" Inženieris man arī teica, ka ja siltina pamatus un grīdu, tad jātaisa dziļāki pamati jo izsals vairāk..."
Loģiski spriežot, ja siltina pamatus no ĀRPUSES, tu saglabā zem ēkas esošo siltumu labāk nekā nesiltinātam variantam un tādejādi tev sala - pamatnes izsalšana mazāka. Vēl lielāks efekts, ja ārī ārpusē vismaz 60 cm platumā iestrādā horizontālo siltumizolāciju.
Runājot par apsildāmā grīdā iestrādāto siltumizolāciju, tad ilgstošā laika posmā - pusgads vai gads pamatnē zem grīdas ~ 0,5..0,8m dziļumā būs tāda paša temperatūra, kā neapsildāmām grīdām, jo vasarā taču grīdas nesildīsi? Un tādejādi masas siltuminerce būs tāda, ka tajā lielu svārstību nebūs - ņemot vērā, ka caur grīdu pazūd tikai ~7% ēkas siltuma, kur "lauvas" tiesa tieši caur pamatu perimetru.
Pamatu iestrādes dziļums atkarīgs no grunts un gruntsūdens, piemēram vidēji rupjās smiltīs, kur gruntsūdens zem 2 m no planējuma līmeņa pamatiem pietiek 50..60 cm dziļums vai vispār iztiek ar grīdas- pamata plāksni zem ēkas.

Cokols biš zemāks par grīdas līmeni kādus 30cm!

Jankouzs...grīda ir 80 cm augstāk par zemes virsmu ārpusē...un par 30 cm augstāk par pamata cokola ( virspamata ) augšējo atzīmi.
Beigu beigās - vai grīdas pīrāgs : ir grīda uz grunts - vai paneļu ( koka siju ) ar tukšu pagrīdi pamatu iekšpusē ?

Kad 15 gadus atpakaļ nopirkām šo māju,tad visas grīdas bija uz lāgām ar vēdināmo pagrīdi,tagad lielākā daļa grīdas ir pārtaisītas,tika demontēta vecā un tagad ir uz noblietētas grants plēve,putiks,tad pussausais betons,daļēji ir siltās grīdas!Palikusi viesistaba uz lāgām,bez nekāda siltinājuma,ar tukšu pagrīdi-kādi ~40cm,tā arī ir problēma,kā tagad to grīdu nosiltināt,jo lauzt nost nevaru, jo ir ieklāts īstais koka parkets,negribu visu pārtaisīt, man bij doma daļēji vietām to grīdu izlauzt,lai varētu piepūst pagrīdi ar pūšamo vati, par cik pats ņemos ar koka grīdām,tad tā it kā nebūtu baigi lielā problēma!

Cik esmu lasījis, grauzējiem patīk izalot siltinājumu un grauzt prieka pēc. Tad nu man jautājums - cik liela daļa patiesības tā ir?
Māja laukos un gauzēji ir manīti. Lai tie neiedzīvotos siltinājumā, ir plāns apmest XPS visā augstumā, t.i. no pēdas līdz pamata augšai (125cm). Vai tam ir jēga jebšu pietiek tikai ar apmestu virszemes daļu un nedaudz zem plenējuma?

Grauzēji grauž fizioloģisku apstākļu iespaidā un es šaubos vai tas, ja vien nav ēdamais, tiem sagādā prieku?
Grauzēji, kā jebkura dzīva radība meklē piemērotākos apstākļus dzīvei, kur pamata nosacījums ir barības daudzums dzīves vietas tuvumā - nav barības, nav grauzēju. Tapēc, manuprāt, cokola un pamatu ārpuses siltinājuma apmešana ir personisks viedoklis par to, kā jāizskatās ēkai, "nu patīk man zila lenta mājas apakšējā cokola daļā"... , lai gan cokola apdarei ir citi faktori - saules radiācija, kas noārda siltinājumu..