Lasu un brīnos :Labprāt laistu zāli līdz pamatiem, man kāreiz viens zinošs cilvēks teica, ka kādreiz māju nevarēja nodot ekspluatācija, ja ap māju nebija uztaisīta betonēta lietus apmale. Tā apmale novada lietus ūdeni tālāk no pamatiem. Tā mēs uzbetonējām apmali, tad dabūjām uzlauzt, lai tajā iebetonētu cauruli kādus 40cm ar d200 taisni zem notekrenes, uzlikām virsū metāla sietu, lai lapas nebirst iekšā. Tajā caurulē ievadījām simtnieci kādu pusmetru zem zemes un tad to ierakām līdz metrīgam grodam, pagaidāma ar lietus ūdeņiem problēmu nav, tik lapas no sieta brīdi pa brīdim jāizņem.

Nu kādi vēl minimālie 50 cm, nevajag te cilvēkiem pilnīgas muļķības vervelēt. Viena lieta ir taciņa staigāšanai, otra lieta ir maliņa zāles nelaišanai līdz pamatiem. Man jau kuro gadu ir 2 bruģa platuma maliņa (20 cm sanāk) un ir vienkārši ideāli - vienu pļaujmašīnas riteni laiž pa bruģiti un viss ir ļoti skaisti. Nekādu dižo stiprināšanu tur nevajag, jo pa to maliņu labākajā gadījumā kaķis staigās. Malējo rindu, protams, var nedaudz betonā iesēdināt, sirdsmieram. Un ģeotekstilu zem bruģa neliek - nekad un neviens. Ja staigāšanai, tad pirmkārt - staigāt rīvējoties gar mājas sienu ir garām, otrkārt - 50 cm taciņu neviens netaisa - pa tādu tad ir uz vienas kājas jālec.

Piekrītu asd. apmale ap māju ir paredzēta ūdens novadīšanai tālāk no pamatiem. Zālāja ērtāka pļaušana ir tikai blakus efekts,ko dažs uzskata par primāru apmales funkciju. Bruģis ap māju nepilda ūdens novades funkciju,lai arī ērti ieklājams un labi izskatas. Kārtīgiem pamatiem (dziļiem) ar labu hidroizolāciju tas lietus un sniega ūdens daudz nekaitē,bet ierindas -padomju laikā lietajiem privātmāju knapajiem pamatiem, bez armatūras un nenosakāmas betona markas,šī lietus ūdens novadīšana ir vitāli svarīga.

ja mājai ir kaut cik jumta pārkare un lietus rensteles, kas kaut cik novada jumta ūdeni prom, tad kas gan tur baigi līst uz tiem pamatiem, ja "apmale" ir no, piemēram, šķembām? Nu jā, gadās gāzieni ar vēju, kad pat pus siena vienstāvenei slapja. Bet vai tiešām tie pamati tik vārīgi? Piemēram, vismaz zemākās plakanās vietās, pamati katru pavasari mirkst, jo visa zeme kā švamme pilna ar sniega ūdeņiem un meliorācijas grāvji, ja tādi tuvumā ir, pilni līdz malām. Ko šādā gadījumā lietus apmale no betona maina? Itkā nebrūk, piemēram, Mārupē mājas.

piebildīšu, ka augstāko rakstīju izejot no apsvēruma ka māja bez pagraba (augsti gruntsūdeņi). Ja būtu pagrabs, moš i domātu savādāk un visādi censtos nelaist ūdeni pagrabam un pamatiem klāt...

Paldies aaa par padomu! Pieturēšos pie Tavas receptes. Pamati ir jauni, hidroizolācija ir laba, gruntsūdeņi nav augsti. Šķembas man neder, jo 3 sīči - oļiem ir tendence pārvietoties. Spēj tik lasīt :)

Nez, ar kādu krāsu labāk pamatus krāsot?