Sveiki,

visi noteikti ir redzejusi, ka arzemes majas fasadei izmanto skardu. Dizaina un ari praktisku apsverumu del esmu izlemis izmantot skardu ari fasadei.

Piemers:
[www.efficient.ws]


Vai kadam ir kada pieredze, ieteikumi, par/pret argumenti?

Paldies

Kādi tad būtu tie praktiskie apsvērumi?
Tad, kad brauc ar vilcienu no Ogres vai Saulkrastu puses, tad pie Rīgas Maskavas priekšpilsētā ir uzbūvēts tāds ērms no skārda. Cik saprotu tā ēka ir bezpajumtnieku māja... to vajadzēja būvēt pēc iespējas lētāk. Ja praktiskais arguments ir fasādes lētums tad tas noteikti der.
Skārda fasādes un jumts ēkai ir tas pats, kas staigāt neilona kreklā. Tev jānodrošina visu fasāžu caurvēdināšana un jātiek galā ar iekšējo telpu mitrumu. Es drīzāk sliecos šādu ēku pieņemt Spanijā vai Ēģiptē, kur gaisa relatīvais mitrums ir zem 30% un kur būtiski saglabāt mitrumu telpās, tur šāds skārds noteikti palīdzētu, bet Latvijā... gaisa mitrums virs 80%, visu vasrasu varēsi darbināt kondicionierus... ja tev ir mašīna ar kondicionieri, tad saproti ko es domāju.

Neredzu nekādu problēmu lietot fasādē skārdu. "būvinženieris Ivars Brinkmanis" ir tāds "būvinženieris Ivars Brinkmanis"... Mājas iekšējam mitrumam nav ne mazākā sakara ar fasādes materiālu. Pie tam normālā mūsdienu mājā ir ventilācijas sistēmas, kas nodrošina gaisa apmaiņu. Skārda fasāde ir parasta ventilējamā fasāde. Pie tam mūsdienās ir iegādājamas pat ļoti smuki skārda risinājumi.
Konkrēti manai mājai skārda fasādi kancelēja mana otra pusīte, jo nepatika pats nosaukums "skārda fasāde". Tagad skārda vietā MINERIT tipa plāksnes.
Vienīgi rēķināties vajag, ka skārda fasāde krusas laikā ir skaļa, kas man šķiet būtiskākais tādu fasāžu mīnuss. Iedomājies parastās skārda palodzes reiz ļoti daudz skārda palodzes. :D

'Pie tam normālā mūsdienu mājā ir ventilācijas sistēmas,'....jā šodienas jaunajiem arhitektiem un inženieriem patīk apaudzēt ēkas ar ļoti modernām ventilācijas sistēmām, jo viņi nemāk projektēt ēkas no parastiem vienkāršiem un praksē pārbaudītiem materiāliem un it kā vecajās ēkās nebūtu šādu sistēmu. Es vēl literatūrā neesmu redzējis nevienu aprēķinu, kas pierādītu, ka vienģimenes dzīvojamā ēka ar mehānisko ventilāciju un rekuperāciju ekspluatācijā būtu lētāka par parastu ar malku kurināmu māju.
Varbūt ši iemesla dēļ, jo mēs taču Latvijā nelietojam modernās ventilācijas sistēmas', Latvija atrodas vienā no pēdējām vietām ES elektroenerģijas patēriņu jomā un elektrība mums ir pati lētākā ES.
sauklis 'mūsdienās ir iegādājamas pat ļoti smuki skārda risinājumi' kāda tā fasāde būs pēc gadiem 30...40. Baložu nokakāta?
Jā varu teikt, ka man personīgi nepatīk inženiertehniski pārgudri smuki risinājumi, jo diemžēl tie parasti prasa kvalitatīvu izpildījumu un savas pārgudrības dēļ ir dārgāki un neērtāki par praksē pārbaudītiem. Sameklējiet atsauksmes par tām Rīgas Mežaparka mājām, kur metāla karkass apšūts ar dzelteni krāsotu Rannilas metāla plāksni. Man dziemžēl ir nācies saskārties ar šādu gudru dzīvokli un es pats, pat ja man piemaksātu tādā ēkā negribētu dzīvot.

Pie praktiskajiem argumentiem varu minet sekojosas lietas:

1) fiziski izturigs
2) loti ilgspelejoss materials
3) prasa salidzinosi maz kopsanu
4) cena vs ieguvums

Pie trukumiem viens otrs mineja materiala troksni lietus laika, patreiz dzivoju divslipu maja ar skarda jumtu un nelielais(tiesam nelielais) pakskjis lietus laika pat ir patiikams. Palodzes pakskjis ir krietni skaljs troksnis, bet uz skarda jumta pakskjis ir praktiski nejutams.

Balozhu kakas man skiet loti smiekligs pretarguments skarda fasadei :D Tikpat labi jebkura balta apmetuma fasade bus ar melnajam staarkju kakaam nopljutita.

Vai ir kadam pieredze ar sadu fasazu uzstadisanu? Vai princips ir tads pats ka normalai ventilejamai fasadei?

