"Latvijas valsts ceļi": Ceļu kvalitāte jāuzrauga visa būvniecības procesa laikā

"Latvijas valsts ceļi": Ceļu kvalitāte jāuzrauga
visa būvniecības
procesa laikā

Lai nodrošinātu maksimāli kvalitatiīvu ceļa remontdarbu rezultātu, ar vienu pārbaudi remonta beigās vien nepietiek. Kvalitāte ir jāuzrauga visa būvniecības procesa laikā, sākot jau ar projektēšanas stadiju – ir pārliecināti VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) speciālisti. 

Dārgākais materiāls, kas tiek pielietots ceļu būvniecībā ir asfaltbetons. Līdz ar to arī kļūdas, kas tiek pieļautas, ieklājot asfaltu, būvniekiem mēdz būt finansiāli vissāpīgākās. LVC aicina būvniekus un būvuzraugus pēc iespējas vairāk būvdarbu laikā izmantot operatīvās kontroles metodes. Tā norāda LVC Būvniecības nodaļas vadītājs Gints Alberiņš.

Pasūtītāja veiktajās gala pārbaudēs aizvien vēl pārāk bieži tiek atklātas neatbilstības. 2018. gadā LVC ir organizējusi būvdarbus 183 objektos. Līgumcenu samazinājums pērn ir piemērots 47 gadījumos par kopējo summu 122,8 tūkst. eiro. Savukārt vēl 16 gadījumos noteiktas papildu garantijas un grozījumi līgumā. Neatbilstošas kvalitātes dēļ 2018. gadā būvniekiem bija uzdots pārbūvēt arī četrus autoceļu posmus. Kvalitātes prasības ir detalizēti aprakstītas Ceļu specifikācijās – tajās uz vairāk nekā 500 lappusēm ir aprakstītas prasības gan materiāliem, gan tehnoloģijām un procesiem. LVC īsteno kvalitātes vadības sistēmu, kas palīdz sekot līdzi būvniecības gaitai, sākot no projektēšanas līdz pat būvdarbu garantijas perioda beigām.

Asfalta kvalitāte

Runājot tieši par asfaltbetona segumu, G. Alberiņš norāda, ka tā ir viena no izbūves ziņā dārgākajām un sarežģītākajām ceļa konstrukcijām, bet no tās ir arī vislielākais labums un efekts, jo galvenokārt tieši pēc seguma stāvokļa sabiedrība vērtē paveikto darbu kopumā. Tāpēc ir svarīga gan būvdarbu procesa uzraudzība, gan arī gala rezultāta pārbaude. "Faktiski būtu jābūt tā, ka kompetenti būvnieki būvē, un pasūtītājs gala rezultātu varētu pat nepārbaudīt, jo būvnieku speciālisti var paši novērtēt un sekot līdzi tam, kādu rezultātu iegūst. Tomēr realitāte šobrīd ir nedaudz cita, un bieži vien konstatējam neatbilstības, tāpēc LVC seko līdzi visam procesam un dodas arī uz asfalta ražotnēm, kurās gadās ieraudzīt arī nepatīkamas lietas. Ražotnēs pārbaudām obligāto sertifikāciju, bet LVC Ceļu laboratorijas speciālisti veic kompleksās izejvielu pārbaudes. Kopumā uz asfalta ražotājiem Latvijā var paļauties," klāsta G. Alberiņš. Viņš arī piebilst, ka, lai gan iepriekšējos gados situācija ir uzlabojusies, LVC joprojām tur roku uz pulsa un jau iepirkuma laikā interesējas, kur tiks ņemts asfalts. Tas ir nepieciešams, lai neveidotos situācija, kad būvnieks sāk strādāt, bet viņa iecerētais asfalta ražotājs vai nu nespēj, vai negrib piegādāt asfaltu, un tā kļūst par visu kopīgo problēmu. Pirms būvdarbu uzsākšanas būvuzraugi dokumentācijā pārbauda asfaltbetona kārtas izbūvei iecerētās tehnoloģijas izejvielas un receptes. Ja tās atbilst projekta prasībām, tad uzraudzība dod atļauju darbu veikšanai. "Kad ir noslēgts līgums, asfalta būvdarbi sākas ar izmēģinājuma posmu. Mazos objektos, tas nav racionāli un nepieciešami. Taču daudzi LVC objekti ir pietiekami lieli, un mēs atļaujamies izbūvēt izmēģinājumu posmus vairāku simtu metru garumā abās joslās," norāda G. Alberiņš. Tikai tad, kad izmēģinājuma posmā viss ir kārtībā, var sākt asfaltbetona kārtas izbūvi.

