Labvakar!

Esmu saskāries ar kārtējo problēmu rekonstruējot ēku, kurā gatavojos dzīvot.

Ir izņemta dēļu grīda, kas balstījās uz mūrētiem stabiņiem. Ēkas pamati no ārpuses nosiltināti ar zilo putuplastu (50mm)
Pamati ir aptuveni 40cm virs zemes. Šobrīd zemgrīda ir sausas smiltis, kas ir sausas aptuveni 30cm dziļumā.
Atstarpe starp plānoto grīdu un smiltīm ir aptuveni 15 cm
Esmu dzirdējis vairākus viedokļus par to kā rīkoties izveidojot grīdu:

1. Sablietēt smiltis, ieliet 10 cm betonu, tad pa virsu vati, salikt uz esošajiem stabiņiem lāgas, uz lāgām tvaika izolāciju un tad grīdu, gar malām atstājot 2cm spraugas,

2. Sajaukt kaut kādu kārtu smilšu ar nedzēstajiem kaļķiem, lai peles nenāk, tad plēvi, virs plēves nedaudz uzbērt smiltis, tad vati, atkal lāgas, tvaika izolaciju un grīdu.

3. No iekšpuses iespējams nosiltināt pamatus ar kādiem 30mm putuplastiem, atstāt tukšu zemgrīdu ar domu,ka krāsns siltums cirkulējot zem grīdas uzsildīs smiltis un grīda būs silta, tad atkal lāgas uz dēļus.

4. jebkurš cits variants, kas man nav ienācis prātā.

P.S. līdzekļi izpildei nav neierobežotā daudzumā :)

Jebkura noslēgta telpa, kura atrodās konstrukcijās ir jāvēdina... tā ir celtniecības aksioma.
Pagrīde ir noslēgta telpa, kuru no augšpuses ietekmē telpas siltums, bet no apakšas atdzesē vasarā, bet silda ziemā zemes siltums. Ziemā problēmu tikpat kā nav, ja nu vienīgi pagrīdes norobežojošās āra konstrukcijas nav bojātas - plaisas pamatos, nepareizi izveidota vēdināšana vai mitrums. Vasarā pagrīde daļēji ir problemu zona - tajā gaiss ir vēsāks nekā telpā un ja visos pamatos nav vēdināšanas atveres, tad gaiss tur vēja iespaidā necirkulē. Tās grīdas 2cm šķirbas vasarai ir pilnīgas muļķības, der ziemā, taču šķirbas atstāj tādēl, lai grīdas dēļi piebriestot nesāktu deformēties atspiežoties pret sienām.
jautājums?... laikam būs par to kā labāk nosiltināt grīdas konstrukciju?
Vai rekonstruējamai ēkai ir siltinātas citas konstrukcijas? - pārsegums; ārsienas; logi...bieži vien grīdas vēsums var tikt pārprasts, jo veidojas tā saucamais viltus caurvējš, kur atdzisušais gaiss laižoties zemē gar ārsienu lamināri slīd uz krāsns pusi, kur tas paceļas uz augšu pie pārseguma. Tātad var teikt ka krāsns fiziski var pastiprināt šī viltus caurvēja nozīmi, jo citas konstrukcijas pārāk atdziest, taču grīdai ar to nav sakara.

Ēkai ir nosiltinātas ārsienas, gan no iekšpuses, gan ārpuses. Ielikti plastikāta logi un pārsegums tiks nosiltināts ar vai nu Ekovati, ja līdzekļi atļaus, ja ne tad ar beramo minerālvati vai stikla vati.

Nevaru komentēt vai mājā ir silts vai auksts, jo nekad neesmu tur dzīvojis.

Cik saprotu pagrīdi siltināt nav vērts, vienīgi pamatus, bet vai papildus siltināšana no iekšpuses ar piemēram 30mm putuplastu kaut ko dos... ?

Kā būtu labāk izveidot kaut cik funkcionējošu vēdināšanu vasaras apstākļiem?
Vēdināšanas atveres pamatos nav.

Varbūt der izslēgt gaisa klātbūtni pagrīdei.

Var taču pamatos uztaisīt tās vēdināšanas lūciņas. Lai peles nelien, iesēdini PVC lūkās caurules un tām ārējā galā galā klāt sietu. Es tā pagrabam izdarīju. Jo aizpagājušā un pagājušā ziemā nedaudz ūdens pagrabā parādījās. Šogad nav.

