Laba diena,

Kādus pamatus ieteiksiet vienstāva guļbūvei (vasarnīcai) ar izmēriem 4 x 5 metri? Baļķu diametrs 16 cm. Augstums ~ 4 m.
Lentveida pamati pārāk darbietilpīgs, dārgs process vai vajadzīgs šādai būvei. Bija doma par stabveida pamatiem stūros un pa vidu. Kādā dziļumā pamatus iebūvēt? (vasarnīcu paredzēts apdzīvot tikai vasarā un grunts ir smilšaina) Vai tiešām ir jārok līdz sasaluma dziļumam?

Iepriekš paldies,

R.

Negribēsi tak, lai stabiņi
[www.failiem.lv]
neierakti apgāžas!
Senči dziļi neraka, bet lika pietiekami neapgāžamus akmeņus, turklāt ēkas būvēja tādās (paaugstinātās) vietās, lai visi ūdeņi tecētu prom.

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Negribēsi tak, lai stabiņi
>
> neierakti apgāžas!
> Senči dziļi neraka, bet lika pietiekami
> neapgāžamus akmeņus, turklāt ēkas būvēja
> tādās (paaugstinātās) vietās, lai visi
> ūdeņi tecētu prom.

Paredzētā guļbūve līdzīga tai, kas bildē. (pēc izmēriem un baļķu diametra)

Tas, ka jāierok zemē ir skaidrs. Jautājums tikai ir cik dziļi? Vai ir nozīme rakt līdz sasaluma dziļumam ~90 cm, vai pietiek ar kādiem 50-60? Virs zemes vēl kādus 30 cm, lai ūdeņi un sniegs nebojā baļķus.

Teorētiski jātaisa ģeoloģiskā izpēte, kuras rezultātā uzzināsi, ar cik paskāliem spiežot grunts turēsies. Praktiski sausa smilts nesīs labi, necilāsies arī salstot un nesals metru dziļi. Jautājums, vai tiešām sausa, vai stabi neiegrims peldošajā ar visu pirti? Minimāli jāizrokas cauri augsnes kārtai, kādas 2 lāpstas, vai tad tas tik grūti? Esmu taisījis koniskus stabveida pamatus nojumei, kā veidni izmantojot ar vienu striķi aptītu ruberoīda gabalu:
[www.failiem.lv]

Latvijā smilšainā augsnē sasaluma dziļums ir ap 20-30cm, 90 cm ir antarktīdā. Ar 50-60cm zem zemes pietiek atliektiem galiem. Es stabiņus taisīju tā - ar lāpstu izrok bedri, nu tādu palielu, kādus 50-70 cm diametrā. Sametu akmeņus, uzlēju virsū betona pļecku un vēl mīkstā betonā saspraudu tur, kur būs stabiņš armatūras stieņus. Šie ir sava veida pamatu pēda katram stabiņam. Plāceni pieplacina, lai daudz maz līmenī, un kad tas sacietējis, tad uz cietā plāceņa, no kura ārā spīd armatūras gali liku virsū vajadzīgā garuma veidni (daļu taisīju no dēļiem, 20x20 cm, citus lēju 160mm kanalizācijas trubās - sienas tām gludas un stabiņi sanāk vizuāli ļoti smuki - kā pulēti). Tad veidni apmēram līmenī turot apber no ārpuses ar zemi, kas to notur vietā. Lej iekšā pļurru, liek, ja vajag, enkurdzelžus vai kādu armatūru un viss, lieta darīta. Pēc pāris nedēļām veidņus noņem dēļus atskrūvējot, bet kanalizācijas trubas vertikāli pārgriežot ar fleksi. Veidņu augstumu un precīzu pozīciju liku līdz ar krusteniski pa būvējamās ēkas perimetru līmenī nostieptu auklu.

Rodas jautājums. Kapēc pēc betona ieliešanas kanalizācijas trubā, tā jāņem nost. Vai tad nevar atstat zemē?

Nav jāņem nost un tā pat ir labāk, bet man tie stabi plāna vidū un tādi oranži nu nemaz smuki neizskatās, jo 30cm virs zemes izlien :) Tā teikt - nepiestāvēja būves fasādes krāsai.

Normālās valstīs par kapeikām tirgo dažādu diametru preskartona betonēšanas veidņu trubas. Pie mums tādu vienkārši nav - es tiešām pamatīgi meklējot tā arī neatradu.

Tātad, ja tās trubas "piestāv ģīmim" tad droši var atstat, nekas ar viņam nenotiks arī ziemā?

Kad taisīju koka trepēm stabveida pamatus, kurus zem trepēm tāpat nevar redzēt - trubas nost neņēmu - nu kas tur slikts var notikt. Bet par naudu viņas pirkt nav vērts, jo šitāda diametra kanalizācijas caurules jau ir dārgas. Man kaimiņs atdeva - bija palikušas pāri, ja jāpērk, tad labāk no dēļiem saskrūvēt.
Beigās stabiņi betonam cietējot un vietām pa šķirbām patekot ārā nebija ideāli vienādā līmenī, jo man bija paredzēts vainagu guldīt tieši uz stabiņiem. Nečakarējos ar paliktņu pielāgošanu - vienkārši ar dimanta flīžu griežamo ripu un fleksi tos, kas bija nedaudz augstāki nofleksēju zemākus, jo pāris mm noņemt ir minūšu darbs ar fleksi.