Katrs izvēlās pēc sava maka biezuma izbēloties pamatu risinājumu mājai bez pagraba.
Vai betonēt pamatu lentu zemāk par sasalšanas robežu dzelzbetona pamatus 1,4m augstumā, arī izmantojot armatūru, īrējot veidņus visam apjomam.
Vai arī sabetonēt stabus saurbtos caurumus, un betonēt lentu tikai 0,6m augstumā. Samazinās betona patēriņš 2x, armatūras apjoms nemainās, vaidņus arī vajag 2x mazāk.

Par noturību, lai atbild konstruktors, viņš gudrā skolā mācījās un atbild par darbu (aprēķinu) ar savu sertifikātu. Te nav jadiskutē, bet jāaprēķina.

Andris.

Lentveida pamatos armatūra ir daži stieņi tikai pēdā, pašā pamatu sienā armatūru neliek. Te visi tie "pārsegumi" piebāzti ar armatūru, turklāt sarežģīti locītu un metinātu. Kas ir vieglāk - pāris stundās traktoram nošķūrēt visu būvbedri, vai rakt/urbt caurumus, mocīties utt. Veidņot tās sijas ar armatūru iekšā, tas nav tas pats, kas divas vertikālas sienas uztaisīt, atbalstīt un piegāzt ar betonu. manuprāt darba apjoms un laika patēriņš tiem leišu pamatiem ir vismaz x5, ja ne x10.

> Pamatu lenta tiek no ārpuses tiek piebērta ar
> grunti 0,2-0,3m dziļumā, no iekšas visā
> augstumā. Tā kā sanāk hermētiski. Vai ne?

Ja ir sausa smilts vai tāda tiek atvesta un nomeliorēta, varbūt. Vēl lētāk būtu izveidot seklu "frost protected" lentu vai pat plāksni uz nekādus stabus nevajadzēs.
Ivara popularizētā dziļā (sasaluma dziļumā) lenta virs grodpāļu pamata gan varētu būt risinājums nenoturīgās vai neviendabīgās gruntīs.

Gan dzļo, gan seklo pamatu variantā auglīģā virskārtā ir jānošķūrē ar traktora palīdzību.
Tas pats traktors, kas nošķūrēja melnzemi, uzkarina lāpstas vietā urbi un sarubj caurumus - tur nav jāmokās - tehnka taču strādā. :) cilvēks stāv blakus un pīpē...
Ir jāmokās norokot ar lāpstu 10cm no ranšejas dziļuma pēc traktora pastrādāšanas dziļo pamatu variantā.
Veidņi 1,4h augstam betonējumam ir daudz nopietnāks pasākums nekā 0,6m.
Par armatūru - es tev varu parādīt projektētāja parakstītus lentveida dziļo pamatu risinājumus, kuri ir pārbāzti ar armatūru gan vertikāli, gan horizontāli.
Tad ir jautājums, vai projektētāji Latviājā ir idioti (veltīgi augstkolā bikses deldējuši), vai arī mēs esam parāk gudri, ja varam patvaļīgi samazināt armatūras daudzumu pēc savas ērtības un ieskatiem.

Būtu interesanti dzirdēt, ko minēs jtdesign par šo jautājumu, jo pārstāv projektētāju viedokli.

Pie pamatu aprēķina ņem vērā ēkas siltumtehnikas koeficentu Kh un nebūt nav tā, ka privātmājai (apkurināmai) pamatu iebūves dziļums ir zem sasluma robežas.
Var jau būt ka pamati nav siltināti un grīdas ir ļoti labi nosiltinātas tad gan pamati ir padziļi, bet neticu ka kāds tagad tā taisītu. Par tām plāksnēm gan māc šaubas jo tur ir ļoti lieli momenti un armatūra tur aiziet ui kā un betona daudzums kāds, un kur vēl kompensācijas šuves un viss pārējais.

Nekādus 1,4m nevajag, Rīgas rajonā smilšainā gruntī vidējais sasalums ir kaut kādi 20-30cm, maksimums 50cm, bet tas tad reizi 100 gados. Par armatūru nesaprotu, esmu redzējis daudzas tuvumā būvētas mājas, un visas ir pēc vienas zortes, kam lentveida pamati - norok, no dēļiem saveidņo 60cm platu un 20cm augstu pēdu uz noblietētām šķembām, ieliek horizontālu armatūru un ielej pēdu. Tad uz sacietējušās pēdas liek virsū veidņus pamatu sienām - tur nekad neviens nekādu armatūru neliek, jo vertikāla siena nekādām liecēm nav pakļauta un noslodze no mājas svara ir vienmērīga. Pēdā armatūru liek, jo zeme var nevienādi sēsties utt. Salej pilnus veidņus ar betonu un gatavs. Man pamatus taisīja brigāde un no zaļojošas pļavas līdz gataviem nosiltinātiem pamatiem bija 1 nedēļa.

