Skaidrs.
Laikam jau, ka būs jāvadās pēc laika apstākļiem, ja nebūs garantēts saulains laiks, acīm redzot, neriskēšu. lai lietus kādā dienā iebrucina manas tranšejas.
Kādi ieteikumi par šķembu kārtas veidošanu. Statā teica, ka viņiem esot vibrokāja 65 kg un 37 plata. Ļoti smuki varētu noblietēt ārsienu. Vai ar to pietiek un ko darīt ar iekšsienām?

Betona pamatu sienu biezums ap 45-50cm, pēc manām domām, ir bezjēdzīgs materiāla pārtēriņš, ja domā betonēt zemes veidnī. Šaurākā tranšejā tu iecelsi vibrokāju, bet pastrādāt būs grūti bez tranšeju sienas nobrucināšanas.
Kad sev taisīju - arī izmantoju vibrokāju tikai tāpēc ka varēju dabūt par brīvu. Tas ir agregāts, pie kura ir jāpiešaujas. izraktajā 80cm platā tranšejā es gar sienām liku sagatavotos pamatu dēļu veidņus, lai no tranšejas sienām birstošā smilts blietēšanas laikā nebirst tieši pa vidu šķembām, bet smuki gar sāniem. Tādā veidā kvalitatīvi noblietēju vidējos 60cm no tranšejā iebērtajām šķembām. Betonētā pamatu pēda bija 50cm.

Atmetot nost domu, ka ar vibrokāju (slapjā laikā) varētu iebrucināt tranšeju, nedomāju, ka kaut kas slikts varētu notikt, ja saprātīgā daudzumā nobirs smiltis. Alternatīva vibroplatei/kājai taču ir skalošana ar smilti, oder???
Kā ir ar iekšsienām, arī bērt šķembu apakšā?

Par šķembu nepieciešamību un pamatu betona sienas platumu un armatūras daudzumu (kas būs jāsien šaurajā tranšejā, ja betonēsi zemes veidnī) drošāk skatīties tehniskajā projektā. Projektētājam par projekta izstrādi esi naudu maksājis, tāpēc tur jābūt atbildei. Šķembas zem pamatiem uzlabo to nestspēju, tikai jāatcerās - ka šķembu grābšana ar lāpstu un vadāšana ar ķerru ir smags fizisks un neinteresants darbs. No smaga un nevajadzīga darba ir jāizvairās, jo ir citas labas lietas ko var darīt. :)
Ja ir vēlme patrenēties vadāt smagi krautu ķerru - var pie braukt pie manis ciemos. Vajag savest mājās iekšā starpsienu gāzbetona blokus: 2 paletes, tas ir 4,5 m2.

AndriL,
Lūdzu neber sāli brūcēs, jo jautājums par arhitekta izvēli man ir ļoti sāpīgs un īsti atpakaļ ceļa vairs nav. Nepamet sajūta, ka arhitekts uz maniem pamatiem grib būvēt dadudzstāvu māju, jo brīnumi netrūkst. Spilgts piemērs - ka arī iekšsienas man ir jārok tikpat dziļi kā ārsienas, plus armatūras pārbagātība u.t.t.

MartinV.
Ikviena slikta lieta, vai trūkums pārstāj būt biedējošs un un kļūst "ierobežoti" nepatīkams, kad ir apzināts tā lielums, tāpēc silti iesaku godprātīgi aprēķināt par cik tu varētu salētinat savu būvi, ja projekts būtu uztaisīts maksimāli optimāls. Tas ir tavs mājas darbs, te forumā viennozīmīgas atbildes nebūs.
Un kad cipars ir zināms, tad jau parādās varianti - pārprojektēt, vai nepārprojektēt, pie sava, vai pie cita arhitekta.

Man kā būvinženierim nav ne mazāko pretenziju, ja manu darbu dara ārsts vai sētnieks... taču tad tam ar aplēsi ir jāpierāda savu domu pamatotība. Atceros, ka mēs , kā studenti jautājām, kādam jābūt drošības lielumam... tad Knēts atbildēja, ka 5%...10% robežās. Un tātad, ja tu maksā par projektēšanu naudu, tad tev ir pilnas tiesības prasīt aprēķinu vai pamatojumu izvēlētam projekta risinājumam, galvenais tavs mājas uzdevums pietiekoši skaidri formulēt prasības, jo viena no projekta sastāvdaļām ir savstarpēji parakstīts projekta uzdevuma līgums, jo tas definē par ko tu maksā.

Varbūt, ka kāds tomēr izskaidrot kāda ir atšķirība un kāpēc daļa būvētāju izmanto pamatnē blietētas šķembas, bet daļa ņem granti un skalo iekšā?

Grants vai rupjas smilts ieskalošana paredzēta, ja pamatos ir izmantoti laukakmeņi vai dz/betona rupjas atlūzas, kamēr šķembas pašas rada pamatu. Praksē pamatos betonu var sākt izmantot no 0,5..0,6m atzīmes pret planējumu uz augšu, un to pamatu daļu. kurai jānodrošina pret izcilāšanu atzīmēs no 0,6 līdz 1,3 vai 1,6 m var veidot no šķembām.