Pats plānoju un Kasparam ieteiktu izmantot ietveju seguma plāksnes, piemēram: [www.siguldasbloks.lv].
To pie mājas pamatiem izkārto vienā rindā, lai var ērti appļaut zāli pie pašiem pamatiem. Šo pašu tipu var izmantot arī ceļiņu ierīkošanai: nozīmīgus celiņus veidojot 2 plātņu platumā (60cm) ar pusplātnes nobīdi celiņa garuma virzienā, bet maznozīmīgus ierīkot 1 plātnes platumā.
To pašu plātni var arī iebraucamajam ceļam pie mājas ieklājot tikai vietas, kur brauc auto riteņi 2 rindās.
Plātne no skata tāda robusta salīdzinot ar bruģi, tomēr ir savas priekšrocības:
1. Tā kā plātne ir robusta un stabila, celiņu ierīkošanā var iztikt ietviju apmalēm;
2. Plātnes izmērs ir lielāks, tāpēc ātrāk var ieklāt lielāku platību salīdzinot ar mazizmēra bruģi;
3. Plānes lielākas - mazāk šuvju kur varētu augt zāle.
4. Ērtāk izjaukt un atkal salikt seguma plātnes lielo izmēru dēļ.

Taču seguma izvēle vairāk ir gaumes lieta un te nav universāla risinājuma.

AndrimL laba doma par plātnītēm...
Tādu plātnīšu (29,8 x 29,8 x 8 cm, ) segumu var mēģināt pakombinēt ar betona bruģakmens (arī citas krāsas toņa ) slejām...šad tad bildēs un dabā kas līdzīgs ir redzēts...

Protams obligāti jābūt - Pietiekoši Motivētai Vēlmei, Pārdomātai Raksta un arī Toņu izvēlei - lai Galarezultāts ATSVĒRTU klāšanas Procesa sarežģīšanu - un papildus laika tēriņu..

Ja Bruģakmeņiem ir mazāks biezums(parasti 5-7cm) - procesu jāveic konkrētā - apmēram tādā secībā (vienādi būtu biezumi būtu pavisam ideāli):
a) vispirms plātņu rinda (s) ar atstarpēm - iezīmējot starpas ar to pašu bruģakmeni.
b) Pēc tam atšķirīgas krāsas bruģa (10x20cm vai citu izmēru) rindas(u) ieklāšana ar smilts klātpiebēršanu...

Piemēram:
a) ap ēkas cokolu - strīpa no galeniski likta dzeltenīga, brūnīgsnēja vai sarkana bruģakmens - un plātņu rinda...kopā 50cm
b) celiņam vai braukšanas slejas - divas plātņu rindas ar bruģa strīpu vidū - kopā 70 cm ...
c) laukumam - 3-5 plātņu platuma kvadrātveida vai taisnstūra laukumiņi - ar bruģi (10 vai 20cm) krustveida starprindās ...
d) arī laukumam - katras trešās vai ceturtās plātnes vietā (abos virzienos) - bruģa aizpildījums (var citas krāsas)
Atliek pameklēt foto bruģu licēju reklāmās vai citur - un paplānot mērogā un proporcijās (un toņos) uz papīra,datorā vai dabā - kādā variācijā sanāk izmēru sapasēšanās un labāks paskats kopumā...

P.s. Neviens protams nespiež "čakarēties" - kurš to negrib - tas dara kā vienkāršāk - kā parasti ...

Stāsts iz dzīves - pirmkārt, apmali vajag obligāti! Sākumā man bija zāle līdz pamatiem - tas ir pilnigi garām, jo nopļaut nevar un ir vieni vienīgi kreņķi. Tad man bija akmeņi uz ģeotekstila - nu tas ir vēl vairāk garām, jo sākumā jā smuki, bet jau pēc neilga laika akmeņos tiek saputināti putekļi, sēklas, smiltis, lapas utt un tur sāk augt zāle - un pie tam nežēlīgi. Šo variantu es pat ienaidniekam neieteiktu. Tagadējais risinājums ir 2 rindas parastā bruģīša - nopļaut var ideāli, skats ir super.
Par bruģēšanu runājot - tur vispār nekādu pamatni nevajag - smiltiņu daudz maz līmenī un tik krāmē - tur pa to bruģi neviens nekad nestaigās - labākajā gadījumā kaķis un peles, līdz ar to pamatnes sagatavošanai nav jēgas. Par lielajām plāksnēm Andrim - var redzēt, ka Tu neesi neko bruģējis. Ar bruģēšanu ir tā - pamatnes sagatavošana aizņem apmēram 99.5% no laika, pārējais ir bruģa likšana. Ir pilnīgi vienalga, vai tas bruģis ir liels, vai mazs, tas lomu nespēlē pilnīgi nekādu.

