Mīksta putra šuvēs varētu liecināt par to, ka ir mūrēts zem +5(panakti) nav noreağëjis vai ir bijis stiprs lietus un cements no līmes ir izskalots...
Jebkurā gadījumā tas diezvai ir plaisu cēlonis.
Cik tev tā siena ir gara? Lieliem sienu garumiem taisa deformāciju šuves, lai sienas neplaisātu.

Siena ir gan uz saviem 10m! Bet kāpēc tad plaisa ārējā stūrī nevis kaut kur pa vidu?

Par līmi piekrītu - varētu būt kaut kur trāpījusi mīnusos naktī.

Jautājumi tāpat paliek - kādi reālājie cēloņi plaisām un cik tas ir briesmīgi uz priekšu skatoties?
Un pat ja līme nav salipinājusi blokus, kāpēc pēkšņi tās plaisas? Kāpēc lai siena pēkšņi augšā tik ļoti staigātu, lai pilnīgi izplaisātu šādi pa horizontālajām šuvēm abās pusēs?

Saku, pilnīga mistika!



Pašdarbnieks rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Mīksta putra šuvēs varētu liecināt par to, ka ir
> mūrēts zem +5(panakti) nav noreağëjis vai ir bijis
> stiprs lietus un cements no līmes ir izskalots...
> Jebkurā gadījumā tas diezvai ir plaisu cēlonis.
> Cik tev tā siena ir gara? Lieliem sienu garumiem
> taisa deformāciju šuves, lai sienas neplaisātu.

Derētu vēl kāda bilde. No lielāka attāluma, lai redzams lielāks sienas posms. Plaisu aptuveni iezīmēt fotogrāfijā. Abas stūrim pienākošās sienas.
Šobrīd tikai intuitīvi var domāt, ka pirmajā bildē neredzamā (perpendikulāri pienākošā) siena ir pakļauta atšķirīgai vertikālai slodzei. Varbūt kādas nianses ar pārsedzēm, varbūt armējums ņem kādu daļu slodzes uz sevi un rada nevienmērīgu deformāciju un varbūt tomēr pamati dažādās pusēs turpina dažādi sēsties utt. Bez bildēm varam tikai papļāpāt, nevis mēģināt ieraudzīt reālos cēloņus.

Par mīksto putru šuvēs-sals un lietus protams bojā cementu. Bet ne jau tik daudz, lai pirmajā gadā būtu putra. Darba instrumentus mazgājot ar augstspiediena sūkni pat nevari tik viegli tikt no cementa līmes vaļā, kur nu vēl no cementa, kas ir šuvē starp blokoem.
Viegli putrās mitruma un sala ietekmē pārvēršas ģipsi saturošie materiāli- rotband, mp75, atlas grīdas izlīdzinātājs un tml.

Ar kādu bloku līmi tika līmēts un vai celtniekiem uz pēdējām rindām netrūka materiāla, kā rezultātā tie tika pielīmēti ar to, kas pa rokai?

Sasalstot ūdenim šuvēs un blokos tie var tikt izcilāti, taču šogad tāds sals, vismaz pierīgā,nav bijis. Aukšējās rindas un stūri gan ir vairāk pakļauti salam, bet vienalga kaut kā neticās, ka sals būs pie vainas.
Ūdenī mirkstoši un nepiebērti pamati gan varētu būt par iemeslu, lai tie nevienmērīgi nosēstos- lai kā blietētu pamatni nekad visu nenoblietēsi, it īpaši šķembas kuru starpā kaut kad tāpat saaskaloies smiltis.

Iekš foto man nepatīk bloki un rodas lielas aizdomas par to kvalitāti. {pareizāk gan būtu - par piemērotību attēlos redzamajam mērķim). Stāsts par mīksto līmi aizdomas tikai pastiprina, īpaši par mūrnieku roku taisnumu. Par bloku krāsainību pat internets pēc paviršas meklēšanas neko nezin.

Lai izteiktu ko vairāk par personīgu nepatiku un aizdomām, pārāk maz informācijas.

