Pārkares platums nosaka, vai lietus piles tiešā veidā slapinās sienu, vai nē. Slapja siena maina krāsu un bieži izskatās slikti. Sevišķi, ja daļa sienas ir slapja. bet tas tikai dizains. Milzīgu ļaunumu tas nerada, ja pareizs siltinājuma nobeigums pie pamatiem.

Mans variants, sākam ar pamatu nosiltināšanu,pamatu daļu uzlaižam nedudz uz koka(pamati protams putuplasts,labāt TENAPORS EXTRA ) dziļums 1m.Tālāk ķeramies klāt sienām,ja viss ok,nav puvuma,nevajadzīgu šķirbu utt,logi,durvis viss ideāli jānolīmē,jo ļoti daudz iziet pa šķirbām pēc iespējas nekur neizmantot putas,tad ļoti svarīgs punkts jaunā siltumizolācija jāsalaiž kopā ar jumta siltumizolācijas pīrāgu.....es piedāvātu likt latojumu apmēram 75-120mm ,iegūstam ideālu ģeometriju un siltumizolāciju tad visu apšujam ar Steiko kokšķiedras loksnēm labāk izvēlēties spundētās, biezums pēc jūsu iespējām tālāk nohermetizējam(Sikaflex FC) visas nespundētās šuves,ap spārēm,salaidums ar pamatiem,stūri un ttt.,pēctam visas bezspundes šuves papildus nolīmējam ar TESCON No.1,var protams izmantot citas lentas..., kad viss gatavs zvanam pūtējiem viņi visu kvalitatīvi noformē, ieteiktu izvēlēties krievu ekovati,tālāk armējam,dekors+krāsa un uz ilgiem gadiem miers!!! pārlaidumam, tīrajam, vajadzēt būt ne mazāk kā 500mm!!
Īsumā, galvenās lietas pamati,savienojums ar sienu!!!
sienas savienojums ar jumtu,ailēm,stūri!!!

Kad viss gatavs vajag uztaisīt blīvuma pārbaudi,lai varētu pa naktīm mierīgi gulēt,ka līdzekļi ir ieguldīti,nevis izšķērdēti.

Tā arī nesapratu, kāpēc ekovate, viņai taču aprēķina vērtības ir daudz sliktākas kā citām vatēm un pie tam viņa sevī var saturēt mitrumu.

Ekovate uzņem un atdod,bet akmensvate pārsvarā tikai uzņem,bet koka mājā viss nedaudz optimistiskāk priekš akmensvates,bet ar ekovati būs krietni kvalitatīvāk aizpildīs visas šķirbiņas var protams kokšķiedru pūst būs dārgāk!!!
Siltinot ar lokšņu materiālu paliks daudz tukšumu!!
Tagad taisot renovāciju mājās kas būvētas 1996-2010g.akmensvatei ir kirdik arī fasādes mitrums, vairs nekādas siltuma vērtības!!!
Es tikai iesaku kā būtu pareizāk!!

Akmensvate nevis uzņem, bet tieši pretēji, viņa sevī mitrumu nesatur vispār, viss momentāli iztek ārā.
Savukārt eko vate sevī var saturēt kapilāro mitrumu un uzkrāt, kas nebūt nav labi koka mājai.

Iesaku par Akmensvati uzzināt nedaudz vairāk,nekas no viņas ārā netek,ja siltinot ar akmensvati mansarda stāvu, pārsegumu, liek parasto tvaika izolācijas plēvi 200mkr,tad vasaras kondensāts no vates nekad ārā netiek,tāpēc tvaika izolācijai ir jābūt elpojošai no siltumizolācijas puses-jocīgi ne???

Es ļoti atvainojos, biju aizmirsis par elpojošo tvaika barjeru un par to akmensvati arī biju salasījies kaut kādos nepareizos forumos.

Vai aigarsa6 nevarētu iedot savas koordinātes, vajadzētu konsultāciju.

Aigars saka (un atbild par saviem vārdiem): "ja siltinot ar akmensvati mansarda stāvu, pārsegumu, liek parasto tvaika izolācijas plēvi 200mkr,tad vasaras kondensāts no vates nekad ārā netiek,tāpēc tvaika izolācijai ir jābūt elpojošai no siltumizolācijas puses-jocīgi ne???" Pirmkārt: kas ir vasaras kondensāts, un kā tas nonāk vatē? ( Cik saprotu , vasaras kondensāts ir mūsu zināmā un tautas dziesmās aprakstītā "rasa". Tā rodas zemei, tuvu tai esošajam gaisam, izstarošanas rezultātā, atdziestot zem rasas punkta temperatūras, un tad gaisam paliekot siltam. Kā šis mehānisms strādā Jūsu aprakstītajā gadījumā. Ja vēl pieņem, un tā būtu jābūt, ka no iekšpuses ir plēve ( lai cik bieza 100...200mkm, tam nav nozīmes šājā procesā) bet ārpusē tvaiku caurlaidoša vēja plēve. Cik saprotu, ja ir šāds "sendvičš" ( kompozīts materiāls) tad tā ir tvaikam atvērta sistēma no vienas puses un kā tas (tvaiks) nonāk iekšā, tā arī iziet ārā. Viss atkarīgs no temperatūras vienā, otrā pusē un mitruma kondensācijas kritēriju iestāšanās. Analīzi vai pierādījumus citam varbūt turpinās kāds cits.....

Jej bogu, cik reizes var vārīt vienus vēžus..

Vienstāvs (ekovates upuris) jau ielika perfektu skaidrojumu šai lietai:

[www.building.lv]

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------

> [www.hoki.ibp.fhg.de]
> e.html
> Mitrums vispārīgā gadījumā neceļo
> temperatūras gradienta virzienā.
> Tvaiks ceļo absolūtās koncentrācijas gradienta
> virzienā (ziemā - no iekšas uz āru).
> Kapilārais mitrums ceļo relatīvā mitruma
> gradienta virzienā (ziemā - no āra uz iekšu).