Gadās, ka pamati nav paši gludākie. Uzliekam hidroizolāciju, tad 0.vainagu un baļķi, bet paliek šķirba starp 0.vainagu un pamatu, pat pāris centimetri.. Kā vislabāk to aizpildīt, lai vējš nesvilpo un arī aukstuma tilts nav?

Firmas, kas man atveda guļbaļķu pirts karkasu, prakse bija zem baļķa likt ekstrudēto putuplastu. Man ielika 4 cm biezu, jo, kā dzirdēju strādniekus runājam, plānāka todien veikalā nav bijis.
Pēc tā varbūt man ir problēmas noslēpt zilo 4 cm joslu (ir gan dažas idejas), bet ar caurvēju problēmu noteikti nav. Pamata virsma gan bija taisna vismaz ~5 mm robežās, ko arī novēlu sasniegt, kaut vai virs esošā uzlīmējot akmeņaino ruberoīdu un izlīdzinot virsmu ar javu.

Visa organika ar laiku sadalās, te labākais būtu bāzt iekšā akmensvati, kas tur paliks ilgāk par mājas mūžu. Ja viņu labi sabakā, nekāds vējš arī cauri neies.
Man koka karkasenei zem pirmā dēļa, kas guļ uz pamatiem, tika palikta akmensvates sloksne, kādus dažus cm pabieza, bet mīkstā. Karkasa svars to nospiež, saspiež, un pieslēgums sanāk praktiski hermētisks, ja gadījumā kaut kur kādi nelīdzenumi.

Bet, ja ieliek minerālvati, kā pasargāt to no mitruma?

Liec zilo ekstrudēto polistirēnu. Guļbūves apakšai tāpat jāveido dzegas dēlis mitruma novadam, tas izolāciju noslēps.

Kāds ir tas dzegas dēlis?
Viņu liek zem pusbaļķa (ar plakanu, pamatam pārkarošos apakšējo daļu) vai blakus pilnajam baļķim (kura apakša ir apaļa un nesasniedz pamata ārmalu)? Pirmajā gadījumā priekš ūdens neko nevajag (pārkares apakšā ir iezāģēta lāses apturoša rieva). Savukārt pēdējā gadījumā, savietojot divus kokus horizontāli vai slīpi taču rastos šķirba, kur aizķerties ūdenim. Vai tik labāks nebūtu mazliet zem baļķa pabāzts skārds?

Vispār tas par to ūdeni ir labs jautājums - es gan esmu pilnīgs analfabēts guļbūvju uzbūvē, bet kā tiek nodrošināts tas, lai sāniski līstošs lietus netiek starp baļķiem, ne jau tikai apakšā, bet arī sienai pa vidu? Varbūt tāpēc agrāk guļbūvēm taisīja tomēr ievērojamu jumta pārkari? Jo ja tas ūdens tajās spraugās tiek, ko viņš noteikti arī dara, un sasūcas drīvejamā materiālā, tad nekas labs tur pēc pāris gadu desmitiem nevar būt?

1) apaļa baļķa augša vietā, kur tā sastop āra gaisu, jau ir drusku slīpa;
2) grebj apakšu *
* - kad atjaunojuši Āraišu Ezerpili, tad gan kautkur it kā autentiskuma dēļ esot grebts augšā neskatoties uz meistaru veselā saprāta iebildumiem.
Normāla pārkare vēlama vairumam no dabīgiem materiāliem būvētu ēku un solārā dizaina dēļ arī pārējām.
Slīpie lieti un gandrīz horizontālās miglas tik un tā noslapina vairākas reizes gadā, bet, tā kā:
1) baļķim ir liela mitrumietilpība (litros uz virsmas kvadrātmetru) un neviens lietus nevelkas mūzīgi, kamēr vidējais gada mitrums (ap 80%) vienalga žāvē;
2) pašaizsardzības mehānisms - slapjā virskārta piebriest,
tad viss stāv gana ilgi.

varbūt ne pa tēmu, bet esmu redzējis savām acīm ka ceļot guļbūvi no apaļkoka, grebtajā vietā pūta makrofleksu. (kautkādas tādas putas). 2 gab. mājām esmu tā redzējis.
Pie sevis paspēju nodomāt... mjaa ekaloģija...
bet no otras puses tie puiši tās putas tā iepūta ka nezinātājs ar lupu neatradīs.

Tad jau labāk neredzamas putas,nekā silikona šuves gan iekšpusē,gan ārpusē-arī tādi brīnumi viesu mājās redzēti.Gatavā guļbūvē bez neredzamām putām ,tāpat ir n-tās pozīcijas ar neekoloģiju-nevajag jau sevi mānīt,tas pats plastm.čaiņiks,ledusskapis,flīžu līme,durvis,logi no līmētā koka utt.Ekoloģiju jāiet uz mežu zaru būdā meklēt-tā tur vairumā...