Labdien!

Jaunbūvei jauns ķieģeļu skurstenis ar cukas izmēru 2 ķieģeli (laikam paliela cuka skaitās). Ieliku pagaidu apkuri jotuļa tipa. Līdz skurstenim arī pagara plānā truba ar vairākiem līkumiem. Velk ideāli, bet zem kores skurstenis tek diezgan nopietni. Jumts siltināts līdz korei, tecēšana parādas vates rajonā un tek zemāk pa šuvēm. Kurinu netaupības režīmā, bet tāpat tek. Ieejošais skurstenī šķiet ir vismaz 100C spriežot pēc trubas, kas ieiet skurstenī. No ārpuses no lietiem noizolēts (cepure + hidroizolācija). Par cik tas pagaidu risinājums, oderi vēl negribas likt, jo katlam tas ievads var būt citā vietā un varbūt ka katlam nemaz nevajadzēs. Ir doma likt jaudīgu malkas katlu un kurināt normāli nevis sutināt. Katls būs diezgan tuvu skurstenim, ne tālāk pa 0.5m no skursteņa. Vai ar šādu tecēšanu pa vienu ziemu nevar sačakarēt jaunu skursteni? Pašreizējā mājā man vājš katls ar ne pārāk augstu izejošo temperatūru tikpat lielā skurstenī, bet tur nekas netek. Kādreiz ir tecējis minimāli, bet vairs netek. Kādi ieteikumi ?

Labi, ka liela cuka. Gana vietas siltinājumam un keramiskai čaulai.

Jebkuram skurstenim ir tendence pašnoblīvēties - sodrēji uc draza salien mazākajās spraudziņās un nohermetizē skursteni. Ja pa šuvēm - vai tad apmests nav? Agrāk mūrētos obligāti bija jāapmet - cik noprotu, ugunsdrošībai, tagad vairs tā nav? Čaula un siltinājums krietni samazinās cukas laukumu, kas ir pats svarīgākais labai vilkmei - kaut kad jau te runājām, ka cukas laukums ir daudz svarīgāks par skursteņa augstumu. Ja nemaldos - 2x augstāks vilks 2x labāk, bet 2x lielāks vilks 4x labāk.
Varbūt nomaini malku? Pakurini sākumā apsi, alksni, ozolu, osi- tiem darvas nav praktiski nemaz. Bērzs ir sliktākais, bet darvu pārsvarā rada miza, nu skujkoki arī nav labi. Kad būs katls, varēsi svilināt šito. Bet pamatkreņķis skaidra lieta ir aukstums - sanāk, ka kondensējas tur, kur skurstenis paliek auksts. Mož to virsjumta daļu var siltināt - neesmu neko tādu gan manījis...lai gan rūpnieciskie jau ir siltināti visā garumā, arī virsjumta daļa.

Nu man šķiet, ka lai arī tiek kurināts jaudā, tik un tā par zemu temperatūra dūmam. 100 grādi ir ļoti maz. Manam apkures katlam ir rakstīts, ka optimālā ir ap 200 un minimālā ir 120 zem kuras jāsāk jau rīkoties nopietni. Manuprāt tur nav nekāda starpiba, vai tas ir katls, vai jotuls vai ķieģeļu krāsns - dūmam jābūt adekvāti karstam lai nemestos kondensāts un darva. Čaula jau arī visu neatrisina, jo uz tās tāpat pie zemas temperatūras būs kondensāts un grūti tīrāms, kur nu vēl ķieģeļu, kuru uzsildīt ir daudz grūtāk.

Es teiktu, ka cīnīties ar skursteni nav vērts, jo cēlonis ir dūms un tam savukārt ir pamatā divi ejošākie cēloņi:
1) slikta malka (mitrums virs 20%),
2) nepilnas jaudas kurināšana, pie samazinātas gaisa padeves.

