Kādu laiku mani nomoka sekojoša problēma - gribēju nosusināt nelielu pārpurvotu laukumiņu dārzā (aptuveni 10X10m) un izraku novadgrāvi apt.0,7 m dziļu, ko savienoju ar jau esošu novadgrāvi. Šai nelielajā posmā zemē sastopams reāls rosols - biezs melnzemes slānis, māls, mālsmilts un plūstošā smilts kā arī atsedzās kaut kas līdzīgs diviem avotiem (pastāvīgi sūcas un tek ūdens - ziemā un vasarā) tādēļ novadgrāvis nepilda savas funkcijas - malas šļūc iekšā un plūstošās smiltis regulāri aizdambē grāvi. Šad tad grāvi iztītu, bet ja tā turpināsies, tad grāvja vietā pēc kāda laika izveidosies dīķis. Vai kāds nevar pakonsultēt kā izveidot drenāžu - vai pietiek ar ģeotekstilā ietītajām rorēm vai jāveido arī papildus kaut kāds slānis no šķembām? Cik dziļi rakt cauruli?.

Pliks ģeotekstils ar mālu un melnzemi aizsitīsies viens un divi. Kā man kādreiz skaidroja MELROSā, skalota grants vismaz 5 cm zem zem un ap un vismaz 15 cm virs rores.
Man atkal dārzs ir piekalnē - augšpusē sauss, lejā - pavasarī gandrīz staigns. Tad nu bija doma lejasgalā meliorācijas caurules, no kurām satek mucā, no kuras sūknis savukārt paceļ uz iesūcināšanas caurulēm augšgalā - vai nu sekli ieraktām vai vienu, pašā augšmalā gar robežvelēnu vispār neieraktu...

Man kā īstam purva iemītniekam ir pilnīga pārliecība no paša pieredzes, ka nav labāka metode dārza nosusināšanai kā līmeņa pacelšana. Visa tā drenēšana ilgtermiņā ir garām un mocīšanās.

Manā gadījumā līmeņa paaugstināšana nederēs. Jautājums Vienstāvam - vai to skaloto granti nevarētu aizstāt ar ķieģeļu lauskām un kaļķa apmetuma gružiem?

Man arī eksistenciāls jautājums par drenāžu.

Par cik māju esmu uzcēlis nedadz par zemu, tad visu laiku pie pamatiem ir ūdens ārpusē. Tur gan ir arī mālaina grunts un esmu zemākajā vietā starp kaimiņiem, bet nu fakts paliek fakts - ja ārā ilgstoši nav +25, tad viss ir diezgan mitrs.

Ir doma veidot drenāžu ap māju, bet gribu apiet variantu ar šķembām, jo tās maksā bargu naudu - divas vannas jau ir ap 800 EUR. Tāpēc ir ideja izrakt tranšeju, iebērt skaloto granti līmeņa veidošanai, ielikt visapkārt mājai 160mm kanalizācijas caurules ar virspusē izfleksētām strīpām (jā, tā mēdz darīt), aptinot to iepriekš ar ģeotekstilu, pa virsu atkal skaloto granti un gatavs!

Man te viens atkal teica, ka labāk esot vienkārša smilts... bet vai tiešām? Es uz skaloto granti skatos kā uz ļoti labi filtrējošu spilvenu, kas kā sūklis uzņems sevī visus nokrišņus un novadīs lejā uz drenāžas cauruli, kur tie tālāk smuki aizplūdīs uz novadgrāvi.

Kāds būtu jūsu viedoklis par šādu variantu?

Un otrs - ir kādam ideja, kāpēc man jaunbūvē iekšpusē, kur gāzbetons uz betona putras guļ uz lentveida pamatiem, apakšā ir izteikti slapjš? Novelkot ar pirkstu gar to betona josliņu, tas paliek slapjš un arī gāzbetons centimetru, divus apakšpusē izskatās tumšāks. Gruntsūdeņi zem mājas nav tie zemākie, bet neskatoties uz to, šāds skats nav redzams tām gāzbetona sienām, kas uz lentveida pamatiem ir mājas iekšpusē kā nesošās starpsienas. Iepriekš šāds slapjums sienu apakšā netika novērots, kaut gan iepriekš nebija arī bijuši tādi mīnusi ārā + nedēļas 3 atpakaļ man iebetonēja estrichu. Taisnības labad jāpiebilst gan, ka starp estrichu un pamatiem ir 20mm putuplasts + zem estricha no grunts puses ir plēve + 100mm pukiks + atstarojošā plēve siltajām grīdām! Pati pamatu lenta ir veidota no Dobeles paneļa, tātad abās pusēs betona lentai ir 50mm putuplasts visu pamatu dziļumā. Mūra hidroizolācijai starp pamatu lentu un gāzbetonu ir tāda kā plastikāta pacieta melnā plēve (it kā speciāli tam paredzēta). Telpas šobrīd tiek sildītas vien ar mazo gaisa pūtēju, iekšā ir 10 grādus silts un izteikts mitrums ap 85% - nepārtraukti darbojās divi mitruma nosūcēji. Un ja kādam gribēsies visā vainot betona grīdas - kā reizi krievu saitā lasīju, ka estrich principā ļoti ātri pārstāj izteikti atdot ūdeni, jo jau sākotnēji tajā ir krietni mazāk ūdens kā slapjajā betonā. Man tā aizdoma irr tāda, ka ja jau tie pamati tā kā izdala to slapjumu, tad tieši no tā arī ir tas lielais mitrums gaisā! Kāds ir citiem viedoklis par šo?

