Ratus taisi ziemā, ragavas vasarā: šī tautas gudrība jāatminas un par apkures sistēmām jādomā laikus, pirms nav pienācis sals

Jebkuras apkures sistēmas pirmais un svarīgākais elements ir apkures katls, kas vidusmēra individuālās apbūves projektā veidos apmēram 50% no kopējās apkures sistēmas vērtības. No pareizas apkures katla izvēles, kā arī no tā, kādu kurināmā veidu izmantosim, daudzejādā ziņā būs atkarīgs tas, cik efektīva un ekonomiski lietderīga (vai otrādi) būs mājas apkure.
Pastāv trīs galvenie kurināmā t.s. energonesēju veidi - gāze, cietais kurināmais un šķidrais kurināmais, - un, pirms iegādājas apkures katlu, vēlams noskaidrot, kurš no šiem kurināmā veidiem katrā konkrētā vietā ir pieejams, jo dažāda veida kurināmā katlu cenas, ekspluatācijas izmaksas un maksimālais iespējamais komforta līmenis var atšķirties diezgan krasi. Tomēr nav noliedzams, ka apkures katlu tirgū līdz ar globālo resursu taupīšanas politiku dominējošais faktors ir kurināmā ekonomija, un katrs sevi cienošs ražotājs cenšas izgatavot katlus ar maksimāli lielāku lietderības koeficientu. Līdz ar to arī jāsaprot, ka jebkurā gadījumā atsacīšanās no tehniski un morāli novecojušām padomju laika apkures iekārtām būs ekonomiski lietderīga, un investīcijas jaunākās apkures tehnoloģijās tiks atpelnītas vidēji 2 - 5 gadu laikā - atkarībā no katra projekta specifikas. Katrā ziņā apkures katli ierindojas to preču grupā, kas droši iegādājamas ar līzinga nosacījumiem, jo kurināmā ekonomija lielākajā daļā gadījumu būs pietiekami augsta, lai palīdzētu nosegt aizdevuma procentus, bet jau pēc dažām sezonām katls sāks pelnīt. Jebkura mūsdienīga apkures katla saprātīgs darba mūžs skaitās apmēram 15 -20 gadu, taču nekur pasaulē tos neekspluatē ilgāk par vidēji 10 gadiem, jo tas ir laiks, kad iekārtai ir ne tikai jāatmaksājas, bet arī jānopelna nauda nākamajam katlam. Iemesls tam ir arī straujā tehnoloģiju attīstība, jo, kā liecina līdzšinējā prakse, apkures iekārtas jau 5 - 10 gadu laikā ir morāli novecojušas, lai gan lielākā daļa katlu joprojām nevainojami pilda savu funkciju arī cienījamā vecumā.

Siltinātas mājas apkure būs lētāka.
Pirmais tradicionālais jautājums, iegādājoties apkures katlu, cik lielas jaudas katls mājas apkurei īsti ir vajadzīgs. Vienkārša formula, pēc kuras var rēķināt nepieciešamo katla jaudu - kilovatus (kW) - ikvienas mājas vai dzīvokļa apkurei, ir kvadrātmetrus dalīt ar desmit, respektīvi, viena kvadrātmetra apkurei nepieciešami 100 vatu. Tādejādi, piemēram, 200 kvadrātmetru savrupmājas apkurei teorētiski jāpietiek ar katlu, kura jauda ir 20 kW, taču jārēķinās, ka šis aprēķins ir universāls un tiek veikts ar visai ievērojamu rezervi.
Katrā ziņā pirms katla iegādes vēlams ielāgot vienkāršu patiesību, proti, katls siltumu tikai dod, bet māja ir tā, kas šo siltumu patērē. Kā liecina pieredze, perfekti un atbilstoši siltumizolācijas normatīviem siltināta māja var saimniekam sniegt diezgan ievērojamu ekonomiju, uz nepieciešamās jaudas rēķina vien ietaupot no 20 līdz pat 50%, savukārt shēma "100 W uz 1 m2" bez korekcijām pārsvarā gadījumu attiecināma uz nesiltinātām vai slikti siltinātām mājām vai dzīvokļiem.
Tomēr, izvērtējot apkures katla jaudu, nav ieteicams slīgt galējībās ar pārspīlētu taupību vai tikpat pārspīlētu izšķērdību, jo apkures katlam, gluži kā jebkurai citai tehnikai, patīk strādāt "pa vidam", un jārēķinās, ka, regulāri kurinot to ar maksimālo jaudu vai, gluži pretēji, mocot ar mazāku jaudu, iekārtas darba mūžs tiks ievērojami saīsināts. It īpaši šis nosacījums attiecināms uz katliem ar tērauda kurtuvēm, kas ir jūtīgāki nekā katli ar čuguna kurtuvēm.
Jebkurā gadījumā būtiski ir izvēlēties zināmas firmas zināmu izstrādājumu, par kuru varam būt pietiekami droši, ka būs pieejamas garantijas apkalpošana, serviss un rezerves daļas - kļūme var gadīties jebkurai tehnikai, un, ja apkures katls sabojāsies ziemā, jāsaprot, ka tas nav televizors vai ledusskapis, kas var gaidīt nedēļu vai mēnesi, kamēr tiks atrasts meistars vai rezerves daļas.

