Paldies, Andri. Metāla jumts būs tiešām jāapsver. Varbūt tas pat arī naktī ātrāk atdziestot spēj labāk atdot siltumu.

Cits Andri: Droši vien pretvēja plēvi paredzēts stiprināt ar latām pie spārēm, kas arī nodrošinās to gaisa spraugu. Ka tad gaiss no vienas šķerslatas tiks aiz otras? Faktisko efektīvās gaisa spraugas izmēru nosaka nevis šķērslatas, bet gan garenlīstes, ar ko stiprinās plēvi.
Man ir melns metāla jumts, precīzi pret D un tādā leņķī, ka saule gandrīz krīt perpendikulāri. Protams, cerēt, ka pie āra temperatūras 28 grādi un tiešas saules tev telpā būs 22 ir nevis naivi, bet tā jau ir ņirgāšanās par fiziku. Neskatoties uz to, augšstāvs pārkarst ļoti minimāli. Man domāt tas ir tikai pateicoties kārtīgai zembleķa ventilācijai, ko nodrošina "vaļēja" kore visa jumta garumā un īstas dēļu vējakastes, nevis kaut kāda pornuha ar ventilācijas restītēm.
26 vai 36cm vate jumtā - ne jau tas noteiks siltumizolāciju, bet iestrādes kvalitāte un hermētiskums.

CitsAndris
Ja tev netiks nodrošināta normāla gaisa caurplūde sākot no pažobeles līdz pat jumta korei, tad tā sprauga var būt kaut 1m, jebkurā gadījumā gaiss cauri neplūdīs. Es par to, kad arī vēja kastei jābūt ar ventilācijas spraugām, gan jumta korei jābūt ventilējamai, lai uzsildītais gaiss var izplūst no bēniņu telpas. Salīdzinājumam aplūko :
[www.residentialrepair.info]
vai
[www.aplusroofingtexas.com]

Jumta stāvs saulē uzkarst kā zvans, kupols un kā jau Nokijs rakstīja - pats primārais ir dabūt to karsto gaisu ārā pa kori, pa bēniņu galiem, pa vent cuku, pa spec vent atverēm priekš bituma šindeļa jumta. Ja ir iespēja palielināt spraugu starp OSB un vējplēvi vai cieto vati, tad to vajadzētu izmantot un biezāks siltumiz slānis palīdzētu mazāk laist karstumu iekšā. Ja ārā -20 un gribam ap 42gr starpību iekšā - vajag kurināt, ja zem jumta OSB ir ap 50gr labā cepienā, tad arī iekšā gribas vismaz 30gr starpību... Tajā spraugā prasīties prasās pēc kārtīga caurvēja...

Varbūt kādam noder, kompakts virspusējs salīdzinājums tehniskajiem parametriem sekojošām vatēm:
kaņepju šķiedras, koka vate, sintētika, vilkvālīte, aitu vilna, porlons, linu šķiedras, vēl viens kaņepju, kokosriekstu
Trešā lapa: [www.energiewelt.de]

Atradu arī informāciju, ka minerālvatēm - stikla un akmens - siltuma uzņemšanas spēja pie vienādiem blīvumiem un siltuma vadītspējām ir ļoti līdzīgas.

Bet, iznāk, ka attiecībā uz vasaras siltuma izolāciju izdevīgāk ir sliktāk siltumizolējoša vate biezākā slānī, nekā labāk izolējoša plānākā slānī, jo kopējā vates masa ietekmē siltuma uzņemšanas spēju.

Paldies par komentāriem. Protams, montāžas kvalitāti - precīzu darbu, pilnīgu hermētiskumu no telpas puses utt. es šeit vispār atstāju malā. Bet ja Abu Dhabi var pie ārā 50C un tiešas saules nodrošināt konstantus 25C, tad mani tāds risinājums apmierinātu. Vai arī Knauf savā preses ziņojumā mānās :-)

Apšaubu, ka OSB 12mm mitrumizturīgs + Bitumena apkakšklājs + Bitumena dakstiņi ir dārgāk kā betona dakstiņi. Nevajag tikai tos dārgos pričindālus - kores, sānu malas. Aizsūti konkrētus zimērus uz Monier, lai iedod tāmi, paskaties un tad salīdzini.
Pie osb pielīmēts bitumens nenormāli sakarst. Sanāca likt pagaidu ēkai karstajā vasaras laikā, man pēdas dega caur tupelēm! Otrkārt, tas segums, lai arī LV ir dikti populārs, jāskatās kādas kvalitātes. Braucu garām vienai mājai, kurai jumts 2-3 gadi un jau ar sūnu apaudzis, tur 100% pēc 5 gadiem jāmaina būs! Bitumenu nomainīt, pats saproti...

Cits Andris Wrote:
> attiecībā uz vasaras siltuma izolāciju izdevīgāk ir sliktāk siltumizolējoša vate biezākā slānī, nekā
> labāk izolējoša plānākā slānī, jo kopējā vates masa ietekmē siltuma uzņemšanas spēju.

Nevienas, pat "smagākās" vates masa nebūs kaut cik salīdzināma ar sienas masu.
Ja grib vasarās vēsumu pirmajā stāvā, nezaudējiet kontaktu ar zemi (galējība - klona grīda) un taisiet lielu jumta pārkari

Mansardstāvā, īpaši ar saussieninga (drywalling jeb Rī-ģipša) apdari, vēsumu bez dzesētājiem nedabūsiet nekad, tomēr vēdinot bleķa otru pusi vismaz necepsieties.

palielinoties temperatūrām, palielinās arī efekts no atstarojošās izolācijas pielietošanas tvaika barjeras vietā.

visiem ļoti labi zināms, ka vate no izvēdināšanās tiek aizsargāta ar vēja plēvi, bet tas kaut kā aizmirstas. līdz pat 80 grādiem uzkarsēts bleķis smuki staro infra sarkano gluži kā pirts krāsniņa, sasilda i vati, i apdari, i augšstāvu.

Cits Andris
Runājot par gaisa spraugas lielumu. Arī tai jābūt samērīgai, jo... Jo tā lielāka, jo nepieciešama lielāka gaisa caurplūde, lai notiktu pietiekoša gaisa apmaiņa un tas nozīmē, ka nepieciešamas lielākas gaisa spraugas gan pažobeles pusē, gan arī kores pusē.
Tā kā tikai ar viena dotā lieluma palielināšanu tev nekas nebūs līdzēts. Visam jābūt sabalansētam saprāta robežās.