Nevienam dzīvniekam nav higroskopisks kažoks - dzīvnieka kažoks drīzāk līdzinās akmensvatei vai modernam sintētiskam treniņtērpam. Dabā kokvilna ir puķēs, ne dzīvnieku kažokā. Kažoks pats pārsvarā ir no hidrofobiem proteīniem, turklāt pamatīgi taukains. Cirpta neapstrādāta aitas vilna ir tāda, ka to krāmējot rokas paliek taukainas. Un galu galā kažoks paredzēts siltumizolācijai. Kāpēc atkal gribam dabu pārtaisīt pēc saviem ieskatiem?

Dzīvniekam nav jumta pārseguma, nav arī hidroizolācijas zem pakaļas, tāpēc domājams, ka tam vajag ne tikai siltumizolāciju, bet pie viena pa reizei ir jāsadzīvo arī ar apkārtējo mitrumu no augšas un apakšas.

rbb Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vislielakie mitruma procesi notiek vasaras laikā,
> jo mitruma daudzums gaisa ir liels un tas spiežas
> konstrukcijās. Ziema kad konstrukcijas ir gana
> mitras tas labi izsalst un iekšpusē parādās
> dažadi mitruma plankumi. Parasti to var novērot
> pēc 2-3 gadiem


Tad plēvei nē, lai konstrukcijās nekrājas mitrums?

Svarīgi ir lai aukstajā pusē būtu ~5x lielāka ūdens tvaiku caurlaidība, kā siltajā pusē. Tātad ja pieņem, ka ekovati bēniņos parasti ne ar ko nenosedz, tikai sapūš un viss. Tad praktiski jebkura griestu konstrukcija, ar vai bez plēves, pietiekami ierobežo mitra gaisa nonākšanu siltumizolācijā. Bez plēves tas tur nonāk, bet acīmredzot pietiekami efektīvi izvēdinās laukā. Pa manam, apakšā labāk būtu tomēr likt tvaika plēvi un arī no virsas klāt pretvēja materiālu.

Konkrētais LBN punkts ir ielobēts no un patiesībā attiecas (tikai) uz hidrofobajiem izolācijas materiāliem (minerālvatēm).

slēpnim... katra ēka atkarībā no plānojuma, apkārtnes reljefa un izmantotajiem apdares materiāliem dzīvo savu dzīvi. Principā viennozīmīgas atbildes nav, jo ja tu ēkā nedzīvo, tad telpās arī mitruma nav - mēs svīstam, elpojam, vāram ēst un laistām puķes. Ja mūsu telpās nebūtu, tad liekas skaņas izolācijas un ugunsdrošības problēmas.. kam tad māja?
Otra puse, meš mēģinam nodrošināties pret radiāciju. Tad varam apmest ēku ar barīta apmetumu?
Jāatrod zelta vidusceļš...diskutējam.

Jā... versiju daudz, bet konkrētu argumentu - kāpēc akmens vatei šis jautājums par plēves nepieciešamību netiek apspriests un visi uzskata, ka tas ir obligāti, bet ekovates gadījumā domas dalās - man nav skaidrs.

Neviens it kā nešaubās, ka vienīgie būtskie mitruma pārneses mehānisms minerālvatē ir konvekcija un difūzija gāzveida stāvoklī, tāpēc vienīgā iespēja izbēgt no kondensācijas pie lielas temperatūru starpības ir uzmaukt mitruma avotam galvā kuli.
Domas dalās par citiem mehānismiem materiālos ar citādām īpašībām.

Precīzāk, par šo atšķirīgo mehānismu skaitlisko novērtējumu dažādos materiālos un dažādos apstākļos:
"Vapor diffusion usually occurs from warm to cold, whereas liquid transport goes from moist to dry, mostly independent of temperature"
sk fig 4:
[www.hoki.ibp.fraunhofer.de]

Strādājam ar Paroc beramo akmens vati un esmu izdiskutējis šo jautājumu arī ar Paroc. Kādēļ akmens vatei vajag plēvi - jo tajā vietā, kur starp silto un auksto telpu ir 0 punkts, var veidoties kondensāts, un kā jau te kāds minēja, var veidoties peļķe, jo akmens vate šo mitrumu sevī neuzsūks. Pēc pieredzes esmu redzējis, kur nedēļas laikā, pa mazu nenosiltinātu spraugu var nokondensēt apmēram 5-8 litri ūdens. Iespējams ekovate saka, ka var nelikt, jo ekovate uzsūc mitrumu, un pēc tam atkal žūst. Tomēr, kā jau te vēl kāds minēja, uzsūcot mitrumu samazinās tās siltumcaurlaidības īpašības. Par konstrukciju pasargāšanu - labāk to mitrumu vispār tur neielaist, nevis pasargāt ar higroskopisku izolāciju. [kalobuve.lv]