Gribēju lūgt speciālistu komentārus sekojošā jautājumā - man ir 1900. g. būvēta vienstāvu ēka ar izbūvētiem bēniņiem. Ēka būvēta no ķieģeļiem - apmesta. Ēkai ir ventilējamas ārsienas, t.i. ārsienas nav viengabalainas, bet ar gaisa spraugu. Sienu ārpusē ir speciāli caurumi, ko taisa vaļā vai ciet, ieliekot vai izņemot gareniski divus ķieģeļus. Ģenerālā ideja ir skaidra - ziemā sienas taisa ciet siltumizolācijai, bet pavasarī taisa vaļā ventilācijai. Kur iespējams uzzināt sīkāk kā pareizi rīkoties ar šīm sienām (kad tieši tās jātaisa vaļā vai ciet) un kādas ir šādu sienu siltināšanas iespējas un metodes?
P.S. Šobrīd pamata problēma ir tāda, ka ēka vairākus gadus nav bijusi pastāvīgi apdzīvota un mitruma rezultātā iekšpusē sācis veidoties pelējums. Ir doma ventilācijas nolūkā atstāt sienas vaļā arī pa ziemu papildus ventilācijai.

Nez vai caurumi domāti, lai vēdinātu sienas. Drīzāk tie ir caurumi pagrīdes ventilācijai. Vai tie caurumi ir pamatu cokolā, vai tiešām virs tā, sienā?

Gan ne 2 ķieģeļu, bet ķieģeļa augstuma (~ 6.5 cm x 6.5 cm) caurumus esmu redzējis apķieģeļotai Ulmaņlaika stāvbūvei. Manuprāt tādas sienas var siltināt, caurumus vienkārši aizbāžot, bet 6 - 8 cm platajā spraugā no augšas saberot Rigiperl vai Rigibead. Drošības pēc pāris ziemas vēlāk var pavērot mitruma līmeni aizbērtās spraugas ārējā daļā (gar ķieģeli). Ja tuvojas 100% - līmēt iekšpusē kādas tvaiknecaurlaidīgas tapetes vtml.

Pamatu cokols veidots no skaldītiem laukakmeņiem, caurumi ir nedaudz virs grīdas līmeņa. Par pagrīdes ventilāciju nebiju iedomājies, bet katrā ziņā šahta nevirzās uz leju.

Neapdzīvotā mājā mitrums var veidoties tikai nākot no zemes. Kas notiek ir, ka ziemā māja saules ietekmē tomēr nedaudz uzsilst un ir siltāka par apkārtējo vidi. No zemes nākošais mitrums (jo visticamākais nekādas siltumizolācijas vai mitruma barjeras zem grīdas nav) siltajā mājā iztvaiko un pārvēršas tvaikā, kā rezultātā absolūtais gaisa mitrums ir lielāks kā ārā. Sienas, savukārt, ir aukstas, jo ārā taču ir sals un, jo dziļāk sienā, jo aukstāks tur ir. Rezultātā mitrums sakondensējas uz aukstās sienas un tā paliek mitra/slapja, kas arī ir visas tās pelēšanas pamatā. Sienu ventilēšana, un vēl jo vairāk pa dažu ķieģeļu caurumiem te pilnīgi neko nedos, es teiktu, pat padarīs lietu vēl sliktāku, jo siena papildus dzisīs, jānovērš ir mitruma avots, resp neizolētā grīda.
Ja jau plānots māju apdzīvot, tad var neuztraukties, jo kurinot siena izžūs un pelējumam arī vajadzētu pazust. Bet principā koka mājas apmūrēšana/apmešana ir 100% garants tās ļoti ātrai sapūdēšanai. Koka mājai labākais ir vai nu nekas, lai koks var brīvi izžūt, vai ventilējama dekoratīva fasāde, kur apakša un augša ir vaļā. Visi cementveidīgie materiāli ir mitrumu uzsūcoši un noturoši, kas kokam ļoti kaitē. Tiko radi remontēja 100-gadīgu koka māju un vienīgā vieta, kur koks bija pilnīgi sapuvis bija tur, kur tas skārās klāt iekšpusē!!! izbetonētam grīdas paaugstinājumam. Visur citur kā jauns.

Paldies aaaa!
Viss sacītais šķiet loģisks. Grīdām kā reizi domāju pavasarī ķerties klāt, jo dēļu grīdas vietām diezgan deformējušās, acīmredzot atsevišķas lāgas piepuvušas. Kā šādā ēkā būtu pareizāk veikt grīdu siltum un mitruma izolāciju? Piebildīšu, ka ēka nav apmūrēta koka stāvbūve vai guļbūve, bet ķieģeļu ēka.

Man bija līdzīgi ar grīdām. Es izlēmu likt betonu. Izlauzu grīdu, noraku un nolīdzināju/noblietēju zem grīdas ar aprēķinu, lai var ielaist ap 5cm liesu betonu, lai ērtāk likt putuplastu. pielaboju pamatus, ja tur bija izdrupumi grauzējiem. Tad uz liesā betona plēve stabilizētā, tad putuplasts. Putuplastam pa perimetru cokola alumīniju pret grauzējiem (tieši ideāli sanāca 5+5 putuplastam), plēve vēlreiz, armatūra, siltās grīdas caurules, distanceri armatūrai un betons. Dzīvojamās telpās virsū glītu un izturīgu linoleju, virtuvē pulētais betons. Pagaidām ļoti labi tas viss ir, uzreiz var just labāku gaisu telpā un siltums patīkami turas. Es neizvēlējos likt koka grīdas, jo manā skatījumā tas ir sarežģītāk un lielākas kļūdas iespējas - rukumi, kopšana, siltumizolācija, lai dēļi nebojātos, grauzēji lai nelien utt. Turklāt caurules grīdā dod lielas manevra iespējas nākotnē - tas ir liels un masīvs siltummainis, sildi dzesē ko tehnoloģijas piedāvās to varēs gan jau izmantot. Neaizvietojams palīgs bija lāzera līmeņrādis pa 40 ls. :)