APREKINS nosauc lūdzu LV būvnormatīvu kur rakstīts ka grīdai vajag 100mm siltinājumu

fedja,
-> Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”
Noteikumos, protams, biezums nav norādīts, bet ir "siltuma caurlaidības koeficients". Taču ar pāris vienkāršām matemātiskām darbībām var nonākt pie siltumizolācijas slāņa biezuma.

Ronald,

kaa tev Ytong 48cm? Gribu celt maju bez siltinajuma un esmu dilemmas prieksa - Ytong 48cm vai Aeroc Ecoterm plus 500. Kapec tu izvelejies Ytongu, vai ir kaut kadi minusi noveroti?

APREKINS, tad uzraksti to aprēķinu grīdai, lai mēs visi redzam ka tas tā ir.

Fedja, no LBN "Siltuma caurlaidības koeficientu MAKSIMĀLĀS vērtības W/(m2 x K)"
"Grīdas uz grunts 0,35"
Neiespringstot sīkumos, aprēķins:
Putuplasta siltumvadītspēja, λ0,036 W/(m x K)
100mm putplasta slānim siltumpretestība R=0,1/0,036=2,777 (m2 x K)/W
Betons λ2W/(m x K) biezums 70mm, R=0,07/2=0,035 (m2 x K)/W
Apakšklājs kokskaidu plātne λ 0,4 7mm, R=0.007/0.04=0,175
Grīdas segums lamināts λ 0,13 7mm, R=0.007/0.13=0.058
Kopā: 2,777+0,035+0.175+0.058=3.045 (m2 x K)/W
U=1/3.045=0,328 W/(m2 x K)

Pēc aprēķina - izskatās ka vajag 120mm putuplastu pie analoga grīdas pīrāga, lai sasniegtu U=0.35W/(m2 x K).

AndriL, nejauc siltumpretestību ar siltuma caurlaidību. 0,35 W/(m2 x K) ir siltuma caurlaidība, kas jo mazāka, jo labāks izolātors(0,32 ir labāks rādītājs kā 0,35), tāpēc, lai "sasniegtu" 0,35 ar šādu pīrāgu praktiski pietiktu ar plānāku putuplasta kārtu, apmēram 90mm.

piena paka Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ronald,
>
> kaa tev Ytong 48cm? Gribu celt maju bez
> siltinajuma un esmu dilemmas prieksa - Ytong 48cm
> vai Aeroc Ecoterm plus 500. Kapec tu izvelejies
> Ytongu, vai ir kaut kadi minusi noveroti?


Kāpēc bez siltinājuma, vai tev ir ļoti labi un lēti celtnieki, vai celsi pats un lietosi dārgas gatavas pārsedzes un savelkošās joslas? 25 vai 30 cm gāzbetons ar 10 cm akmensvati materiālos iznāk lētāk.

Pēc LBN002-01 "Grīdas uz grunts 0,35,,,k,,,," , un cik liels tad tas k ir grīdām uz grunts Rīgai, ja apakšā ir grunts nevis āra gaiss.

Fedja, esošajos būvnormatīvos κ grunts gadījumā tiek aprēķināts tāpat kā āra gaisa gadījumā, skatīt κ aprēķina formulu:

κ = 19 /( Θi – Θe ) , kur
Θi - iekštelpu aprēķina temperatūra (°C) atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 211-98 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami” 4.pielikumam, ja attiecīgo ēku tipu reglamentējošie būvnormatīvi nenosaka citādi;
Θe - āra gaisa vidējā temperatūra apkures sezonas laikā (°C) atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 003-01 “Būvklimatoloģija” vai temperatūra blakus telpā, ja aprēķinu veic būvelementam, kas atrodas starp divām blakus telpām.

Tā kā runājam par būvnormatīviem, tad atbilde uz tavu jautājumu: "κ, Rīgā, pēc būvnormatīviem ir 19/(18-0.0) = 1.05"
0.35*1.05=0.3657, tā teikt ne silts ne auksts tie paši 100mm putuplasts.

BET skaitļi un statistika ir ļoti pateicīga, lai tos pavilktu vajadzīgajā virzienā, var pafilozofēt un apstiprināt ar skaitļiem kāpēc siltumizolācija tieši zem grīdas nav liela nozīme, gan otru variantu, ka vajag vēl biezāku slāni :)