Cik esmu saskāries, tad malkas saskaldīšana šķūnī parasti nenotiek un teorētiski malkai būtu jāžust vismaz divi gadi, tapēc es savu malku cenšos sadalīt vertikālos apcirkņos, kur kurināšani izmantoju ilgāk glabāto. Tādejādi man veidojas vasaras starpbrīdis, kurā apcirknis ir tukšs un to varu uzkopt.
Taču, ka saka, kats pats sev saimnieks.
Sienas hidroizolācijas iespēja pastāv arī izmantojot pie sienas zemē ieraktas lielās viļņotās bezazbesta cementa plātnes. Tās vertikāli pieslienot pie sienas veidojas dabīga vēdsprauga starp sienu un plātnes virsmu, tādejādi nodrošinot sienas daļēju izvēdināšanu.
Katrā ziņā vienīgā iespēja uzlabot kurināmā sausumu ir intensificēt caurvēdināšanu. Varbūt iespējams tai ēkas daļai, kas piekļaujas šķūnim uz jumta radīt vilkmes kanālu 60Xh50cm ... kārbu, kura no sāniem ir skārda un segta ar to pašu jumta segumu un tiek ievdīta šķūna korē, kamēr otrs gals atrodas virs piebūves kores.

"Kā var tik daudz sūkties cauri betonam ?????"

Nu iedomājies - pie pagājušās ziemas, cik reizes temperatūra normāli atlaidās? Ne cik. Mazliet pakūst, atkal piesalst un sanieg no jauna. Viss krājas. Iedomājies cik visas ziemas garumā no jumtiem (daļa sniega arī no fonā redzamās mājas tiek uz šķūņa jumtu) tiek savākts sniegs?? Tas mazliet saulītē pakūst, nošļūc lejā un tur krājas. Visas ziemas garumā tur kādi 5 kubi sakrājušies bija (apmēram). Un tagad iedomājies pavasari - vaitad tev tie 5 kubi uzreiz pārvēršas par ūdeni?? - taču nē, lēnam kūst, lēnam tek, lēnam sūcas cauri.


Un lai atbildētu uz abiem pēdējiem jautājumiem - dabiskais kritums ir uz leju. Ka jau teicu, šķūnis ir zemes slīpumā. Šajā bildē taču var redzēt: [www.bildites.lv]

salīdziniet durvju augstumu ar betona pamata iegrimi zemē. Visi gruntsūdeņi tek uz zemāko punktu. Tā nu ir sagadījies, ka ceļā ir šķūnis. Kas tur tik nesaprotams, ka ūdens tur sūces cauri???

Tagad vienkārši ir jāatrod variants, ka šo problēmu mazināt.

Par to ventilācijas šahtu tā nopietni padomāšu - varbūt arī tomēr ir jātaisa tāda, paldies par ieteikumu.

Un par malkas sagatavošanu - gadās visādi, gan skaldīt šķūnī, gan ārā. Arī malka citreiz nostāv divus gadus, bet citreiz, diemžēl, tikai vienu. Bet nu tas jau cits stāsts...

...manam vecamtēvam bija betona grods, bez speciālas hidroizolācijas, lietus ūdens uzkŗāšanai. No ārpuses tas bija sauss, vienmēr sauss! Bet iekšā pilns ar ūdeni! Domājat ka speciāls betons? Nē, kāds tur speciālais no 1950...gada. Tāpēc arī brīnos par tik cauru betonu. Zinu no saviem pagrabiem, ka kūstot ūdens spiežas no zemes puses, zem pamatiem ....paceļoties gruntsūdens līmenim.

Lielākā tecēšana ir pavasaros un pēc lietus. Tātad lauvas tiesu no problēmas rada virszemes ūdeņi. Turklāt, ne tikai no jumta, bet, nojaušot pēc bildēm, arī no visas augstākesošās nogāzes platības. Kā jau iepriekš rekomendēts, noteikti nepieciešams grāvis vai tranšeja ar drenāžu apmēram 1,5 m no sienas (gar visu ēku, ne tikai gar piebūvi), kas uztver un momentā aizvada virsūdeņus, neļaujot tiem iesūkties gruntī pie pamatiem.
Skaidrs, ka pagrabs nav piemērots vienkāršai malkas kvalitatīvai uzglabāšanai.Tātad nedaudz papildus jāpatērējas, lai sauso gaisu no pagalma, kas žāvē malku, nodalītu no gaisa, kas nes malkā kapilāro un iztvaikojošo mitrumu no grīdas un betona sienas.
Var jau būt, ka izdodas 100% nohidroizolēt visu betonu, bet arī tad vasarā uz viņa, temperatūru starpības dēļ, periodiski kondensēsies ūdens, kas kopsummā noturēs augstākus mitruma procentus telpā un malkā.
Ideālajā variantā droši vien būtu jāliek no mitrumizturīga finiera grīda un sienas betona daļas distancēts apšuvums. Ar iespēju pagrīdi un sienas ventilēt atsevišķi no malkas glabāšanas telpas.
Tāds, lūk, ieteikums.