1,4m ir kopējais augstums (1m zem grunts līmeņa) un 0,4m virs) pretstatā 0,6m seklo variantā.
Būvēt var dažādi - iet runa par projektu. Ja īpašnieks ļauj būvētājam strādāt atkāpjoties no projekta, kurš tad uzņemsies atbildību par rezultātu?
Būvnieks uzbūvē kā viņam ātrāk un vienkāršāk, saņem naudu un pazūd, bet īpašnieks cīnās ar sekām, un nāk forumos sūdzēties, būvnieki uzbūvēja, viss sū..., bet projektā neesmu skatījies, palīdziet!

Andri L vienprātīgi pateikt, ka seklie pamati ir lētāki, tas ir aplami. Pamatus nevar skatīt kā atsevišķu ēkas daļu. Pamatu veids un konstrukcija ir atkarīga ne tikai no slodzēm, bet siltumtehnikas, mitruma u.t.t. Nav jau inženieri dumji, tikai drusku slinki, ja mēs izrēķināsim pamatus un viņi sanāks 12 cm biezumā bez pēdas, tad ša vai tā būs jātaisa 25-30 cm plati, tīri konstruktīvi lai sienu nobalstītu. 70% gadījumos arī pēda nav vajadzīga, bet neviens taču negrib ģeoloģiju taisīt, tāpēc arī katrs savu ādu sargā un iekopē to pēdu. Privātmājai 1000 Ls uz vienu vai otru pusi štrunts, bet lielām ēkām kur desmitos tk. salecas tur jārēķina. Ir jau arī starpība cik privātmājas projekts maksā un cik lielai ēkai, bet aprēķins ta viens vismaz pamatiem.

Kāpēc nevar pateikt? Es viennozīmīgi varu pateikt, ka betons B20 10m3 ar iestrādi maksās 2 reizes lētāk kā 20m3 ar iestrādi. Tāpēc arī pamati ar mazāku materiālietilpību noteikti maksās lētāk nekā pamati ar lielāku materiātilpību. Ja netici, aprēķini. :) OK, varētu vēl dabūt nelielu atlaidi uz apjomu, bet tas individuāli.
Pamatiem ir jāpilda sava funkcija, jānotur māja uz grunts, un ja ir pieejami efektīvāki un lētāki risinājumi kā to panākt, tad jāizmanto. Protams, ja makā naudas kā spaļu... bagāts dara kā grib, ne tik bagāts rēķina. :)
Runājot par ģeoloģiju - privātmājai pietiek ar vienu urbumu. Taisīju pa 60LVL. Projektētājs manā projektā sākotnēji piedāvāja pamatu ar pēdu (60cm platu) aizbildinoties ar to, ka nav ģeoloģijas un nevar riskēt. Ģeoloģija parādīja ka grunts nestpēja ir pietiekoša, lai būtu iespējams pamatu platums 0.3m visā augstumā, ko arī iekļāva galīgajā projekta versijā.
Manā gadījumā pamatu pēdas izmaksas 62mx0.2mx0.3m (starpība starp pēdas un pamatu platumu) = 3,72m3x100LVL (betona cena ar iestrādi - pa rupjo)=372 LVL.
Man sanāk ka ģeoloģiju uzstaisīt ir lētāk nekā betonēt pēdu.

Andris

Stiegrojums - ir varianti, kad tiešām pietiek tikai dažām stiegrām pēdas apakšā un dažām pamatu augšā (protams, savienotām ar šķērstiegrām), tomēr konstruktori man parasti kaut kā sarēķina arī ar vertikālo sietu pa visu pamatu sienai (lentai). Un noteikti paredz pēdu, kaut dažās vietās nedaudz, tomēr platāku par sienu. Tas parasti tad, kad nav veikta ģeoloģiskā izpēte un projektā ieliek iespējami nepamatotu drošības rezervi. Pārāk bieži esmu redzējis "aizpeldošus" pamatu stūrus, plaisas un pat lūzumus gadījies skatīt.

Ģeoloģija - man praksē gandrīz nav nācies saskarties ar tik ideāliem grunts apstākļiem, lai privātmājai pietiktu ar 1 urbumu, pa diagonāli novietotiem diviem griezumi dažreiz atšķiras visai jūtami, kaut attālums starp urbumiem vien kādi padsmit metri. Jau nojaustos sarežģītākos pamatnes gadījumos pat 6 urbumi atšķiras jūtami. Varbūt mani tādi problemātiski klienti iecienījuši.

Režģogs (viņš arī rostverks no krievu valodas) - neesmu salīdzinājis, cik lētāk sanāks par lentu, tomēr vairāk darbietilpības, kaut materiāla (betona) mazāk. Kaut gadījumos, kad vajadzīgi pāļi nevis tikai stabiņi (starp citu, tiem stabiņiem vēkams būt nedaudz konusveidīgiem ar plato galu apkašā), drīzāk kā alternatīvu tad der izvēlēties pamatu plātni.