Kontrole

Būvdarbu laikā paraugus ņem no piegādātā materiāla un izbūvētās konstrukcijas. Kvalitātes kontrolei tiek izmantoti operatīvās pārbaudes rīki. "Manuprāt, pēdējos gados arī šajā ziņā uzlabojumi ir ievērojami. Proti, būvdarbu laikā tiek ņemti paraugi, kā tas ir paredzēts specifikācijās. LVC konkursos arī uzraudzībai tiek pieprasītas kvalitātes procedūras, kuras vērtējam un ņemam vērā, nosakot uzvarētāju būvuzraudzības konkursos. Esam iepirkumu nolikumā arī noteikuši prasības, lai būvuzraudzības rīcībā būtu iekārtas, ar kurām operatīvi varētu sekot līdzi darba kvalitātei. LVC apmaksā arī konkrēta veida laboratorijas pārbaudes," skaidro G. Alberiņš. Asfalta ieklāšanas laikā visu laiku ir jābūt klāt kompetentam uzraudzības pārstāvim - būvuzraugam vai viņa palīgam, kurš spēj novērtēt ieklāšanas procesa atbilstību. Ir svarīgi, asfaltbetonu ieklājot, panākt pēc iespējas viendabīgāku rezultātu. To veicina precīza asfaltbetona ražošana, labi plānota transportēšana, izmantojot piemērotas iekārtas, kā arī vienmērīga ieklāšana un atbilstoša veltņošana. Pēc G. Alberiņa teiktā, nepārtraukta uzrauga klātesamība ir nepieciešama, lai speciālists varētu dot savu vērtējumu, kā arī pamanīt, ja kaut kas noiet greizi. "Līdz šim mēs varējām tikai pēc punktu pazīmēm novērtēt asfalta kvalitāti. Tagad rosinām būvniekus un būvuzraugus izmantot operatīvās kontroles metodes, kuras izmantojot, jau būvdarbu laikā varētu pārbaudīt kritiskos punktus. Esam arī veicinājuši temperatūru skeneru izmantošanu jau asfalta ieklāšanas brīdī, jo tad tas ir melns, un ar aci ir grūti saskatīt atšķirības. Savukārt skeneros atšķirības var manīt jau šajā stadijā. Ja atšķirības ir lielas, tas ir indikators, ka kaut kas nav kārtībā. Diemžēl no speciālistu puses attieksme pret šādām ierīcēm ir dažāda, un daļa nez kāpēc nesaskata to iespējas," atzīmē G. Alberiņš.

Vajadzīga objektīva aina

Uzraudzības un pārbaužu rezultātā jābūt pieejamām liecībām par to, kur izbūvētā konstrukcija ir viendabīga, kur bijušas problēmas un kur nepieciešamas īpašas pārbaudes, kā arī par to, kā atsevišķos punktos paņemti paraugi raksturo izbūvēto kārtu kopumā. "Gribētos, lai būvniecības procesu pārbaužu rezultātā paliktu objektīvi, ar mērījumiem pamatoti pieraksti un liecības par to, kā konstrukcija ir izbūvēta, kurā vietā ir riskantākie apgabali, kur viss ir gājis gludi, lai gala pārbaudēs mēs ar saviem urbumiem konstatētu tikai atbilstošu rezultātu. Līdz šim nejaušas atlases veidā, lai nebūtu nekādas subjektivitātes, cenšamies izvēlēties vietas, kurās ņemt gala paraugus. Taču šī metode nav nevainojama. Tā ir objektīva, bet tās trūkumi ir tādi, ka urbums rāda kvalitāti tikai tajā vietā, kur ir izurbts, norāda G. Alberiņš. Katras ieklātās joslas kilometrā tiek ņemta viena paraugu sērija. Ja darbs ir veikts kvalitatīvi, tad urbums rāda, ka viss ir kārtībā un liela riska nav. Savukārt, ja darbs paveikts neviendabīgi, tad liela ietekme ir nejaušībai. Tāpēc LVC sāk arvien vairāk izmantot iespējas, kuras sniedz tehnoloģijas un modernas ierīces, piemēram, radarus, temperatūras skenerus, lāzeru skenerus.

