Štukoju varbūt nevajadzīgas lietas, bet betona ekonomija uz pamatiem būtu. Mājas pamatus betonē no 1.1-1.25m zem zemes līmeņa. Nosiltina ēkas pamatus pa perimetru tad grunts ēkas iekšpusē nevar sasalt, tātad sasaluma dziļums neeksistē. Ja ar gruntsūdeņiem problēmu nav, tad nosiltinot perimetru iekšējās nesošās sienas pamatus ver ierīkot krietni seklāk. Šitā lieta iet cauri vai neiet???

Iekšējos jebkurai ēkai var likt seklāk;
Var siltināt zemi ap ārējiem ("frost protected shallow foundation"), tas forumā vairākkārt aprunāts, varbūt vienīgi bildes nav redzētas.

Kā tas latviski saucās vai kādi ir to siltināšanas pamatprincips?

Vai bilde laba:

Vienīgi, jāskatās, vai seklāk rokot nav melnzeme! līdz ar to, tikai rokot var secināt, der šī metode vai nē. Man kaimiņos arī projektēja māju...sāka rakt, un...ai, ai, izrādījās ļoti biezs auglīgs- melns zemes slānis. Dabūja dziļāk pamatus likt, jo ej nu sazini, kā šis slānis uzvedīsies laikā.

Rx tehnoloģiju sapratu. Par melnzemi skaidrāks par skaidru. Vēl to vietu neesmu cilājis, bet aizdomas ir par māla slāni.

Amerikā visām standarta mājām ir apdzīvojams puspagrabs (ar logiem pie griestiem), domāju ka tieši tā paša iemesla dēļ.

Pamatu siltināšana nenovērš pamatu izcilāšanu, ja ir mālaina zeme. Tāpēc pamatu dziļumam jebkurā gadījumā jābūt dziļākam par ilggadējo sasalšanas dziļumu. Ja ēka tiek apkurināta, tad iekšsienu pamatiem pietiek ar 60cm jebkurā augsnē, ja vien nav biezāks kūdras vai melnzemes slānis.

Kāda fizika tad strādā, ja siltinot pamatus pēc manis parādītā zīmējuma, tieši mālainu augsni cilā vienalga! Pamatojiet, izskaidrojiet.

Manuprāt to horizontālo plāksni būtu jāliek augstāk (tuvu virsmai), varbūt plānāka tās daļa varētu turpināties tālāk no pamatiem. Man arī nav skaidrs, kā savienot horizontālo plāksni un pamatu. Labprāt redzētu kādu procesa bildi no būves Latvijā...