Nevar salīdzināt ēkas jumtu ar fasādi. Jumtiem lielākoties ir ievērojamas gaisa telpas - bēniņi starp telpu un segumu. Palasi forumā, cik cilvēku sūdzas par neelpojošo materiālu seguma - skārda. ruberoīda kondensācijas problēmām.
Par fasādi - kam tā fiziskā izturība vajadzīga... tev taču ēka nebūs pilsētas centrā, kur puišeļi pret fasādi spēlēs bumbu. Materiālu ilgspējība - tā atkarīga no metāla tipa - varš, cinka loksnes vai krāsots cinkots skārds un to nosaka ražotājs, bet vai apmestas fasādes stāvēs mazāk? Fasādes kopšana... ko tu ar to saproti - pārkrāsošana... logus tu taču no ārpuses mazgāsi tāpat, un diezin vai, ja tava fasāde būs kvalitatīvi nokrāsota, tu savas dzīves apzīnīgajā laikā to darīsi atkārtoti un pēc manis... kaut vai ūdens plūdi. Un kādu cenas ieguvumu tu saskati... ēkas ārsienas konstrukcija šjā gadījumā nebūs fiziski vienkāršs mūris, bet konstrukcija, kurai jārūpējas par caurvēdināšanu un mūsu apstākļos katrs atvērts vēdināšanas kanāls lēnām piesārņojas ar zirnekļatīkliem, iespēja tajos dzīvot lapsenēm un grauzējiem.. pelei jau pietiek ar divkapeikas lieluma atveri.
Manuprāt lielākais trūkums tādai fasādei ir tas, ka vasarā tā tiek 'nežēlīgi' uzkarsēta un siltums pāriet telpās, jo parasti šāda veida konstrukcijas tiek izmantotas vieglu karkasu sienu ~60..100kg/m2 izbūvē , piemēram atšķirībā no divu ķieģeļu sienu masas ~950kg/m2 un šis vieglums noteikti radīs problēmas vasarā.
Bet kam ir nauda, tam pieder pasaule... kāds to ir teicis.

Visu cieņu Ivaram, bet nupat tiek atskaņots tik konservatīvs viedoklis (kaut pilnīgi pareizs), ka no karstā skārda drebuļus velk :(

Par karstumu (īpaši aktuāli metāla jumtiem kā plašāk par fasādēm izplatītajai konstrukcijai) - tam domāta pietiekama konstrukcijas siltumizolācija, kas domāta ne tikai tāpēc, lai ziemā iekšā būtu silti, bet arī un pat vēl vairāk, lai vasarā iekšā nebūtu karsti, bez jebkādiem kondicionieriem.

Fasāde, protams, ventilējamā, atšķirībā no jumtiem (relatīvi horizontāla konstrukcija) praktiski nav kondensāta problēmas (notek pa virs pamata uzliktu atloku).

No dizaina/arhitektūras viedokļa metāla fasāde ir vēl viens veids, kā savu māju izveidot atšķirīgu no citiem un (savai) acij tīkamu. Metāli ir dažādi, ne tikai rannilas (krāsotā) dzelzs - varš, alumīnijs, titāncinka pārklājums utt.

Manuprāt konservatīvisms jau dzīvē vienmēr ir apliecinājis to, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Dažreiz mums tā patīk ar galvu skriet sienā... lai tikai mēs atšķirtos no citiem... vienīgais jautājums ar ko?
Kondensāta problēmas ir visās konstrukcijās, kurās norobežojošais materiāls cauri nelaiž tvaikus ...paņem kaut vai neapkurināmu plastikāta lecekti- siltumnīcu. Tikko rodas telpas, kur saules insolācijas vai citu iemeslu iespaidā iekšējā temperatūra atšķiras no ārējās, tā veidojas kondensāts. Es lieliski saprotu, ka to visu var atrisināt... bet mēģinu saprast kā vārdā?
Personīgi es ēku uztveru tāpat, kā cilvēka organismu, kur mūsu āda ir lielākais orgāns, kas elpo, svīst un nosalst un viss tas nodrošina mūsu iekšējās pašsajūtas.
Ja jau tas skārds izskata ziņā tik ļoti patīk, tad to taču bez jebkādām problēmām var piekārt režģī pie normālas gāzbetonā būvētas celtnes ar 15...25..80cm atstarpi no fasādes

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja jau tas skārds izskata ziņā tik ļoti
> patīk, tad to taču bez jebkādām problēmām
> var piekārt režģī pie normālas gāzbetonā
> būvētas celtnes ar 15...25..80cm atstarpi no
> fasādes


Tieši tāda jau ir ventilējamā fasāde, tikai 15 cm vietā pietiks arī ar 2-5 cm.

Nu nebut negribu skriet ar galvu siena un neuzskatu, ka muzigi dzelteno majas fasazu risinajums ir tas labakais un konservativakais, kas musdienu buvnieciba ir uzbliezts. Klasiska apmetuma+putuplasta fasade kadu mes to redzam sodien un pedejos 20 gauds ir izveleta lielakoties pelnjas maksimizesanai / izdevumu samazinasanai. Un tadejadi sis risinajums ir iesaknojies ka klasika. Mani tas vienkarsi neapmierina, gan praktiski, gan vizuali liekas nepienjemams. Ka otru risinajumu fasadei gribeju izveleties akmens apdari. Ko tad teiksiet par to? Tacu skards ir krietni labaks variants manam budzetam.

Patreiz dzivoju maja ar divslipu jumtu, kurs ir kalpojis vismaz 50 gadus. Maja ir veca, bet nekadas problemas ar kondensatiem un tamlidzigam lietam nav bijusas. Tiesa jo vecaks skarda jumts, jo vairak rupes tas prasa katru gadu.

Tapec atvainojiet, Ivar, bet nu nestastiet man te brinumus, ka skards ir tas pats sliktakais materials ever un ar vinu viss ir slikti un es skrienu ar galvu siena. Materiala ka tada noniecinasana nav risinajums, bet gan neprofesionalitate un nespeja atrast risinajumus.