam nepieciešams ilgāks laiks, jo darbs ir apjomīgāks un arī cena augstāka. Savukārt dūmkanālu apsekošanai SIA "Skursteņmeistars" izmanto speciālu videokameru, kas ļauj novērtēt dūmkanālu stāvokli (iespējamās plaisas, savienojumu vietas) no iekšpuses ap 20 m garumā .

Jātīra arī ventilācijas sistēma

Nereti ugunsnelaimes ierosinātājs meklējams ventilācijas sistēmā, kas, ilgi netīrīta, var veicināt arī slimību un alerģijas simptomu izplatīšanos. Augstākminētie ugunsdrošības noteikumi paredz, ka ventilācijas sistēma sabiedriskos objektos (biroju telpas, industriāli objekti, tirdzniecības telpas u.c.) jātīra vienu reizi gadā. Uzņēmuma "Skursteņmeistars" speciālisti arī te izmanto speciālu videokameru – robotiņu, kas apseko gaisa vadus. Pēc tam ar citu robotizētu iekārtu – nosūcēju, kanāli tiek iztīrīti.


Raksts tapis sadarbībā ar SIA "Skursteņmeistars"

www.skurstenmeistars.lv

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.