Sveiki,

Dzīvoju 30'to gadu celtā stāvbūvē, kas ir apšūta ar ķieģeļiem ( ^ 5cm gaisa sprauga) un apmesta. No iekšpuses ir tikai reģipsis bez siltināšanas.
Visai mājai (2 stāvi) ir ielikti pakešu logi.
Kādi ir iespējamie siltināšanas varianti no iekšpuses un ārpuses?

Var siltināt no ārpuses,uzliekot putupolisterolu,pēc tam sietu un dekoratīvo apmetumu.Ja iekštelpās uzlikts reģipsis,tad taču neplēsisi visu nost-imaksas kopā ar apdari būs krietni lielākas.

Sākumā siltināt varbūt vajag pa vidu, tas ir, gaisa spraugu nosiltināt. Tagad ir modernās metodes: [www.ekoteh.lv] kā arī: [www.ekoteh.lv] un arī: [www.mdmprof.lv]

Piedodiet ka vienādas adreses. Bija domāta ši: [www.juodasisgintaras.lt]

Cik varētu izmaksāt gaisa spraugu siltināšana par m2 via m3 ?
Cik izmaksā termogrāfija?

PAr cenu pie pardeveja intereseties, bus visjedzigak, ta ka saka ekharts ga nedari, jo ta sprauga iespejams ir ventilejama, lidz ar to no tas izolacijas bus jega tada ka no koka pakarta kažoka, turklat stavbuve ir laikam domata koka konstrukcijas, kuras vispar nav labi siltinat ar tvaiku necaurlaidigu izolaciju. Risinajums varetu but spraugas aizpusana, ko jau te mineja + ja par maz arpuses apsusana fibrolits, ekovate karkasa, akmens vate utt ar veja izolaciju vatēm.

ja ventilējamu fasādi aiztaisīs ciet,tad jau stāvbūve(resp.koka detaļas)ar laiku bojāsies arī šajā gadījumā.Jānoskaidro ,no kurienes aukstums ieplūst telpā,ja tas ir ārsienas biezums,tas es lāgā nesaprotu,kāpēc nevar siltināt no ārpuses,ja ne ar putoplastu,tad ar cieto vati,un būs jums elpojoša siena.Ļoti jau iespējams,ka jāsiltina grīda,bet,tā ir cita opera.

Kadi varianti butu siltinassanai no iekspuses??Ieksejaas sienas ir apmestas, bet planojas nemt nost apmetumu, mest jaunu vai domaat kautko citu pie reizes vareetu nosiltinaat no iekspuse!!majas ir buveta ap 60-70 gadiem un no skaidbetona!!Varbuut nevajag vispar sitinaat jo sienu biezums ir pamatiigs!!

Zinu vienu skaidbetona māju un tai sienas toč neprasās siltināt, vienīgi atjaunot ārējo apmetumu, jo šamais slikti turās klāt.

Siltināšanas problēma varbūt nav panākt siltāku ēku, bet vēlme ietaupīt apkures izdevumus, ja jau ēkā jātaisa remonts. Normatīvu jaunās prasības ir vēlme rūpēties par izmešu samazināšanu dabā, lai visas tās ēkas, kas sabūvētas jūrai tuvāk par 300..500m nenoslīktu tuvāko 50 gadu laikā jūras līmeņa celšanās rezultātā.