Par malku varu droši pateikt, ka tas ir ļoti ticams cēlonis, jo pats esmu manījis kāda ir atšķirība. 20% ir patiešām sausa malka - 2 sezonas kaltēta labos apstākļos. Dzīvē tik labu malku reti kad sagatavo, uz aci šķiet ok, bet reāli tā ir par mitru. Var mērīt dažādi to izmērīt, bet es domāju ka tieši tas ir šajā gadījumā.

Var uzmest aci kuršanās procesā dūmam - ja var dūmu redzēt, pelēks, nedod dievs tumšs, tad liet skaidra - nepilnvērtīga sadegšana. Sausai malkai normālā krāsnī dūms ir neredzams kā gāze katlam. Nu ziemā dēļ aukstuma to redz, balti tvaiki kā salaveča bārda. Tas ir tas uz ko jātiecas.

Var arī mitru sadedzināt uz pilnu jaudu, bet tad ir jābūt ļoti labai vilkmei skurstenī, vai piespiedu ventilatoram, kas ir tikai apkures katliem dažiem.

Nu jā, skurstenis jau pa vienu ziemu nesaplīsīs, bet slikta štelle, ka tā darva iesūcas un smirdinās un tā smaka tur paliek mūžu mūžos. :) Man vecvecāku mājās senos laikos lēnām pavardu kurināja caur mūrīti. Arī pie kores ir tecējis un ilgi ilgi. Tur tas nepazūd un smarža ir jūtama pat pēc 50 gadiem, kā svaiga. Bet māksliniekiem patiktu.

Vēlreiz pārlasīju un jūsu situācijā es tomēr oderi liktu iekšā. Es apskatītu kādas 8 katlu šķirnes un paskatītu viņu pieslēgumu vietu augstumus. Es nedomāju, ka viņi tik būtiski staigā - maziem ap 20kw ir zemāk, lielākiem 40-50 bišku augstāk varētu būt. Galu galā izlemtu par kaut kādu versiju un taisītu uz to. Sliktākajā gadījumā katls jāliek uz maza paaugstinājuma vai čaulas T pieslēguma vietā jāizgrauž divi, trīs ķieģeļi un čaula jāpastumj uz augšu. Bet prātīgi izvēloties katlu kļūda nebūs.

ir tāds teiciens kas par daudz, tas par skādi, šinī gadījumā tas būtu attiecināms uz cukas izmēru. jā, pārāk maza vilks slikti, bet pārāk liela nespēs uzsilt, līdz ar to automātiski parādās jūsu minētā problēma. kas attiecas uz čaulas likšanu, tad tās ielikšana skursteņa reālo veiktspēju nesamazina, jo dūms visefektīvāk izmanto tikai to skursteņa daļu, kas atbilst vai nu ievilktam rinķim vai noapaļotam taisnstūrim, kas akurāt sakrīt ar čaulas formu. bet visprecīzāk visu izstāstīs un ar aprēķiniem pierādīs sertificēts skursteņslauķis. nepažēlo tos 40-50 latus viņa vizītei, vismaz būs tev risinājums tieši tavai vajadzībai un drošībai. jo ja tā darva krājas, tad kaut kad agri vai vēlu viņa arī aizdegas...

Ja ap 14x14 cm cuku samūrētas, piemēram, 3 tonnas ķieģeļu, tad ap cuku ar izmēriem 27x27 cm, iespējams, 5 tonnas. Visas minētās tonnas dūmam jāuzsilda. Risinājums - sildīt tikai plānu čaulu, kas vienlaikus, ja nu kas, būs arī darvas barjera.

Paldies par ieteikumiem. Iesākumā pamēģināšu labu malku, patreiz tiešām ir pasauss bērzs + pamitra skuja.

Aizietu pie skārdnieka, lai uztaisa vienk, nesiltinātu, bet atbilstošu jotulas izvadam neržas čaulu, ko ielaist skurstenī pagaidu variantā, tik kur pēc tam realizēt? Tāds pagaidu variants nokalpoja skurstenī 6 gadus pat bez tīrīšanas, jo katras kurināšanas sākumā laikam izdega...

Domāku,ka konkrētā gadījumā ir pārāk liela cuka, tapēc arī sausa malka var nepalīdzēt.