Lielāko komfortu sniedz gāzes katls.
Ideālais apkures sistēmas risinājums ir dabasgāzes apkures katls, un nebūs prāta darbs meklēt alternatīvu, ja mājā vai dzīvoklī ir pieejama dabasgāze, kas šobrīd ir viens no lētākajiem (tūlīt pēc malkas un akmeņoglēm) kurināmā veidiem, turklāt sniedz patērētājam augstāko iespējamo komforta līmeni. Izšķir divus dažādus gāzes katlu veidus - vieni ir t.s. sienas katli, kas tiek stiprināti pie sienas un vienlaikus ar apkuri caurplūdes režīmā nodrošina arī siltā ūdens apgādi, otri - t.s. grīdas katli. Pirmie vairāk paredzēti ekspluatācijai dzīvokļos, un lielākais pieprasījums pēc tiem arī ir tieši šajā tirgus segmentā.
Jāpiebilst, ka abas funkcijas - dzīvojamās platības apkure un siltā ūdens sagatavošana - ir pieslēdzamas atsevišķi, un pastāvīgu siltā ūdens apgādi katls nodrošinās arī vasarā ar atslēgtu apkures režīmu.
Aprīkojot gāzes katlu ar pilnu automātikas komplektu, par to tūlīt pēc uzstādīšanas varam aizmirst - protams, nebūtu vēlams aizmirst, ka laiku pa laikam jānomaksā rēķins par patērēto gāzi. Vienkāršākā automātika ir telpas temperatūras regulators, ko var ieprogrammēt, un katls darbosies vajadzīgajā režīmā un ar vajadzīgo jaudu. Automātiku var papildināt ar ārējā gaisa temperatūras sensoriem, un, saņemot no tiem signālus, katls pats noteiks vēlamo temperatūras līmeni un uzturēs to radiatoros. Būtībā tas ir arī pilns automātikas komplekts, kuru lielākas ērtības labad var papildināt ar pulti (ar to var nodrošināt arī cietā un šķidrā kurināmā katlu automātiku), savukārt visas pārējās ekstras jau vairāk ir uzskatāmas par programmēšanas knifiem.

Papildu ekonomiju sniedz kondensācijas katli.
Tirgū pieejami gan vienkāršāki un arīdzan lētāki gāzes apkures katli, kas, protams, nevainojami izpilda visas savas pamatfunkcijas - gādā par apkuri un silto ūdeni un ir regulējami -, gan arī pēdējais tehnikas sasniegums šajā jomā, par kādu uzskatāms kondensācijas katls. Kondensācijas katls dūmgāzes atdzesē zemāk par rasas punktu, tādejādi iegūstot papildu silt
umu. Rēķinot pēc apkures iekārtu lietderības koeficienta aprēķina vispārējās metodikas, par teorētiski iespējamo lietderības koeficientu pieņemot siltuma daudzumu, ko iegūst sadedzinot kurināmo un atdzesējot dūmgāzes līdz rasas punkta temperatūrai, kondensācijas katla lietderības koeficients teorētiski var sasniegt pat 111 %; protams, reāli šis koeficients būs mazliet zem 100 %.
Pieprasījums pēc kondensācijas tipa gāzes katliem beidzamajā laikā ievērojami audzis Rietumvalstīs, kur kurināmā papildu ekonomija un apkārtējās vides aizsardzība ir ļoti spēcīgi argumenti. Tomēr jārēķinās, ka kondensācijas katla cena jau būs krietni augstāka.