Ja līdzekļi atļauj, tad vienmēr var tiekties uz pilnību? Taču katram jēdziens 'labi' saprotams savādāk. Ja Jūs apmierina krāsns un esat ar mieru to katru dienu kurināt, tad apsildāma grīda no betona ar pielīmētu parketu? Pielīmēt grīdas dēļus pie betona tā pagrūtāk...
Sākotnēji Jūs rakstāt, ka grunts zem grīdas ir izžuvusi (birstoša) vismaz 30cm biezumā... tas savukārt parāda, ka ar gruntsūdeni un kapilāro mitrumu problēmu zem ēkas nav. Birstošā materiālā arī grauzēji alas nevar izveidot, taču ja pagrīde tiks nosegta ar plātņu materiāliem, kaut vai vates rulli, tad zem tās grauzējs var dzīvot, pie nosacījuma, ja tam ēkā ir ko atrast ēdamu - ziepes, sausu maizi. Tapēc vietā piezīme par caurvēdināmām atverēm ar misiņa sietu, atveres uz ziemu var aizbāzt ar korķi.
Tātad ja ir vēlme papildus siltināt, tad siltumizolācija būtu jāliek zem ši birstoša smilts slāņa vai arī uz siltumizolācijas jāveido betona kārtiņa. Taču pagrīdes siltumzudumi jebkurā gadījumā būs zemāki nekā citām ēkas daļām.
Es pieņemu, ka ēka tiks apdzīvota epizodiski... tad man ir viens advencēts ieteikums, lai palīdzētu ēkai uzsilt tai brīdī, kad ziemā vai piektdienas vakaros tiks sāktas krāsns kurināšana... tad pagrīdē varētu ieslēgt sildītājus ar siltā gaisa plūsmu... tas uzlabotu grīdas 'aukstuma'sajūtu... šo ideju varētu pamēģināt apspriest... jo pagrīdes gaisa telpu daudz vieglāk uzkarsēt nekā telpas istabā un rezultātā grīdas uzsiltu straujāk, kas radītu zināmu komfortu

Tātad pats lētākais un puslīdz racionālākais risinājums man varētu būt šāds:

Salieku grīdu neko apakšā nesiltinot. Pamatos izborēju caurumus, kuros ielieku sietu.

Uz 80m2 man pietiktu ar 6 caurumiem, pa trim katrā pusē, pie nosacījuma, ka grīdu apakša visai mājai ir savienota? Pa vasaru caurumus turu atvērtus, rudenī aizbāžu ar siltumizolācijas materiālu.

Māja tiks apdzīvota visu laiku un tiks apkurināta ar malkas krāsnīm, kurām ir sildmūrīši, šobrīd kurinot varu teikt, ka krāsns savu siltumu saglabā aptuveni 12-15h.

Cik augtu šie caurumi jāborē? Vai tomēr, ja es grīdā izveidoju atveres vēdīnāšanai, piemēram ar resti nosegtus 10x5 cm caurumus istabas stūros, tas neatrisinās vasaras laikā pagrīdes vēdināšanu?

Un vairāk koncentrēties uz sienu un griestu sitināšanu, pareiz? :]

Grīdā izveidoti vcaurumi neko nedod... tā ir vienkārša fizika, ka auksts gaiss ir smagāks par sasildītu, tapēc vēdināšana pagrīdei var notikt tikai vēja spēka rezultātā - caurumi 1/40 daļa no grīdas laukuma vienmērīgi pa perimetru un arī iekšējiem pamatiem. Āra atverēm priekša korozijizturīgs sietiņš - varš, misiņš un korķis ziemas vajadzībām. Atveru augšai jāatrodas zem grīdas dēļa apakšas.

Ar būvniecību esmu uz "Jūs", tomēr lasītais izbrīnīja - vai tad mūsdienās vēl taisa vēdināmās pagrīdes??? Kad būvēju savu māju, sākot no arhitekta un beidzot no celtniekiem sapratu, ka tā ir vēsture... Vai tad šodien parasti nedara tā, ka noblietē smiltis, noblietē šķembas un uzlej pa virsu betonu ar visām plēvēm, puķikiem, armatūru un apkures caurulītēm, kas nu tur pieklājas?

Ja cilvēks izvēlas likt čuguna radiatorus vai krāsns mūrīti, tad kāda velna pēc būtu jāčakarējas ar betonēšanu? Iekurināt krāsni ir rituāls, uguns telpā ir mājīgums. Koka grīda un dobjā skaņa no soļiem pagrīdē ir aura.

Cilvēki nesaprot jēdzienus:
1) mūsdienās- lasi: viss, ko izpētīja mūsu senči gadsimtu laikā ir sū*, jo šodiem moderni ir betonēt visu un visur!
2) šodien parasti tā nedara- lasi: arhitekti un celtnieki var vairāk nopelnīt ar tavu betona grīdu, turklāt pagaidi 20 gadus, kad visi lauzīs augšā betonu un liks vēdināmās pagrīdes, jo tajās mūsdienās tas būs moderni!

Jautājums par tēmu-
ja es caur kurtuves telpu izvelku gaisa vadu, kas telpā uzsilst, un palaižu to uz ziemu noslēgtā pagrīdē... nu, tam būtu ieguvums vai putekļi no pagrīdes līstu telpās?