Latvijā ražoti apkures katli iekaro Eiropas tirgu
Foto: Latvijā ražoti apkures katli iekaro Eiropas tirgu
SIA "Sinvia KB" kopš 1996. gada ražo galvenokārt privātmājām piemērotus apkures katlus un pastāvīgu noietu savai precei galvenokārt nodrošina sadarbībā ar vācu firmu "Kunzel", no kuras saņem gan noteiktus pasūtījumus, gan detaļas to izpildei, ziņo "Latvijas Avīze".
SIA "Sinvia KB" kopš 1996. gada ražo galvenokārt privātmājām piemērotus apkures katlus un pastāvīgu noietu savai precei galvenokārt nodrošina sadarbībā ar vācu firmu "Kunzel", no kuras saņem gan noteiktus pasūtījumus, gan detaļas to izpildei, ziņo "Latvijas Avīze".
Vidēji 95% šādu ražojumu, kuru pamatā ir firmas meistaru darbs jeb augsta pievienotā vērtība (montāžas, metināšanas darbi, kas sastāda apmēram 25% no komplekta cenas), nonāk atpakaļ Vācijā.
Eiropas un vietējam tirgum firma piedāvā arī pašu projektētus un ražotus "SN" markas gāzes ģeneratora apkures katlus, kā arī šāda un cita veida katliem pievienojamas siltuma akumulatora tvertnes. Kopumā firma eksportē 50% saražotās produkcijas.
Palielinās plaisa starp cenu un izmaksām
Jānim Kleinam piederošā firma atrodas Saldus pilsētas pievārtē un pēdējos gados ir paplašināta. Arī kārtības ziņā var teikt, ka te katrai lietai ir sava vieta. Īpašnieks Jānis Kleins stāsta, ka tuvākajā nākotnē centīsies iegādāties arī vairākus jaunus darbgaldus. Bijusi doma iesaistīties kādā no Eiropas Savienības piedāvātajām mazo uzņēmumu modernizācijas programmām, bet, kad redzējis, kā uzņēmēji pirms gadiem diviem zem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) karoga pat ar dūrēm un grūstīšanos diennaktīm garā rindā cīnās par "vietu zem saules", visa apetīte uz šādu palīdzību pārgājusi. Uzņēmējs uzskata, ka atbildīgajām valsts institūcijām būtu jāstrādā tā, lai palīdzību varētu saņemt cilvēka cieņu nepazemojošā veidā.
Laiks tomēr dziedē ne tikai fiziskas brūces, bet arī morālus pāridarījumus. Tā arī "Sinvia KB" īpašnieks nolēmis pretendēt uz kādu no "septiņu trekno gadu" programmām uzņēmumu modernizācijai. Cik viņam zināms, tādas solot vairākas.
Salīdzinot uzņēmuma izaugsmi ar tiem laikiem, kad tas tikai veidojās, pārpērkot daļu kādreizējās kolhoza mehānisko darbnīcu telpas, rodas iespaids, ka šai firmai ekonomiskās krīzes vēji pūtuši pāri. Jānis Kleins saka: tā vis gluži nevar teikt. Jā, sadarbība ar vācu firmu gan nodrošinot zināmu stabilitāti, taču ierobežojot peļņas iespējas, jo galavārdu vienmēr sakot pasūtītājs. Turklāt saskaņā ar sadarbības līgumu pasūtījums garantēts tikai par 300 apkures katliem gadā. Pārējais piedāvātais darba apjoms pēdējos gados lēkā uz augšu un leju. 2006. gadā "Sinvia KB" saņēmusi ap 900 katlu lielu pasūtījumu, turpretī pērn vācieši pasūtījuši tikai 400 katlus, šogad prognozējot kāpumu vēl par 200 katliem.
Tādos apstākļos ražotājiem jābūt gataviem eksporta "caurumus" jebkurā laikā aizpildīt ar citiem ražojumiem. Tas pirmkārt. Bet, otrkārt un galvenokārt, Latvijas ekonomiskā krīze arvien vairāk padziļina plaisu starp to naudas summu, ko ārzemju firma latviešu uzņēmējam samaksā par saražoto gala produktu, un naudas summu, ko šī galaprodukta ražošana reāli izmaksā.