Gāze ne visiem ir pieejama.
Apkurei ar dabasgāzi ir tikai viens būtisks trūkums - tehnisku iemeslu dēļ šis energonesējs nav pieejams visiem un visur, jo gāzes apgādes sistēma valstī vēl nav pārāk plaši sazarota un daudzus Latvijas reģionus gazifikācijas process vispār nav skāris. Protams, jebkurš dabasgāzes katls ir pilāgojams ekspluatācijai arī ar sašķidrināto gāzi, taču tādā gadījumā jārēķinās ar mazāku komfortu un apmēram trīs reizes lielākiem izdevumiem par apkuri. Pēc speciālistu ieteikuma, sašķidrināto gāzi kā kurināmo vislabāk ieteicams izmantot kā pārejas variantu, ja ir droši zināms, ka pēc kāda laika katlu būs iespējams pieslēgt pie centralizētā dabasgāzes vada - informāciju par perspektīvā paredzētajiem gāzes apgādes projektiem iespējams gūt AS "Latvijas gāze" Pārdošanas daļā.
Pirms gāzes katla iegādes jāņem vērā arī tāda tehniska nianse kā dūmgāzu izvadīšanas iespējas. Ar tām problēmām nevajadzētu rasties vecākās mājās, kurās ir skursteņi, savukārt mājās bez skursteņiem ieteicamākais gāzes katla variants būs t.s. turbokatls ar slēgtu degšanas kameru. Turbokatli ir aprīkoti ar ventilatoru, un degšanai nepieciešamo gaisu tie iegūst no ārējās vides - gaiss sajaucas ar gāzi, sadeg, un dūmgāzes izplūst atpakaļ ārējā vidē. Turbokatli tiek uzskatīti par daudz progresīvāku risinājumu salīdzinājumā ar gāzes katliem ar vaļēju degšanas kameru, kas tiek pievienoti pie skursteņa un degšanai nepieciešamo gaisu iegūst no iekštelpām. Turbokatla izmantošana ir daudz ieteicamāka arī labi izremontētos (šajā gadījumā - labi noblīvētos un siltinātos) dzīvokļos un mājās, jo degšanai nepieciešams diezgan liels gaisa daudzums, kuram no kaut kurienes ir jāpieplūst.

Elektriskos katlus iesaka kā rezerves variantu.

Piedāvātā komforta ziņā ar gāzes apkures katlu var sacensties vienīgi elektriskais apkures katls, taču tam piemīt kāds respektējams trūkums, proti, elektroenerģija ir šobrīd dārgākais no Latvijā pieejamiem kurināmā resursiem. Tādejādi šī produktu grupa nav īpaši populāra, un lielākoties elektriskie apkures katli tiek izmantoti kā papildu jeb rezerves variants, piemēram, cietā kurināmā apkures katliem, kas tiek ekspluatēti ikdienā - piemēram, elektriskais katls lieki noderēs gadījumā, ja saimniekam uz ilgāku laiku jāaizbrauc no mājas, lai tajā bez uzraudzības uzturētu minimālo temperatūru, lai māja neaizsaltu.
Elektriskajiem katliem parasti ir mikroprocesora vadība - tas nozīmē, ka tam var pievienot ārgaisa sensorus un papildu automātiku, kas ļauj būtiski ieekonomēt izdevumus par apkuri. Piemēram, apkurinot divas identiskas mājas ar elektriskajiem katliem, no kuriem vienam ir, bet otram nav programmators, ekspluatācijas izdevumu starpība var sasniegt 50 %.