Mazāk urbumu

Asfaltbetona vajadzīgo sablīvējumu nosaka laboratorijā, testējot masas paraugu. Tas, kā un no kuras vietas paraugs ir paņemts, būtiski ietekmē, kāds tiek noteikts nepieciešamais sablīvējums, pēc kura savukārt vērtē izurbtā parauga sablīvējuma atbilstību. Iepriekšējos gados kvalitāte LVC pasūtītajos būvdarbos uzlabojās, tāpēc pasūtītāja testēšanas metodes un novērtēšanas principi netika mainīti, taču 2018. gada sezona atnesa lejupslīdošu tendenci. Kā iespējamos cēloņus G. Alberiņš, min darbu apjoma pieaugumu nozarē, resursu trūkumu, tai skaitā arī būvuzraudzībā. Arī asfaltēto kārtu būvniecības laikā kvalitātes kontrole ir nepietiekama, un kvalitātes vērtēšana galvenokārt reducējas uz pasūtītāja urbumu rezultātiem. Tā rezultāts ir zema darba kvalitāte un sekojošas sankcijas. Līdz ar to, pieaugot defektu apjomam, ir jāmaina novērtēšanas principi (izmaiņas testēšanā un novērtēšanā). Arī būvnieki un uzraugi nav pietiekami kompetenti, lai novērtētu kvalitātes riskus, un nav spējīgi vai ieinteresēti pamanīt problēmas jau darba procesā. "LVC nav pasūtītājs, kurš priecājas, ka būvniekam var mazāk samaksāt. Mēs priecājamies, ja varam samaksāt, kā ir noteikts līgumā, un saņemt pretī tādu kvalitāti, kāda ir atrunāta. Ja ar tādu aprīkojumu, kāds šobrīd ir būvnieku un uzraugu rīcībā, ieurbjam un konstatējam, ka kvalitātes nav, bet par to nav nekādu būvnieka vai uzrauga rakstisku liecību, kaut kas nav kārtībā. Urbumi sniedz precīzu un objektīvu informāciju katrā punktā, bet tos ir jāvērtē kopā ar pārējo informāciju. Piemēram, ja ir neatbilstošs urbums, bet pretī būtu informācija no uzraudzības un būvnieka, kas tieši nogājis greizi. Šo informāciju mēs nevaram iegūt, bet par laimi talkā nāk tehnoloģijas, jo mēs gribētu pārbaudīt nevis atsevišķus urbumus, bet gan daudzus punktus visa posma garumā. To var paveikt grunts penetrācijas radars. Šis ir veids, kā var iegūt labāku priekšstatu par esošo situāciju. Proti, pāriet no loterijas uz reprezentatīvu ainu, kā ir izbūvēta asfalta virskārtā," uzsver G. Alberiņš. Grunts penetrācijas radars ir LVC rīcībā, un tas ir iekļauts 2019. gada specifikācijās kā novērtēšanas metode. Savukārt, lai mazinātu pārbaudēs nejaušības, urbts tiks mazāk. "Manuprāt, būtu jāvērtē atšķirīgi tās neatbilstības, par kurām būvniecības laikā ir konstatēti riski un ir fiksēts, kas nogājis greizi. Savukārt, ja nekas nav pamanīts, tad, iespējams, būvnieks nespēj pamanīt problēmsituāciju. Iespējams, tas varētu likt būvniekiem un uzraugiem vairāk izmantot speciālistus un pieejamo aprīkojumu, lai savlaicīgi atklātu problēmas," piebilst G. Alberiņš.

Raksta avots: "Autoceļu Avīze", 2019. gada septembris

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.