Bruģi vajag noslēgt ar betona apmali? Un bruģa divas rindas liktas šķērsām vai gareniski?

Iebildīšu aaa, jo zāle līdz pamatiem arī ir gana labs variants, nekā tāda traka nesaskatu. Man tāda ir kopš pasaules pirmssākumiem. Ja baigi gribētu tur drillēt, tad ar trimmeri un šņori un arī nekas baiss nav. Es nobraucu ar pļāvēju un kas nu tur paliek, to pēc ieskatiem ar izkapti parasto. u reti ar izkapti - kad kaut kas krīt acīs vai galīgi nav ko darīt, kas nozīme to pašu kas nekad.

Šeit manuprāt vispār saduras divas principālas koncepcijas:
- vides sterilizācija un,
- dzīve dabā šo to ietaupot pūlēs.

Zodčij
Pat vienkārš variants var būt gaumīgs un glīts, ja rūpīgi un pārdomāti izpildīts.
aaaa
Tas tiesa, ka neesmu mūžā bruģējis, un ceru ka to arī nekad nedarīšu. :) Piekrītu, ka pamatnes sagatavošana ir stūrakmens jebkuram kvalitātīvi ieklātam dekoratīvajam segumam, pat laminām un linolejam, taču runa nav par to.
Bieži vien ir gadījies redzēt bruģi industriālā izpildījumā: ietves gar jaunizbūvētiem ceļiem, bruģēti dzelzeļa peroni, kad šis segums izskatās krimināli jau pēc 2 ziemām. Ietvju betona apmale grunts kustības dēļ aiziet sānis, un tad tas bruģis kā kāršu namiņš izjūk. Vēl trakāk izskatās vietas, kur bruģējums bija izjaukts, komunikāciju guldīšanai, un pēc tam salikts atpakaļ. Pa to ejot var kājas salauzt.
Profesionāl celtnieki izmanto profesionālu tehniku, taču rezultāts slikts, tāpēc pats pat nemēģināšu ķerties šim darbam - būtu kauns citiem galarezultātu rādīt. Taču uzlikt plātnes - to pat skolnieks var un nekas nekur nejūk - plātne ir smaga un stabila. Ja jāpielabo līmenis - piepacel plāksni un pieber vai noroc smilti apakšā. Nedomāju, ka bruģa gadījumā tas būtu tik vienkārši realizējams.
Vēl viena lieta, ko ievēroju ārzemēs - tur neliek bruģi gājēju celiņiem, bet gan betona plāksnes. Pat kaimiņzemē Lietuvā, kāpēc tā?
Arī intreresē, vai tās 2 bruģa rindas ir noslēgtas ar betona apmali vai ne?

30x30x8cm - šķiet ir mazākās plātnes - bet katrs saukā kā grib ( Siguldas bloks - vēl lielākas - sauc par bruģakmeni )

Minētajām plātnēm - salīdzinoši jūtami lielāks gabalsvars - ap 17kg - pret bruģakmens 3-5kg. Bet no otras puses - 20x60x8cm (mazā) apmale - ap 23kg (plus mīnus pie 2400kg/m3 tilpumsvara - reāli varbūt mazliet citādi) ...cilājot ķekšus laikam vērts lietot - vai kā viņus tur sauca...

1) Bruģakmens segumam apmali likt protams ir labāk - tas ir visdrošāk, smuki un profesionāli... ja segumu liek kā parasti liek - pēc laika malējie izspiežas - no staigāšanas - arī kurmis varbūt pierokas tuvu...

2) 30x 30cm plātnītei ir 4,5 reižu lielāks laukums (koncentrētu pēdas, auto riepas slodzi uztverošs) - tīras smilts (grants) vietā malā paliek mitras grants - cementa jaukumu (pussausas javas pikas ar pārtraukumiem) - pastiprina malu - tā ir darījuši sen un dara arī tagad - un turās pietiekoši normāli...tāda ir viena fīča
Mazāka izmēra bruģakmeni liekot - malai vēlams būt no šķērseniski liktiem galeniekiem !