Cietā kurināmā katli vienmēr būs jāappuišo.
Cietā kurināmā katli ekspluatācijā ir ievērojami lētāki, un tajos par kurināmo tiek izmantotas gan akmeņogles, gan malka, gan koka skaidu vai kūdras briketes, gan koka granulas u.c. Cietā kurināmā katli iedalāmi trīs lielākās grupās - tiešās degšanas katli (liesma iet cauri kurināmajam), koksēšanas katli (deg kurināmā apakšējais slānis un liesma aiziet blakus kanālā) un gāzes ģenerācijas katli (nodrošina otreizēju malkas gāzes degšanu); atbilstošā secībā pieaug arī šo veidu katlu cenas. Pirmajos divos kā kurināmo iespējams izmantot gan malku, gan akmeņogles vai brūnogles u.c., savukārt gāzes ģenerācijas katlos - tikai malku un malkas izstrādājumus, kas Latvijā šobrīd ir populārākie kurināmā veidi.
Pieņemot par atskaites punktu savulaik izplatīto un labi pazīstamo Lietuvā ražoto apkures katlu lietderības koeficientu, tagad tirgū plašā klāstā pieejamo čehu un vācu izstrādājumu lietderības koeficients salīdzinājumā jau pārsniegs to 2 - 3 reizes un vairāk.
Lai gan gandrīz visi cietā kurināmā veidi ir samērā lēti, tomēr jārēķinās ar to, ka, iegādājoties cietā kurināmā katlu, pilnīga neatkarība no mājas kurināšanas rūpēm nekad nebūs iespējama - jebkurš cietā kurināmā katls laiku pa laikam bū
s jāaprauga. Protams, arī šie katli tiek aprīkoti ar dažāda veida automātiku, kas nodrošina tiem vajadzīgo darba režīmu, taču pilnīgu automātikas komplektu būs iespējams nodrošināt tikai gāzes vai šķidrā kurināmā katliem. Turklāt jārēķinās, ka cietā kurināmā katliem atšķirībā no gāzes vai šķidrā kurināmā iekārtām piemīt tāda tehniska īpašība kā inerce - vienkārši runājot, nav iespējams apkuri pieslēgt vai atslēgt, noraujot kloķi.
No cietā kurināmā katliem visilgāko degšanas procesu un arī vislielāko komfortu var nodrošināt t.s. granulu katli, kuriem ir automātiska kurināmā padeve, un, uzstādot lielāku kurināmā tvertni, var atļauties divas trīs dienas tam netuvoties. Tomēr vienlaikus tas būs arī dārgāks prieks, jo, pirmkārt, vairāk izmaksās pats katls, otrkārt, jārēķinās, ka vidusmēra savrupmājas apkurei mēnesī būs nepieciešama apmēram pusotra tonna granulu, un vienas tonnas cena tirgū šobrīd ir apmēram 40 latu.
Zināmu komforta līmeni nodrošina arī automatizētie gāzes ģeneratoru tipa katli, kas akumulē siltumu un jāapkalpo vidēji reizi 12 stundās.

Šķidrā kurināmā katls jau būs dārgāks komforts
Tūlīt pēc dabasgāzes katliem komforta ziņā otrajā vietā ierindojas šķidrā kurināmā katli, kuros kā kurināmais tiek izmantotas speciāla kurināšanai paredzēta dīzeļdegviela. Tiesa, dīzeļdegviela uzskatāma par diezgan dārgu kurināmā veidu, un, uzstādot šķidrā kurināmā katlu, laikus jāparedz arī droša vieta degvielas tvertnei, kas vairākas reizes gadā tomēr būs jāuzpilda - cik bieži, tas atkarīgs no tās tilpuma un, protams, apkurināmās platības kvadratūras. Pēc aptuvenām aplēsēm, vidusmēra savrupmājas (apm. 150 - 200 m2) apkurei gadā būs nepieciešamas apmēram 2.5 - 3 tonnas dīzeļdegvielas, kuras cena tirgū ir aptuveni 25 santīmi par litru.
Atšķirībā no gāzes apkures katliem šķidrā kurināmā un arī cietā kurināmā katli tomēr ir paredzēti savrupmāju, nevis dzīvokļu apkurei - labākajā gadījumā dzīvoklī var ievietot mazākas jaudas cietā kurināmā katlus, taču jebkurā gadījumā saskaņā ar ugunsdrošības normām tiešās degšanas katlam būs jāparedz atsevišķa nodalīta telpa. Protams, pavisam cita sfēra ir, piemēram, kamīni, krāsniņas un speciālie nelielas jaudas apkures katli kombinācijā ar plīti, par ko jārunā atsevišķi. Tomēr diezin vai būs prāta darbs liela dzīvokļa apkurei iegādāties, piemēram 20 kW cietā vai šķidrā kurināmā apkures katlu, kuram šajā gadījumā komplektā nāks līdzi arī tāda visai grūti risināma problēma kā kurināmā piegāde un uzglabāšana - diezin vai gribēsim dzīvojamo istabu pārprofilēt par malkas šķūnīti vai dīzeļdegvielas tvertni, ko diezin vai akceptēs arī ugunsdzēsības dienests.

Izmantots U. Andersona raksts žurnālā "Tavs nams".


Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.