Man ir jautājums. Cik tad tādas dienas ir kad pārkarst mansarda stāvs un rodas diskomforts? Man arī ir mansasrda stāvs, tiesa bez regipšiem, bet no apmesta fibrolīta no telpas iekšpuses un metāla jumtu. Pašlaik pa pēdējiem desmit gadiem nav bijis tā ka pārkarst vairāk kā pirmais stāvs. Varbūt es vienkārši nesaprotu, kas ir komforts, bet ir taču visādi kondicionieri u.t.t., ja tik ļoti vajag.

Es par pārkarsušu telpu sauktu sākot no 27C. Konkrēti man ir zināmi piemēri, kur tādas temperatūras otrajā stāvā ir visu vasaras saulaino laiku. Ir saule, ir karsts otrais stāvs, nav saule, nav karsts. Varbūt Jums māja atrodas daļējā aizēnojumā? Mana māja plānojās pilnīgā klajumā, ēna tur būs tikai no mākoņiem un lidmašīnām. Var jau būt, ka man zināmajiem piemēriem kaut kas nav kārtībā ar jumta konstrukciju, varbūt nav pat minimālā 3cm ventilācija - to es nezinu, taču savā mājā vēlos šo problēmu novērst par katru cenu, izvēloties pareizu konstrukciju un nevis ar kondicionieri.

Pilnīgi visi koki dienvidu pusē ir izcirsti, pie tam māja novietota tā ka garākā jumta plakne ir pret dienvidiem.Māja atrodas lauku teritorijā, meža ielokā, tāpēc jau arī tika izcirsti koki lai drusku vējš uzpūš. Par konstrukciju, citi mani nopels, bet latojumu jumtam es liku 50x100, spāres ir tikai 50x150 kur 100mm pildījums ir EPS, iekšpusē EPS ar fibrolītu un kaļķa cementa apmetums + špaktele tapetes. Trempelim t.i.sienai gāzbetona bloks 300, iekšpusē fibrolīts apmests+apdare. 1. stāvs skaidbetons aptuveni 40 cm, nesiltināts, visa māja armēta ar stiklašķiedras sietu un apmesta ar kaļķa cementa apmetumu. Grīdas abos stāvos betona ar ūdens apkuri ( siltās grīdas) aptuveni 12-15 cm biezumā. Grīdas segums dažāds gan lamināts, gan dēļu 25mm, gan flīzes, Akumulācija šausmīgākā, ūdens akumulātors nav un laikam arī neprasās. Kā speciālists ( es vismaz domāju ka tāds esmu) māja jātaisa pēc iespējams masīvākiem materiāliem, tad arī temperatūras lēkāšana nebūs ne ziemā ne vasarā.

Andris, Tev logi planoti mansarda stava ?

Mansarda stāvā logi ir, taču neviens uz dienvidiem - uz dienvidiem plānotos logus izsvītroju. Māja ir pietiekoši maza, lai pēc manām domām otrajā stāvā divām istabām un vannasistabai pietiktu ar mājas gala logiem un trešā ir uz ziemeļiem, tur tad arī logu atstāju. Dienvidu jumta plakne ir vienkārši slīpais jumts, uz ziemeļiem vienai istabai ir "savs divslīpju jumts" - jumta izvirzījums perpendikulāri galvenajam jumtam.

nav starpibas ... nenosargasi ... pietiekosi silta vasara vienalga rekinies ar telpu uzsilsanu ... ulda ieteikums saja gadijuma ir sakarigaks ... beigt planot par kaut kadiem ultramoderniem ( domaju ne letiem ) aizsargslaniem un pa nepilniem diviem simtiem iegadaties ar laiku kondicionieri, kuru labakaja gadijuma palaidisi paris menesus gada un ari ja vajadzes ...

protams ideala varianta butu piemerots dzesets gaiss padots caur gaisa vadiem ... tava gadijuma kaut vai caur kadu centralo shahtu

Tur nav daudz ko cepties, Sauli ir jānoēno no ĀRPUSES, pirms tā iespīd pa logu jumtistabā iekšā.
un pēctam, jācenšas vēdināt māju ar logiem vaļā nakts laikā, vakarā vai agrā rītā, kad ārā ir vēss. pa dienu, ja istabā ir vēsāks kā ārā, tad lai logs stāv pārsvarā ciet. bet galvenais ir saule, ar savu kilovatu uz kvadrātmetru, vasaras laikā silda neiedomājami jaudīgi.

