Labdien!
Varbūt kāds var padalīties ar pieredzi vai ieteikumiem sekojošā jautājumā:
Ir vairāk kā 100 gadu sena, kapitāli remontējama ēka ar tikpat veciem, betona dakstiņiem. Daļa no tiem ir bojāti (plīsuši, izkrituši), spāres labā stāvoklī, latojums vietām papuvis. Vēlos nākotnē apdzīvot jumta stāvu, siltināt, u.t.t.. Domāju dakstiņus ņemt nost visam jumtam, ierīkot vēja izolāciju, atjaunot latojumu un atlikt veselos dakstiņus atpakaļ - ir ari rezerves dakstiņi ar ko aizstāt bojātos, bet šobrīd tie visi savā sarpā ir "samūrēti" ar javu (no iekšpuses aizsmērētas spraugas).
Gribētu zināt, vai ņemot tos nost, ir cerība tos nesabojāt, kā arī, kā viņus piestiprināt jaunajam jumta latojumam, ja zem tā jau būs pretvēja plēve - tātad no jumta apakšas piekļūt nevar..? Caurumu, kur izvērt stiepli, šiem dakstiņiem nav.
Varbūt ir citi varianti, kā nodrošināt vēja izolāciju un rezerves hidroizolaciju šādam jumtam, to neizjaucot pilnībā? Oriģinālo jumta segumu noteikti vēlos saglabāt.
Paldies!

Par sabojāšanu nost ņemot - pa lielam ir tā - tie kas bija neizturīgi - tie jau ir saplīsuši gadu gaitā sala u.c. iespaidā. Java (kaļķu vai māla) domājams, ka nav jāatkaļ ar varu. Cement(betona)kārniņi varētu būt drupenāki - bet droši vien iet runa par sarkaniem māla...

Ķēpa jau ir noteikti - pad.gados studiju biedrs ņēma vecos māla kārniņus (dakstiņus) nost vecai ēkai un lika uz jaunās. Visa ģimene ar vannas sukām un veļas pulveri šrubējuši tos no sūnām un putekļiem - kamēr tie bija kā jauni. Pēc tam dabūja smagi un ilgi pierādīt OBHSS, kāpēc nav veikala čeka par materiāla iegādi...

1930 to gadu būvdarbu tehn. noteikumos stāv rakstīts : pēc māla vai cementkārniņu uzlikšanas - no apakšas ar kaļķu javu (jauktu ar liellopu spalvām) aizjavo visas kārniņu šuves, vai tikai galus - lai bēniņos neieputinātu sniegu...! var likt kārniņus arī uz sūnām !...

Bet varot atstāt neaizjavotus, paklājot papes kārtu uz dēļu klāja (zem latām)...!

Es saprotu, ka jātaisa pīrāgs kā modernam metāl vai māla dakstiņu jumtam - forumā apcerēts nepārtraukti un bieži - ar pretvēja izolāciju virs siltinājuma un pretkondensāta plēvi zem dakstiņu seguma. Un pa virsu uz latām kabinās vecos - šķiet nav problēmu...

Šī varētu būt tā reize, kad varētu taisīt dubultīgu jumta segumu. Virs visām pretkondensāta plēvēm un atbilstošajām spraugām uzliek OSB uz kura uzkausē ruberoīdu un tam pa virsu liek starplikas (pa spārēm), šķērsām latojums un tad jau vecies dakstiņi.

Paldies par ieteikumiem- ar jumta pīrāgu tā kā būtu skaidrs un drošības nolūkos, man ruberoīda apakšklājs liekas saprātīgākais variants, tikai joprojām paliek neatrisināts dakstiņu stiprināšanas jautājums - vai eksistē vispār kādas skavas, vai kas taml., ko var piemērot plakanam "bebrastes" formas dakstiņam?
Urbt caurumus stieplei katram otrajam dakstiņam liekas pārāk darbietilpīgs process + no sava cienīgā vecuma tie kļuvuši trauslāki par svaigu betonu, līdz ar to arī negribētos to darīt.

Bet vai tad tiem bebrastes dakstiņiem nav austiņas aizkabināšanai aiz latām? Kā tad uzlikti (nostiprināti) iepriekšējie? Tas, ka ar javu spraugas aizziestas, tas pret sniegu un slīpo lietu, a pati nostiprināšana?

