Sveiki!

Ir komunistu laikaa celta maaja. Celta ir ljoti slikti un ir pielaistas daudz kljuudas. Greibeetos kaut nedaudz sakariigaag nosiltinaat.
Taatad vajadziigs pats leetaakais variants. Algot nevienu nevaru, jo saprotiet pashi -kriize. Bus jaanjemaas kaut kaa pasham.

Tagad balto ķieģeļu siena ir 36cm biezumaa. Kopeejaa klaajamaa platiiba vareetu buut kaadi 200m2
Esmu redzeejis ka daudzstaavu maajaam gala sienas siltina ar putuplasta plaaksneem un apmet ar dekoratiivo apmetumu. Cik saprotu tad shis laikam arii buutu visleetaakais. Bet varbuut ir kaadi ieteikumi.

Un otra probleema ir beeninju siltinaajums. Beeninjos ir nobeerti izdedži, vai kaut kas taads. Ko vareetu dariit tur? Jo saprotu, ka tie izdedži ir vaajaakais posms siltumnoturiibaa. Tiriit vinjus aaraa laikam buutu pats chakariigaakais.

Veidot tvaika barjeru sienas ārpusē es neiteiktu, lētu alternatīvu arī grūti iedomāties, varbūt aiz vagonkas aizberamu vēlāk paildināmu kūdru?
Uz izdedžiem var klāt gofrētā kartona gabalus pamīšus ar lielveikala krāsu nodaļā nopērkamo mīksto izklājamo papīru. Vismaz daļu izdedžu var pacensties izgrābt, ja bēniņu tilpums dārgs.

Vai tik tajaa gobreetajaa kartonaa nesaaks peles dziivot ;)
Bet doma patieshaam laba. Ne par velti bezpajumtnieki ar papiiru sedzaas.


Nu tas taa, bet kas ar to tvaika barjeru. Palasiiju citos postos ar par to iet runa. Kaapeec barjera? Daudzdziivoklju namiem tak galus ar shaadaa veidaa siltina.
Un arii duadzaas maajas lapaas shaadu siltinaashanu iesaka. Gribeetos dzirdeet kaapeec nee un kaapeec jaa?

Pukiks + fasades akmens vate mixinjaa.

Tvaika barjeras un mitrumnevadošu materiāli ir atsevišķu, par ekoloģiskiem sevi uzskatošu ar būvniecību saistītu cilvēku sāpe, tiesa, vismaz treknajos gados starp visiem ar būvniecību saistītajiem tādu nebija vairākums. Arī būvnormatīvi un sertifikāti stāv industriālo materiālu (kā putuplasta) ražotāju pusē. Tomēr iesaku palasīt kaut vai Jura Birša rakstus presē.

Tikai neviens "elpojošas" (lieku pēdiņās, jo ko šamais nozīmē - tā arī neviens neņemas konkretizēt) siltumizolācijas piekritējs tā arī beigās argumentēti nevar pamatot savu izvēli par labu higroskopiskiem siltumizolācijas materiāliem. Līdz šim neesmu nekur neko ne lasījis, ne redzējis. Man ar vārdu mikroklimats ir saprotama mājas temperatūra iekštelpās un gaisa mitrums tajās. Viss, vairāk nekas nav svarīgs. Un, lūdzu, argumentus studijā - par temperatūru aizmirsīsim, tā ir cita opera un vairāk atkarīga no kurinātāja čakluma, tātad vienīgais paliek mitrums, kuru itkā varam ietekmēt mums par labu.
Ziemā telpās gaiss ir pārāk sauss - vasarā pārāk mitrs. Tātad - darba uzdevums - panākt ziemā lielāku gaisa mitrumu telpās un vasarā mazāku. Kā un kādā veidā higroskopisks materiāls bez tvaika barjeras to spēj izdarīt? Man loģika saka priekšā pilnīgi pretējo. Mitrums ziemas ārā gaisā ir mazāks kā telpās, tātad mums ar visiem spēkiem to jācenšas telpās noturēt un nelaist ārā, jo difūzijas rezultātā, ja siena difūzijai atvērta, būs mitruma gradients un tas jebkurā gadījumā centīsies līst ārā, padarot telpas gaisu vēl sausāku. Ja, turpretī, ir iestrādāta tvaika barjera, mitrumu noturam telpās. Vasaru pat nav vērts apspriest, jo tur tāpat neko nevar mainīt - vasarā pārāk daudz tiek virināti logi un durvis, lai tur kaut ko ietekmētu. Vasarā gaisu telpās sausēt var tikai ar kaut kādu sausinātāju utml.

Ar "elpošanu" būvniecībā saprot mitruma vadīšanu, savukārt gaisa caur- (parasti ie-) plūdi cauc par infiltrāciju. Skaitliski argumentēt vēl nevaru, bet strādā higroskopisks materiāls abos virzienos visās sezonās, arī kā "higromasa" (analogi termomasai). Otrs gals mitrumam telpās ir apkure, arī jau cilāts. Man varētu būt iespēja salīdzināt dažādus apkures veidus, diemžēl mitruma logotāju iegādāšos labi ja uz pavasari. Varbūt nopirkt kādu lētu elementāru termohigrometru (ja tādi ir)?
Kāpēc guļbūve pastiprināti sēžas tieši vasaras sākumā, kad iekšā paliek mitrāks?

Nu nav tas gaisa mitrums ziemā tik mazs. Šogad pat lielāks nekā vasarā, nav nokāpis zemāk par 60%. [www.meteo.lv] Tā smukā sarma jau no sausa gaisa nerodas.

EjTakTu: Tu laikam tā īsti nesaproti gaisa mitruma padarīšanu. Tas, ka ārā pie -20 gaisa mitrums ir 80% nozīmē to, ka kārtīgi izvēdinot telpas ar tādu gaisu, un to uzsildot līdz 20 grādiem, relatīvais mitrums nokritīs līdz apmēram 5%, kas ir pilnīgi nebaudāms lielums.
Es te ar savulaik solījos mitrumus mērīt, paņēmu no darba to multimetru, kas arī mitrumu mēra, bet nu tā ir kā Vienstāvs saka, tur vajag reālu logeri, citādi, pirmkārt, viņš man gļuko, reizēm mitrumu rāda -60% (mīnus sešdesmit :)), reizēm itkā normāli. Bet es te esmu ievērojis, ka viena lieta gan ir taisnība - ja atver logus un uztaisa riktīgu caurvēju, mitrums katastrofāli nokrīt, kas nozīmē, ka māju ziemā labāk tiešām nevēdināt.
Man diezgan konstanti RH turas iekštelpās ap 35%, atverot logu uz minūti, jau cipari skrien uz leju, 30, 28 utt. Mēs gan konsekventi žāvējam veļu mājās, dušas telpa pēc dušas tiek ventilēta uz mājas iekšpusi utt. Bet virs 35% nekāpj, laikam kaut kur difundē prom.

Tiko pamērīju, mitrums 28%, tas neskatoties uz to, ka mājās konstanti ir 3 cilvēki visu dienu, ar visu sadzīvisko padarīšanu. Bet nu jau gan kādu stundu kurinu krāsni, varbūt ar to saistīts?