Malka man sen glabājas uz redeļu(40x100mm dēļi) grīdas, kas arī pēc kaķa auguma un nemaz tik daudz tur nekrājas tie gruži, vismaz katru gadu noteikti netīru:) Grīda ir pa posmiem un visa novietne nav jāiztukšo. Vienīgi malku skaldu un zāģēju ārā, lai gan ir skaldīta arī šķūnītī. Atroc pamatus nedaudz zem grīdas līmeņa un apstrādā ar hidrodūņām. Ja z/gabalā ir zemāka vieta par tava šķūņa grīdas apakšu, tad ieliec drenāžas cauruli ar kokosu turpat ap pamatiem un aizvadi uz to vietu(parokot sākumu vēl mājas daļā). Nekādus citus ūdeņus tajā nelaid, ja vajag no jumta novadīt, tad liec atsevišķu 110mm slēgto.
Papildus ventilācija ir ļoti noderīga malkas žāvēšanai. Manuprāt šādā šķūnī sakrāmēta zaļa malka nemaz nevar izžūt nepelējot un nepapūstot...

" Kā jau iepriekš rekomendēts, noteikti nepieciešams grāvis vai tranšeja ar drenāžu apmēram 1,5 m no sienas (gar visu ēku, ne tikai gar piebūvi), kas uztver un momentā aizvada virsūdeņus, neļaujot tiem iesūkties gruntī pie pamatiem. "


Jautājums par tām drenāžas caurulēm - cik dziļi tā caurule ir jārok zemē?


Nu lēnam jau kļūst skaidrs - jāsaliek drenāža, jāizdomā, kā uztaisīt ventilācijas lūku. Ja tad nepaliek labāk, tad jāmēģina ņemties ar hidroizolāciju vai pēdējā gadījumā ar papildus grīdu.


Vēl jautājums par hidroizolāciju: vai var hidroizolēt no iekšpuses? Vai arī tā neviens nedara? No iekšpuses visur tiktu klāt un nebūtu nekas jārok...

Par drenēšanu jāpastudē google. Tur būs gan par dziļumu, gan diametru, gan filtrējošo materiālu, gan beramā materiāla slāņu secību. Arī par savācējakām un drenāžas skalošanu.

Par hidroizolāciju no iekšpuses. Raugi tavs pieņēmums ir aplams, jo hidroizolācija būtībā ir ūdensnecaurlaidošā kārta, kur uzsmērējamā veido kārtu, ko saucam par plēvi. Tātad no ārpuses veidotais ūdens spiediens tev šo plēvi nostums- nogrūdīs no sienas virsmas.
Iemesli ūdens caurplūdei. To veido varāki iespējami faktori: A) būvējot pamatus, tiek rakta tranšeja, kuras aizbērums ir mazāk blīvs vai ir poraināks nekā neuzirdinātā grunts; B) blakus esošās ēkas siltums, lauj sniegam pie ēkas kust ātrāk nekā atklātā laukā; C) sniegs kūst saules radiācijas ietekmē, jo tas dienā uzkarsē ēku un tādejādi veicina grunts atkušanu pie tās; D) būvējot celtni pamatu daļu savienošana stūrī nav monolīta, bet ir deformācijas plaisa, kur ieplūst ūdenim. E) faktors, ka pirms ēkas uzbūvēšanas tas bija gruntsūdens dabīgās filtrācijas ceļš, kuru tagad daļēji šķērso pamati
Ko darīt.. vienīgais pareizais risinājums ir ārējā hidroizolācija un pamatu plaknes daļēja siltumizolācija. Drenāža?...Vadoties no attēliem, var spriest, ka šķūņa durvis atrodas tādā, kā bedrē. Un ja tavā gruntsgabalā nav zemākas vietas, tad kūstošo sniega ūdeni tev fiziski nebūs kur nodrenēt.
Vāja iespēja ir uz jumta uzstādīt sniega barjeras, kas kavē sniega noslīdēšanu un tad censties kūstošo ūdeni aizvadīt no ēkas tālāk.

Hidroizolācija varbūt.
No jumtiem ūdeni vajag novadīt ūdeni pareizi šķūnim ūdens noteka uztaisīta bet no mājas ūdens gāžas uz šķūņa. Uztaisi ūdens noteku no mājas.
Jārok tranšeja gruntsūdens drenāžai - tur divas caurules viena lietusūdens novadīšanai no jumts otra gruntsūdens novadīšanai. Protams nevar aizmirst ka tranšeja jāizber ar oļiem kas labi drenē. Bet šajā gadījuma ka sniegs ir lielākais ūdens avots varbūt vajag padomāt par apsildes kabeli izkausē sniegu pirms tas kūst nekontrolēti. Risinājums protams dārgs bet ūdens nebūs.