Pēc novērojumiem tagad šķiet tā:
Ir kaut kāds temperatūras intervāls skurstenī, kad rodas daudz kondensāta. Kad to temperatūtu sasniedz, tad veidojas kondesāts, kas sūcas pa šuvēm. Kamēr nesasniedz, kondensāta nav, vai ir maz, bet ja pārsniedz, tad žūst. Ievēroju, ka tecēšana aukstākā laikā sākas vēlāk, siltākā agrāk, bet kad bija +5C un sauss rudenī, tad vispār netecēja laikam. Kurinu vienādi un max jaudā gandrīz, bet tas jotulis pa to garo trubu nespēj sadzīt pietiekami daudz siltuma skurstenī, lai pārsniegtu to kondesāta veidošanās intervālu. Arī kurinot uz ekonomisko režīmu, tecēšana parādas vēlāk. Vai tā kaut kā varētu būt?

Par intervālu izklausās dīvaini, jo manā izpratnē ir 2 posmi - temperatūra līdz kurai kondensāts izkrīt un temperatūra pēc kuras nekrīt. 3 posms pa vidu neizklausās ticams. Drīzāk domāju, ka tas ir saistīts ar krāsniņas darbu. Daudz lielāku skaidrību iegūt var, ja ieliek zondes termometru dūmgāzēm pievadā. Tāds termometrs kaut kur ap 5-7 ls, izurb caurumiņu uz 10mm vai nu cik katram termometram un iestumj iekšā tā lai noķer pilnu plūsmu - no augšas uz leju vai ieslīpi, jo karstākas gāzes skrien pa augšu. Tad arī ideāli varēs redzēt kas tev tur no krāsns aiziet patiesībā kurā brīdī. Kā jau teicu 120 pilnīgi noteikti ir par maz, ja vēl pieņem ka mūra skurstenim tas slieksnis ir augstāks ...

Ka tik tai krāsniņai nav parā kmaza jauda lai tik milzīgu skursteni piepildītu ar karstām dūmgāzēm. Tapēc arī sākumā kondensāts neveidojas, jo skurstenis pilns ar svaigu gaisu.