Tautieši mīļie!

Ar naudām ir švaki, ar zināšanām - vēl švakāk, bet māja jānosiltina. Ir divas rokas, kurām nav bail ne no darba, ne kāda smagāka priekšmeta pacelšanas. Tādēļ ir ļoti nepieciešama padoma veida palīdzība. Ir doma nosiltināt tā saukto "pārvietojamo mājiņu" (ražota Lielbritānijā) ar tā dēvēto "falšo skaidbetonu", ņemot talkā cementu un pievienojot tam visu, kas vien šajos laikos pa rokai atrodams un ir sasmalcināms - slamus, skaidas vai pat vecas lupatas, je nekā cita vairs nebūs.
Iesakiet, kā labāk rīkoties.
1. Kā labāk veidot veidņus? Kādās proporcijās gatavot maisījumu?
2. Skaidrs, ka esošā konstrukcija šo svaru neturēs, tādēļ: kā labāk veidot palīgkarkasu?
3. Ir dzirdēts, ka "falšajam skaidbetonam" vējš ejot cauri svilpodams. Kā lētāk un labāk no tā izvairīties?

Jau iepriekš pateicos par visiem padomiem!

Speciālistu padomi, protams, arī būs svētīgi, bet vēlamāki ir padomi no cilvēkiem, kuri paši gājuši tam cauri.

"visu, kas atrodams" - vari palasīt tīklā par "papercrete".
Tomēr nez vai daudz ietaupīsi salīdzinot ar fibrolītu un kautko beramu (nemineralizētu kūdru pa taisno to torfjaņņika) aiz tā.

Raksturo tās lētās pamatvielas, kuras tu tuvākā apkārtnē vari par 'poļu'naudu iegūt. Tie būtu skaidas no kokzāģētavām...salmi...kūdra...gofrētais kastu kartons...tukšas pudeles...polistirola atlikumi no iepakojumiem. Tādejādi tu sašaurinātu tev dodamo variantu skaitu.
Katrā ziņā veidojot skaidbetonu, tas viennozīmīgi jaucams ar kaļķiem, jo gan cements, gan ģipsis ilgtermiņā radīs nevajadzīgas problēmas.
Tomēr tavai ēkai, vai citas daļas - pārsegums.. grīda ir pietiekoši nosiltināti.

To Ivars Brinkmanis > Apkārtē ij bez "poļu" naudas biezā slānī pieejams siens. Arī labums būs - nopļaušu arī to, ko citi kaimiņi nevīžo, nebūs ko svilināt. Siena ir tādā daudzumā, ka ar to vienu varētu manu māju par energopasīvo uztaisīt :D
Grīdu nosiltinājām pirms trim gadiem, palikām zem mājas 10 cm biezo putuplastu, ko nostiprinājām ar dēļiem. Nogriezām tiltu, pie kura bija riteņi un, lai novērstu iespējamu deformēšanos, kaimiņš gar apakšu piemetināja leņķa dzelzi. To varētu izmantot par pamatu karkasa monāžai. Logus nomainīju pret pakešniekiem. Tā nu atlicis nosiltināt ārsienas un jumtu, kuram tik vai tā karkasu vajadzēs....

Gaidīšu tālākos padomus! Paldies!

Lielākajā daļā naturālās būvniecības forumu sienu noliedz kā pārāk daudz sēklas (barību grauzējiem) un trūdvielas saturošu, tomēr šur tur ir manīts, ka tomēr rullējot. Droši vien varētu būt runa tikai par tādu, kas lietu nav redzējis.
Vectēvs gan siltināja kūts pamatus no akmeņiem, aiz koka redelēm bāžot sienu, ko pēc vairākiem gadiem mainīja. Savukārt uz kūts pārseguma vienmēr bijis siena slānis, kura biezums uz pavasari kritās. Uztaisi dēļu tuneļus pret logiem un visu būdu apkrauj ar sienu. Starp citu, pirmā salmu ēka, ko redzēju, bija ar ķīpām apkrauts auto furgons (kurā ziemoja jaunsaimnieks, kamēr būvēja gāzbetona māju).

Šādi siltinot vajag piedomāt pie ugunsdrošības, jo plikai siena vai salmu ķīpu kaudzei nebūs priekšā apmetums, kas pasargātu no aizsvilšanās un arī no tālākas uguns izplatības.

Tad tev veidojas kaut, kas līdzīgs salmu ēkai. Te iespējamie varianti:
A) radīt karkasu ar 15..20cm atstarpi, kas tiek apšūts ar horizontāli pieskrūvētām fibrolīta plātnēm. Starpā pildīt sausu sienu, kas papildus tiek samaisīts ar māla un nedzēsta kaļķa (baltkaļķa) maisījumu.
A1) principā to pašu sienu var iestrādāt, kā skaidbetonu, bet tad kaļķu patēriņš lielāks. Te jaukums 1 daļa kaļķu uz 3 ..4 daļām siena. Ro jājauc piespiedu javas maisītajā un sastāvam jābūt zemes mitrumā. Vienīgi atšķirībā no pirmā varianta, kur zāli tu vari pļaut vienu reizi sezonā, te jāpļauj biežāk, lai stiebru garumi nebūtu virs 10..15cm.
Variantam A) obligāta vēja barjera no gofrēta kastu kartona, kamēr variantam A1) veidņi var būt noņemami, bet karlkass paliek siena- betona massā un virsmu nepieciešams apmest ar kaļķu javu.

1daļa kaļķu, 3-4 daļas siena, vai granti arī nevajag 1daļu kopējai masas noturībai?

Par salmu-kaļķu betona masas noturību. Ja ēkas būvniecībai izmanto tikai skaidbetona blokus, tad grants piejaukums ir būtisks, jo tas nodrošina bloku stiprību spiedē. Taču, ja izvēlamies metodi, ka tiek izveidots karkass vai nu kā nesoša konstrukcija vai piestiprināta pie citas nesošas mūra, guļbaļku sienas, tad skiddbetons vai salmubetons kalpo kā aizpildošā daļa - siltumizolācijas palielināšanai.
Dotā aizpildījuma blīvums saistāms ar apstākli vai tas kalpo kā bērums- pakojums aiz apdares plātnēm, vai kalpo kā nesošais elements apmetumam. Gatavas receptes nav, jo šie lētie materiāli lielo būvniecības industriju neinteresē, tie nav peļņu nesoši un tātad nerentabli. Zinām, ka uz fibrolīta ar tilpumsvaru 400..450kg/m3 apmetums turas labi. Tātad varam pieņemt, ja iegūstam skaidu betona blīvumu 250..300kg/m3, tad tas būs pietiekošs kaļku javas apmetuma noturēšanai, bet šāds blīvums būs pārak mazs pārsegumu slodžu vai citu koncentrētu slodžu uzņemšanai.
Piemēram Ukrainā taču gatavo salmu-māla ēkas un arī Latvija šur tur māla kleķa celtnes saglabājušas.

Nemaz nerunājot par būvnormatīviem, arī tīri praktiski pie šodienas iekštelpu temperatūras, platības un maz-kurināt gribēšanām manuprāt daļēji masīvie materiāli vairs īsti labi nederēs...