Vari mēģināt veidot drenāžu, bet svarīgs moments vinu arī kaut kur novadīt, lai tā aiziet tālāk prom. Ir redzētas drenžas kuras beidzās kontrolakā no kuras nekas neiet prom un tad aka līdz malām un rezultāts nulle. Grants kā drenējošs materiāls ir ļoti ok. Smilts arī nav slikti, bet protams sliktāk par granti. Pēc visa spriežot tev ir problēma tieši ar virsūdeņiem. Virsūdeņu problēmu vislabāk tomēr novērsīs reljefa pārveidošana. Drenāža uz virsūdeņiem tik ideāli nestrādā. Bieži probēma ir ka nāk atkusnis zeme ir sasalusi un līdz drenāžai nekas nenonāk. Ir te man pa ceļam viens tāds pagalmiņš, kur šobrīd mega ezeriņš kā jau ierasts. Tajā vietā arī ir beigi zems un reljefu tur nevar izveidot izskatās. Nez, varbūt dīķis palīdzētu.
Speciālā drenāžas caurule ar caurumiem un aptinumu nesanāk lētāk kā tās 160 kanalizācijas ar ģeotiekstilu?
Man domāt, ka tie pamati vienkārši ir izsaluši un viss Kas tur par brīnumu pie tādām temperatūrām.

>>Novelkot ar pirkstu gar to betona josliņu, tas paliek slapjš un arī gāzbetons>>

Tā betona josliņa ir aukstuma tilts uz ārpusi.

Telpā ir silts un mitrs, betona josliņa ir auksta, izsēžas kondensāts. Paņem termogrāfu, ja nav tad bērnu bezkontakta termometru un nomēri temperatūru.

Paldies, Vilnis!

Lētāk sanāk iespējams, bet viņai ir pamazs diametrs + es tai drenāžai gribu 4 stūros izveidot 4 izvadus uz augšu no tās pašas trubas, kur nākotnē laist iekšā ūdeņus no jumta teknēm. Un pa manam pa tādu gludu cauruli arī viss plūdenāk iet prom.

Reljefu es baigi norakt nevaru, bet varu noņemt slikto, smilšaini mālaino virsslāni un aizstāt savus 10cm ar melnzemi. Nākotnē pēc zālītes sadīgšanas tam visam vajadzētu palikt stabilākam

Iespējams izsaluši pamati, bet tas liktos savādi, ka siltināti pamati, kas ir Dobeles Paneļa sendvi'čs, var tik viegli izsalt

>>Iespējams izsaluši pamati, bet tas liktos savādi, ka siltināti pamati, kas ir Dobeles Paneļa sendvi'čs, var tik viegli izsalt

No iekšpuses pamatiem siltums nepienāk (5cm putuplasts), bet no ārpuses 5cm putuplasta priekš - 20 grādiem ir pamaz.
Attiecīgi betons sasalst.
Pirmkārt caursalst tā betona josliņa starp pamatu un gāzbetonu, kur veidojas kondensāts.
Bet

Aldiss, a kapēc tā? No ārpuses ir betona pamati ar puķiku un tālāk uzreiz gaziks ar 100mm fasādes vati! Protams, starp puķiku uz kura man stāv tā vate (neizmantoju metāla pannu tieši tāpēc, ka man ārpusē tas pamatu puķiks veidoja tādu kā plauktu) ir iespējams kaut kādi mm šķirba, bet pa lielam ar siltinājumu ir gan pamati, gan mūris.

Nē, nu prātīgi jau tas izklausās, ka iekšējais mitrums kondensējās uz aukstākajiem pamatiem, bet, ja es pieturos pie tā, ka grīda jau ir kādu laiku atpakaļ atdevusi lielāko mitrumu, tad atliek vien hipotēze, ka paši pamati no apakšas velk augšā kapilārais mitrums. Es jau tikai priecātos, ja kļūdos un pie visa vainīga ir nesen beteonētā grīda. jo tad drīz tas mitrums beigs kāpt un citus gadus pie lielajiem mīnusiem vairs neparādīsies