J. Kleins: "Vācu pasūtītāju pilnīgi neinteresē mūsu ekonomiskās problēmas, kas saistītas ar ražošanas resursu sadārdzināšanos un darbaspēka uzturēšanu. Vācietim ir sava gadu gaitā gandrīz nemainīga cena, ko tas ir ar mieru maksāt par mūsu darbu, kā arī nemainīga prasība uzņemties atbildību par saražoto apkures katlu kvalitāti visu noteikto garantijas laiku. Ja mēs prasām lielāku samaksu, viņi savus pasūtījumus draud atdot poļiem un ungāriem."
Ķīnieši un ierēdņi nāk!
Kāds piemērs no firmas uzņēmējdarbības liecina arī par to, ka latviešu biznesmeņu partnerattiecības ar ārzemniekiem un eksporta tirgu vispār arvien vairāk sāk apdraudēt Ķīna, kuras uzņēmēji, kā ironizē Jānis, laikam ir ar mieru strādāt par pieciem rīsa graudiem dienā. "Sinvia KB" vēl pērn sadarbojusies ar kādu skandināvu firmas dīleri, kas iepircis Kleina uzņēmumā konstruētās un ražotās krāsniņas tūristu vajadzībām. Šogad skandināvi paziņojuši, ka tādu preci no latviešiem vairs neiepirks, jo ķīnieši tādas pašas krāsniņas saražojot lētāk.
J. Kleins: "Tā nu latviešu ražotāji ar savām nemitīgi augošajām izmaksām arvien vairāk tuvojas tam kritiskajam punktam, kad var nākties pateikt: viss, mēs to vairāk nevaram pavilkt!"
Tajā pašā laikā uzņēmējs uzsver: ja Latvijas ekonomikas "cietajam piezemēšanās" faktam vēl var rast kādus objektīvus iemeslus, piemēram, naftas un dabasgāzes cenu kāpumu, tad visapkārt saradušos ierēdņu pūļiem un viņu pieprasīto pārskatu blāķiem vairs nevar atrast nekādu pamatojumu.
J. Kleins: "Nu iedomājieties, piemēram, man kā uzņēmējam uzdotus šādus absurdus jautājumus: vai ražošana pēdējo trīs mēnešu laikā palielinājusies vai samazinājusies?; vai ražošana nākamo trīs mēnešu laikā palielināsies vai samazināsies?; vai ražojumu cenas palielināsies vai samazināsies?; vai nodarbinātība palielināsies vai samazināsies?; vai ražošanas apjoms patlaban ir pietiekams? Un tā tālāk un tā joprojām. Sakiet, vai šādas aptaujas valsts ekonomikai, uzņēmējiem un sabiedrībai dod kādu reālu labumu? Nē, tikai sliktumu, jo, cik saprotu, šādu un līdzīgu "ziepju burbuļu" pūšanā tiek nodarbināti simtiem cilvēku, un tas viss notiek par nodokļu maksātāju naudu, kas nu jau pilnīgi apzināti tiek atņemta saimniecisku problēmu reālai risināšanai."
Tirgus liek modernizēt piedāvājumu
Runājot par sava uzņēmuma tālākattīstības iespējām, J. Kleins atgādina jau labi zināmo un pārbaudīto patiesību – pastāvēs tas, kurš spēs mainīties. Un jāmainās esot tieši siltumapgādes ierīču un sistēmu modernizācijas ziņā. Uzņēmējs atzīst, ka siltumapgādes sistēmas izmaksā dārgi, tāpēc to lietotāji prasa pēc iespējas lielāku efektivitāti un komfortu to ekspluatācijā.
Vācu firmas pasūtīto apkures katlu būvē arī ik pa diviem gadiem tiekot veikti kādi tehnoloģiski uzlabojumi. Savukārt pašu ražoto "SN" gāzes ģeneratora katlu efektīvākai darbībai uzņēmums pēdējos gados piedāvā siltumenerģijas efektivitātes palielināšanas ierīci – siltuma akumulatoru, tas ir, ar siltumizolācijas materiāliem pārklātas tvertnes, kas, piepildītas ar ūdeni, katla darbības laikā uzkrāj telpu apsildīšanai nepatērēto siltumu un to pakāpeniski atdod jeb uztur radiatoros siltumu noteiktu laiku pēc apkures katla izslēgšanas.
"Sinvia KB" līdz šim ražo tikai ar malku kurināmus katlus, taču siltumapgādes sistēmā arvien lielāku vietu sāk iekarot zemes un gaisa siltumsūkņi, kuru darbināšanai nekādi enerģijas avoti papildus nav jāgādā, atliek tikai "nospiest podziņu" un telpās ar elektroenerģijas palīdzību ieplūst zemes vai gaisa siltums.