Tūlīt man liksies spāres un arī aktuāls jautājums par mansarda izbūves silšanas novēršanu. Pašlaik domāju tikai par siltuma novēršanu, ko izstaro jumta materiāls, kas man būs metāls. Palasījos par Tyvek (tas pats Dupont vien ir) plēvēm un nekas spīdošs. Pirmkārt, neadekvāti dārgs pasākums par difūzijas plēvi. Otrkārt, ir jāliek ar atstarojošo pusi uz iekšu, uz istabas pusi. Kas savā ziņā ir nepareizi, jo pēcbūtības ir vēlme izvairītie no IR starojuma, kas nāk no bleķa. Un treškārt, šai plēvei nepieciešama gaia sprau arī atstarojošajā pusē, lai no tā atstarojošā būtu kāda jēga. tad sanāk, ka plēve no abām pusēm nekam nepieskaras. Tad sanāk, ka zem plēves, pie vates jāliek vēja barjera jebkurā gadījumā(plēve, plāksnes). Un super dārgās tyvek difūzijas plēves funkcija ar elpošanu vispār nav nepieciešama. Ja jau elpošana nav nepieciešama, tad var likt jebkuru atstarojošu tvaika plēvi, kas ir reizes 10 lētāka. Piemēram, tas pats pieminētais Eltbar Alu, kas maksā vidēji 0,40 Ls/m2. Liekam ar atstarojošo virsmu pret jumta segumu. No abām pusēm plēvei būs 2 gaisa spraugas, kur abas ventilējās. Manuprāt diezgan idēlas variants. Ir kādi argumenti pret šādu jumta pirāgu?

P.S. to pašu Eltbar Alu var likt elpas iekšpusē kā tvaika barjeru. Tā kā, kas paliek pāri no jumta, izmantosies iekštelpās. Atstarojošā puse uz telpas iekšpusi. Tātad, katra plēve atstaru uz savu pusi, veidos teross. Rezultātā IR no iekšas neplūdīs uz āru (ziemā) un no āras uz iekšu (vasarā).

iekš apdare-
tvaika izolācija-
siltinājums-
Pretvēja plāksnes-
škirkārta -
tava tvaika izolācija
šķirkārta-
Jumts

Nesanāk ka pirms tvaicenes vajag vēl kādu plēvi.. lai kondensāts no tās netak izolācijā?
tad sanāk, ka tavs Jumta pīrāgs būs ar ļoti daudz plēvēm un daudzām gaisa šķirkārtām...


P.s par to pašu tēmu jautājot.. siltinot Jumtu... siltinu jumta plaknes līdz pašai korei... un tad atsevišķi griestu laukumu.. Vai Plaknes tikai līdz griestiu siltinājumam..

Vienkārši vēdināmā telpa starp kori un topošajiem griestiem ir ļoti maza... (un ja vēl nāk siltinājums tur..)

Sveiki,
Pedējos projektos kuri ir skatīti un būvēti, tagad ļuti daudzi liek iekšpusē pirms tvaika izolācijas vel 50mm siltumizolāciju, starp koka latām, un tad nāk apdare, tas ir laikam, lai uz plēves nerastos kondensāts, rasas punkts, no straujām tempretūras maiņām, vismaz tā esmu sapratis.
Par pārkarsušu mansardu var vienīgi teikt, ka man liekas ka nevaidzetu likt EPS, jo tas itkā neelpo kā vate, un īsti blēķi uz jumata ar nevajadzētu, jo sakarst, lai gan kāds tulit bļaus ka vaig vienkarši vedināmu slāni atstāt, bet mēs taču zinam ka karstums var pārvietoties arī konvekcijas veidā, tas ir virsmām nesaskaroties...