>>Par bloku krāsainību pat internets pēc paviršas meklēšanas neko nezin.


Nezinu ražotāju, bet tagad ir kaut kādi rozā/krāsainie bloki pārdošanā nonākuši. Pabraukājot pa Mārupi, daudz tādus var redzēt.
Jo vairāk samirkst, jo tumšāka krāsa. Kad izžuvis, ir viegli rozā vai tik pat kā balts. Nezinu vai patiesība, tauta runā, ka no Igaunijas degslānekļa pelniem tiekot taisīti.

Kādu bildi uztaisīšu.

Līmēju pats, tur jau tā lieta - ar Roclite gāzbetona līmi, ko atveda kopā ar gāzbetona otru kravu. Sals tiešām nav bijis liels, bet augšā tas gāzbetons šobrīd reāli visu laiku salīst. Cik tur kko klāju, tā vējš norauj un... gāzbetons jau it kā nebaidās no ūdens un arī 50 izsalšanas cikli tam ir normatīvos paredzēti.

Labi - pamati sēžās, tas būtu ticami. Bet kāpēc plaisas no augšas un lejā neviena? Un cik ilgi tā sēdīsies? Ir tur tā armatūra katrā ceturtajā rindā, bet ja ievērojami sēdīsies, gan jau nekāda armatūra to mūri vairs kopā nesaturēs.

Es tagad domāju, vai tik vēl viena kļūda nebija tā, ka es betona joslu nepalaidu uz blakus sienām?! Principā tā man ir tikai zem mūrlatas, kaut citi, esmu redzējis, betonē pat pa visu perimetru, attiecīgi, kur frontoni, pēc tam vienkārši tālāk mūrējot blokus uz augšu.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Par mīksto putru šuvēs-sals un lietus protams bojā
> cementu. Bet ne jau tik daudz, lai pirmajā gadā
> būtu putra. Darba instrumentus mazgājot ar
> augstspiediena sūkni pat nevari tik viegli tikt no
> cementa līmes vaļā, kur nu vēl no cementa, kas ir
> šuvē starp blokoem.
> Viegli putrās mitruma un sala ietekmē pārvēršas
> ģipsi saturošie materiāli- rotband, mp75, atlas
> grīdas izlīdzinātājs un tml.
>
> Ar kādu bloku līmi tika līmēts un vai celtniekiem
> uz pēdējām rindām netrūka materiāla, kā rezultātā
> tie tika pielīmēti ar to, kas pa rokai?
>
> Sasalstot ūdenim šuvēs un blokos tie var tikt
> izcilāti, taču šogad tāds sals, vismaz pierīgā,nav
> bijis. Aukšējās rindas un stūri gan ir vairāk
> pakļauti salam, bet vienalga kaut kā neticās, ka
> sals būs pie vainas.
> Ūdenī mirkstoši un nepiebērti pamati gan varētu
> būt par iemeslu, lai tie nevienmērīgi nosēstos-
> lai kā blietētu pamatni nekad visu nenoblietēsi,
> it īpaši šķembas kuru starpā kaut kad tāpat
> saaskaloies smiltis.

Ja sēstos pamati, būtu vertikālas plaisas, nevis horizontālas. Arī liekas, ka pie vainas augšējā monolītā josla. Vai tik nav saistīts ar dažādu termisko izplešanos tīram betonam un gāzbetonam.

Visticamākais sēžas pretējā perpendikulārā lenta. Plaisas nav apskšā, jo apakša spiežas čupā un augša stiepjas.. tāpēc arī noplaisāja.
Vertikālās būs ja turpinās sēsties.

Kā ar mūrēšanas tehnoloģiju- vai tika slīpētas visas gāzbetona rindas?
Plaisa var parādīties pie atšķirīgas līmes biezuma uz bloka- vienā sānā vairāk līmes, otrā pusē mazāk.
Vēl var pārbaudīt abas plaknes- ārpusi un iekšpusi ar garu latu- vai neveidojas vēders plaisas pusē?