Jāpiesit vēja kaste un dēlīši fasādei. Amatnieks apgalvo, ka ne tikai vēja kastēm, bet arī uz fasādēm tagad liekot dēļus nevis ar spundi vai pusspundi, bet gan ar noapaļotām sānu malām,lai būtu drošība, ka tie mitruma ietekmē neceļas augšā. Piekrītu, ka tas der vēja kastēm. Bet vai tas der arī fasādei? Kā tas izskatīsies, ja starp dēļiem būs spraudziņas?

Sūti ratā tādu "amatnieku" Tak skaidrs,ka fasādei jaizmanto vagondēlis, vai vismaz dēlis uz pusspundi. Citādak tak ūdens tiks sienā. Var jau parastus dēļus likt tā,lai viens otru parklāj, bet tāda siena tuvumā nepārāk izslatās. Galu galā,kurš ir mājas saimnieks?Ne jau meistars, bet Tu un kā Tu liksi, tā lai taisa!

Tāpat fasādes apšūšanai jābūt vēdspraugai, tāpēc nav būtiski, apšuvums ar lielākām vai mazākām šķirbām (hermētiski tāpat nebūs), drīzāk estētiskais izskats ir svarīgākais.

Nu nu, es teiktu fasādē spraugas nedrīkst būt, nu ne jau dēļu apšuvumam. Sānvējš un lietus saslapinās sienu, ka maz neliksies. Spunde vai pusspunde ir obligāta! A cilāšanās ir saistīta ne jau ar spundi, bet ar nepareizu kokmateriālu izmantošanu - pieskrūvē vai nu slapjus, vai pārkaltētus, bet pamatproblēma pie mums - pārāk plānus. Skandināvi lieto ne plānākus kā 22mm. Vagondēlis ir jānotur, lai līdzsvarojas mitrums, jo pa tiešo no kaltes var būt, ka šamie ir ar 10% mitrumu un tātad svaigi pieskrūvēti briedīs un lieksies. Tāpat labs meistars vagondēli nekad nesitīts klāt blīvi - ika pa kādam gabalam ir jāatstāj vieta "staigāšanai", nevis blīvi spunde jāieliek gropē. Un pirms piesisanas obligāti jānokrāso pirmo reizi, kaut ar atšķaidītu krāsu, lai vēlāk neparādās nesmukas nenokrāsotas līnijas.

Dēlis visu mūžu rauksies/pletīsies dēļ gaisa mitruma atšķirībām starp aprīli un novembri. Bet mazināt to var, tad gan ar kautko būtu jāklāj no visām pusēm...

Es to kolosāli novēroju uz terases - rudenī, kad ir pūdētājs mēnesi no vietas, dēļi ir praktiski kopā, spraugas ir naža spala resnuma, bet sausā laikā tur zīmuli var iebāzt.

Nav taisnība jtdesign, ka vagindēļu apšuvums nav "hermētisks". Hermētisks jau nav, bet vēju rudenī un ziemām točna cauri nelaiž. Rudens mitrumā dēļi tā dabriest, ka adatu sprugā neiebāzīsi un ne tur mitrums iekšā tiek, ne vējš cauri zēģelē. Protams,pavasarī un vasarā parādās spraugas, bet tad tak pofig par vēja caurpūšanu. Tieši labi,. lai pa vasaru sienas izvēdinās.

Didzi, bet tad jau vēja plēve nemaz nav vajadzīga, ja ne mitrums, ne vējš cauri netiek. Imie saka, ka tagad uz akmens vates liks vēja plēvi, tad būs gaisa sprauga un virsū dēļi.

Nu skaidrs,ka nevajag, bet vai tad kāds domā. Vagondeļi nāk no pirmo ulmaņlaiku jaunsaimniecībām un toreiz vispār tādas vēja pleves nebija. Ja izmanto vecas tehnolpģijas, tad vajag visu darīt pēc tām,nevis visu jaukt vienā putrā.Piemeram baļķu māju siltināt no ārpuses ar putoplastu un to sapūdēt, vai vecā mājā ielikt plastmasas logus un brīnīties,ka nav ko tajā elpo.

100% skaidrs, ka vajag vēja plēvi un obligāti!!! Jo ne jau tikai pretī pūš vējš. Vagondēļu apšuvumam obligāta ir gaisa sprauga, kas ir vaļā no apakšas līdz vēja kastei. Praktiski šī sprauga darbojas kā skurstenis, jo pat ziemā dēļi nedaudz no saules sasilst un pa to spraugu zēģelē vējš. Ja vēja barjeras nav, siltais gaiss no vates pazudīs un siltinājums pilnībā zaudēs savu jēgu. Ja jau tik šausmīgi nepatīk tā plēve, kas gan nav nekāda plēve, bet gan porains materiāls, kā labu vēja barjeru var izmantot kartonu, kokskaidu plāksnes (isoplaat), cieto akmensvati utml.
Man fasādes dēļi ir uz dubulta latu karkasa, jo ir pāreja no vertikāla uz horizontālu apšuvumu un vertikālam apšuvumam nemaz citādi gaisa spraugu nevar izveidot - ja piesitīsi latas horizontāli un tad virsū dēļus vertikāli, būs tādas gaisa kabatas, bet gaiss tām cauri nevēdināsies, tāpēc vispirms ir jāsit nelielas vertikālās latas, tām virsū horizontālās un tad dēļus - principā konstrukcija tieši tāda pati kā jumtam. Ja fasāde vēdinās, siena kalpos 100 gadus.