Optimālos apstākļos tas, salīdzinot ar cieto kurināmo, siltumenerģijas izmaksas samazina divas līdz trīs reizes. Tāpat Latvijā jaunums vairs nav arī saules bateriju lietošana. Uzņēmējs J. Kleins teic, ka arvien pieaugošās konkurences apstākļos šāda tipa siltumapgādes ierīču ražošanai agrāk vai vēlāk pievērsīsies arī viņa vadītais uzņēmums.
Vidēji 95% šādu ražojumu, kuru pamatā ir firmas meistaru darbs jeb augsta pievienotā vērtība (montāžas, metināšanas darbi, kas sastāda apmēram 25% no komplekta cenas), nonāk atpakaļ Vācijā.
Eiropas un vietējam tirgum firma piedāvā arī pašu projektētus un ražotus "SN" markas gāzes ģeneratora apkures katlus, kā arī šāda un cita veida katliem pievienojamas siltuma akumulatora tvertnes. Kopumā firma eksportē 50% saražotās produkcijas.
Palielinās plaisa starp cenu un izmaksām
Jānim Kleinam piederošā firma atrodas Saldus pilsētas pievārtē un pēdējos gados ir paplašināta. Arī kārtības ziņā var teikt, ka te katrai lietai ir sava vieta. Īpašnieks Jānis Kleins stāsta, ka tuvākajā nākotnē centīsies iegādāties arī vairākus jaunus darbgaldus. Bijusi doma iesaistīties kādā no Eiropas Savienības piedāvātajām mazo uzņēmumu modernizācijas programmām, bet, kad redzējis, kā uzņēmēji pirms gadiem diviem zem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) karoga pat ar dūrēm un grūstīšanos diennaktīm garā rindā cīnās par "vietu zem saules", visa apetīte uz šādu palīdzību pārgājusi. Uzņēmējs uzskata, ka atbildīgajām valsts institūcijām būtu jāstrādā tā, lai palīdzību varētu saņemt cilvēka cieņu nepazemojošā veidā.
Laiks tomēr dziedē ne tikai fiziskas brūces, bet arī morālus pāridarījumus. Tā arī "Sinvia KB" īpašnieks nolēmis pretendēt uz kādu no "septiņu trekno gadu" programmām uzņēmumu modernizācijai. Cik viņam zināms, tādas solot vairākas.
Salīdzinot uzņēmuma izaugsmi ar tiem laikiem, kad tas tikai veidojās, pārpērkot daļu kādreizējās kolhoza mehānisko darbnīcu telpas, rodas iespaids, ka šai firmai ekonomiskās krīzes vēji pūtuši pāri. Jānis Kleins saka: tā vis gluži nevar teikt. Jā, sadarbība ar vācu firmu gan nodrošinot zināmu stabilitāti, taču ierobežojot peļņas iespējas, jo galavārdu vienmēr sakot pasūtītājs. Turklāt saskaņā ar sadarbības līgumu pasūtījums garantēts tikai par 300 apkures katliem gadā. Pārējais piedāvātais darba apjoms pēdējos gados lēkā uz augšu un leju. 2006. gadā "Sinvia KB" saņēmusi ap 900 katlu lielu pasūtījumu, turpretī pērn vācieši pasūtījuši tikai 400 katlus, šogad prognozējot kāpumu vēl par 200 katliem.
Tādos apstākļos ražotājiem jābūt gataviem eksporta "caurumus" jebkurā laikā aizpildīt ar citiem ražojumiem. Tas pirmkārt. Bet, otrkārt un galvenokārt, Latvijas ekonomiskā krīze arvien vairāk padziļina plaisu starp to naudas summu, ko ārzemju firma latviešu uzņēmējam samaksā par saražoto gala produktu, un naudas summu, ko šī galaprodukta ražošana reāli izmaksā.
J. Kleins: "Vācu pasūtītāju pilnīgi neinteresē mūsu ekonomiskās problēmas, kas saistītas ar ražošanas resursu sadārdzināšanos un darbaspēka uzturēšanu. Vācietim ir sava gadu gaitā gandrīz nemainīga cena, ko tas ir ar mieru maksāt par mūsu darbu, kā arī nemainīga prasība uzņemties atbildību par saražoto apkures katlu kvalitāti visu noteikto garantijas laiku. Ja mēs prasām lielāku samaksu, viņi savus pasūtījumus draud atdot poļiem un ungāriem."
Ķīnieši un ierēdņi nāk!