Ir viena centrālā auss, aiz kuras tad arī aizkabināti, bet neviena stiprinājuma kā tāda pa visu jumtu vispār nav. Palasot informāciju gudrās grāmatās visur uzsvērts, ka jumta dakstiņu rindas gar kori, dzegām un vējmalām, kā arī atsevišķi dakstiņi viscaur jumta plaknē obligāti stiprināmi ar metāla stiepli vai citiem spec. stiprinājumiem pie latām lai vētrā vējš tos nepaceļ.
Man pažobeles vaļējas, bez vēja kastēm, tādas arī vēlētos atstāt. Jumta slīpums 45 grādi. It kā jau miera laikos var neuztraukties - dakstiņš nav no vieglākajiem materiāliem, bet kārtīgā pūtienā ar vaļējām pažobelēm ( ~70cm platas) un nenostiprinātiem dakstiņiem omulīgi nebūs..

Tas, ka malējos un augšas (kas mazāk piespiesti ) būtu ieteicams piesiet - laikam loģiski.
Pēdējo augšējo rindu - piespiež kores apaļais, malējo aizsedz - varbūt karnīzes dakstiņš vai vēja dēlis, apakšējiem vai nepieguļ pirmā lata ?...

Varbūt pašam jāsaražo stīpdzelzs (bieza skārda) skavas - nogriezta strēmele ar noliektu ķepu augšpusē - apakšu pieskrūvēs - kaut kā tā - gatavas tādas priekš vecā dakstiņa diezvai būs....bet var jau painteresēties pie līdzīgu plakano cementa (vai māla) dakstiņu ražotājfirmu pārstāvjiem - varbūt ir kaut kādi piemērojami knibuļi...

Bet, kā tad īsti ir ar malējiem dakstiņiem - šajā vecajā jumtā ? Vai tad visi jau nopūsti ?
Ja stāv savā vietā - tad jau labi - un grāmatu gudrība lai paliek savā grāmatā...

P.S. ja tiešām tie liekas trausli - betona - tad jau gan pārlikšana būs īpaši ķimperīga....

Nē, nav nopūsti gan, bet pieļauju, ka java ar ko aizsmērētas visas šķirbas, varbūt palīdzējusi tiem noturēties vienam pie otra. Ar paštaisītām skavām gan tiešām varētu eksperimentēt - paldies par ideju!

Man ir bebrastes dakstiņi, gan mūslaikos taisīti, ar divām mazām austiņām ko aizkabināt aiz latām un maziem skrūvju caurumiņiem caur kuriem man ir pieskrūvēta katra 4 rinda, tik lai piepaceļot apakšējo rindu dakstiņus varētu izcelt ārā.

Vēl ir variants, ka liekot dakstiņus tos var stiptināt piespiežot ar ne pārāk resnu (bet vēlams nekorodējošu) drātiņu - uzliek dakstiņu, drātiņu pa virsu un pietin pie latas vai ar nagliņu pieķer to drāti.
Tā drātiņa veidos šķirbu starp dakstiņiem, bet tas pat labi, jo šķirba daži mm ir jāatstāj, lai dakstiņiem ir kur luftēties, kad tie saulē dabū uzkarst. Man šitā "meistars" salika cieši vienu pie otra, tagad vasarā saules pusē gadās, ka pa kādam uzceļas augšā aiz tā, ka sāniski izplešoties nav kur palikt. Būs kkad jāpielabo un pa kādai slejai jāpafleksē bišķ šaurāki.

Man arī vecie betona dakstiņi, bet ne bebraste. Nav viņi piesieti, bet tā ir, ka grāmatās tas ir rakstīts, šķiet pat vecajā 30to gadu grāmatā lasīju. Manā gadījumā rietumu puse bija gals ēkai un dakstiņus bieži rāva rudeņos un ziemā, tieši malējos pa vienam - diviem. Lielā mērā tas bija arī tādēļ, ka vējdēlis bija izputējis. Tad es pārsitu vecās gala latas un pieliku vējdēli un pirmo dakstiņu sleju gar vējdēli piesēju ar vara stieplīti. Caurumus dabūju urbt. Es tagad neatceros, bet es kaut kā savādāk liku par tīšanu - man tā stieple iznāca tikai no apakšas dakstiņam, augšā es uztaisīju cilpu un kaut kā tur noštropēju. Neatceros, kāpēc tieši tā, bet tas bija saistīts ar to kā dakstiņi pieguļ viens otram. Kopš uzlikšanas viss ir bijis ideāli - vēji neko vairs nerāva nost un nekustināja - vējdēlis un tikai pēc tam varbūt tā stieple. Pārējās vietās nedomāju, ka cilās - tad tur ir jābūt jau tornado, kādi nav pie mums bijuši kopš 1929. g. kad likts manai ēkai jumts :)