tas rupjas smilts spilvens zem cokolsijas un grodiem ir lieks un tā, ka grodam man ir jāveido vāks uz kura balstāma cokolsija, tad tas iedziļinājums 1,2m ir sasniedzams bez jebkādām problēmām. Ja rēķini materiālu tad jāpieskaita betons groda vākam ;jautāt mega_specialists/eta/inbox.lv;
Cokolsijas augstums vispārīgi var būt nedaudz mainīgs... jo klasiski cokolsijas augstumu pirmajā pieņēmumā pieņem 1/10..1/15 daļu no augstuma starp laidumiem gaismā.. tātad ja tev grods ar diametru 1m un attālums gaismā 3m... tad cokolsijai pietiek ar 300/10... tikai 30cm augstumu. Zem cokolsijas labāk likt siltumizolāciju... kaut vai to pašu 10cm Tenapors.

Pie augsta gruntsūdens līmeņa seklos pamatus nevar veidot, jo ūdenim zem šīs seklās lentas sasalstot notiek izplešanās, kas rauj pamatus uz augšu. Seklos pamatus cvar veidot tikai tad, ja gruntsūdens līmenis atrodas zem sasalšanas dziļuma.

J Wrote:
-------------------------------------------------------
> Seklos pamatus cvar veidot tikai tad, ja
> gruntsūdens līmenis atrodas zem sasalšanas
> dziļuma.


Drenāža?

Grodu variants ir līdzīgs uz iespīlētiem stabiem veidota cokol-sijas pamatu veidam. Zem cokolsijas ir vēl jāatstāj brīva telpa (10cm), lai kūkumojoties gruntij nenorauj betonējumu nost no groda. Tas papildus tehniski jāatrisina - papildus izmaksas, laiks. Seklo pamatu risinājumā rupjās grants spilvens ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienmērīgu pamatu celšanos un nosēšanos.

->J seklo pamatu risinājums ir tieši paredzētss gruntīm , kur ir iespējami sala izcilājumi, jo tiek veidota stingrs pamatu lentas rāmis (jāaprēķina armaturas daudzums un minimālās monolīta lentas dimensijas), kas vienmērīgi paceļas (līdz 10cm uz 1metru sasalušās zemes) ziemas laikā, un uz pavasari atgriežas sākotnējā stāvoklī. Ja sasaluma dziļums ir 1.1m, bet betona lenta ir iedziļināta 0,4m dziļumā, tad iespējamais max pacēlums varētu būt 7cm (1,1-0,4= 0,7m), kas pamatiem ir jāiztur. Ja ir sausa grunts, tad teorētiski pietiek izveidot smilts pabērumu zem pamatiem līdz planējamās zemes līmenim un tad veidot betona cokolu paredzētajā augstumā nodrošinot nepieciešamo nestspēju. Bet labāk nedaudz iedziļināt, lai pamati nenoslīdēu, ja tiek veidoti nogāzē. :)

->Jtdesign drenāžu nav iespējms izmantot, jo nav kur novadīt ūdeni.

Andris.

Posted by: J ...26/02/2012 13:01 " Pie augsta gruntsūdens līmeņa seklos pamatus nevar veidot, jo ūdenim zem šīs seklās lentas sasalstot notiek izplešanās, kas rauj pamatus uz augšu. Seklos pamatus cvar veidot tikai tad, ja gruntsūdens līmenis atrodas zem sasalšanas dziļuma."... mīļais darugs tu parādi man vienu vietu kur caur smiltīm plūstoši gruntsūdeņi sasalst... drīzāk jau šo gruntsūdeņu 'siltuma' enerģiju var izmantot zemes apkures apsildei ēkā.
Pamatu izcilāšana ir rēķināma lieta, un vieglām būvēm drīzāk bīstamāki ir dziļi pamati nekā stabveida pamati ar cokolsiju. Dziļo pamatu virsmas laukums ir lielāks nekā stabveida. Izcilāšanas spēks ir rēķināms ~0,5..1kg/cm2. Tātad 1 tekoša metra pamatu izcelšanas spēks ja izcilāšanas laukums piemēram 50cm augstumā veido ~50*100~ 6..10t.
Tā vieglām būvēm ir ļoti liela... piemēram šādu izcilāšanu mēs bieži redzam sliekšņiem pie ēkas, jo slieksnis ir daudz vieglāks nekā māja.

Kad pusaudža gados pirmoreiz piedalījos kūtspamatu liešanas gatavošanā, parasts celtniecībā nesertificēts zemnieks man mācīja: lai neizcilātu, lentas apakša jātaisa plātāka par augšu.

AndrisL 26/02/2012 15:29...? vai tu nevarētu iepazīstināt interesentus, kur tu dabūji "kas vienmērīgi paceļas (līdz 10cm uz 1metru sasalušās zemes)" ... grunts izsalšanas 1,1 vai 1,8m Latvijā ir konstatēti, bet tie labi ja notiek reizi 50 (100)gados, parasti sasalums ar sniegu klātai augsnei svārstās no 15..30cm.
Lai notiktu izcilāšana ūdenim jāaizpilda visas grunts poras un jāsasalst. Zem apkurināmas ēkas ūdens diezin vai sasals, tātad varam rēķināt, ka salam pakļauta puse pasijas apakša un viens sāns. Dotajā gadījumā vidējā slodze uz 30cm platu un 25..30cm augstu cokolu būs ~2,5t. Tātad salam jāpaceļ vai jānorauj cokola sija no staba un jāpaceļ ēka. Tā mūrēta siena ~3m augstumā no 20cm gāzbetona, siltināta ar 15cm vati svērtu ~230kg/m2~ 750kg. Pati dz/betona cokolsija 0,25*0h0,5~ 350kg. Pieliekot pārsegumu ~200kg/m2 ar slodzes laukumu 3m2 un jumtu 80kg/m2 iegūstam ~1000kg. Pieskaitot vēl daļu no 1.stāva grīdas pieslodzes uz pamatu iegūstam, ka slodze no augšas ir apmēram vienāda ar cēlājspēku.
Principā, ja izcilājums ir aktuāla parādība, tad konstruktīvi ir pasākumi, kas to samazina vai novērš, kaut vai pamatu siltinājums no ārpuses ar polistirolu novērš to, ka sasalusī grunts var saskarties ar betona siju un arī minētais rupjās grants slānis vai piemēram 15cm šķembu bērums pārtrauc kapilāro ūdens pacelšamos.

Posted by: būvinženieris Ivars Brinkmanis

Šādu vietu, kur gruntsūdens sasalst ir pietiekami...tepat foruma topikos viens rakstīja kā gruntsūdens bija sasalis 1.5m dziļumā, ja tas ir 0.4-0.6m dziļumā tas sasalst samēra regulāri...

Ūdenim sasalstot, tā tilpums palielinās par 9%, jā nav 10cm, arī tāpēc, ka ūdens aizpilda tikai tukšumu starp grants daļiņām.
Manā gadījumā ēkas spiediens uz pamatu metru būs 35kN. Vairāk bažas rada pamatu pārziemošana bez uzceltas ēkās. Tad pamati ir visneaizsargātākie pret izcilāšanos. Pamats tad ir aukstumtilts, kas veicina augsnes sasaluma dziļuma palielināšanos.

Ja ēka nav uzcelta, tad jebkura veida pamati, ja tos nenosiltinās tiks izcilāti.