Iegādājos vecu (1930-gadu) māju dikti nolaistā stāvoklī un vēlos uztaisīt vienu galu tādu, lai pa vasaru var dzīvot. Izplēsu grīdas, utt. un atklājās, ka mājai radžu pamati, apmēram 1,20 dziļi, kas zem grīdas vienmēr bijuši tukši (bez jebkāda pildījuma zem grīdām) un tajos mazliet stāv gruntsūdens (2-10cm), kā rezultātā tur salec pa plaisām iekšā vardes, utt, mājā tāds ūdens smaciņš.
Domāju - varbūt piebērt visu vienkārši ar smiltīm/granti, tad ieklāt putuplastu un nobetonēt virskārtu? Vai tā būtu laba doma, vai arī tomēr kaut kas cits jādara?

Vēsturiski ventilējamā pagrīde (tiešām 1.2 m dziļa jeb es ne tā izlasīju, tur jau pēc zaptsburku pagraba izskatās?). Laika gaitā acīmredzot cēlies gruntsūdens līmenis, tāpēc ūdens, normāli nekas tāds pat tuvu nedrīkst būt. Attiecīgi laikam jāsāk ar drenāžas ierīkošanu ap ēku, jo piebēršana ūdeni tikai "paslēps", ne aizvadīs prom.

Kas ir radžu pamati? Kaut kāds dolomīta, plienakmens, šūnakmens krāvums/mūrējums?

Ja nav materiālietilpīgi pašam, bērt cieti. Betona grīdu uz grunts gan tikai, ja piebērums pa kārtām laistot tiek sablietēts.

Tas varētu būt arī zaptsburku pagrabs, jo ir vairākas lūkas grīdā, pa kurām var šajā pagrīdē tikt.

Pamati izskatās no dolomīta, bet samūrēti.

Betona grīdu uz grunts, un tad aizbērt uz šī betona ar smilti? un tad vēlreiz pa virsu uzbetonēt slāni ar kādu putuplastu? Vai sākumā uz tās betona grīdas kādu hidroizolāciju ieklāt?

Ar to aizbēršanu nevajag steigties. Vispirms noskaidro kāds tuvākā apkārtnē gruntsūdens līmenis - ja var ierīkot drenāžu. Pilnīgi iespējams, ka tas ūdens bedrē ietek pavasara palu laikā un vienkārši nevar izžūt, jo nav vēdināšanas. Te problēmas ar pamatu sienām.
Iespējams, ka uz pensiju laiku vēlēsies pārvākties dzīvot laukos pavisam un tad šāda patrepes telpa noder kaut vai aplures katlam.
Bet nesaprotot kopainu?...

Gruntsūdeņi augsti, pat ļoti, bet vasarā ūdens izžūst, līdz ar to tas varētu būt arī palu laika ūdens. Bet ar ko tad sākt? Izrakt ap māju drenāžu? Vai to var arī pēc tam?

Man jau šķiet, ka jāber ciet kā ir un virsū tad grīda. Drenāžu pēc tam, ja vispār nepieciešama un iespējama. Ko tāda 1.2m bedre dos? Tikai problēmas. Ja būtu reāls pagrabs pilnam augumam, tad cita lieta - tad būtu ļoti saprātīgi domāt pirmkārt par susināšanu. Tagad tur tik problēmas vien.

Kaut gan vajag papētīt kas tur par lietu, jo senos laikos jau cilvēki nebija galīgi muļķi un iespējams tur ir kaut kāda jēga? Varbūt tur agrāk bijis pilna auguma pagrabs, kas aizbērts dēļ ūdeņiem? Kaut kā negribas tik ļoti ticēt, ka tais laikos būtu cēluši māju ar tādu nefunkcionālu tupbedri.

Cik tai ēkai no ārpuses - ir augsts pamata cokols ? Cik - mazāk par tiem 120cm ?

Tik arī ir kā "tupbedre" - vienā vietā pamatus atraku līdz apakšai un vairāk par tiem 120 nav. No ārpuses kādi 50-60 pamati ir virszemes, līdz ar to zem zemes vēl tad tie 60.

Nu baigi jau gribas vasaras vidū ievākties padzīvot, bet ja drenēt, utt. tad tik nākamo vasaru sanāks.

Ja tā, tad roc ciet un miers. Ja labi pacentīsies, tad vasaras vidū grīdu varētu gan jau dabūt gatavu. Drenāžu, ja likt, tad tik un tā pa ārpusi. Ja grīda būs virspamata līmenī (kas būtu loģiski), t.i. 50-60cm virs zemes, tad nedomāju, ka drenāža ir primāri.

Aizmirsās vaicāt, kā ar zemes (pagalma)virsmu ap ēku - vai ap ēku nav tā kā ieplaka - zemāks par apkārtējo ? Ja arī apkārt it kā līdzens- tas var sekmēt sniega un lietus Virsūdeņu sūkšanos caur virpamata šuvēm un plaisām un krāšanos pagrīdē ( apmale arī diezvai ir)...

Te forumā par līdzīgām situācijā bijušas runas un pārdomas....visu to apkopojot...
tērētu savu laiku apmēram tādā secībā :
a) darītu to, kas kaut ko mainītu uz labo pusi - Visticamāk, visdrošāk un jebkurā gadījumā...
b) un, kas no otras puses - nekādā gadījumā nebūtu lieki darīts...
c) un protams netraucētu kaut ko piedarīt klāt...

Pirmais solis (divi cm ūdens ar vardēm) - caur lūkām pagrīdē sabērtu vismaz 5-10cm smilšu kārtu - kaut kādā gudrā veidā - piem.: smiltis kaudzē vai piekabē pie loga - un slīps ar skārdu segts planku panduss uz iekšpusi - un kaimiņjānim šķipele rokā...) ...un ūdens turpmāk varbūt arī nekrātos...ja kas citu gadu palēnām turpinātu to pašu - līdz iekšpusē smilts būtu augstāk, nekā zeme ārpusē...

Nākošie (pēc laika) vai paralēlie soļi - pamatu mūri pāršuvot, cokola apmali izveidot no bruģša, māla ar zāli piepaceļot slīpumā gar ēku...vispār skatoties kas kā mainās ...