3) Otra fīča: tādā veidā liekot segumu bez apmales - tā virsmai vēlams būt vienā līmenī (Varbūt 1-2cm virs) ar pieguļošo zemi (zālāju) .
Kaut vai tāpēc, lai plātnīšu (vai bruģa) malas nenodauzītos laika gaitā (zāles pļaušana u.c.)
Cokola apmalei jābūt ar slīpu pacēlumu - bet ārmalas virsma pieguļoša zālājam - nekāda vaina...

4) trešā fīča - vēlams lai smilts pamatne zem seguma - būtu platāka (takai vismaz par kādiem 30cm) - nevis nogriezta kā ar nazi pie seguma malas...arī šķembu kārta (ja ir) platāka par sava biezuma tiesu - uz seguma malu pieliktās slodzes izkliedei... tas būtiski mazina malu ļodzīšanos.
Lai būtu profesionāli - tā jau dara arī apmales likšanas variantā....

5) funktierējot kādu apmali cokolam taisīt - no kā, kādos toņos - noteikti vēlams kontekstā ar celiņu, laukumu segumiem - vai otrādi - jo tie šur tur bloķējas cieši kopā (vai atrodas ļoti tuvu)...
Ja taisam būtisku atšķirību - tad apzināti un pamatotu....Dažreiz jau der arī tā, lai būtu tikai interesanti - raģi iņķeresa...

Taku taisot līdzenā vietā - kur nav dabīgā krituma - lai uz seguma nekrātos lieki ūdeņi - bruģi liekam mazliet augstāk par apkārtējo zemes virsmu - pēdējo pieplanējam ar pacēlumu...tas jau pats par sevi jebkāda veida ceļu, laukumu, taku segumiem...

Divas riteņu slejas vieglajiem auto - no vienrindas 50x50, vai divrindu 30x30cm plātnēm - un zemes līmenī - uz smilts ar šķembu vai grants oļu piejaukumu virskārtā - kalpo gadu gadiem - nekāda vaina.

Kaut kas jau aizmirsās... Kādi vairāk pieredzējuši celtnieki noteikti paprecizēs...
Bet pēc būtības - šīs ir dzirdētas un zināmas lietas...

Andris L...Pat vienkāršs variants var būt gaumīgs un glīts, ja rūpīgi un pārdomāti izpildīts...
Protams, ka tā - pilnīgi piekrītu...

Vienmēr svarīgs ir konkrētās situācijas konteksts...un īstens kopējais skaistums sastāv (veidojas) no daudzu - bieži ļoti vienkāršu sastāvdaļu - pārdomāta salikuma ( kompilācijas)...pat viss ģeniālais ir vienkāršs...

Piemēram bieži redzēts - lai būtu savādāk vai īpašāk - taisa raibo bruģi - tikpat vienādi raibus lieveņa pakāpienus - varbūt pat bez kādas sistēmas - haotiski saliek dažādu kontrastējošu krāsu akmeņus....turpat blakus raibi puķu stādījumi u.c. - viss pa raibo...perebors un antidizains...

Nu ir protams interesantāk nekā viss pa pelēko....un kādam jau patīk ka "raibs gar acīm"- man gan nē - jo zinu, ka tādā telpā vai vidē ir apgrūtinoša orientācija - kaut vai tas....

Un mana piebilde - kas negrib lai nečakarējas - domāta tiem potenciālajiem iebildējiem - kuri principā noliedz vajadzību kaut ko pārdomāt vai piedomāt - kaut kur iedziļināties - slēpjot savu neziņu vai nekompetenci - vai kuri grib "piesegt" iepriekšizdarītās kļūdas....un līdz ar to "musina" tautu...sakot - citādi jau neviens nedara - jo tas jau nevienam ! nav vajadzīgs... tas priekš kaķiem utm.

Turpinot tēmu - izlēmu par labi divām bruģa rindām ap māju un zālei līdz tām. Kā būtu labāk rīkoties, lai uzliktu bruģi Pa perimetru man ir dzeltenā smilts - norakt to un uzbērt granti, tad ģeotekstilu, smilti un bruģi? Vai kā savādāk?

Bišku grants kārta nav slikti - kādi 10cm - oļaināku un varbūt dziļāk - bruģa ārmalā - un platāk par bruģi - un viss....zem bruģa smiltiņa planēšanai 3-4cm ....

Ar granti (vai rupju smilti) aizstāt smalko smilti pamatu ārpusē - protams ir lieliski - bet es labāk granti tērētu ceļiem un laukumiem....
Ģeotekstils zem bruģa - nezinu ko tas dos...kas viņam jāsatur?