Kāds piemērs no firmas uzņēmējdarbības liecina arī par to, ka latviešu biznesmeņu partnerattiecības ar ārzemniekiem un eksporta tirgu vispār arvien vairāk sāk apdraudēt Ķīna, kuras uzņēmēji, kā ironizē Jānis, laikam ir ar mieru strādāt par pieciem rīsa graudiem dienā. "Sinvia KB" vēl pērn sadarbojusies ar kādu skandināvu firmas dīleri, kas iepircis Kleina uzņēmumā konstruētās un ražotās krāsniņas tūristu vajadzībām. Šogad skandināvi paziņojuši, ka tādu preci no latviešiem vairs neiepirks, jo ķīnieši tādas pašas krāsniņas saražojot lētāk.
J. Kleins: "Tā nu latviešu ražotāji ar savām nemitīgi augošajām izmaksām arvien vairāk tuvojas tam kritiskajam punktam, kad var nākties pateikt: viss, mēs to vairāk nevaram pavilkt!"
Tajā pašā laikā uzņēmējs uzsver: ja Latvijas ekonomikas "cietajam piezemēšanās" faktam vēl var rast kādus objektīvus iemeslus, piemēram, naftas un dabasgāzes cenu kāpumu, tad visapkārt saradušos ierēdņu pūļiem un viņu pieprasīto pārskatu blāķiem vairs nevar atrast nekādu pamatojumu.
J. Kleins: "Nu iedomājieties, piemēram, man kā uzņēmējam uzdotus šādus absurdus jautājumus: vai ražošana pēdējo trīs mēnešu laikā palielinājusies vai samazinājusies?; vai ražošana nākamo trīs mēnešu laikā palielināsies vai samazināsies?; vai ražojumu cenas palielināsies vai samazināsies?; vai nodarbinātība palielināsies vai samazināsies?; vai ražošanas apjoms patlaban ir pietiekams? Un tā tālāk un tā joprojām. Sakiet, vai šādas aptaujas valsts ekonomikai, uzņēmējiem un sabiedrībai dod kādu reālu labumu? Nē, tikai sliktumu, jo, cik saprotu, šādu un līdzīgu "ziepju burbuļu" pūšanā tiek nodarbināti simtiem cilvēku, un tas viss notiek par nodokļu maksātāju naudu, kas nu jau pilnīgi apzināti tiek atņemta saimniecisku problēmu reālai risināšanai."
Tirgus liek modernizēt piedāvājumu
Runājot par sava uzņēmuma tālākattīstības iespējām, J. Kleins atgādina jau labi zināmo un pārbaudīto patiesību – pastāvēs tas, kurš spēs mainīties. Un jāmainās esot tieši siltumapgādes ierīču un sistēmu modernizācijas ziņā. Uzņēmējs atzīst, ka siltumapgādes sistēmas izmaksā dārgi, tāpēc to lietotāji prasa pēc iespējas lielāku efektivitāti un komfortu to ekspluatācijā.
Vācu firmas pasūtīto apkures katlu būvē arī ik pa diviem gadiem tiekot veikti kādi tehnoloģiski uzlabojumi. Savukārt pašu ražoto "SN" gāzes ģeneratora katlu efektīvākai darbībai uzņēmums pēdējos gados piedāvā siltumenerģijas efektivitātes palielināšanas ierīci – siltuma akumulatoru, tas ir, ar siltumizolācijas materiāliem pārklātas tvertnes, kas, piepildītas ar ūdeni, katla darbības laikā uzkrāj telpu apsildīšanai nepatērēto siltumu un to pakāpeniski atdod jeb uztur radiatoros siltumu noteiktu laiku pēc apkures katla izslēgšanas.
"Sinvia KB" līdz šim ražo tikai ar malku kurināmus katlus, taču siltumapgādes sistēmā arvien lielāku vietu sāk iekarot zemes un gaisa siltumsūkņi, kuru darbināšanai nekādi enerģijas avoti papildus nav jāgādā, atliek tikai "nospiest podziņu" un telpās ar elektroenerģijas palīdzību ieplūst zemes vai gaisa siltums.
Optimālos apstākļos tas, salīdzinot ar cieto kurināmo, siltumenerģijas izmaksas samazina divas līdz trīs reizes. Tāpat Latvijā jaunums vairs nav arī saules bateriju lietošana. Uzņēmējs J. Kleins teic, ka arvien pieaugošās konkurences apstākļos šāda tipa siltumapgādes ierīču ražošanai agrāk vai vēlāk pievērsīsies arī viņa vadītais uzņēmums.