Sveiki!
Vai kāds var ieteikt, kur meklēt informāciju par ceļa izbūvi?
No esošā ceļa pāri laukam nepieciešams izbūvēt apmēram 400 m garu ceļa posmu, šobrīd plānojam rīkoties šādi - nostumt augšējo zemes virskārtu, 20 cm slānī sabērt būvgružus, pa virsu kādi 5 cm grants. Vai tā ir puslīdz pareizi?

Puslīdz pareizi jau ir, es ieteiktu papildus tam uzlikt arī ģeorežģi. Vienīgi ar būvgružiem jāuzmanās, lai nav asi armatūras gali, citādi nespēsi mainīt riepas.

20cm par maz, pietiks kādam gadam-diviem un tad būs sasēdies tā, ka nevarēs atrast vietu, kur bijis. Jebkurā gadījumā, ja paliek pie būvgružiem, tad pa virsu ir jāber šķembas, nevis grants. Granti ūdens saskalos būvgružos uz neatgriešanos, bet šķembas sagulsies, kā izlīdzinošs slānis. Frakcijas izmērs jāskatās pēc tā cik rupji būs būvgruži.

Ja grants/smilts nebūs virsū, grabēs visu mūžu.
Un vispār - pareizinot tos "20cm par maz" ar garumu un platumu, iznāks īsti treknlatviska tāme. Tā gan nav vienīgā iespēja - var pameklēt foruma vēsturē.
Kā vienīgo pretrunu lētākiem variantiem saskatu (starp citu vispārīgajos būvnoteikumos paģērēto) augsnes saglabāšanu.

Mans piebraucamais ceļš- noplanēta melnzeme(nevis noņemta), ģeorežģis, ~10cm frēzētā asfalta, ~10cm draņķīgu šķembu. Pa to brauca visi smagie, kas veda materiālus, bruģi, blokus, betona vedēji, tagad reizi pāris nedēļās atkritumu vedējs, ikdienā vieglā mašīna, tas viss, neatkarīgi no laika apstākļiem. Grunts ļoti slapja. Un ceļš stāv, šobrīd prasās vienīgi nedaudz noplanēt, nedaudz tomēr rises ir izveidojušās. Šobrīd ceļam 3 gadi. Izmaksas- biezajos gados 800Ls par 100X3m ceļu.

Es arī ļoti ieteiktu izmantot to ģeorežģi, tad varēs iztikt bez milzīgiem uzberamo materiālu apjomiem.

Kas notiek izbuksējoties līdz režģim? Polipropilēna lentītes aptinas ap riteņiem?

Ar ģeorežģi pieredzes nav, iespējams tas ieekonomē uzberamo masu, bet, ja režģi nelieto, tad pēc manas pieredzes normālā gruntī 20cm būvgruži + 5cm šķembas 2 gadu laikā aizgāja kā sviestā un nācās tam visam bērt virsū rupjas frakcijas šķembas kādus 15cm + 5cm smalkāku frakciju. Tagad gan turas. Frēzēts asfalts arī ir efektīgs, jo labi sablīvējas.

Ja "sviesta" vietā būtu sausa minerāla pamatne (smiltis), būvgruži negrimtu. Lai dabūtu sausu, ir jāpaceļ augstāk attiecībā pret ūdeni uzberot un/vai nosusinot. Ne jau velti agrāk ceļus ierīkoja pa kalna muguriņu (trasi izlocot saskaņā ar vienādojumu "kak bik passal", taču arī tur bija sava gudrība)

Vienstāvs:
Kāpēc uz normāla ceļa kādam būtu jābuksē? Līdz šim to neviens nav darījis, un lai izbuksētu 20, da kaut 15cm dziļu bedri, ir jābūt āmuram. Un ja ir āmurs, arī nekas netinas apkārt, ja jau riepa spēj izzāģēties cauri 15cm šķembām, tā pārzāģē arī ģeoreži.
Un tieši negrimšanai jau ir domāts ģeorežģis, domāju, ja man tas nebūtu, viss ceļš jau sen būtu iegrimis melnzemē.